Apskatīt Afrikāta izejas kodu

{{Artikulācijas veids}} 
'''Afrikātas''' (sauktas arī par '''afrikatīviem slēdzeņiem''') ir [[Koartikulācija|koartikulēti]] [[divcentru līdzskanis|divcentru]] [[līdzskanis|līdzskaņi]], kas sākas kā [[slēdzenis|slēdzeņi]] (kā {{IPA|[t]}} vai {{IPA|[d]}}). Atšķirībā no slēdzeņiem slēgums netiek pārrauts pēkšņi, bet pāriet spraugā: aktīvais runas orgāns (parasti [[mēle]]) pamazām attālinās no pasīvā, vaidojot spraugu, kā rezultātā skaņas realizācija ir [[berzenis]]ka (kā {{IPA|[s]}} vai {{IPA|[z]}}), vai, atsevišķos gadījumos, kā berzeniski [[trills|trilli]]. Saplūstot abām artikulācijām, nerodas ne attiecīgajam slēdzenim, ne berzenim raksturīgs troksnis, bet īpatnējs, nedalāms troksnis, kam nav iespējams noteikt robežu starp abiem elementiem.<ref>{{Laua}}</ref>

[[Latviešu valoda|Latviešu valodā]] afrikātas ir {{IPA|[t̪͡s̪]}}, {{IPA|[d̪͡z̪]}}, {{IPA|[t͡ʃ]}}, {{IPA|[d͡ʒ]}}, kas [[ortogrāfija|ortogrāfijā]] tiek attēlotas attiecīgi kā "'''c'''", "'''dz'''", "'''č'''", "'''dž'''".

== Izplatība ==

Latviešu valodas skaņas "c", "č", "dz" un "dž" ([[IPA|Starptautiskajā fonētiskajā alfabētā]] transkribētas kā {{IPA|[t̪͡s̪]}}, {{IPA|[t͡ʃ]}}, {{IPA|[d̪͡z̪]}}, {{IPA|[d͡ʒ]}}), kas sastopamas arī [[angļu valoda|angļu]] ("ch", "j"), [[vācu valoda|vācu]] ("z", "tsch"), [[krievu valoda|krievu]] ("ц", "ч"), [[itāļu valoda|itāļu]] un daudzās citās valodās, ir tipiskās afrikātas. Šīs skaņas ir plaši izplatītas pasaules valodās, tāpat kā tām tuvās {{IPA|[ʨ]}} un {{IPA|[ʣ]}} ([[Poļu valoda|poļu]] un [[Ķīniešu valoda|ķīniešu]] valodās). Balsīgās afrikātas (izņemot {{IPA|[d͡z]}} un {{IPA|[d͡ʒ]}}) ir daudz mazāk izplatītas un vairākām [[artikulācijas vieta|artikulācijas vietām]] tiek uzskatītas par neiespējamām.

Daudz mazāk izplatītas ir tā saucamās [[labiodentāls līdzskanis|labiodentālās]] afrikātas (kā [[vācu valoda]]s {{IPA|[p͡f]}}), vai [[velārs līdzskanis|velārās]] afrikātas, kā [[Secvana|secvanas]] {{IPA|[k͡x]}} (ortogrāfijā "kg") vai [[augšalemaņu dialekts|Šveices vācu dialekta]] {{IPA|[k͡x]}} un [[uvulārs līdzskanis|uvulārais]] {{IPA|[q͡χ]}}. Pasaulē tikai dažās valodās ir afrikatas šajās pozīcijās, lai arī attiecīvie [[slēdzenis|slēdzeņi]] ir universāli. Tāpat reti sastopamas ir [[alveolārs līdzskanis|alveolārās]] afrikātas, kurās rezultējošais berzenis ir [[laterāls berzenis|laterāls]], kā piemēram {{IPA|[tɬ]}} skaņa daudzās [[Dienvidāfrika]]s un [[Amerika]]s indiāņu valodās. Daudzās [[Atapasku valodas|Atapasku valodās]], kā [[Denes valoda|denes]] un [[Navahu valoda|navahu]]) ir koronālo afrikātu sērijas, kas var būt [[aspirācija|neaspirētas]], [[aspirācija|aspirētas]] un [[ežektīvs|ežektīvas]] papildus tam, ka pēc [[artikulācijas vieta]]s jau dalās [[interdentāls līdzskanis|interdentālās]]/[[dentāls līdzskanis|dentālās]], [[alveolārs līdzskanis|alveolārās]], [[postalveolārs līdzskanis|postalveolārās]] un [[laterāls berzenis|laterālās]]. Piemēram {{IPA|[t̪͡θ]}}, {{IPA|[t̪͡θʰ]}}, {{IPA|[t̪͡θ’]}}, {{IPA|[ts]}}, {{IPA|[tsʰ]}}, {{IPA|[ts’]}}, {{IPA|[tʃ]}}, {{IPA|[tʃʰ]}}, {{IPA|[tʃ’]}}, {{IPA|[tɬ]}}, {{IPA|[tɬʰ]}}, and {{IPA|[tɬ’]}}. Afrikātas var arī kontrastēt pēc [[palatalizācija]]s, kā [[erzjas valoda|erzju valodā]], kur kontrastē nebalsīgas alveolāras, postalveolāras un palatālas afrikātas. Afrikātas var atšķirties arī pēc fonēmiskā garuma, kā tas ir latviešu un [[karēļu valoda|karēļu]] valodās.

