Apskatīt 2007.—2010. gada globālā finanšu krīze izejas kodu

{{krīzes}}

'''2007.—2010. gada globālā finanšu krīze''' bija apjomīgākā [[finanšu krīze]] kopš [[lielā depresija|lielās depresijas]],<ref name='Global Research-Torbat-2008-10-13'/> kas pārauga [[Eirozonas krīze|Eirozonas valstu parādu krīzē]] 2010. un 2011. gadā.
Viens no krīzes cēloņiem bija mājokļu tirdzniecības [[spekulatīvie burbuļi]], kas sāka plīst ASV 2006. gadā. Tas izraisīja līdzīgus ekonomiskus procesus daudzās citās valstīs un izpaudās kā finansiālas neveiksmes un globālas kredīta problēmas. Krīze iekustināja fundamentālas sabiedrības pārmaiņas, kas ietekmēja patērētāju ieradumus, sabiedrības vērtības un attiecības.

== Krīzes sākums ==
[[Attēls:2007-2009 World Financial Crisis.svg|right|350px|thumb|2008. gada [[IKP]] pieauguma rādītāji:<ref>Starptautiskā Valūtas fonda novērtējums 2008. gada decembrī</ref> 
{{legend|#d40000|Valstis, kurās IKP samazinājās vismaz divus trimestrus}}
{{legend|#ff0000|IKP samazinājās vienu trimestri}}
{{legend|#ff5555|IKP pieaugums samazinājās par >1,0%}}
{{legend|#ff8080|IKP pieaugums samazinājās par >0,5%}}
{{legend|#ffd5d5|IKP pieaugums samazinājās par >0,2%}}
{{legend|#709ad1|IKP pieaugums nesamazinājās}}]]
2008. gada septembrī bija vērojamas pirmās krīzes pazīmes, kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] likvidējās, apturēja darbību vai sašaurinājās vairāki finanšu sektora uzņēmumi. Jau vairākus mēnešus pirms septembra dažādos finanšu žurnālos tika izteikti brīdinājumi par sagaidāmo krīzi, analizējot vairāku vadošo ASV un [[Eiropa]]s kredītiestāžu stabilitāti, sakarā ar krīzi hipotekāro kredītu nozarē.<ref name='Global Research-Torbat-2008-10-13'>
{{Ziņu atsauce | first= Akbar E. | last= Torbat | coauthors= | title= Global Financial Meltdown and the Demise of Neoliberalism | date= 2008-10-13 | publisher= Center for Research on Globalization | url =http://www.globalresearch.ca/index.php?context=va&aid=10549 | work = Global Research | pages = | accessdate = 2008-10-15 |quote=These happened in a matter of a few weeks in September, constituting the largest financial failure in the US since the great depression.}}
</ref><ref name = 'Telegraph-Evans-Pritchard-2007-07-25'>{{Ziņu atsauce | first= Ambrose | last= Evans-Pritchard | coauthors=  | title= Dollar tumbles as huge credit crunch looms | date= 2007-07-25 | publisher= Telegraph Media Group Limited | url= http://www.telegraph.co.uk/money/main.jhtml?xml=/money/2007/07/25/cnusecon125.xml | work= Telegraph.co.uk | pages=  | accessdate= 2008-10-15 | archive-date= 2018-02-16 | archive-url= https://web.archive.org/web/20180216075734/http://www.telegraph.co.uk/money/?xml=%2Fmoney%2F2007%2F07%2F25%2Fcnusecon125.xml }}</ref><ref name='Economist-House Prices-2008-05-22'>
{{Ziņu atsauce | first= | last= | coauthors= | title= Structural Cracks: Trouble ahead for global house prices  | date= 2008-05-22 | publisher=  The Economist Newspaper Limited   | url = http://www.economist.com/finance/displaystory.cfm?story_id=11412394 | work = The Economist | pages = | accessdate = 2008-10-15}} 
</ref><ref name='Economist-House Prices-2008-05-15'>
{{Ziņu atsauce | first= | last= | coauthors= | title= Tightrope artists: Managers of banks face a tricky balancing-act  | date= 2008-05-15 | publisher=  The Economist Newspaper Limited   | url = http://www.economist.com/specialreports/displaystory.cfm?story_id=11325408 | work = The Economist | pages = | accessdate = 2008-10-15}} 
</ref>

