Zagreba
| Zagreba | |||
| Zagreb | |||
| — galvaspilsēta — | |||
| Bana Jelačiča laukums | |||
|
|||
|
Zagreba
|
|||
| Koordinātas: | |||
|---|---|---|---|
| Valsts | |||
| Dibināta | 1242. gadā | ||
| Platība | |||
| - galvaspilsēta | 171 km² | ||
| Augstums vjl | 158 m | ||
| Iedzīvotāji (2011. gadā) | |||
| - galvaspilsēta | 686 568 | ||
| - blīvums | 4 015/km² | ||
| - admin. rob. | 792 875 | ||
| - aglomerācijā | 1 288 000 | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| - Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Pasta indekss | HR-10000 | ||
| Mājaslapa: zagreb.hr | |||
Zagreba (horvātu: Zagreb, izrunā: [zǎːɡrɛb]) ir pilsēta Horvātijas ziemeļdaļā, valsts lielākā pilsēta un galvaspilsēta, politiskais un ekonomiskais centrs. Atrodas Medvednicas kalna dienvidu nogāzē pie Savas upes.
Satura rādītājs |
Vēsture [izmainīt šo sadaļu]
1094. gadā Ungārijas karalis Lāslo I Kaptola pakalnā, mūsdienu pilsētas centrā, nodibināja bīskapiju, bet blakus Griča kalnā radās neliela apmetne. 1242. gadā to nopostīja mongoļi—tatāri. Lai stimulētu apmetnes atjaunošanu, ungāru karalis Bēla IV piešķīra Zagrebai pilsētas tiesības. Zagreba bija lielu gadatirgu vieta. 14. un 15. gadsimtā divas kopienas (pilsēta Gričā kalnā un bīskapa rezidence Kaptolā) bieži konfliktēja, līdz 17. gadsimtā apvienojās vienā kopienā.
1669. gadā jezuīti nodibināja akadēmiju (šis gads tiek uzskatīts par Zagrebas universitātes dibināšanas gadu).
1776. gadā Zagreba kļuva par Horvātijas galvaspilsētu (pirms tam tā bija Varaždina).
1991. gada 25. jūnijā Zagrebā Horvātijas parlaments pasludināja Horvātijas valsts neatkarību.
Demogrāfija [izmainīt šo sadaļu]
2011. gadā Zagrebā dzīvoja 687 tūkstoši iedzīvotāji. Pēc šī rādītāja tā ir Horvātijas lielākā pilsēta. Zagrebas aglomerācijā dzīvo aptuveni 1,3 miljoni iedzīvotāji. Aptuveni 92% no iedzīvotājiem ir horvāti. Lielākās minoritātes ir serbi (2,4%), musulmaņi (1,0%), albāņi (0,8%) un bosnieši (0,8%).
Cilvēki [izmainīt šo sadaļu]
Zagrebā ir dzimuši šādi ievērojami cilvēki:
- Jovans Karamata (1902–1967) — matemātiķis;
- Janica Kosteliča (1982) — kalnu slēpotāja;
- Miroslavs Krleža (1893–1981) — rakstnieks.
Sports [izmainīt šo sadaļu]
2008. gadā pilsētā tika atklāta daudzfunkcionālā halle Arena Zagreb, kurā notiek virkne dažādu sporta pasākumu.
Nozīmīgākie sporta klubi, kas bāzējas Zagrebā, ir šādi:
- GNK Dinamo Zagreb (futbols)
- NK Zagreb (futbols)
- KHL Medveščak (hokejs)
- RK Croatia Osiguranje Zagreb (handbols)
- KK Cibona (basketbols)
- KK Zagreb (basketbols)
- KK Cedevita Zagreb (basketbols)
- Hrvatski akademski vaterpolski klub Mladost (ūdenspolo)
Sadraudzības pilsētas [izmainīt šo sadaļu]
Zagrebai ir šādas sadraudzības pilsētas (iekavās norādīts gads, kad tās ir kļuvušas par sadraudzības pilsētām):
Amdāvāda, Indija (1962);
Boloņa, Itālija (1963);
Mainca, Vācija (1967);
Sanktpēterburga, Krievija (1968);
Trumse, Norvēģija (1971);
Buenosairesa, Argentīna (1972);
Kioto, Japāna (1972);
Lisabona, Portugāle (1977);
Pitsburga, Amerikas Savienotās Valstis (1980);
Šanhaja, Ķīna (1980);
Budapešta, Ungārija (1994);
Vīne, Austrija (1994);
Lapasa, Bolīvija (2000);
Sarajeva, Bosnija un Hercegovina (2001);
Ļubļana, Slovēnija (2001);
Londona, Apvienotā Karaliste (2009);
Prizrena, Kosova (2010).
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
|
Meklēt atsauces: "Zagreba" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |