Apskatīt 1812. gada karš izejas kodu

{{papildu atsauces+}}
{{cita nozīme|Krievijas Impērijas karu pret impērijā iebrukušo Franciju Napoleona vadībā|militāru konfliktu starp ASV un Apvienoto Karalisti|Britu—amerikāņu karš}}
{{Militāras sadursmes infokaste  
| conflict   = 1812. gada karš
| partof     = [[Napoleona kari]]em
| image      = [[Attēls:Boro1.jpg|300px]]
| caption    = Borodinas kauja
| date       = 1812. gada 24. jūnijs – 14. decembris
| place      = [[Krievijas Impērija]]
| result     = Krievijas uzvara<br>Napoleona armijas sakāve<br>[[Sestās koalīcijas karš|Sestās koalīcijas kara]] sākšanās
| combatant1 = {{flaga|France}} [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impērija]]<br>
* {{flagicon image|Flag of Poland (1807–1815).svg}} [[Varšavas hercogiste]]
* {{flagicon image|Flag of the Napoleonic Kingdom of Italy.svg}} Napoleona Itālija
* {{flagicon image|Flag of the Kingdom of Naples (1811).svg}} [[Neapoles karaliste]]
* [[Reinas konfederācija]]
** {{flagicon image|Flagge Großherzogtum Baden (1891–1918).svg}} [[Bādenes lielhercogiste|Bādene]]
** {{flagicon image|Flag of Bavaria (striped).svg}} [[Bavārijas karaliste|Bavārija]]
** {{flagicon image|Flag of the Grand Duchy of Berg (1806-1808).svg}} Berga
** {{flagicon image|State flag of Saxony before 1815.svg}} [[Saksijas Karaliste|Saksija]]
** {{flagicon image|Flag of the Kingdom of Westphalia.svg}} Vestfālene
* {{flaga|Spain}} [[Spānija]]
* {{flaga|Switzerland}} [[Šveice]]

'''Sabiedrotie:'''<br />{{flaga|Austrian Empire}} [[Austrijas Impērija]] <br />{{flagicon image|Flag of the Kingdom of Prussia (1803-1892).svg}} [[Prūsijas Karaliste]]
| combatant2 = {{flaga|Russia}} [[Krievijas Impērija]]<br /> Atbalstīja:{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Apvienotā Karaliste]]
| commander1 = [[Attēls:Imperial Standard of Napoléon I.svg|23px]] '''[[Napoleons]]'''<br />{{flaga|France}} [[Luijs Aleksandrs Bertjē]]<br />{{flaga|France}} [[Luijs Nikolā Davū]]<br />{{flaga|France}} [[Mišels Nejs]]<br />{{flaga|France}} [[Žaks Makdonalds]]<br />{{flaga|France}} Nikolā Udino<br /> {{flagicon image|Flag of the Kingdom of Westphalia.svg}} [[Žeroms Bonaparts]]<br />{{flagicon image|Flag of Poland (1807–1815).svg}} [[Juzefs Poņatovskis]]<br />{{flagicon image|Flag of the Kingdom of Naples (1811).svg}} [[Joahims I]]<br />{{flagicon image|Flag of the Napoleonic Kingdom of Italy.svg}} [[Ežēns de Boarnē]]<br /> {{flaga|Austrian Empire}} Karls Filips<br />{{flagicon image|Flag of the Kingdom of Prussia (1803-1892).svg}} Johans Jorks<br /> {{flagicon image|Flag of the Kingdom of Prussia (1803-1892).svg}} Jūlijs fon Graverts
| commander2  = [[Attēls:Standard_of_the_Emperor_of_Russia_(1858).svg|23px]] '''[[Aleksandrs I]]'''<br />{{flaga|Russia}} [[Mihails Kutuzovs]]<br />{{flaga|Russia}} [[Barklajs de Tolli]]<br />{{flaga|Russia}} [[Pjotrs Bagrations]]<br />{{flaga|Russia}} Pēters Vitgenšteins<br />{{flaga|Russia}} Aleksandrs Tormasovs<br />{{flaga|Russia}} Pavels Čičagovs
| strength1   = ~685 000
| strength2   = 198 250 (20. jūnijā)<br>~900 000 maksimums
| casualties1 = '''gājuši bojā:''' 380 000<br>'''izdzīvojuši:''' 120 000<br> 50 000 no tiem austrieši un prūši, 20 000 poļi,<br /> 35 000 franči
| casualties2 = '''gājuši bojā:''' 210 000
}}

