Augstākie vēži
| Augstākie vēži | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Krevete (Macrobrachium formosense) |
||||||||
|
||||||||
|
||||||||
Augstākie vēži (Malacostraca) ir vēžveidīgo posmkāju apakštipa klase, kas iekļauj sevī pašus lielākos apakštipa pārstāvjus. Šajā grupā ir visplašāk pazīstamie vēžveidīgo pārstāvji — krabji, omāri, krevetes, upes vēži u.c. Klasē ir virs 22000 sugu. Šīs klases pārstāvji fosilā veidā ir zināmi jau no kembrija.
[izmainīt šo sadaļu] Morfoloģija
Augstākajiem vēžiem atšķirībā no citiem vēžveidīgajiem ir pastāvīgs ķermeņa segmentu skaits (19 vai 20 segmenti): galva sastāv no 5, krūtis no 8 un vēders no 6 vai no 7 (Plānčauļi (Leptostraca)) segmentiem un nobeidzas ar telsonu. Visi krūšu segmenti saplūduši ar galvu (izņemot Leptostraca). Visiem ķermeņa nodalījumiem ir vienzarainas vai divzarainas ekstremitātes. Vēders nobeidzas ar anālo segmentu (telson), kuram nav ekstremitāšu. Visiem augstākajiem vēžiem, izņemot Leptostraca, nav furkas. Izvadorgāni ir antenālie dziedzeri (tikai Leptostraca ir bez tam vēl maksillārie dziedzeri). Mātītes pāra dzimumatvere atrodas uz sestā krūšu segmenta, tēviņa — uz astotā krūšu segmenta. Kuņģis sastāv no 2 kamerām. Viduszarna arvien ir daudz īsāka par galazarnu. Labi attīstītas elpošanas un asinsrites sistēmas. Augstākajiem vēžiem ir centrālā nervu sistēma.
[izmainīt šo sadaļu] Ekoloģija
Lielum lielais vairums augstāko vēžu ir ūdens apdzīvotāji, pie tam galvenokārt brīvi dzīvojošas jūras formas. Tikai daži vienādkājvēži (Isopoda), kā, piemēram, mitrenes (Oniscoidea), un nedaudzi Decapoda (piemēram, palmu zaglis (Birgus latro)) un sānpeldvēži (Amphipoda) pielāgojušies dzīvei uz sauszemes. Nedaudz sugu parazitē uz zivīm (Isopoda), vaļiem (vaļu utis (Cyamus) un vēžveidīgajiem (Isopoda)).
[izmainīt šo sadaļu] Sistemātika
Klase Augstākie vēži (Malacostraca)
- apakšklase Fillokarīdas (Phyllocarida)
- kārta †Archaeostraca
- kārta †Hoplostraca
- kārta †Canadaspidida
- kārta Plānčauļi (Leptostraca)
- apakšklase Hoplokarīdas (Hoplocarida)
- kārta Mutkājvēži (Stomatopoda)
- apakšklase Īstie augstākie vēži (Eumalacostraca)
- virskārta Sinkarīdi (Syncarida)
- kārta †Palaeocaridacea
- kārta Bathynellacea
- kārta Anaspīdvēži (Anaspidacea)
- virskārta Perakarīdi (Peracarida)
- kārta Speleogrifvēži (Spelaeogriphacea)
- kārta Termosbenvēži (Thermosbaenacea)
- kārta Lophogastrida
- kārta Šķeltkājvēži (Mysida)
- kārta Mictacea
- kārta Sānpeldvēži (Amphipoda)
- kārta Vienādkājvēži (Isopoda)
- kārta Tanaīdvēži (Tanaidacea)
- kārta Kumacejvēži (Cumacea)
- virskārta Eikarīdi (Eucarida)
- kārta Eifauzīdvēži (Euphausiacea)
- kārta Amfionīdvēži (Amphionidacea)
- kārta Desmitkājvēži (Decapoda)
- virskārta Sinkarīdi (Syncarida)
(†) - izmirušu organismu grupa.