Līdz ar ASV lielāko finanšu institūciju sabrukumu, krīze ātri pārauga no vietējiem uz globāliem apmēriem un bija vērojams vairāku Eiropas kredītiestāžu finansiālais sabrukums un kritums biržu indeksos ar lielu akciju tirgus vērtības<ref>{{Ziņu atsauce
|url=http://norris.blogs.nytimes.com/2008/10/24/united-panic
|title=United Panic 
|publisher=The New York Times
|date=2008-10-24
|accessdate=2008-10-24
|first=Floyd
|last=Norris
|coauthors=
}}</ref> un tirdzniecības apjomu samazinājumu.<ref name = 'Telegraph-Evans-Pritchard-2007-07-25'/> Krīze radīja ievērojamas [[likviditāte]]s un finanšu problēmas vairākām kredītiestādēm ASV un Eiropā un tā pārauga par likviditātes krīzi. Vairāku valstu politiskie vadītāji, finanšu ministri un centrālo banku vadītāji veica savstarpēji saskaņotus krīzes novēršanas pasākumus, bet krīze tomēr turpināja attīstīties un noveda pie valūtu krīzes, kad vairāki investori pārvērta savas investīcijas tādās spēcīgākās valūtās kā [[Jena (nauda)|jēna]], [[ASV dolārs]] un [[Šveices franks]]. Līdz ar to vairākas valstis vērsās pie [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] pēc palīdzības.<ref>{{Ziņu atsauce
|url=http://www.nytimes.com/2008/10/24/business/worldbusiness/24emerge.html
|title=West Is in Talks on Credit to Aid Poorer Nations
|publisher=The New York Times
|date=2008-10-23
|accessdate=2008-10-24
|first=Mark
|last=Landler
|coauthors=
}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce
|url=http://www.nytimes.com/2008/10/24/business/worldbusiness/24won.html
|title=Trouble Without Borders
|publisher=The New York Times
|date=2008-10-23
|accessdate=2008-10-24
|first=Martin
|last=Fackler
|coauthors=
}}</ref>

Kaut arī {{Dat|2009|9|3}} [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija]] paziņoja, ka globālā ekonomikas recesija apstājas un paredzamā ekonomikas atlabšana būs straujāka, nekā agrāk prognozēts,<ref>{{Ziņu atsauce | first= | last= | coauthors= | title=Global recession ending: OECD  | date= 2009-09-03 | publisher=  Reuters   | url = http://www.reuters.com/article/newsOne/idUSTRE5821Z420090903 | work = www.reuters.com | pages = | accessdate = 2009-09-03}} 
</ref> tomēr šī prognoze izrādījās pārāk optimistiska.

== Recesijas sākuma hronoloģija ==
<!--Šī nodaļa ņemta no [[:en:Late 2000s recession]]-->
* {{Dat|2008|7|1}}: {{flagicon|Denmark}} '''Dānija'''

[[Dānija]] kļuva par pirmo [[Eiropa]]s valsti, kas apstiprināja recesijas iestāšanos pēc globālā kredītu tirgus sabrukuma. Pirmajā ceturksnī Dānijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nokrita par 0,6%, bet [[2007. gads|2007]]. gada pēdējā ceturksnī tas jau bija nokrities par 0,2%. Savukārt trešajā ceturksnī bija novērojams kritums par 0,5%.

* {{Dat|2008|8|13}}: {{flagicon|Estonia}} '''Igaunija'''

Pirmajā ceturksnī [[Igaunija]]s IKP samazinājās par 0,5%, otrajā ceturksnī par 0,9%. Trešajā ceturksnī valsts ieslīga vēl dziļāk recesijā ar kritumu ekonomikā par 3,3%.

* {{Dat|2008|9|8}}: {{flagicon|Latvia}} '''Latvija'''

Otrajā ceturksnī arī [[Latvija]]s IKP samazinājās par 0,2%, bet pirmajā ceturksnī IKP bija nokritis par 0,3%. Strauji saruka nekustamo īpašumu un būvniecības tirgus.