'''1812. gada karš''', arī '''Krievijas kampaņa''' ({{val|fr|Campagne de Russie}}), bija [[Krievijas Impērija]]s karš pret impērijā iebrukušo [[Francija]]s un to sabiedroto armiju [[Napoleons|Napoleona]] vadībā no 1812. gada 24. jūnija līdz 14. decembrim. Karš beidzās ar katastrofāliem rezultātiem Napoleona Francijai un to var uzskatīt par pagrieziena punktu [[Napoleona kari|Napoleona karos]]. Kara rezultātā Francijas armija zaudēja ievērojamu skaitu karavīru, [[Austrija]] un [[Prūsija]] nostājās pret Napoleona Franciju un sākās [[Sestās koalīcijas karš]], kurš beidzās ar Napoleona sakāvi.

== Kampaņas sākums ==
Napoleons savu militāro kampaņu sāka 1812. gada 24. jūnijā, šķērsodams [[Nemuna|Nemunu]]. Oficiālais kara iemesls bija [[Polija]]s aizstāvēšana. Pusmiljonu lielā [[Lielā armija (Francija)|Napoleona armija]] ar relatīvi nelielām kaujām devās dziļi Krievijā — kaut gan pastāv uzskats, ka Napoleona karaspēks varēja būt līdz pat 650 000 karavīru liels, tādējādi padarot to par lielāko invāziju, kādu cilvēce bija līdz tam brīdim piedzīvojusi.<ref>Greenspan, J. [http://www.history.com/news/napoleons-disastrous-invasion-of-russia-200-years-ago "Napoleon's Disastrous Invasion of Russia, 200 Years Ago."] ''History''. June 22, 2012.</ref> Krievu karaspēks [[Mihaels Andreass Barklajs de Tolli|Barklaja de Tolli]] vadībā atkāpās, izmantojot [[izdedzinātās zemes taktika|izdedzinātās zemes taktiku]]. Krievu galvenie spēki atkāpās gandrīz trīs mēnešus, auga neapmierinātība, tāpēc Krievijas Impērijas ķeizars [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] par virspavēlnieku Barklaja de Tolli vietā iecēla [[Mihails Kutuzovs|Mihailu Kutuzovu]].

== Maskavas ieņemšana ==
{{Sīkāk|Borodinas kauja}}
1812. gada 7. septembrī [[Maskava]]s pievārtē notika [[Borodinas kauja]] starp pretinieku galvenajiem spēkiem. Ciezdama lielus zaudējumus, Krievijas armija atkāpās, tomēr tā saglabāja kaujasspējas.
14. septembrī Napoleons iegāja atstātajā un degošajā [[Maskava|Maskavā]]. Kad Krievija atteicās kapitulēt, oktobrī Napoleons ar armiju centās nokļūt [[Kaluga]]s apkaimē, lai papildinātu proviantu. Krievijas armijai ar kaujām izdevās novirzīt Napoleonu uz to pašu izpostīto [[Smoļenska]]s virzienu, kur apvidus resursi bija iznīcināti. Napoleons bija spiests sākt atkāpšanos.

== Atkāpšanās ==
[[Attēls:Vilnia, Rynak. Вільня, Рынак (V. Timm, 1812).jpg|thumb|160px|left|Napoleona karaspēka atkāpšanās caur [[Viļņa|Viļņu]] 1812. gada beigās ([[Georgs Vilhelms Timms|G. V. Timma]] glezna).]] 
Ātri uznākušās ziemas, krievu armijas daļu, kā arī vietējo iedzīvotāju vienību uzbrukumu dēļ atkāpšanās pamazām izvērtās bēgšanā. Kad 1812. gada novembra beigās notika [[Berezinas kauja]] un Napoleonam ar lielām pūlēm izdevās šķērsot [[Berezina (upe)|Berezinas]] upi, no 500 000 lielās armijas bija atlikuši 27 000 cilvēku. Napoleons tad pameta armijas atliekas un aizsteidzās uz [[Parīze|Parīzi]].

== Karadarbība Latvijas teritorijā ==
[[Attēls:Frīdriha tornis Ķekavā.jpg|thumb|160px|left|Ģenerāļa [[Frīdrihs fon Lēviss of Menārs|Frīdriha Lēvisa]] vadītās karaspēka vienības uzvarai kaujā pie Ķekavas 1812. gada karā veltītais piemineklis, dēvēts par "Frīdriha torni". Sagrauts Pirmajā pasaules karā.]]
 [[Attēls:Minard.png|thumb|300px|Napoleona Lielās armijas samazināšanās Krievijas kampaņas laikā. Ar vienīgo atzaru uz ziemeļiem pie [[Kauņa]]s parādīts 22 000 vīru stiprā Prūšu korpusa ceļš, kas tika nosūtīts Kurzemes iekarošanai.]]

