Zināšanas

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Zināšanas ir informācijas kopums, kas veido kāda jautājuma, priekšmeta, problēmas utt. aprakstu un atbilst kādam saprašanas līmenim par to. Saistībā ar datiem un informāciju, zināšanas ir šīs piramīdas virsotnē.

Zināšanas parasti iegūst apmācības vai pētniecības procesā, kā arī no pieredzes. Zināšanas tiek izmantotas noteiktai darbībai kāda mērķa sasniegšanā.

Zināšanas ir zinātniskās teorijas - epistemoloģijas priekšmets. Vairums epistemologu uzskata, ka par zināšanām var runāt tikai tādā gadījumā, ja tās atbilst trim galvenajiem kritērijiem: tās ir pamatotas, patiesas un ticamas.

Zināšanas — adekvāts īstenības procesu, lietu un parādību atspoguļojums priekšstatos, jēdzienos un aksiomās.

Zināšanu veidi pēc satura[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • jēdzieni (dod objekta aprakstu);
  • konstruktīvās zināšanas (zināšanas par objektu struktūru un savstarpējām sakarībām);
  • procedūru vai darbību zināšanas;
  • objektu raksturojošās zināšanas;
  • verbālās zināšanas iedalās kvantitatīvajās un kvalitatīvajās (Zadē izplūdušo kopu teorija) zināšanās;