* {{Dat|2008|9|25}}: {{flagicon|Ireland}} '''Īrija'''

"Ķeltu tīģeris" kļuva par pirmo [[Eirozona]]s valsti, kas ieslīga recesijā pēc IKP krituma par 0,5% otrajā ceturksnī, kas sekoja IKP kritumam par 0,3% pirmajā ceturksnī. 1983. gada recesijas laikā Īrija bija pieredzējusi vairāku tūkstošu iedzīvotāju aizbraukšanu no valsts darba meklējumos ārvalstīs.<ref>{{Ziņu atsauce | title=Ireland falls into recession | date = 25 September 2008 | publisher=Guardian  |url= http://www.guardian.co.uk/business/2008/sep/25/recession.ireland}}</ref>

* {{dat|2008|9|26}}: {{flagicon|New Zealand}} '''Jaunzēlande'''

[[Jaunzēlande]] ieslīga recesijā pirmo reizi pēdējā desmitgadē ar IKP kritumu otrajā ceturksnī par 0,2%. Pirmajā ceturksnī IKP bija nokritis par 0,3%.

* {{Dat|2008|10|10}}: {{flagicon|Singapore}} '''Singapūra'''

[[Singapūra]] kļuva par pirmo [[Āzija]]s valsti, kas ieslīga recesijā. Singapūras ekonomika, kas atkarīga no eksporta, trešajā ceturksnī sarūk par 6,8%, bet otrajā ceturksnī bija vērojams kritums par 6%. Iepriekšējā recesija valstī bija [[2002]]. gadā.

* {{Dat|2008|11|13}}: {{flagicon|Germany}} '''Vācija'''

[[Eiropa]]s lielākā ekonomika trešajā ceturksnī saruka par 0,5% pēc tam, kad jau otrajā ceturksnī IKP bija nokrities par 0,4%. Līdz ar to valsts pirmo reizi pēdējo piecu gadu laikā nokļuva recesijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.france24.com/en/20081113-german-economy-officially-recession-financial-crisis-europe|title=German economy officially in recession|publisher=France 24|date=13 November 2008|access-date={{dat|2011|05|31||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110522081838/http://www.france24.com/en/20081113-german-economy-officially-recession-financial-crisis-europe|archivedate={{dat|2011|05|22||bez}}}}</ref>

* {{Dat|2008|11|14}}: {{flagicon|Italy}} '''Itālija''', {{flagicon|Hong Kong}} '''Honkonga''' un{{flagicon|European Union}} '''Eirozonas valstis'''.

{{flagicon|Italy}} '''Itālija'''

[[Itālija]]s IKP trešajā ceturksnī saruka zemāk nekā prognozēts — par 0,5%.<ref>{{Ziņu atsauce|title=Italy officially in recession|date=10 December 2008|publisher=The Times|url=http://www.thetimes.co.za/Business/BusinessTimes/Article1.aspx?id=902545|access-date={{dat|2008|12|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090107071149/http://www.thetimes.co.za/Business/BusinessTimes/Article1.aspx?id=902545|archivedate={{dat|2009|01|07||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.thetimes.co.za/Business/BusinessTimes/Article1.aspx?id=902545 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2008|12|24||bez}} |archive-date={{dat|2009|01|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090107071149/http://www.thetimes.co.za/Business/BusinessTimes/Article1.aspx?id=902545 }}</ref>

{{flagicon|Hong Kong}} '''Honkonga'''

[[Honkonga]]s eksports saruka ārējā pieprasījuma samazinājuma dēļ un tā kļuva par otro Āzijas ekonomiku, kas iekļuva recesijā. Trešajā ceturksnī IKP nokrita par 0,5%, bet iepriekšējā ceturksnī tas bija nokritis jau par 1,4%.

