Apskatīt Ārtavs izejas kodu

{{Citas nozīmes|sudraba monētu|Artavs (nozīmju atdalīšana)|Artavs}}
[[Attēls:Gutnisk (Visby-) örtug från medeltiden.png|250px|thumb|[[Gotlande]]s ērtugs (''örtug'').]]
[[Attēls:Vilhelma fon Frimersheima artigs.jpg|thumb|250px|Livonijas mestra [[Vilhelms fon Frimersheims|Vilhelma fon Frimersheima]] laikā (1364—1385)  kaltais ārtavs (artigs).]]
[[Attēls:Konrāda fon Fītinghofa artigs.jpg|thumb|250px|Mestra [[Konrāds fon Fītinghofs|Konrāda fon Fītinghofa]] laikā (1401—1413) kaltais ārtavs (artigs).]]
'''Ārtavs''',<ref name="LKV|I.|1464">{{LKV|I.|1464}}</ref> '''artavs'''<ref>[http://www.pasakas.net/pasakas/latviesu-pasakas/latviesu_tautas_pasakas/b/brinumu-naudas-zutne/ Latviešu pasaka "Brīnumu naudas zutne"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161018230443/http://www.pasakas.net/pasakas/latviesu-pasakas/latviesu_tautas_pasakas/b/brinumu-naudas-zutne |date={{dat|2016|10|18||bez}} }} ''... pavēlu pie tāda kunga man ceļu parādīt, kur cilvēks ne vien labu maizi nopelna, bet arī labu naudas artavu.''</ref> jeb '''artigs''' ({{val-sv|örtug}}, {{val-de|Artig}}, {{val-ru|артуг}}) bija [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Ziemeļeiropa]]s valstu [[monēta]], ko līdz 1422. gada monetārajai reformai kala arī [[Livonijas konfederācija]]s naudas kaltuvēs. Ārtavus lietoja [[Hanzas savienība]]s tirgoņi arī [[Novgoroda]]s un [[Pleskava]]s zemē.<ref>''«В лето 6928 начаша новгородци торговати денги серебряными, а артуги попродаша Немцом, а торговале имы 9 лет»'': Новгородская первая летопись старшего и младшего изводов. Полное собрание русских летописей. Том третий. Москва-Ленинград: «Издательство Академии Наук СССР», 1950. [http://krotov.info/acts/12/pvl/novg33.htm Новгородская летопись] (krieviski)</ref>
Pirmos 1,2 gramu sudraba ārtavus sāka kalt 1370. gadā [[zviedru karalis]] [[Albrehts no Mēklenburgas]] (valdīja 1364—1389), vēlāk ārtavu svars pakāpeniski samazinājās līdz 0,54 gramiem 1534. gadā. Pēdējos ārtavus Zviedrijā izkala 1776. gadā.

== Etimoloģija ==
Vārda "ārtavs" izcelsme nav viennozīmīga. Uzskata, ka ģermāņu valodās lietotais monētas nosaukums (''artogh, örtugh, örtogh, ertug'') cēlies no latīņu vārda "zelts" (''aurum'', no kā {{val-sv|öra}}) vai arī no vikingu valodās lietotā apzīmējuma ''or, eir'' ([[varš]]).
[[Latviešu valoda|Latviešu valodā]] vārds "artavs" jeb "artava" saglabājies nevien kā naudas nosaukums, bet arī kā apzīmējums atsevišķam pienesumam kopīgai lietai.<ref>[http://www.la.lv/katrs-no-mums-ir-rainis/ “Katrs no mums ir Rainis”] Aija Kaukule ''la.lv'', 2015. gada 29. janvārī: ''Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gadā savu artavu sniegs arī Latvijas Nacionālais teātris''.</ref>

== Latvijā kaltie ārtavi ==
 
14. un 15. gadsimtā [[Tērbata]]s, [[Rīga]]s un [[Tallina]]s naudas kaltuvēs no vienas Gotlandes sudraba [[Mārka (naudas vienība)|mārka]]s kala 156 ārtavus.<ref>[http://department.monm.edu/history/urban/articles/coins.htm department.monm.edu Medieval Livonian Numismatics] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161030083838/http://department.monm.edu/history/urban/articles/COINS.htm |date={{dat|2016|10|30||bez}} }} by William Urban (angliski)</ref> Zināms, ka vecākajos [[Kursa (valsts)|Kursas]], [[Zemgale]]s un [[Sēla|Sēlija]]s zemnieku likumos naudas sodi bija noteikti [[ozerings|ozeringos]] un ārtavos.<ref name="LKV|I.|1464"/>

Arhibīskapa [[Johans VI Ambundi|Johana VI Ambundi]] valdīšanas laikā tika ieviests vienots standarts un ieviesta vienota Livonijas monetārā sistēma. 1 ārtavs (ārtigs) tika pielīdzināts 12 Lībekas vecajiem [[šiliņi]]em.

== Ladonijas nauda ==
Zviedrijas mākslinieka [[Lāšs Vilks|Lāša Vilka]] dibinātājā neatzītajā [[Ladonija]]s valstī par naudas vienību pasludināts [[ērtugs]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Monētas|Ārtavs]]
[[Kategorija:Latvijas nauda]]