== Apzīmēšana transkripcijās ==
Afrikātas parasti tiek apzīmētas ar to divu skaņu simboliem, kuri to veido, kā, piemēram, {{IPA|[pf]}}, {{IPA|[kx]}}. Tomēr atsevišķi simboli šo skaņu apzīmēšanai ir nepieciešami, lai uzsvērtu to atsevišķo runas segmentu ([[fonēma|fonēmu]]) funkciju. Tāpēc [[IPA|Starptautiskais fonētiskais alfabēts]] rekomendē afrikātu elementu apvienošanai lietot augšējo vai apakšējo puslokus, kā {{IPA|[p͡f]}}, {{IPA|[k͡x]}}. [[Unicode]] alfabētos ir pieejamas sešu visbiežāk lietoto afrikātu [[ligatūra]]s ({{IPA|[ʦ]}}, {{IPA|[ʣ]}}, {{IPA|[ʧ]}}, {{IPA|[ʤ]}}, {{IPA|[ʨ]}} un {{IPA|[ʥ]}}), bet tās nav iekļautas IPA standartā.

Cits afrikātu attēlošanas veids ir [[augšraksts|augšraksta]] simboli: {{IPA|[tˢ]}}, {{IPA|[kˣ]}}.

Citās fonētiskā pieraksta sistēmās, kā piemēram [[Amerikānistu fonētiskā transkribēšana|amerikānistiem]], afrikātas {{IPA|[ts]}}, {{IPA|[dz]}}, {{IPA|[tʃ]}}, {{IPA|[dʒ]}}, {{IPA|[tɬ]}} un {{IPA|[dɮ]}} apzīmē ar {{Unicode|<c>}} vai {{Unicode|<¢>}}; {{Unicode|<j>}}, {{Unicode|<ƶ>}}, vai (vecāks) {{IPA|<ʒ>}}; {{Unicode|<c>}} vai {{Unicode|<č>}}; {{Unicode|<ǰ>}}, {{Unicode|<ǧ>}}, vai (vecāks) {{Unicode|<ǯ>}}; {{Unicode|<ƛ>}}; {{Unicode|<λ>}} vai {{Unicode|<nowiki><dl></nowiki>}} respektīvi. Ar IPA simboliem {{IPA|[tʃ]}} un {{IPA|[dʒ]}} dažkārt tiek atranskribēti palatālie slēdzeņi (IPA {{IPA|<c>}} un {{IPA|<ɟ>}}).

Tradicionālajā latviešu fonētiskajā pierakstā<ref>Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Avots. 1996</ref> afrikātas attēlo ar simboliem "c" (IPA {{IPA|[t̪͡s̪]}}), "č" (IPA {{IPA|[t͡ʃ]}}), "ʒ" (IPA {{IPA|[d̪͡z̪]}}) un "ǯ" (IPA {{IPA|[d͡ʒ]}}).

