Ponijs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ponijs
Equus caballus
Šetlandes ponijs
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Nepārnadži (Perissodactyla)
Dzimta Zirgu dzimta (Equidae)
Ģints Zirgi (Equus)
Suga Mājas zirgs (Equus caballus)

Par poniju sauc maza auguma zirgu, ar specifiskām proporcijām un temperamentu. Tas joprojām ir mājas zirgs (Equus caballus) un pieder pie tās pašas zirgu ģints (Equus). Pie ponijiem tiek pieskaitīti tie zirgi, kas ir mazāki par 148 cm skaustā. Lai gan ir daudzas šķirnes, kuras neskatoties uz to, ka ir zemākas par 148 cm skaustā, joprojām tiek sauktas par zirgiem, jo vērā tiek ņemtas arī auguma proporcijas un raksturs.

Izskats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Poniji ir attīstījušies no atbilstoša auguma senajiem savvaļas zirgiem jeb ponijiem, kas apdzīvoja nabadzīgas veģetācijas teritorijas ar skarbiem klimatiskiem apstākļiem. Tas izveidoja zirgu mazos augumus, pieticīgos un neizvēlīgos raksturus. Salīdzinot ar zirgiem, ponijiem ir biezākas un garākas krēpes, to astes bieži ir līdz pašai zemei, kājas proporcionāli īsākas, bet tās ir spēcīgas, ar stingriem nagiem, ķermeņi ir proporcionāli platāki, kauli smagāki un blīvāk veidoti, kakli - biezi un spēcīgi, poniju galvas ir proporcionāli īsākas un platākas, ne tik slaidas kā zirgiem. Ponijiem atkarībā no šķirnes ir sastopamas visas iespējamās zirgu apspalvojuma krāsas. Ponijus var ļoti viegli pārbarot, tā kā savā būtībā tie ir piemērojušies nabadzīgai veģetācijai. Pārbarotiem ponijiem ir problēmas ar nagiem, tie bieži slimo ar nagu karsoni, jo mazās pēdas ir pārslogotas ar lieko svaru.

Raksturs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fēru ponijs kā bērna jājamzirgs

Poniji ir inteliģenti un draudzīgi, lai arī bieži cilvēki domā, ka tie ir spītīgi. Poniju reakcijas tāpat kā ēzeļiem ir vairāk intravertas nekā zirgiem, līdz ar to, apmācot ponijus, ir jārēķinās ar slāpēptajām emocijām. Ponijus var viegli izlutināt, un tie saviem saimniekiem tad diktēs savus noteikumus. Labi skoloti un audzināti poniji sava mazā auguma dēļ ir ideāli piemēroti zirgi bērnu jāšanas apmācībai. Ar lielākā auguma ponijiem var jāt arī pieaugušie jātnieki, tā kā tie ir ļoti spēcīgi, neskatoties uz savu mazo augumu.

Senākos laikos ponijus parasti izmantoja kravu pārvadājumos, īpaši ogļu raktuvju darbos. Mazais augums bija piemērots pazemes darbiem šahtās. Poniji vienmēr ir bijuši lietoti kā jājamzirgi bērniem. Ponijus mūsdienās izmanto visdažādākajiem sporta veidiem.

Poniju šķirnes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ponijiem ir daudzas, dažādas šķirnes visā pasaulē. Visbiežāk poniju šķirnes ir attīstījušās valstīs, kurās ir auksts, skarbs klimats un kur zemniekiem bija vajadzīgs neliels, pieticīgs, bet izturīgs un spēcīgs darba zirgs. Uzskata, ka poniji ir attīstījušies no diviem senajiem poniju tipiem. Poniju tips 1 apdzīvoja Eiropas ziemeļrietumus. Tas bija maza auguma, augstums skaustā apmēram 124 cm. Galva bija plata ar taisnu profilu, un tam bija mazas smailas ausis. Ponijs bija labi piemērojies mitram un aukstam klimatam, un spēja izdzīvot ar ļoti nabadzīgu veģetāciju. Aļaskā ir atrasti senā ponija kauli, kas ir līdzīgi šodienas Eksmūras ponijam[1].

Senais Poniju tips 2 apdzīvoja Eirāziju, un bija lielāka auguma, skaustā apmēram 145 cm, ar masīvu uzbūvi, lielu galvu ar izliektu profīlu, kas atgādina šodienas Prževaļska zirgu. Tas bija izturīgs skarbos, aukstos un nabadzīgos klimatiskos apstākļos[1].

Poniju skatēs poniji bieži tiek iedalīti vairākās grupās: mazie poniji (zemāki par 130 cm skaustā), vidējie poniji (no 130-140 cm skaustā) un lielie poniji (virs 140 cm skaustā). Vismazākos ponijus bieži sauc par miniatūriem zirgiem (mazāki par 97 cm skaustā), lai gan tie ir mazāki nekā mazie poniji.

Neskatoties uz savu mazo izmēru, poniji ir ļoti spēcīgi[2]. Dažas šķirnes, piemēram, Šetlandes ponijs, kas ir viens no mazākajiem, var vilkt tikpat smagas kravas kā daži lielie vilcēji, Konmāras ponijs, lai arī ir neliela auguma ar vizuāli smalku uzbūvi, var nest pieaugušu jātnieku.

Šķirnes, kas nav poniji[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šetlandes ponijs salīdzinājumā ar pieaugušu cilvēku

Dažas zirgu šķirnes nesauc par ponijiem, lai arī to izmērs skaustā ir mazāks par 148 cm. Tas ir tādēļ, ka šo zirgu proporcijas ir tipiskas zirgiem, kā arī tiem ir zirgu raksturs un temperaments. Tie ir arābu zirgi, kvarterzirgi un Morgana zirgi. Šīs šķirnes zirgi ir gan mazāki, gan lielāki par 148 cm skaustā.

Šķirnes kā Īslandes zirgi un fjordu zirgi ir ponija izmēra zirgi, tiem ir poniju tipa krēpes un astes, kā arī ķermeņa apspalvojums, tiem ir blīvi kauli, tomēr tos joprojām sauc par zirgiem, jo tā tie tradicionāli, šķirnei veidojoties, ir nosaukti. Šajos gadījumos starp pasaules zirgu audzētājiem izvēršas garas debates par to, kas ir un kas nav ponijs. Ir arī pretēji gadījumi zirgu nosaukumos, kā, piemēram, Velsas braucamais ponijs, sekcija D, šo poniju izmērs ir lielāks par 148 cm skaustā, bet tos joprojām sauc par ponijiem.

Dažas šķirnes ir poniju izmērā dēļ apstākļiem, kuros tie dzīvo, nevis mazais izmērs ir noteikts ģenētiski, piemēram, Činkotīgas poniji, kas dzīvo savvaļā Asatīgas salā. Kamēr Činkotīgas ponijs dzīvo savvaļā, tas ir mazāka izmēra un atbilst poniju klasifikācijai, bet, ja poniju no kumeļa vecuma uzaudzina mājas apstākļos ar olbaltumvielām bagātāku uzturu, tie izaug zirga lielumā.

Ir zirgi, kurus sauc par ponijiem dēļ ieraduma, kā piemēram, polo ponijs, lai gan polo spēlei visbiežāk lieto zirgus nevis ponijus. Tāpat Amerikas indiāņiem ir ieradums savus zirgus angļu valodā saukt par ponijiem, lai gan daļa mustangu ir lielāki par 148 cm skaustā.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Elwyn Hartley Edwards "Horses"
  2. Barakat, Christine. "Why Size Matters." Equus, October 2007, Issue 361, pp. 36-42

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]