Vilkakūlas

Vikipēdijas lapa
Vilkakūlas
Nardus stricta (L.)
Vilkakūlas
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
RindaGraudzāļu rinda (Poales)
DzimtaGraudzāļu dzimta (Poaceae)
ĢintsVilkakūlas (Nardus)
SugaStāvā vilkakūla (Nardus stricta)
Vilkakūlas Vikikrātuvē

Vilkakūlas (latīņu: Nardus) ir monotipiska graudzāļu dzimtas ģints, kurā ietilpst tikai viena suga — stāvā vilkakūla (latīņu: Nardus stricta).[1] Vilkakūlas ir sastopamas Eiropā, tostarp diezgan bieži visā Latvijas teritorijā, kur nelielas grupas aug sausos priežu mežos, purvu apmalēs un nosusinātos purvos, kā arī kāpās un sausieņu pļavās.[2]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stāvā vilkakūla ir daudzgadīgs, 10—30 cm garš lakstaugs, kurš veido blīvu ceru, no kā atiet daudzi tievi stiebri. Lapas ir ierotījušās, raupjas un sarveidīgas, aptuveni 0,5 cm platas diametrā, parasti īsākas nekā stiebrs ar vārpu galā. Mēlīte ir strupa. Vārpa ir ļoti šaura, 3—8 cm gara, vienpusēja. Vārpiņas plēkšņu nav: saaugot ap vārpiņas asi, vārpiņas plēkšņu rudimenti pie vārpiņas pamata veido apmali. Zieda plēksnes nevienādas: iekšējā (0,5—0,6 cm gara) šauri lancetiska, smaila, ārējā īlenveidīga, manāmi smailāka, ar 0,2—0,4 cm garu akotu. Ziedu putekšnīcas, kur katrā ir 3 putekšņlapas, ir 0,3—0,4 cm garas, dzeltenas. Noziedot vārpiņas āķveidā atliecas, iegūstot ziedkopai ļoti raksturīgo "ķemmes" izskatu. Kalluss ir apmatots. Auglis ir kails, brūngans grauds. Zied jūnijā un jūlijā.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Nardus — The Plant List». www.theplantlist.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-10-08. Skatīts: 2022-12-19.
  2. 2,0 2,1 «stāvā vilkakūla - Nardus stricta L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-12-19.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]