Vostok (kosmosa kuģis)

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Vostok (krievu: Восток "austrumi") bija pirmo PSRS kosmosa kuģu sērija 1960. gados.

Kosmiskais aparāts sākotnēji tika iecerēts, lai to varētu izmantot spiegošanas mērķiem: uzņemtās fotofilmas tiktu atgrieztas nolaižamajā aparātā (Zeņit). Galvenais konstruktors šo konstrukciju izveidoja tādu, ka ar to varētu lidot un atgriezties uz zemi arī cilvēks. Tikai šī projekta militārā prioritāte ļāva gūt atbalstu no valsts augstākajām institūcijām.

"Vostok" modelis

Konstrukcija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Vostok" katapultējamais krēsls

Kosmiskā kuģa kopējā masa sasniedza 4,73 tonnas, garums (bez antenām) - 4,4 m., maksimālais diametrs - 2,43 m.

Vostok sastāvēja no lodveida nolaižamā aparāta un koniska instumentu nodalījuma. Nolaižamais aparāts bija 2,3 m diametrā un ar 2,46 t masu. Tajā atradās katapultējamais krēsls, ar kuru kosmonauts varēja katapultēties starta laikā, ja notiktu nesējraķetes avārija. Tāpat katapultēšanos izmantoja nolaišanās laikā, jo nolaižamais aparāts nebija apgādāts ar mīkstās piezemēšanās sistēmu. 7 km augstumā kosmonauts katapultējās, un nolaidās uz zemes ar izpletni. Instrumentu nodalījums bija 2,43 m diametrā un 2,25 m garumā ar masu 2,27 t. Tajā atradās bremzēšanas dzinējsistēma un degvielas tvertnes.

Versijas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vostok 1K[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vostok 1K bija prototipa kosmiskais aparāts. To izmantoja, lai izmēģinātu pamatsistēmas un pārbaudītu izvelēto koncepciju.

Vostok 2K[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vostok 2K bija foto un radiosignālu izlūkošanas aparāts.

Vostok 3KA[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vostok 3KA izmantoja tieši cilvēku lidojumiem (pirmie divi bija bezpilota izmēginājumu lidojumi). Pavisam veikti seši kosmonautu lidojumi.

Vostok lidojumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bezpilota lidojumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kosmosa
kuģis
Sērijas
numurs
Misija Starts Nesējs Ilgums Nolaišanās Derīgā krava Piezīmes
1KP 1 Korabļ-Sputņik 1 1960. gada 15. maijā 8K72 ~5 gadi Pacēlās augstākā orbītā
1K 1 Korabļ-Sputņik 1960. gada 28. jūlijā 8K72 0 d Suņi Čaika un Ļisička Nesējraķetes avārijas dēļ tika iznīcināts
1K 2 Korabļ-Sputņik 2 1960. gada 19. augustā 8K72 1 d 2 h 1960. gada 20. augustā Suņi Strelka un Belka Pirmās dzīvās būtnes pēc orbitala lidojuma atgrieztas uz zemi
1K 3 Korabļ-Sputņik 3 1960. gada 1. decembrī 8K72 1 diena Suņi Pčolka un Muška Bremzēšanas manevra kļūmes dēļ sadega atmosfērā
1K 4 Korabļ-Sputņik 1960. gada 22. decembrī 8K72K ~5 min 1960. gada 22. decembrī Suņi Damka un Krasavka Kosmosa kuģis atdalījās priekšlaicīgi un nolaidās ar izpletni
3KA 1 Korabļ-Sputņik 4 1961. gada 9. martā 8K72K 1 h 41 min 1961. gada 9. martā Kosmonauta makets, suns Černuška Kosmosa kuģa cilvēkam izmēģinājums
3KA 2 Korabļ-Sputņik 5 1961. gada 25. martā 8K72K 1 h 46 min 1961. gada 25. martā Kosmonauta makets, suns Zvjozdočka Pēdējais izmēģinājums pirms cilveka lidojuma

Pilotējamie lidojumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kosmosa
kuģis
Sērijas
numurs
Misija Starts Nesējs Ilgums Nolaišanās Apkalpe Piezīmes
3KA 3 Vostok-1 1961. gada 12. aprīlī 8K72K 1 h 48 min 1961. gada 12. aprīlī Jurijs Gagarins Pirmais cilvēks kosmosā
3KA 4 Vostok-2 1961. gada 6. augustā 8K72K 1 d 1 h 18 min 1961. gada 7. augustā Germans Titovs Pirmā pilna diena kosmosā
3KA 5 Vostok-3 1962. gada 11. augustā 8K72K 3 d 22 h 22 min 1962. gada 15. augustā Andrijans Nikolajevs Pirmais vienlaicīgs divu kosmosa kuģu lidojums
3KA 6 Vostok-4 1962. gada 12. augustā 8K72K 2 d 22 h 56 min 1962. gada 15. augustā Pāvels Popovičs Pirmais vienlaicīgs divu kosmosa kuģu lidojums
3KA 7 Vostok-5 1963. gada 14. jūnijā 8K72K 4 d 23 h 7 min 1963. gada 19. jūnijā Valērijs Bikovskis Ilgākais lidojums kosmosā
3KA 8 Vostok-6 1963. gada 16. jūnijā 8K72K 2 d 22 h 50 min 1963. gada 19. jūnijā Valentīna Tereškova Pirmā sieviete kosmosā

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]