Apskatīt Apputeksnēšana izejas kodu

[[Attēls:Bee pollinating a rose.jpg|thumbnail|235px|[[Bites|Bite]] apputeksnē [[rozes|rozi]]]]
'''Apputeksnēšana''' ir [[putekšņi|putekšņu]] novadīšana no [[putekšņlapa|putekšņlapām]] uz [[drīksna]]s vai [[sēklaizmetnis|sēklaizmetņa]], kur notiek [[apaugļošanās]].<ref name="tezaurs"/> Pastāv divi apputeksnēšanās veidi: pašappute (putekšņi no putekšņlapām nonāk uz tā paša [[Zieds|zieda]] drīksnas) un svešappute (putekšņi nonāk uz cita zieda drīksnas). Apputeksnēšanās var notikt [[vējš|vēja]] ietekmē, kā arī ar [[kukaiņi|kukaiņu]] un [[putni|putnu]] palīdzību. Putekšņi pieķeras pie kukaiņa vai putna ķermeņa, un brīdī, kad tas nonācis pie cita zieda, putekšņiem ir iespēja nokļūt uz tā drīksnas vai sēklaizmetņa. Cilvēka veiktās darbības sauc par mākslīgo apputeksnēšanu. Tas parasti tiek darīts [[selekcija]]s procesā, lai iegūtu vēlamo rezultātu.

== Pašappute ==
Pašappute jeb autogāmija notiek, kad uz zieda nonāk paša zieda putekšņi. Ilgstoša pašappute veicina augu īpašību nostiprināšanos, taču tā arī veicina [[šķirne|šķirņu]] izviršanu, jo, nostiprinoties iedzimtībai, augi zaudē spēju piemēroties ārējai videi. Pašapputes augiem apputeksnēšanās parasti notiek pirms zieda atvēršanās, kas novērojama savvaļas augos un [[kultūraugi|kultūraugos]], piemēram, [[mieži]]em (''Hordeum''), [[virzas|virzām]] (''Stellaria''), [[panātru rinda|panātrēm]] (''Lamium''). Ir augi, kam ziedi neizplaukst, to sauc par kleistogāmiju, kas ir novērota, piemēram, [[aviļas|kaviļām]] (''Stipa''). Dažiem augiem, piemēram, [[vijolītes|vijolītēm]] (''Viola'') ir sastopami gan kleistogāmie ziedi, gan hasmogāmie ziedi. Vispirms attīstās hasmogāmie ziedi, kurus apputeksnē kukaiņi, un auga ziedēšanas beigās attīstās kleistogāmie ziedi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/418008.html|title=Augu morfoloģija un anatomija 151-155 lpp.|website=dom.lndb.lv|access-date=2022-08-09}}</ref>

== Svešappute ==
[[Attēls:Melissodes desponsa, f, face, Maine, Du Clos 2015-12-01-17.37 (24469964305).jpg|thumb|[[Medusbišu apakšdzimta]]s bite (''Melissodes'') pārklāta ar putekšņiem]]
Svešappute jeb alogāmija ir putekšņu nokļūšana uz sveša zieda drīksnas. Svešappute bagātina augu iedzimtību, mainību un dzīvotspēju. Svešappute var notikt starp viena auga dažādiem ziediem vai starp dažādiem augiem. Svešapputi viena auga robežās sauc par geitonogāmiju jeb tuvapputi un tā ir sastopama [[sarkanā jāņoga|sarkanajās jāņogās]] (''Ribes rubrum''), [[ērkšķogas|ērkšķogās]] (''Grossularia reclinata''). Apputeksnēšanu starp vairākiem augu indivīdiem sauc par ksenogāmiju jeb tālapputi. Ja pēc divu indivīdu apputeksnēšanās rodas [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]], tad procesu sauc par hibridizāciju jeb krustošanos. Svešapputi iedala vairākos veidos, atkarībā no pārnešanas veida - anemofilijā, entomofilijā, ornitofilijā un hidrofilijā.<ref name=":0" />

=== Anemofilija ===
Putekšņu pārnešanu ar vēju sauc par anemofiliju. Anemofīliem augiem, piemēram, [[graudzāļu dzimta|graudzālēm]] (''Poaceae''), [[grīšļi|grīšļiem]] (''Cyperaceae''), [[vītoli|vītoliem]] (''Salicaceae''), [[bērzu dzimta|bērziem]] (''Betulaceae'') ir sīki ziedi, lielai daļai bez [[apziednis|apziedņa]]. [[Lazdas|Lazdām]] (''Corylus''), [[bērzi]]em (''Betulaceae''), [[parastā apse|apsēm]] (''Populus'') vīrišķīgie ziedi ir spurdzēs, tām vējā šūpojoties izbirst putekšņi. Graudzālēm [[putekšnīcas]] ir kustīgi piestiprinātas pie kātiņa, kas arī sekmē putekšņu izplatīšanos. Drīksnas anemofiliem augiem parasti ir garas ar lielu virsmu. Augiem, kurus apputeksnē vējš, ir ļoti daudz putekšņu. [[Rudzi]]em (''Secale cereale'') vienā [[zieds|ziedkopā]] ir pāri 4 miljoniem putekšņu, bet [[kļavas|kļavai]] (''Acer platanoides'') līdz 25 miljoniem. Šo augu putekšņi ir sīki un sausi un tos vējš spēj pārnest vairāku simtu kilometru tālumā. Anemofilie [[koks|koki]] un [[krūms|krūmi]] parasti zied pirms [[lapas|lapu]] plaukšanas, jo putekšņi tad labāk izplatās un apputeksnē drīksnas.
[[Attēls:Pollen from pine-tree.jpg|thumb|Anemofilijas augi, piemēram, [[priedes]] rada daudz putekšņu, kurus pārnēsā vējš]]

=== Entomofilija ===
Putekšņu pārnešanu ar kukaiņiem sauc par entomofiliju. Tas ir izplatītākais augu apputeksnēšanās veids — apmēram 90% visu augu sugu putekšņu pārnēsā bites, [[kamenes]], [[skudru dzimta|skudras]], [[tauriņi]], u.c. kukaiņi. Entomofilija atspoguļo kukaiņu barošanās un augu vairošanās procesu sakarību. Augi rada [[nektārs|nektāru]] un putekšņus, no kā pārtiek apputeksnējošie kukaiņi, kā arī krāšņie ziedi tos pievilina ar [[smaržas|smaržu]]. Ziedu smaržu galvenokārt nosaka [[ēteriskās eļļas|ēterisko eļļu]] sastāvs. Zieda uzbūve arī sekmē putekšņu pārnešanu ar kukaiņiem, piemēram, [[zilā kurpīte|zilajām kurpītēm]] (''Aconitum napellus'') zieda izmēri un forma atbilst kameņu ķermeņa izmēriem un formai. Putekšņi entomofilajiem augiem parasti ir lielāki nekā anemofilajiem. Uz putekšņu [[eksīna]]s sastopami dažādi izaugumi, kas sekmē putekšņu pieķeršanos pie kukaiņiem.

=== Hidrofilija ===
Putekšņu pārnešanu pa [[ūdens|ūdeni]] sauc par hidrofiliju. Tā ir raksturīga ūdens augiem, piemēram, [[glīvenes|glīvenēm]] (''Potamogeton'').

=== Ornitofilija ===
Putekšņu pārnešanu ar putniem sauc par ornitofiliju. To veic putni: [[kolibri]]ji, [[papagaiļi]], u.c. un šādi augi galvenokārt sastopami [[subtropu josla|subtropos]] un [[tropu josla|tropos]].

== Mākslīgā apputeksnēšana ==
Augus mākslīgi apputeksnē [[Selekcija|selekcijā]] un [[sēklkopībā]]. Selekcijā augus mākslīgi apputeksnē, ja augus vēlas krustot jeb hibridizēt, lai iegūtu jaunas šķirnes vai uzlabotu esošo šķirņu īpašības. Sēklkopībā mākslīgā apputeksnēšana ir nepieciešama daudziem kultūraugiem, jo putekšņlapas un [[auglenīca]] atrodas laiviņā, kas ir stingri saaugusi, un sīkie kukainīši nevar to atvērt. Šādi jāapputeksnē [[saulgriezes]], rudzi, [[Griķi (ģints)|griķi]] u.c. kultūraugi, ja vēlas iegūt labu ražu.<ref name=":0" />

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
<ref name="tezaurs">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.tezaurs.lv/#/sv/apputeksnēšana | title= apputeksnēšana | publisher= tezaurs.lv | accessdate= 2016. gada 10. augustā}}</ref>
}}

== Ārējās saites ==
{{commons category-inline|Pollination|apputeksnēšana}}


{{botānika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Augu vairošanās]]