Augstākie vēži

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Augstākie vēži
Malacostraca (Latreille, 1802)
Formosas upju garnele (Macrobrachium formosense)
Formosas upju garnele (Macrobrachium formosense)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Posmkāji (Arthropoda)
Apakštips Vēžveidīgie (Crustacea)
Klase Augstākie vēži (Malacostraca)
Iedalījums

Augstākie vēži (Malacostraca) ir plašākā vēžveidīgo posmkāju apakštipa klase, kas iekļauj sevī pašus lielākos apakštipa pārstāvjus. Šajā grupā ir visplašāk pazīstamie vēžveidīgo pārstāvji — krabji, omāri, garneles, upes vēži u.c. Klasē ir vairāk kā 40 000 mūsdienās dzīvojošu sugu,[1] kas iedalītas 16 kārtās. Šīs klases pārstāvji dzīvo visās jūrās un okeānos. Fosilā veidā ir zināmi jau no kembrija.

Morfoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plānčauļiem (Leptostraca) vienīgajiem vēderam ir 7 segmenti

Augstākajiem vēžiem atšķirībā no citiem vēžveidīgajiem ir pastāvīgs ķermeņa segmentu skaits (19 vai 20 segmenti): galva sastāv no 5, krūtis no 8 un vēders no 6 segmentiem. Izņēmums ir plānčauļi, kuriem ir 7 segmenti vēderam.[2] Ķermenis nobeidzas ar anālo segmentu - telsonu, kuram nav ekstremitāšu. Visiem augstākajiem vēžiem krūšu segmenti saplūduši ar galvu, izņemot plānčauļiem (Leptostraca). Ķermeņa nodalījumiem ir vienzarainas vai divzarainas ekstremitātes. Visiem augstākajiem vēžiem, izņemot plānčauļiem, nav furkas. Kopumā augstākajiem vēžiem ir vislielākā ķermeņa formu daudzveidība no visiem dzīvniekiem pasaulē.[2]

Izvadorgāni ir antenālie dziedzeri. Turklāt plānčauļiem ir vēl maksillārie dziedzeri. Mātītēm ir pāra dzimumatvere, kas atrodas uz sestā krūšu segmenta, tēviņam dzimumorgāni ir uz astotā krūšu segmenta. Kuņģis sastāv no 2 kamerām. Viduszarna vienmēr ir daudz īsāka par galazarnu. Augstākajiem vēžiem ir labi attīstītas elpošanas un asinsrites sistēmas. Tiem ir arī centrālā nervu sistēma.

Ekoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā daļa augstāko vēžu mājo ūdenī, gan jūrās, gan saldūdens tilpnēs. Bet 3 kārtās ir arī uz sauszemes dzīvojošas sugas: vienādkājvēži (Isopoda), kā, piemēram, mitrenes (Oniscoidea); desmitkājvēži (Decapoda), (piemēram, palmu zaglis (Birgus latro)); un sānpeldvēži (Amphipoda), piemēram, jūras blusas (Talitridae).[3] Dažas sugas parazitē uz zivīm, piemēram, sugas no vienādkājvēžu kārtas (Isopoda), vai uz vaļiem, piemēram, vaļu utu dzimtas (Cyamidae) sugas. Lielākā daļa sugu ir maitēdāji, bet dažās sugas barojas, filtrējot ūdeni, piemēram, porcelāna krabji (Porcellanidae) vai dažas sugas ir plēsēji, piemēram, mutkājvēži (Stomatopoda).[4]

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klase Augstākie vēži (Malacostraca)

(†) - izmirušu organismu grupa.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Zoological catalogue of Australia
  2. 2,0 2,1 Richard Stephen Kent Barnes (2001). "Invertebrates with legs: the arthropods and similar groups". The Invertebrates: a Synthesis (3rd ed.). Wiley-Blackwell. pp. 168–206. ISBN 978-0-632-04761-1.
  3. The colonisation of land: origins and adaptations of terrestrial animals
  4. P. J. Hayward, M. J. Isaac, P. Makings, J. Moyse, E. Naylor & G. Smaldon (1995). "Crustaceans". In P. J. Hayward & John Stanley Ryland. Handbook of the Marine Fauna of North-West Europe. Oxford University Press. pp. 290–461. ISBN 978-0-19-854055-7.