Vienādkājvēži

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vienādkājvēži
Ūdens ēzelītis (Asellus aquaticus)
Ūdens ēzelītis (Asellus aquaticus)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Posmkāji (Arthropoda)
Klase Augstākie vēži (Malacostraca)
Kārta Vienādkājvēži (Isopoda)
Sinonīmi
  • Vienādkāji
Iedalījums

Vienādkājvēži, vienādkāji (latīņu: Isopoda) ir augstāko vēžu kārta. Tā ir plašākā augstāko vēžu grupa ar apmēram 10000 sugām. Tie parasti ir neliela izmēra vēzīši 5-15 mm gari, bet ir arī lieli vēži (Bathynomus giganteus) līdz 42 cm garumā. Dzīvo visdažādākajās vidēs: jūrās (dažādos dziļumos), saldūdeņos un uz sauszemes. Tie ir augēdāji, detrītēdāji, visēdāji, plēsēji un parazīti. Vienādkāju pārstāvji — mitrenes - ir plašākā sauzemes vēžveidīgo grupa.

Morfoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vienādkājiem ir dorsoventrāli saplacināts ķermenis bez karapaksa. Galva saaugusi ar vienu vai retos gadījumos ar diviem krūšu segmentiem. Galvas sānos atrodas sēdošas saliktās acis. Abi antenu pāri un krūšu kājas ir vienzarainas, vēdera un astes daļas kājas parasti divzarainas. Krūšu kājas tiek izmantotas rāpošanai. Priekšējās kājas pārveidotas par tvērējkājām ar īstajām vai māņspīlēm. Aizmugurējās krūšu kājas dažām sugām ir saplacinātas un tiek izmantotas peldēšanai. Vienādkāju peldēšanas spēja ir ierobežota. Tie peld ar vēdera kājām. Vienādkājiem par žaunām noder plātņveida kājas pie vēdera. Vēdera nodalījums sastāv no 5 (retos gadījumos no 6) vēdera segmentiem un viena astes segmenta. Pēdējais vēdera segments (retāk divi pēdējie) saaug ar astes segmentu veidojot pleotelsonu.

Ekoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vienādkāji dzīvo jūrā, galvenokārt uz dibena. Starp vienādkājiem ir arī sauszemes organismi, kas dzīvo mitrās vietās un elpo ar žaunām. Dažiem no tiem uz krūšu kājām ir trahejām līdzīgas caurulītes. Tās sastop Porcellio ģintī, pie kuras pieder mitrenes, kas sastopamas cilvēku mājokļos. Sauszemes formu dzīvesvieta parasti ir pūstošu lapu kaudzes, celmi, zem kuru mizas tie atrod barību, utt. Jūru piekrastē uz sauszemes sastopams liels skaits vienādkāju sugu, kas norāda, ka sauszemes vienādkāji cēlušies no jūras vienādkājiem. Starp kontinentālajām formām sastopami arī saldūdens vienādkāji. Tāds ir stāvošos ūdeņos plaši izplatītais Ūdens ēzelītis (Asellus aquaticus), kas zaudējis spēju peldēt un tikai rāpo. Daudz vienādkāju parazitē uz jūras dzīvniekiem, uz vēžveidīgajiem un zivīm. Vienādkājiem - zivju parazītiem - sastopamas visas parazītisma pakāpes. Ārēji vismazāk mainījušies īslaicīgie parazīti, kas sēd uz saimnieka ādas un saglabājuši spēju peldēt un mainīt saimnieku. Dziļākas izmaiņas ir zivju žaunu un mutes dobuma parazītu ārējā uzbūvē. Visvairāk pārmainījušās endoparazītiskās vienādkāju mātītes, kas zaudējušas pat segmentācijas iezīmes. Šo endoparazītu mazuļiem ir parastā uzbūve, kas raksturīga brīvi dzīvojošajiem vienādkājiem; vēlāk tā izzūd. Šo endoparazītisko vienādkāju tēviņiem ir normālā vienādkāju āriene, tie atšķiras tikai ar pundura lielumu, tādēļ radies krasi izteikts dzimumu dimorfisms. Vienādkāju lielākā daļa pārtiek no augu barības.

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasaulē ir zināmas ap 10000 vienādkāju sugas no apmēram 120 dzimtām. Latvijā konstatētas 24 sugas.

Kārta Vienādkājvēži (Isopoda) (Vienādkāji)