Kalnu Karabaha
| Kalnu Karabahas Republika
Լեռնային Ղարաբաղի Հանրապետություն
|
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: Azat u ankakh Artsakh |
||||||
| Galvaspilsēta | Stepanakerta | |||||
| Valsts valodas | armēņu valoda | |||||
| Valdība | Prezidentāla republika (de jure Azerbaidžānas sastāvdaļa) |
|||||
| - | Prezidents | Bako Sahakjans | ||||
| - | Premjerministrs | Arajiks Harutjunjans | ||||
| No Azerbaidžānas | 1992. gada 6. janvārī | |||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 11 458 km² | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2007. g. | 138 000 | ||||
| Valūta | Armēnijas drams (AMD) |
|||||
| Laika josla | Azerbaidžānas laiks (UTC+4) | |||||
| - | Vasarā (DST) | Azerbaidžānas laiks (UTC+5) | ||||
Kalnu Karabaha (azerb. Dağlıq Qarabağ; arm. Լեռնային Ղարաբաղ) - ir Karabahas daļa, lielākoties armēņu apdzīvots reģions Kaukāzā starp Armēniju un Azerbaidžānu. Starptautiski Kalnu Karabaha politikā tiek uzskatīta par bijušās Azerbaidžānas PSR Autonomā reģiona Kalnu Karabaha pēcteci, kura pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas un Eiropas Padomes uzskata joprojām ir Azerbaidžānas teritorija. Strīdi par šo reģionu starp Armēniju un Azerbaidžānu ilgst jau gandrīz simts gadus.
Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā šajā reģionā izcēlās militārs konflikts. Kopš 1992. gada reģionu lielākoties kontrolē starptautiski neatzītas Kalnu Karabahas Republikas militārās vienības, kuras 1991. gada 2. septembrī pasludināja neatkarību no Azerbaidžānas. Trešdaļu uguns pārtraukšanas līnijas, kura tika noslēgta 1994. gada 12. maijā, kontrolē Armēnijas Republikas vienības.