== Afrikātu saraksts ==
Koronālo afrikātu gadījumā simboli {{IPA|<t, d>}} parasti tiek lietoti visu [[koronāls līdzskanis|koronālo]] slēdzeņu artikulāciju attēlošanai. Piemēram, {{IPA|[t͡ʂ]}} bieži tiek lietots {{IPA|[ʈ͡ʂ]}} vietā. Afrikātu skaidrākai attēlošanai apvienojošie pusloki šajā sarakstā netiek lietoti.

Piemēru valodas bieži ir arī tādas, kurās attiecīgās skaņas ir novērotas, bet vairākos gadījumos šo faktu nepieciešams apstiprināt. 

=== Svelpeniskas afrikātas ===

* [[Nebalsīga dentāla afrikāta]] {{IPA|[t̪s̪]}} ([[Latviešu valoda|latviešu valodā]])
* [[Balsīga dentāla afrikāta]] {{IPA|[d̪z̪]}} ([[Latviešu valoda|latviešu valodā]])
* [[Nebalsīga alveolāra afrikāta]] {{IPA|[ts]}} ([[Itāļu valoda|itāļu]], [[Lombardiešu valoda|lombardiešu]], [[Vācu valoda|vācu]] valodās)
* [[Balsīga alveolāra afrikāta]] {{IPA|[dz]}} (itāļu, lombardiešu, [[Puštunu valoda|puštunu]] valodās) 
* [[Nebalsīga postalveolāra afrikāta]] {{IPA|[t̠ʃ]}} ([[angļu valoda|angļu]] valodā)
* [[Balsīga postalveolāra afrikāta]] {{IPA|[d̠ʒ]}} (angļu valodā)
* [[Nebalsīga alveopalatāla afrikāta]] {{IPA|[t̠ɕ]}} ([[Poļu valoda|poļu]], [[Ķīniešu valoda|ķīniešu]], [[Taju valoda|taju]] valodās)
* [[Balsīga alveopalatāla afrikāta]] {{IPA|[d̠ʑ]}} (poļu, [[Serbu valoda|serbu]] valodās)
* [[Nebalsīga retrofleksa afrikāta]] {{IPA|[ʈʂ]}} ([[Ubihu valoda|ubihu]] valodā)
* [[Balsīga retrofleksa afrikāta]] {{IPA|[ɖʐ]}} (ubihu un citās [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza]] valodās)

=== Nesvelpeniskas afrikātas ===

* [[Nebalsīga bilabiāla afrikāta]] {{IPA|[pɸ]}} ([[angļu valoda]]s skausa dialektā)
* [[Nebalsīga labiodentāla afrikāta|Nebalsīga bilabiāli labiodentāla afrikāta]] {{IPA|[pf]}} ([[Vācu valoda|vācu]], [[Tekes valoda|tekes]] valodās)
* [[Balsīga labiodentāla afrikāta|Balsīga bilabiāli labiodentāla afrikāta]] {{IPA|[bv]}} (in tekes valodā)
* [[Nebalsīga labiodentāla afrikāta]] {{IPA|[p̪f]}} ([[Šiconga|congu valodas]] šinkunas dialektā)
* [[Balsīga labiodentāla afrikāta]] {{IPA|[b̪v]}} ([[Šiconga|congu valodas]] šinkunas dialektā)
* [[Nebalsīga dentāla afrikāta]] {{IPA|[t̪θ]}} ([[Luo valoda|luo]], [[Denes valoda|denes]], [[Itālija|Ziemeļitālijas]] dialektos)
* [[Balsīga dentāla afrikāta]] {{IPA|[d̪ð]}} ([[Denes valoda|denes]] valodā)
* [[Nebalsīga alveolāra nesvelpeniska afrikāta]] {{IPA|[tɹ̝̊]}} ([[mapudununa]]s valodā)
* [[Nebalsīga palatāla afrikāta]] {{IPA|[cç]}} ([[Skoltas sāmu valoda|Skoltas sāmu]], [[Ungāru valoda|ungāru]] valodās)
* [[Balsīga palatāla afrikāta]] {{IPA|[ɟʝ]}} ([[Skoltas sāmu valoda|Skoltas sāmu]], [[Ungāru valoda|ungāru]] valodās)
* [[Nebalsīga velāra afrikāta]] {{IPA|[kx]}} ([[Secvana|cvanu]], [[Augšalemaņu dialekts|Šveices vācu]] valodās)
* [[Nebalsīga uvulāra afrikāta]] {{IPA|[qχ]}} ([[Volofu valoda|volofu]], [[kabardiešu valoda|kabardiešu]] valodās)
* [[Nebalsīga epiglotāla afrikāta]] {{IPA|[ʡʜ]}} ([[Haidas valoda|haidas]] valodā)

