Apskatīt Alberts fon Bukshēvdens izejas kodu

{{Personas infokaste
|          vārds = Alberts fon Bukshēvdens
|     vārds_orig = ''Albrecht von Buxthoeven''
|         attēls = Albert of Riga.JPG
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Bīskaps Alberts uz [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] fasādes.
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = apmēram 1165
|     dz_mēnesis = 
|       dz_diena = 
|       dz_vieta = 
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1229
|      m_mēnesis = 1
|        m_diena = 17
|        m_vieta =
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}
'''Alberts fon Bukshēvdens''' ({{val|de|Albrecht von Buxthoeven}}, {{val|la|Adalbertus Canonicus Rigensis}}; dzimis apmēram {{dat|1165}}, miris {{dat|1229|1|17}}), arī '''Alberts no Apeldernas''', bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais [[Līvu zemes|Līvzemes]] (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas bīskaps]]. Galvenais vācu feodāļu un katoļu baznīcas ekspansijas vadītājs Baltijā [[13. gadsimts|13. gadsimta]] sākumā. Tiek uzskatīts par [[Rīga]]s dibinātāju, viņa valdīšanas laikā uzcēla [[Rīgas Doms|Rīgas Doma baznīcu]].

== Izcelsme ==
Cēlies no zemākās kārtas dižciltīgajiem — [[Bukshēvdeni]]em (''Bickeshovede'', ''Bikeshovde'', ''Beckeshovede'', ''de Bekeshovede'', ''Buxhöveden'', ''Buxöhvden'', ''Bukshöwden''). Alberta māte bija otrreiz precējusies ar ministeriālu [[Hogero no Apeldernas]]. Līdz pat [[18. gadsimts|18. gadsimtam]] visur kā Alberta dzimtas uzvārds figurē Bukshēvdens. Nesaskaņas radās tikai tad, kad J.D. Grūbers savā "Livonijas Hronikas" izdevumā (1740. gadā) piešķīra Albertam dzimtas uzvārdu Apelderns (''de Apeldern''). J.D. Grūbers pamatojās vietu [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] (XXVIII, 6), kur minēts kā Alberta brālis minēts Johanness no Apeldernas (''Iohannes vero de Appelderin, frater episcopi...''). Tas likās par pietiekamu iemeslu, lai lauztu līdzšinējo tradīciju un izvirzītu jaunu tēzi par Alberta dzimtas uzvārdu. Šo tēzi atzina un pieņēma arī vairāki vēlākie pētnieki (J.G. Arnts, A. Hanzens, E. Pābsts, S. Aņņinskis). Jāteic, ka Alberta dzimtas vārds ar pilnīgu ticamību nav pierādīts vēl tagad.

== Biogrāfija ==
[[Attēls:Livonijas_fenins_1211.jpg|thumb|200px|Bīskapa Alberta attēls uz Livonijā kaltā feniņa (1211—1229).]]

Alberts Bukshēvdens ir dzimis ap 1165. gadu, mācījies [[Brēmene]]s svētā Pētera baznīcas skolā, vēlāk kļuvis par šīs baznīcas skolas garīdznieku un Brēmenes domkungu (1186—1194).

{{dat|1199|3|29||bez}} (pēc [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertolda]] nāves 1198. gadā) pāvests [[Inocents III]] iesvētīja viņu par trešo Līvzemes (Ikšķiles) bīskapu. Izvēli acīmredzot ir ietekmējusi tuvā radniecība ar [[Brēmenes arhibīskapi|Brēmenes arhibīskapu]] [[Hartvigs II|Hartvigu II]] (Alberta māte bija Hartviga II pusmāsa).

1200. gadā Alberts ieradās Līvzemē, par savu rezidenci izvēloties [[Ikšķile|Ikšķili]]. 1201. gadā, pēc pret līviem zaudētās [[Kauja pie Rumbulas (1200)|kaujas pie Rumbulas]], Alberts savu rezidenci pārcēla uz [[Rīga|Rīgu]], ko tad arī vēlāk oficiāli uzskata par Rīgas pilsētas dibināšanas gadu.

{{dat|1214|2|20||bez}} Inocents III atbrīvoja [[Livonijas bīskapija|Līvzemes bīskapiju]] no Brēmenes arhibīskapa uzraudzības. 1220. gadā Igaunija un Līvzeme tika piešķirtas [[Dānija]]s karalim Valdemāram II, pret ko iebilda Līvzemes iedzīvotāji un bīskapam Albertam 1222. gada jūnijā [[Sāmsala]]s sarunās ar karali izdevās viņu pārliecināt atteikties no tiesībām uz Līvzemi. {{dat|1225|12|1||bez}} [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizara [[Frīdrihs II Hoenštaufens|Frīdriha II]] dēls, Vācijas karalis [[Heinrihs VII]] (literatūrā dažkārt Indriķis), pamatojoties uz Alberta lūgumu, piešķīra Albertam principātu pār [[Livonija|Livoniju]], [[Jersika (valsts)|Letiju]] un [[Ridala|Ridalu]] ar tiesībām kalt naudu, dibināt pilsētas komūnu Rīgā (''fundandi civitem in Riga'') un arī citas tiesības, kādas ir zemes valdniekam. Tādējādi Alberts kļuva par Vācijas valsts firstu. Tomēr Albertam neizdevās iegūt Livonijas arhibīskapa titulu. Viņš nebija vienīgais Livonijas garīgais valdnieks un viņa apgabala robežās ietilpa tikai daļa no [[Igaunija]]s. Alberts (arī viņa pēcteči līdz pat 1255. gadam) no Livonijas bīskapa palika tikai par Rīgas un Rīgas apgabala bīskapu.

Savas valdīšanas laikā Alberts 14 reizes pats personiski devies vervēt krusta karotājus. 1202. gadā Alberta palīgs [[Teoderihs no Turaidas|Teoderihs]] ar viņa ziņu dibināja garīgu bruņinieku ordeni — Kristus bruņinieku brāļus —, ko vēlāk pazīst ar [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] nosaukumu. Organizējis daudzus krusta karagājienus pret līviem, letiem un igauņiem, pēdējo reizi 1227. gada janvārī piedalījās [[Karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja (1227)|Sāmsalas iekarošanā]].

Miris 1229. gada 17. janvārī, apglabāts Rīgas [[Rīgas Doms|Doma baznīcā]].

Albertam par godu ir nosaukta [[Alberta iela (Rīga)|Alberta iela]] Rīgā. 1996. gadā, saistībā ar Rīgas astoņsimtgadi, tika izlaista 10 [[lats|latu]] jubilejas monēta ar bīskapa Alberta attēlu reversā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://latviancoins.lv/latvijas_bankas_jubilejas_monetas/10_Latu_1995_Rigai_800_biskaps_Alberts_13_gs |title=10 Latu 1995, Rīgai - 800, bīskaps Alberts, 13 gs. |access-date={{dat|2013|05|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130221061700/http://latviancoins.lv/latvijas_bankas_jubilejas_monetas/10_Latu_1995_Rigai_800_biskaps_Alberts_13_gs |archivedate={{dat|2013|02|21||bez}} }}</ref>

== Skatīt arī ==
* [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20050405031058/http://www.historia.lv/alfabets/A/AL/ALBERTS/alberts.htm ''Historia'' prodils]
* [http://www.buxhoeveden.net/index.php?link=2 Dzimtas tīmekļa vietne]

{{kastes sākums}}
{{S-amati}}
{{S-rel}}
{{Amatu secība | pirms = [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertolds]] | virsraksts = [[Livonijas bīskapi|Livonijas bīskaps]]| periods=1199—1229 | pēc =[[Nikolajs fon Nauens]]}}
{{kastes beigas}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Bukshevdens, Alberts fon}}

[[Kategorija:1160. gados dzimušie]]
[[Kategorija:1229. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas Romas katoļu bīskapi]]
[[Kategorija:Rīgas arhibīskapija]]
[[Kategorija:Livonijas cilvēki]]
[[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]]
[[Kategorija:Lielajos kapos apbedītie]]
[[Kategorija:Lejassaksijā dzimušie]]