Velsas braucamais ponijs
| Velsas braucamais ponijs | |
|---|---|
 | |
| Izcelsme | Velsa |
| Īpašības | |
| Augstums skaustā | 137 - 148 cm |
| Krāsa | visas krāsas, izņemot dārks un lāsumains |
| Mājas zirgs (Equus caballus) | |
Velsas braucamais ponijs jeb Velsas ponijs (sekcija D) ir viena no četrām Velsas poniju šķirnes sekcijām. Velsas ponijiem kopumā izšķir sekciju A — Velsas kalnu ponijs, sekciju B — Velsas ponijs (sekcija B), sekciju C — Velsas braucamā tipa ponijs, sekciju D — Velsas braucamais ponijs.
Izskats un raksturs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Velsas braucamais ponijs ir vislielākais no visiem Velsas ponijiem. Tā mazākais pieļaujamais augums ir 1,37 m. Ir organizācijas, kas neierobežo maksimālo augumu, bet ir organizācijas, kas ir noteikušas maksimālo pieļaujamo augstumu skaustā 1,48 m. Ponijs ir izturīgs un viegli uzturams.
Velsas braucamais ponijs ir spēcīgi būvēts, ar kompaktu augumu, tas ir spēcīgs un elegants. Galva kā visiem Velsas ponijiem ir smalki veidota, ar taisnu profils, lielas acis, mazas ausis. Kājas ir paīsas, atbilstoši poniju proporcijām. Ērzeļiem ir spēcīgi, muskuļaini kakli, ķēvēm kakli ir smalkāki. Līdzīgi Velsas braucamā tipa ponijam sekcijai C arī Velsas braucamajam ponijam ir skaistas, enerģiskas gaitas, ar augstu priekškāju kustību rikšos, ko ponijs ir mantojis no Norfolkas rikšotāja.[1]
Velsas braucamais ponijs var būt jebkurā krāsā, izņemot raibās krāsas kā dārka un lāsumaina.[2] Visretāk sastopamā krāsa ir sirma. Un tam bieži ir baltas zīmes uz galvas un kājām. Velsas braucamos ponijus pamatā lieto iejūgam, bet tie tiek izmantoti arī kā jājamzirgi, tie ir lieliski sporta zirgi konkūram.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Velsas braucamā ponija tips tika izveidots 15. gadsimtā kā bruņinieku ponijs.[3] Velsas kalnu ponijs tika krustots ar arābu zirgu un jebkādām pieejamām lielākām zirgu šķirnēm, dati par to lietošanu nav saglabājušies.[4]
18. un 19. gadsimtā tika nolemts, krustojot ar lielāka auguma šķirnēm, iegūt lielāku un jaudīgāku poniju. Tas tika krustots ar Norfolkas rikšotāju Trotting Comet un Jorkšīras braucamo zirgu True Briton, kura māte bija arābu zirgs. Alonzo the Brave bija Haknejas zirgs, lai gan cilstrakstos ir redzams, ka ērzelis ir bijis Derlija arābu zirga pēctecis. Cymro Llwyd bija arābu zirga un Norfolkas rikšotāja krustojums, un tā palsā krāsa joprojām ir redzama Velsas braucamajos zirgos mūsdienās.
Velsas braucamais zirgs kļuva ļoti iecienīts ar savu spēku un eleganci, to plaši izmantoja armijas vajadzībām, gan lai vilktu smago armijas tehnik, gan kā jājamzirgu. To izmantoja arī vietējie zemnieki kā darba zirgu. Mūsdienās Velsas braucamo poniju krusto ar tīrasiņu zirgiem un iegūst lieliskus sporta zirgus.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 Nicola Jane Swinney "Horse Breeds of the world"
- ↑ Evans, J. Warren et al. (eds.) The Horse Second Edition New York: Freeman and Company 1990 ISBN 0-7167-1811-1
- ↑ «Welsh Ponies & Cobs Main Page». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 22. martā. Skatīts: 2007. gada 28. decembrī.
- ↑ «Welsh Cobs - Saith Stud Champions». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 30. decembrī. Skatīts: 2009. gada 20. februārī.