Bezmugurkaulnieki

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bezmugurkaulnieki
Invertebrata
Meksikas tarantuls (Brachypelma smithi)
Meksikas tarantuls (Brachypelma smithi)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)

Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula. Šai grupai pieder 95% no visiem dzīvniekiem pasaulē[1]. Pie bezmugurkaulniekiem pieder tādi dzīvnieki kā plakantārpi, vēži, zirnekļi, kukaiņi, gliemji un citi. Pretēji bezmugurkaulniekiem ir mugurkaulnieki, pie kuriem savukārt pieder zivis, abinieki, rāpuļi, putni un zīdītāji. Cilvēki nereti, runājot par dzīvniekiem, domā par mugurkaulniekiem, aizmirstot par bezmugurkaulniekiem.

Bezmugurkaulnieki ir ļoti daudzveidīga dzīvnieku grupa, kurai ir tikai dažas kopīgas pazīmes. Tie ir attāli radniecīgi cits citam un atšķiras pēc dzīvesveida, formas un lieluma. Daudzi bezmugurkaulnieki ir sastopami ūdenī, bet dažas grupas dzīvo uz sauszemes un ir visur plaši sastopami.

Kārlis Linnejs bezmugurkaulniekus iedalīja 2 lielās grupās: kukaiņos un tārpos. Toties Žans Baptists Lamarks 1793. gadā šīs divas lielās grupas sadalīja 10 grupās. Mūsdienās bezmugurkaulnieki dalās 33 grupās, sākot ar tādiem vienkāršiem organismiem kā jūras sūklis un plakantārpi līdz tādiem sarežģītiem dzīvniekiem kā posmkāji un moluski. Daļa bezmugurkaulnieku ir labi pazīstami, piemēram, kukaiņi, vēži, tārpi un gliemeži, bet ir ļoti daudz tādu dzīvnieku, kas ir niecīgi un neievērojami. Daļai no tiem biologi vēl nav devuši nosaukumus. Uzskata, ka ir apmēram 3 līdz 15 miljoni bezmugurkaulnieku sugu (mugurkaulniekiem ir apmēram 40 000 sugu).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zinātniekiem nav īstas skaidrības par to, kad parādījās pirmie bezmugurkaulnieki. Senākās fosīlijas ir vairāk kā 600 miljonus gadus vecas. Tomēr tie nevarētu būt bezmugurkaulnieku pirmsākumi, jo galvenās bezmugurkaulnieku grupas šajā laikā bija jau izveidojušās. Ar laiku dažas grupas kļuva daudzveidīgākas nekā citas. Piemēram, posmkāju tips mūsdienās ir visdaudzveidīgākais tips, un tajā ir vismaz miljons sugu. Vairums no tiem ir kukaiņi.

Dzīvnieks vai augs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daži bezmugurkaulnieki vairāk atgādina augus nevis dzīvniekus. Hidroīdus, piemēram, viegli var sajaukt ar aļģēm. Tie aug zem ūdens un to ”stumbri” beidzas ar ziediem. Šie ziedi patiesībā ir mazi dzīvnieki, ko sauc par polipiem. Tie savstarpēji ir savienoti kopā un veido koloniju. Katram polipam ir taustekļu vaigs, kas viļņojas ūdenī, lai satvertu barību — mikroskopiskus dzīvniekus.

Ķermeņa simetrija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gandrīz visiem bezmugurkaulniekiem, izņemot sūkļus, ir simetriski ķermeņi. Ir divi galvenie simetrijas veidi: starainā un divpusējā simetrija. Staraini simetriskiem dzīvniekiem ir apaļš ķermenis, kuru var caur tā centru sadalīt daudzās vienādā daļās. Visi staraiņi (Radiata) dzīvo ūdenī, un nevienam nav smadzeņu. Divpusēji simetriskiem dzīvniekiem var atšķirt priekšgalu un pakaļgalu. Tos pa viduslīniju var sadalīt tikai divās vienādās daļās.

Divpusējās simetrijas bezmugurkaulniekiem priekšgals atšķiras no pakaļgala. Tādai kārtībai ir daudz priekšrocības. Maņu orgāni ir izvietoti priekšgalā blakus mutei, lai būtu vieglāk sameklēt barību. Ķermeņa daļas ir specializējušās kustību veikšanai tikai vienā virzienā, tāpēc tās ir ātrākas un daudz efektīvākas. Šāds ķermeņa dalījums ir visveiksmīgākais evolūcijas sasniegums miljoniem gadu ilgā attīstības gaitā. Tas ir raksturīgs lielākajai daļai dzīvnieku, arī cilvēkiem.

Bezmugurkaulnieku izmērs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Milzu kalmārs (Architeuthis)

Bezmugurkaulnieki uz zemeslodes ir sastopami praktiski visur, bet lielākā daļa no grupām dzīvo jūrās, kur arī attīstījās pirmie bezmugurkaulnieki. Daļa bezmugurkaulnieku ir mikroskopiski un pārvietojas kopā ar ūdens straumi, bet daudzi ir labi peldētāji. Daži jūras bezmugurkaulnieki sasniedz fantastisku lielumu. Milzu kalmārs var izaugt vairāk nekā 18 metrus garš.

Jaunie atklājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Biologiem jaunu sugu atklāšana ir nozīmīgs notikums, bet jaunas dzīvnieku grupas atklāšana ir par iemeslu vispārējām satraukumam. Nesen, 1994. gadā biologi atklāja pilnīgi jaunu bezmugurkaulnieku tipu — tādu pašu tipu kā, piemēram, posmkāji vai gliemji. Vienīgais pašreiz zināmais jaunā tipa pārstāvis ir Symbion pandora — neliela radība, kas dzīvo ap Norvēģijas omāra muti un barojas ar tā barības atliekām.

Latvijā dzīvojošie bezmugurkaulnieku tipi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Encarta Reference Library Home Premium 2005 DVD. Article - Invertebrate
  2. http://leb.daba.lv/listt.htm

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]