Zorans Milanovičs

Vikipēdijas lapa
Zorans Milanovičs
Zoran Milanović
Z. Milanovičs 2021. gadā
Z. Milanovičs 2021. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1966. gada 30. oktobrī (57 gadi)
Zagreba, Horvātijas SR, Karogs: Dienvidslāvija Dienvidslāvija (tagad Karogs: Horvātija Horvātija)
Pilsonība Karogs: Horvātija Horvātija
Tautība horvāts
Amata sākums 2020. gada 19. februāris
Horvātijas premjerministrs
Amatā 2011. gada 23. decembris — 2016. gada 22. janvāris
Prezidents: Ivo Josipovičs, Kolinda Grabara-Kitaroviča
Amatā 2007. gada 2. jūnijs — 2016. gada 26. novembris

Zorans Milanovičs (horvātu: Zoran Milanović; dzimis 1966. gada 30. oktobrī) ir Horvātijas jurists, politiķis. Viņš ir Horvātijas prezidents kopš 2020. gada. Milanovičs ir bijis Horvātijas premjerministrs no 2011. līdz 2016. gadam. Viņš ir bijis Horvātijas Sociāldemokrātiskās partijas, kā arī Kukuriku koalīcijas un "Horvātija aug" koalīcijas vadītājs.

Dzīves sākums, izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zorans Milanovičs piedzima 1966. gada 30. oktobrī Zagrebā. Viņa tēvs Stipe Milanovičs (1937 — 2019) bija ekonomists, bet māte Džjurdžica "Gina" (dzimusi Matasiča) ir bijusī angļu un vācu valodas skolotāja. Zorana tēvs bija Dienvidslāvijas komunistu savienības biedrs. Zoranu slepeni kristīja viņa vecmāmiņa Marija Zagrebas Svētā Pētera un Pāvila baznīcā, un viņam tika dots kristības vārds Marijans. Viņš uzauga Zagrebas Knežijas apkaimē, bet pēc 1970. gada — Zagrebas Trnjes apkaimē komunistu kvartālā. Zoranam bija brālis Krešimirs, kurš nomira 2019. gadā.

1985. gadā Milanovičs iestājās Zagrebas Universitātē, lai studētu jurisprudenci, pēc tam viņu iesauca militārajā dienestā, un 1986. gadā viņš atgriezās studēt. 1986. gadā Milanovičs kļuva par stažieri Zagrebas komerctiesā.

1993. gadā iestājās darbā Ārlietu ministrijā, strādājot pie nākamā politiskā konkurenta Ivo Sanadera. Gadu vēlāk viņš pievienojās EDSO miera uzturēšanas misijai Kalnu Karabahā. 1996. gadā Milanovičs kļuva par padomnieku Horvātijas pārstāvniecībā Eiropas savienībā un NATO Briselē. Tur viņš arī pabeidza pēcdiploma studijas.

Politiskā karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1999. gadā Zorans Milanovičs iestājās sociāldemokrātiskajā partijā (SDP). Pēc SDP uzvaras 2000. gada vēlēšanās Ārlietu ministrijā viņam tika uzticēta atbildība par saziņu ar NATO. 2003. gadā viņš kļuva par ārlietu ministra Tonino Piculas palīgu. Pēc 2003. gada vēlēšanām, kad pie varas nāca konservatīvā Horvātijas Demokrātiskā savienība (HDS), viņš amatu atstāja.

Būdams SDP biedrs, 2004. gadā Milanovičs atteicās no ārlietu ministra palīga amata un kļuva par jaunizveidotās SDP centrālkomitejas locekli, kā arī par starptautisko sekretāru, kas atbildīgs par kontaktiem ar citām politiskajām partijām. Divus gadus vēlāk viņš uz īsu brīdi kļuva par partijas preses sekretāru, aizvietojot prombūtnē esošo Gordanu Grbiču.

SDP priekšsēdētājs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc SDP līdera Ivicas Račana nāves 2007. gadā Milanovičs kandidēja uz partijas priekšsēdētāja amatu. 2. jūnijā SDP desmitajā ārkārtas kongresā Milanoviču ievēlēja par partijas priekšsēdētāju. SDP reitings sāk strauji augt, un daudzi prognozēja tās uzvaru 2007. gada parlamenta vēlēšanās, taču ar Milanoviča politisko pieredzi nepietika, un HDS atkal uzvarēja. SDP kļuva par lielāko opozīcijas spēku parlamentā. Pēc zaudējuma parlamenta vēlēšanās Milanovičs neatkāpās no partijas priekšsēdētāja amata, lai gan pirms vēlēšanām solīja, ka to darīs, ja partija zaudēs. Viņš 2008. gada SDP vadības vēlēšanās atkal uzvarētāja.