=== Laterālas afrikātas ===

* [[Nebalsīga alveolāri laterāla afrikāta]] {{IPA|[tɬ]}} ([[Navaho valoda|navaho]] u.c. valodās)
* [[Balsīga alveolāri laterāla afrikāta]] {{IPA|[dɮ]}} (nav ziņots ka kādā gadījumā kontrastētu ar {{IPA|[ɮ]}})
* [[Nebalsīga palatāli laterāla afrikāta]] {{IPA|[cʎ̥ʼ]}} (kā ežektīvs {{IPA|[cʎ̥ʼ]}} [[Dahalo valoda|dahalo valodā]]; kā {{IPA|[tʎ̥]}} [[Hadzas valoda|hadzas valodā]])
* [[Nebalsīga velāri laterāla afrikāta]] {{IPA|[kʟ̝̊]}} (kā ežektīvs {{IPA|[kʟ̝̊ʼ]}} [[Zulusu valoda|Zulusu valodā]])

=== Vibrantas afrikātas ===

* [[Bilabiāls vibrants|Prenazalizēta vibranta bilabiāla afrikāta]] {{IPA|[mbʙ]}} ([[Keles valoda|keles valodā]])
* [[Nebalsīga dentāla bilabiāli vibranta afrikāta]] {{IPA|[t̪ʙ̥]}} ([[Vari valoda|vari valodā]])
* [[Nebalsīga alveolāri vibranta afrikāta]] {{IPA|/tʳ/}} ([[Nkotu valoda|nkotu valodā]])
* [[Nebalsīga retrofleksi vibranta afrikāta]] {{IPA|[tɽ̝̊]}} ([[Malgašu valoda|malgašu valodā]])
* [[Balsīga retrofleksi vibranta afrikāta]] {{IPA|[dɽ̝]}} ([[Malgašu valoda|malgašu valodā]])

=== Citas afrikātas ===

Visas biežāk lietotās nebalsīgās afrikātas ir sastopamas arī kā [[ežektīvs|ežektīvi]]: {{IPA|[tθ’, ts’, tɬ’, tʃ’, tɕ’, tʂ’, cʎ̥ʼ, kx’, kʟ̝̊’]}}. Dažās [[Hoisu valodas|hoisu]] valodās ir ziņots par balsīgām ežektīvām afrikātām, bet īstenībā tie ir līdzskaņu klasteri: {{IPA|[dts’, dtʃ’]}}. Afrikātas bieži ir arī [[aspirācija|aspirētas]] ({{IPA|[m̪p̪fʰ, tθʰ, tsʰ, tɬʰ, tʃʰ, tɕʰ, tʂʰ]}}), reizēm ar [[ņurdoša fonācija|ņurdošu fonāciju]] ({{IPA|[m̪b̪vʱ, d̠ʒʱ]}}), dažreiz [[nazalizācija|prenazalizētas]] ({{IPA|[<small><sup>n</sup></small>dz, <small><sup>n</sup></small>dzʰ, <small><sup>ɳ</sup></small>ɖʐ, <small><sup>ɳ</sup></small>ɖʐʰ]}}). Sastopamas arī [[labializācija|labializētas]], [[velarizācija|velarizētas]] un [[faringalizācija|faringalizētas]] afrikātas.

== Avoti ==
{{Atsauces}}

== Skatīt arī ==

* [[Artikulācijas vieta]]
* [[Artikulācijas veids]]

[[Kategorija:Fonētika]]
[[Kategorija:Līdzskaņi]]
[[Kategorija:Afrikātas]]
[[Kategorija:IPA]]