{{flagicon|European Union}} '''Eirozonas valstis'''

Saistībā ar recesiju Vācijā un Itālijā, visas 15 Eirozonas valstis iekļuva pirmajā recesijā kopš zonas izveides [[1999]]. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/7729018.stm|title=Eurozone officially in recession|publisher=BBC News|date=14 November 2008}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.reuters.com/article/idUKTRE4B32JK20081204|title=Euro zone recession confirmed| publisher = Reuters| date=December 4, 2008}}</ref>

* {{Dat|2008|11|17}}: {{flagicon|Japan}} '''Japāna'''

Pasaules otrā lielākā ekonomika ieslīga recesijā pirmo reizi septiņu gadu laikā. Jūlijā — septembrī tās IKP nokritās par 0,1%, jo finanšu krīzes iespaidā kritās tās eksports. Pirms šā krituma, iepriekšējā ceturksnī IKP bija nokrities par 0,9%.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Japan joins growing list of countries to fall into recession | date = 17 November 2008 | publisher=Telegraph|url=http://www.telegraph.co.uk/news/worldnews/asia/japan/3472608/Japan-joins-growing-list-of-countries-to-fall-into-recession.html}}</ref>

* {{Dat|2008|11|28}}: {{flagicon|Sweden}} '''Zviedrija'''

Šī Ziemeļvalsts paziņoja par recesiju pēc tam, kad gan otrajā, gan trešajā ceturksnī tās IKP nokritās par 0,1% (katrā).

* {{Dat|2008|12|1}}: {{flagicon|United States}} '''Amerikas Savienotās Valstis'''

Ekonomikas pētniecības birojs paziņoja, ka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ekonomika bijusi recesijā jau kopš [[2007. gads|2007]]. gada decembra un ASV 73 mēnešus ilgais [[Ekonomikas izaugsme|ekonomiskās izaugsmes]] periods ir beidzies.<ref>{{Ziņu atsauce |title = NBER: U.S. In Recession That Began Last December | date = December 1, 2008 |publisher =Washington Post|url=http://www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2008/12/01/AR2008120101365.html}}</ref>

* {{Dat|2008|12|9}}: {{flagicon|Canada}} '''Kanāda'''

[[Kanāda]]s Banka oficiāli paziņo, ka Kanādas ekonomika ir recesijā.<ref>[https://web.archive.org/web/20081212084109/http://www.google.com/hostednews/canadianpress/article/ALeqM5ia5C99Ii_uqnHOU7Jladal5X55qA]</ref>

== Eiropas Savienības reakcija ==
[[Eiropas Centrālā Banka]] vienas dienas naudas tirgus izsolē iepludināja 99,8 miljardus ASV dolāru, bet Lielbritānijas ''Bank of England'' — 36 miljardus ASV dolāru. Visā pasaulē kopš 17. septembra nedēļas valstu centrālās bankas tirgū ir iepludinājušas kopā vairāk kā 200 miljardus ASV dolāru.

{{Dat|2008|9|29}} Beļģijas, Luksemburgas un Nīderlandes valdības [[Nacionalizācija|nacionalizēja]] ''"Fortis"'', bet Vācijas valdība izsniedza galvojumu ''"Hypo Real Estate"''.

{{Dat|2008|10|8}} Lielbritānijas valdība izsludināja "Lielbritānijas banku glābšanas paketi" par kopējo summu ap 500 miljardiem mārciņu. Šī pakete sastāv no trīs daļām: 1) 200 miljardi mārciņu būs pieejami bankām kā daļa no ''"Bank of England"'' īpašās likviditātes programmas; 2) valdība palielinās banku kapitalizāciju ar īpašu 25 miljardu mārciņu lielu Banku rekapitalizācijas fondu, kuram vajadzības gadījumā tiks piešķirti papildus 25 miljardi mārciņu; 3) valdība uz laiku apdrošinās jebkādus Lielbritānijas kredītiestāžu savstarpējos aizņēmumus līdz 250 miljardiem mārciņu.