No 1. (14.) līdz 4. (17.) jūlijam Francijas maršala Udino korpuss 3 kājnieku (32 000 vīru) un 1 kavalērijas divīzijas (2 400 vīru) sastāvā neveiksmīgi centās ieņemt [[Daugavpils cietoksnis|Dinaburgas cietoksni]]. Pēc Napoleona pavēles tas atkāpās no Daugavpils un devās augšup pa Daugavas kreiso krastu uz [[Polocka|Polocku]], kur frančiem izdevās šķērsot Daugavu un turpināt virzīties uz [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]] pusi.

Maršala [[Žaks Makdonalds|Makdonalda]] komandētais 10. Prūšu kājnieku korpuss, kurā ietilpa divas kājnieku un viena kavalērijas divīzija — kopā 36 bataljoni (26 000 kājnieki) un 16 eskadroni (3000 jātnieku) iebruka [[Zemgale|Zemgalē]] un strauji virzījās [[Rīga]]s un [[Jelgava]]s virzienā. 4. jūlijā tika ieņemta Jelgava, bet gar [[Iecava (upe)|Iecavas]] upi krievu karaspēks bija izveidojis nocietinājumu līniju. 7. jūlijā notika [[Iecavas kauja]], kurā Napoleona Lielās armijas Prūšu korpuss ģenerāļu Grāverta un Kleista vadībā sakāva krievu karaspēka daļas, kas atkāpās uz Ķekavas aizsardzības pozīcijām.
Šajā kaujā Napoleona pusē cīnījās septiņi kājnieku bataljoni un seši kavalērijas eskadroni ar 16 lielgabaliem, bet Krievijas pusē ap 4200 kājnieku, 1700 jātnieku un 10 lielgabali. Bailēs no Napoleona karaspēka uzbrukuma [[Rīga]]i, pilsētas aizsardzības spēju stiprināšanai tika nodedzinātas pilsētas priekšpilsētas.

20. jūlijā franči ģenerāļa Rikardo vadībā pie [[Jēkabpils]] šķērsoja Daugavu un gar abiem upes krastiem bez nopietnas pretestības ieņēma krievu armijas atstāto Daugavpils cietoksni. Maršals Makdonalds devās uz [[Kalkūni]]em, kur iekārtoja savu štāba mītni.

Franču militārā administrācija 1. augustā atjaunoja [[Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste|Kurzemes hercogisti]]. 22. augustā krievu karaspēks [[Magnuss Gustavs fon Esens|Esena]] vadībā uzvarēja prūšu karaspēku Obsta fon Horna vadībā [[Ķekavas kauja (1812)|kaujā pie Ķekavas]] (''Dahlenkirchen''). 1812. gada 17. septembrī krievu karaspēks ieņēma Jelgavu un nonāca [[Bauska]]s tuvumā. Prūšu ģenerālis [[Ludvigs Jorks fon Vartenburgs]] (''York von Wartenburg'') sāka pretuzbrukumu no [[Mežotne]]s un nākamajā dienā Jelgavu atguva. Oktobrī Makdonalds pārcēla savu štāba mītni uz [[Staļģenes muiža|Staļģenes muižu]] uz dienvidiem no Jelgavas. 29. novembrī franču maršals Makdonalds saņēma ziņu par Napoleona galveno spēku atkāpšanos un pavēlēja prūšu karaspēkam atkāpties no Kurzemes. 7. decembrī Jelgavu pameta franču ieceltie ierēdņi.

[[Rundāles pils]] parkā ir piemineklis Napoleona Lielās armijas karavīriem, kas krituši 1812. gada kampaņā Kurzemē un Zemgalē.

== Literatūra ==

* Dr. Fr. Bienemann. ''Baltische Erinnerungsblätter''. Riga, 1912.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20110727175709/http://www.xenophon-mil.org/rushistory/borodino/1812tabl.htm 1812. gada Napoleona Krievijas kampaņas hronoloģija] {{en ikona}}

{{vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Napoleona kari]]
[[Kategorija:Krievijas vēsture]]
[[Kategorija:Francijas vēsture]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:1812. gads]]