Zilastes dienas gekons
| Zilastes dienas gekons Phelsuma cepediana, (Milbert, 1812) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Rāpuļi (Reptilia) |
| Kārta | Zvīņrāpuļi (Squamata) |
| Apakškārta | Ķirzakas (Lacertilia) |
| Infrakārta | Gekonveidīgie (Gekkota) |
| Dzimta | Gekoni (Gekkonidae) |
| Ģints | Felsumas (Phelsuma) |
| Suga | Zilastes dienas gekons (Phelsuma cepediana) |
| Sinonīmi | |
| |
 Zilastes dienas gekons Vikikrātuvē | |
Zilastes dienas gekons (Phelsuma cepediana) ir gekonu dzimtas felsuma, kas endēma Maurīcijai.[1]
Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vidēja lieluma dienas gekons. Tēviņu garums no aptuveni 12 līdz nepilni 14 cm, kamēr mātīšu garums 8—12 cm.
Tēviņu vēdera daļa gaiši zaļa vai zilgani zaļa, mugura gaiši zila ar tumši sarkaniem plankumiem un svītrām. To aste mirdzoši zila. Mātītēm iztrūkst spoži zilā spozme, mugura tām gaiši zaļa ar rūsganas krāsas plankumiem.
Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Suga bieži sastopama visā Maurīcijā. Nesen introducēta Rodrigesā. Bija ieviesta arī Madagaskarā, kur tika atzīmēta salas austrumu piekrastē. Taču Madagaskarā nav redzēta vairākus gadus un, acīmredzot, no turienes izzudusi.
Pārsvarā mitinās uz palmām vai palmām līdzīgiem kokiem ar gludiem zariem un ūdeņiem pildītām plaisām, kur, iespējams, rod patvērumu, dēj olas un meklē barību. Visbiežāk apdzīvo ceļotāju palmu (Ravenala madagascariensis).[2] Var būt sastopama arī dārzos un cilvēku mitekļos. Taču šī ķirzaka nespēj dzīvot uz vairuma no lauksaimniecības kultūrām, kuras dominē Maurīcijas ainavā.
Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pārtiek no kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem, kā arī sulīgiem, saldiem augļiem, putekšņiem, nektāra.[2]
Kopā ar Maurīcijas dienas gekonu nozīmīgi Maurīcijai endēmā auga rūsganās liānas (Roussea simplex) apputeksnētāji. Taču uz šī ļoti retā auga uzturas invazīvās skudras, kas kavē gekonus tos apmeklēt un apputeksnēt.