Apskatīt 51 Pegasi izejas kodu

[[Attēls:51 Pegasi.jpg|thumb|200px|Zvaigznes 51 Pegasi attēls.]]
'''51 Pegasi''' (arī '''51 Peg'''; {{val|lv|Pegazs 51}}) jeb '''Helvēcijs''' (no [[Latīņu valoda|latīņu]]: ''Helvetios'')<ref>[http://www.iau.org/news/pressreleases/detail/iau1514/ "Final Results of NameExoWorlds Public Vote Released"]. ''International Astronomical Union''. December 15, 2015. Retrieved January 8, 2016.</ref> ir zvaigzne, kas atrodas [[Pegazs (zvaigznājs)|Pegaza]] [[zvaigznājs|zvaigznājā]]. Tā atrodas aptuveni 50 [[gaismas gads|gaismas gadus]] attālumā no [[Zeme]]s,<ref>[http://www.solstation.com/stars2/51pegasi.htm "51 Pegasi"]. ''Solstation.com''. 2006. Retrieved January 30, 2015.</ref><ref>Kitchin, C. ''Exoplanets: Finding, Exploring, and Understanding Alien Worlds''. New York: Springer, 2012. P. 57.</ref> un, kaut gan salīdzinoši blāvi, nakts debesīs tā ir pamanāma ar neapbruņotu aci. 51 Pegasi kļuva plašāk pazīstama tad, kad 1995. gadā tā kļuva par pirmo [[galvenās secības zvaigzne|galvenās secības zvaigzni]], ap kuru tika atrasta [[citplanēta]], kurai vēlāk tika dots nosaukums [[51 Pegasi b]].<ref>Kitchin, C. ''Exoplanets: Finding, Exploring, and Understanding Alien Worlds''. New York: Springer, 2012. P. 34.</ref><ref>Perryman, M. ''The Exoplanet Handbook''. Cambridge: Cambridge University Press, 2011. P. 20.</ref>

Tāpat kā [[Saule]], arī 51 Pegasi tiek klasificēta kā [[galvenās secības zvaigzne]], kuras [[spektra klase|spektrālā klase]] ir G5V. Tomēr atšķirībā no Saules tā ir par 11% masīvāka, kā arī par 24% lielāka diametrā. Turklāt tiek uzskatīts, ka 51 Pegasi ir arī vecāka zvaigzne — ap 6,1 līdz 8,1 [[miljards|miljardu]] gadus veca.

== Planētas ==
{{pamatraksts|51 Pegasi b}}
'''[[51 Pegasi b]] '''jeb '''Bellerofons''' ''(Bellerophon)''<ref>Sanders, R. [http://www.berkeley.edu/news/media/releases/96legacy/releases.96/14301.html "Discovery of two new planet: the second and third within the last three months: proves they aren't rare in our galaxy"]. University of California at Berkeley, 1996. Retrieved January 8, 2016.</ref> ir [[citplanēta]] jeb eksoplanēta, kuru 1995. gada oktobrī atklāja šveiciešu astronomu komanda. Tā kļuva par pirmo citplanētu, kas tika atrasta ārpus [[Saules sistēma]]s,<ref group="P">51 Pegasi b kļuva par pirmo citplanētu, kas tika atklāta orbītā ap kādu no galvenās secības zvaigznēm. Savukārt pati pirmā citplanēta kā tāda tika atklāta 1992. gadā orbītā ap jau eksplodējošu zvaigzni – [[pulsārs|pulsāru]] ar nosaukumu PSR B1257+12. Sīkāk sk.: Casoli, F., Encrenaz, T. The New Worlds: Extrasolar Planets. New York: Springer, 2007. P. 2-6.</ref> un kopš tā laika eksoplanētu katalogs ir krietni palielinājies. Lai gan sajūsma, ko radīja eksoplanētas atklāšana, bija ievērojama, 51 Pegasi b ne būt neatgādināja Zemei līdzīgu planētu (ar cietu virsmu un šķidru ūdeni, uz kuras spētu attīstīties dzīvība). 51 Pegasi b ir drīzāk [[Jupiters (planēta)|Jupiteram]] un [[Saturns (planēta)|Saturnam]] līdzīga planēta, ko galvenokārt veido vieglie elementi kā [[ūdeņradis]] un [[hēlijs]]. Līdz ar to 51 Pegasi b ir klasificējams kā [[gāzes gigants]], uz kura nepastāv cieta virsma, lai varētu nosēsties. Turklāt iegūtie dati liek noprast, ka 51 Pegasi b masa sastāda teju 47% no Jupitera masas, kas nozīmē to, ka šī eksoplanēta ir vismaz 150 reizes masīvāka par Zemi — tipisks rādītājs masīvajām gāzu planētām.<ref name=":0" />

Bez tam ir maz ticams, ka uz šīs planētas dzīvība vispār būtu spējusi attīstīties — 51 Pegasi b riņķo tik tuvu savai zvaigznei (0,05 [[astronomiskā vienība|astronomiskās vienības]]), ka vidējā temperatūra uz planētas virsmas sasniedz teju 1200°C.<ref>Kitchin, C. ''Exoplanets: Finding, Exploring and Understanding Alien Worlds''. New York: Springer, 2012. pp. viii-ix.</ref> Viens gads jeb viens apriņķošanas periods ilgst tikai 4,23 dienas, kas nozīmē to, ka šī planēta atrodas vismaz 20 reizes tuvāk nekā Zeme ir attiecībā pret Sauli.<ref name=":0">Casoli, F., Encrenaz, T. ''[http://www.amazon.com/The-New-Worlds-Extrasolar-Astronomy/dp/038744906X/ref=pd_sim_sbs_b_1?ie=UTF8&refRID=00T18MEKA636QJ457J1B The New Worlds: Extrasolar Planets]''. New York: Springer, 2007. P. 3.</ref><ref>Mayor, M., Queloz, D. [https://www.pa.msu.edu/courses/2011summer/AST208/mayorQueloz.pdf "A Jupiter-mass companion to a solar-type star"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170808213229/http://www.pa.msu.edu/courses/2011summer/AST208/mayorQueloz.pdf |date={{dat|2017|08|08||bez}} }}, Vol. 378. ''Nature. ''PDF.'' ''November 23, 1995. P. 358.</ref> Šī iemesla dēļ astronomijā ir pat izveidojies jauns termins, ar kuru apzīmē šāda tipa gāzes planētas, kas atrodas tik tuvu savām zvaignēm — [[karstie jupiteri]] (''Hot Jupiters'').<ref>Sharp, A. G. [etc.]. [http://www.lpi.usra.edu/meetings/lpsc2004/pdf/1152.pdf "Predicting the atmospheric composition of extrasolar giant planets"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303224241/http://www.lpi.usra.edu/meetings/lpsc2004/pdf/1152.pdf |date={{dat|2016|03|03||bez}} }}. ''35th Lunar and Planetary Science Conference''. 2004. PDF.</ref><ref>Kitchin, C. ''Exoplanets: Finding, Exploring, and Understanding Alien Worlds''. New York: Springer, 2012. P. 58.</ref><ref>Yount, L. ''Modern Astronomy: Expanding the Universe''. New York: Chelsea House, 2006. P. 146.</ref>

== Skatīt arī ==
* [[Pegazs (zvaigznājs)]]
* [[Karstie jupiteri]]

== Piezīmes ==
{{atsauces|group=P}}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}


[[Kategorija:Zvaigznes]]
[[Kategorija:Karstie jupiteri]]
[[Kategorija:Pegazs (zvaigznājs)]]