{{Dat|2008|12|6}} Vācijas finanšu ministrs [[Pērs Šteinbrīks]] ''(Peer Steinbrück)'' paziņoja, ka tā neredz potenciālu "lielam glābšanas plānam" un norādīja, ka negrasās ieguldīt papildu līdzekļus krīzes novēršanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.newsweek.com/id/172613 |title="It Doesn't Exist!" |publisher=Newsweek.com |date=2008-12-06 |accessdate=2008-12-15}}</ref>

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008)]]
* [[Lielā depresija]]

== Atsauces ==
{{Atsauces|2}}

== Literatūra ==
* C.Albert ''[https://web.archive.org/web/20081211191039/http://www.pharmaceutical-manufacturingnews.com/news-150-financial-crisis-pharmaceutical-industry.html Global financial crisis, stock markets, jobs cut downs and the pharmaceutical industry]'' Pharmaceutical Manufacturing News.
* Andrews, Edmund L. [http://www.nytimes.com/2008/11/26/business/economy/26fed.html "Tracking the Bailout"] Good summary of U.S. bailout efforts, ''The New York Times'' November 25, 2008
* Bing Zhang ''[https://archive.today/20081211112023/http://www.asia-manufacturing.com/news-232-chinesepharmaceutical-exporters-taxrebates-increases.html Chinese pharmaceutical exporters to benefit from latest tax rebates increases]'' Asia Manufacturing Pharma.
* Baldwin, Richard, and [[Barry Eichengreen]], eds., 2008. ''[http://www.voxeu.org/index.php?q=node/2545 Rescuing our jobs and savings: What G7/8 leaders can do to solve the global credit crisis.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120524215456/http://voxeu.org/index.php?q=node%2F2545 |date={{dat|2012|05|24||bez}} }}'' VoxEU.org e-book.
* Brau, Eduard, and McDonald, Ian, eds., 2009. ''Successes of the [[Starptautiskais Valūtas fonds|International Monetary Fund]]: Untold stories of cooperation at work''. Palgrave Macmillan. {{ISBN|0-230-20313-2}} 
* Carney, Richard, ed., 2009. ''Lessons from the Asian financial crisis''. Routledge. {{ISBN|0-415-48190-2}} 
* Funnell, Warwick N., Jupe, R., and Andrew, J., 2009. ''In government we trust : market failure and the delusions of privatisation''. Sydney: University of New South Wales Press. {{ISBN|978-0-86840-966-5}} 
* García, José, James Lardner, and Cindy Zeldin, 2008. ''1975- Up to our eyeballs : how shady lenders and failed economic policies are drowning Americans in debt''. With assistance from Myra Batchelder and Jennifer Wheary. New York: The New Press. Distributed by W.W. Norton. {{ISBN|978-1-59558-211-9}} (hbk.) {{ISBN|1-59558-211-8}} (hbk.) 2563707
* Norris, Floyd, "[http://www.nytimes.com/2008/11/21/business/economy/21norris.html Looking to Washington Amid Turmoil, So Far in Vain.]" ''[[The New York Times]]'', November 20, 2008.
* Read, Colin, c2009. ''1959- Global financial meltdown : how we can avoid the next economic crisis''. New York: Palgrave Macmillan. {{ISBN|978-0-230-22218-2}} 
* Robertson, Justin, 2008. ''1972- US-Asia economic relations : a political economy of crisis and the rise of new business actors''. Routledge. {{ISBN|978-0-415-46951-7}} (hbk.) {{ISBN|978-0-203-89052-3}} (ebook)
* Smick, David, " [http://www.booktv.org/program.aspx?ProgramId=9991&SectionName=&PlayMedia=No The World Is Curved: Hidden Dangers to the Global Economy.]" 90 minute book-TV presentation by author.
* United States Congress, 2008. ''[http://purl.access.gpo.gov/GPO/LPS99198 Working families in financial crisis : medical debt and bankruptcy.]'' Hearing before the Subcommittee on Commercial and Administrative Law of the Committee on the Judiciary, 110th Congress, first session, July 17, 2007. Washington: U.S. G.P.O. : For sale by the Supt. of Docs., U.S. G.P.O.. {{ISBN|0-16-081376-X}} 
* [[Wikinvest:2008 Financial Crisis|"2008 Financial Crisis"]]

[[Kategorija:Finanšu krīzes]]
[[Kategorija:Ekonomikas vēsture]]