Gatavojoties 2011. gada parlamenta vēlēšanām, Milanoviča vadītie sociāldemokrāti kopā ar vēl trīs partijām apvienojās kreisi centriskā Kukuriku koalīcijā. Tā guva pārliecinošu uzvaru 2011. gada 4. decembra parlamenta vēlēšanās, iegūstot vairākumu vietu.

Premjerministrs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā uzvarētāja partijas vadītājam Zoranam Milanovičam uzticēja veidot ministru kabinetu. Parlaments to apstiprināja 2011. gada 23. decembrī.

2012. gada SDP priekšsēdētāja vēlēšanās Milanovičs kā vienīgais kandidāts tika atkārtoti ievēlēts.

Uz 2015. gada parlamenta vēlēšanām Kukuriku koalīcija mainīja nosaukumu uz "Horvātija aug", un tajā nāca klāt trīs partijas, bet viena izstājās. Vēlēšanās 8. novembrī ar nelielu pārsvaru uzvarēja Patriotiskā koalīcija. 2016. gada 22. janvārī Milanoviču premjerministra amatā nomainīja Tihomirs Oreškovičs.

2016. gada 2. aprīlī Milanoviču atkārtoti ievēlēja par SDP priekšsēdētāju.

2016. gada parlamenta vēlēšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2016. gada 16. jūnijā parlaments Oreškoviča valdībai izteica neuzticību. Tā kā neizdevās izveidot jaunu ministru kabinetu, 20. jūnijā parlaments tika atlaists, un prezidente Kolinda Grabara-Kitaroviča noteica ārkārtas vēlēšanas 11. septembrī. Uz vēlēšanām SDP un vēl divas partijas izveidoja Tautas koalīciju. Parlamenta vēlēšanās Milanoviča vadītā Tautas koalīcija palika otrajā vietā. 26. novembrī SDP priekšsēdētāja vēlēšanās Milanovičs nekandidēja, un par partijas vadītāju ievēlēja Davoru Bernardiču.

Pārtraukums no politikas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc aiziešanas no politikas Milanovičs sāka nodarboties ar konsultāciju biznesu, un nodibināja konsultāciju uzņēmumu EuroAlba Advisory. Kopš 2017. gada viņš bija Albānijas premjerministra Edi Ramas padomnieks, kā arī Dag Hammarskjöld University College of International Relations and Diplomacy Diplomātiskās padomes prezidents.

2019. gada prezidenta vēlēšanu kampaņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2019. gada 17. jūnijā Zorans Milanovičs apstiprināja, ka kandidēs gaidāmajās valsts prezidenta vēlēšanās kā SDP kandidāts ar kampaņas saukli "Prezidents ar raksturu". Paziņojot par savu kandidatūru, Milanovičs sacīja, ka vēlas būt "modernas, progresīvas, zinātkāras un atvērtas Horvātijas prezidents".[1]

Prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā 2019. gada 22. decembrī Milanovičs ieguva 29,55 % balsu, apsteidzot esošo prezidenti Kolindu Grabar-Kitaroviču, kura saņēma 26,65 % balsu. Otrajā kārtā Milanovičs uzvarēja ar 52,67 % balsu, savukārt Grabara-Kitaroviča ieguva 47,33 %.

Prezidentūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zorana Milanoviča inaugurācija par Horvātijas piekto prezidentu notika 2020. gada 18. februārī. Šī bija pirmā reize, kad Horvātijā prezidenta inaugurācijas ceremonija nenotika Svētā Marka laukumā Zagrebas centrā, kur atrodas parlamenta un valdības ēkas. Tā vietā Milanovičs nolēma atteikties no ierastās ceremonijas pompozitātes, uzaicinot tikai aptuveni 40 viesus, tostarp valsts amatpersonas, bijušos prezidentus, savu ģimeni un savas kampaņas komandas locekļus. Šī bija arī pirmā reize, kad prezidenta inaugurācijā nepiedalījās partiju līderi, diplomāti un baznīcas amatpersonas.

2024. gada parlamenta vēlēšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2024. gada 15. martā Milanovičs paziņoja par kandidēšanu uz premjerministra amatu SDP sarakstā parlamenta vēlēšanās.

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1994. gadā Zorans Milanovičs apprecējās ar Sanju Musiču, ar kuru viņam ir divi dēli: Ante Jakovs un Marko.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Former PM Milanović announces presidential run Katja Miličić, Hrvatska radiotelevizija, 2019-06-17

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Žeļka Antunovičs
pagaidu
Horvātijas sociāldemokrātiskās partijas priekšsēdētājs
2007 — 2016
Pēctecis:
Davors Bernardičs
Priekštecis:
Jadranka Kosors
Horvātijas premjerministrs
2011 — 2016
Pēctecis:
Tihomirs Oreškovičs
Priekštecis:
Kolinda Grabara-Kitaroviča
Horvātijas prezidents
Kopš 2020. gada
Pēctecis: