Apskatīt Adigi izejas kodu

{{Tautas infokaste
|attēls          = [[Attēls:CircassianPhoto.jpg|300px]]
|image_caption   = Adigi tautastērpos
|tauta=Adigi
|native_name = ''Адыгэ''
|skaits=ap 2,5 mlj.
|vieta={{TUR}} 1 367 000<br />{{RUS}} 712 234<br />{{JOR}} 180 000<br />{{SYR}} 75 000<br />{{LBY}} 35 000<br />{{IRQ}} 34 000<br />{{KSA}} 23 000<br />{{DEU}}<br />{{EGY}} 12 000<br />{{ISR}} 7400<br />{{USA}} 7100<br />{{PSE}} 3900<br />{{SRB}} 2800
|valoda=[[adigu valoda]]<br />[[kabardiešu valoda]]<br />[[krievu valoda]]<br />[[turku valoda]]<br />[[arābu valoda]]
|reliģija=[[sunnītu islāms]]
|grupas=
|radi= [[abhāzi]], [[abazīni]]
}}
'''Adigi''' (pašnosaukums: ''адыгэ'') jeb '''čerkesi''' ir viena no [[Kaukāzs|Ziemeļkaukāza]] tautām. Lielākā daļa no apmēram 2,5 miljoniem adigu dzīvo [[diaspora|diasporā]] [[Turcija|Turcijā]], [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], bet ap 700 tūkstošiem — savā vēsturiskajā teritorijā [[Krievijas Federācija]]s dienvidos, kur tiem izveidotas trīs nacionālās administratīvās vienības: [[Adigejas Republika]], [[Kabardas-Balkārijas Republika]] un [[Karačajas-Čerkesijas Republika]].

== Etnonīms ==
Kopš antīkajiem laikiem adigi un to ciltis bija zināmas kā kerketi, zihi, kašagi, meoti, sindi, dandariji, doshi, kaski u.c.<ref>{{PZT|14}}</ref> Kopš 13. gadsimta Eiropā un Āzijā tos aizvieto vienots [[etnonīms|eksoetnonīms]] "čerkesi". Vissenāk zināmais šis nosaukums atrodams 12. gadsimta [[mongoļi|mongoļu]] rakstos, kur minēti serkesuti. Pašnosaukums "adigi" zināms kopš 16. gadsimta no dženoviešu ceļotāja Džordžo Interiāno grāmatas.

Padomju laikā adigi teritoriāli tika sadalīti vairākās daļās un tiem lietoti vairāki etnonīmi. [[Adigeja|Adigejā]] un [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]] dzīvojošie dēvēti par [[adigejieši]]em, [[Karačaja-Čerkesija|Karačajā-Čerkesijā]] — par čerkesiem, [[Kabarda-Balkārija|Kabardā-Balkārijā]] — par [[kabardieši]]em, bet [[Melnā jūra|Melnās jūra]]s piekrastē pie [[Tuapse]]s — par [[šapsugi]]em.

== Valoda ==
Adigi runā adigu valodā, kurai ir divas literārās valodas formas: austrumadigu [[kabardiešu valoda|kabardiešu-čerkesu valoda]], kas izplatīta [[Kabarda-Balkārija|Kabardā-Balkārijā]] un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajā-Čerkesijā]], un rietumadigu [[adigu valoda|adigu (adigejiešu) valoda]], kas izplatīta [[Adigeja|Adigejā]] un [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]]. Diasporā izplatītas abas šīs valodas. Rakstība abās valodās [[kirilica]]s alfabētā.

Lielākā daļa adigu ir divvalodīgi; [[Krievija|Krievijā]] lielākā daļa prot [[krievu valoda|krievu valodu]], diasporā — mītnes zemes valodu, galvenokārt [[turku valoda|turku]] un [[arābu valoda|arābu valodu]].

== Vēsture ==

Vēsturiski pazīstami kā čerkesi,<ref name="LKV">{{LKV|III.|4137}}</ref> kas apdzīvojuši plašas [[Čerkesija]]s teritorijas [[Kaukāza kalni|Kaukāza kalnu]] ziemeļu priekškalnē un [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē no mūsdienu [[Kabarda-Balkārija|Kabardas]] austrumos līdz [[Anapa]]i rietumos un no [[Kubaņa]]s vidusteces ziemeļos līdz [[abhāzi|abhāzu]] apdzīvotajām teritorijām dienvidos. [[Kaukāza karš|Kaukāza kara]] (1829—1864) laikā un īsi pēc tā lielāko daļu adigu (kā arī radniecīgos [[abazīni|abazīnus]], [[abhāzi|abhāzus]] un [[ubihi|ubihus]]) [[Krievijas Impērija]]s karaspēks piespieda izceļot uz [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. Apmēram 5% adigu<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.adygheya.ru/info/history/index.shtml |title=ИСТОРИЯ АДЫГЕИ |access-date={{dat|2014|03|31||bez}} |archive-date={{dat|2021|06|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210610121151/http://www.adygheya.ru/info/history/index.shtml }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210610121151/http://www.adygheya.ru/info/history/index.shtml |date={{dat|2021|06|10||bez}} }}</ref> palika Krievijas impērijā un tos nometināja [[Kubaņa]]s un [[Tereka]]s ieleju līdzenuma daļā, bijušajā adigu teritorijā izmitinot [[kazaki|kazaku]], [[armēņi|armēņu]], [[grieķi|grieķu]], [[igauņi|igauņu]] un citu tautību kolonistus.

1922. gadā adigu kompakti apdzīvotajās teritorijās izveidoja [[Adigeja|Adigejas (Čerkesu) autonomo apgabalu]], [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas autonomo apgabalu]] un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas autonomo apgabalu]].

<gallery>
Attēls:Colton, G.W. Turkey In Asia And The Caucasian Provinces Of Russia. 1856 (BA).jpg|[[Čerkesija]] (''Circassia'') 1856. gada kartē.
Attēls:Resettlement of Circassians Into Ottoman Empire.jpg|Čerkesu deportācija no Ziemeļaukāza uz [[Osmaņu impērija]]s zemēm 19. gadsimta vidū.
</gallery>

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Adigeja]]
[[Kategorija:Kabarda-Balkārija]]
[[Kategorija:Karačaja-Čerkesija]]
[[Kategorija:Ziemeļkaukāza tautas]]
[[Kategorija:Turcijas tautas]]