Apskatīt Apsaroki izejas kodu

{{Tautas infokaste
| attēls        = [[Attēls:Three Crow horsemen- Edward S. Curtis.jpg|300px]] <small>Trīs apsaroku jātnieki tradicionālajos tērpos, 1908. gads</small>
| tauta         = Apsaroki <br /><small>''Apsáalooke''</small>
| skaits        = 12 000
| vieta         = {{USA}} ([[Montāna|MT]])
| valoda        = [[krou valoda|krou]], [[angļu valoda|angļu]], [[Lielo līdzenumu zīmju valoda]]
| reliģija      = [[kristietība]], tradicionālie ticējumi
| grupas        =
| radi          = [[hīdatsi]]
}}
'''Apsaroki''', arī '''krou''' ir [[Ziemeļamerika]]s [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tauta, kas vēsturiski apdzīvoja [[Jeloustona (upe)|Jeloustonas upes]] ieleju mūsdienu [[Vaiominga|Vaiomingā]], [[Montāna|Montānā]] un [[Ziemeļdakota|Ziemeļdakotā]]. Mūsdienās tā ir federāli atzīta kā '''Montānas krou cilts'''.

Apsaroku valoda pieder [[siu valodas|siu valodu]] [[valodu saime]]i. Tā ir nopietni apdraudēta, jo lielākā daļa cilts pārstāvju dod priekšroku [[angļu valoda]]i.

== Nosaukums ==
Par apsarokiem ("lielknābja putna bērni") tos dēvēja [[hīdatsi]], — cilts, no kuras krou indiāņi savulaik atšķēlās. Mūsdienu nosaukums radies no angļu vārda ''crow'' ("vārna"), kas ir tiešs tulkojums no franču ''Gens des corbeaux'', — kļūdaini tulkota cilts pašnosaukuma. Pirmo reizi šāds nosaukums parādās kāda kažokādu tirgotāja dienasgrāmatā 1795. gadā, kurā tas ziņoja par krou sadursmi ar [[arikari]]em. Pēc dažām ziņām, paši indiāņi apgalvoja, ka ir nosaukti par godu putnam, kuru vairs uz zemes nevar sastapt. 20. gadsimta sākumā intervētie cilts sirmgalvji vairs nespēja atcerēties, ko nozīmēja vārds "apsaroki".

[[Latviešu valoda|Latviski]] tulkotajā literatūrā apsaroku cilts ir ļoti dažādi dēvēta. Arkādija Fīdlera 1975. gadā izdotajā grāmatā "Mazais Bizons" lietots nosaukums "vārnas",  1995. gada grāmatā "Ziemeļamerikas indiāņi" (no sērijas "Redzes lokā") — "krou", kā arī kļūdaini pārprastais "kru", 2008. gadā izdotajā "Runā Melnais Briedis" — "krovi".

== Kultūra ==
[[Attēls:Crow Tipi or Lodge- George Catlin.jpg|thumb|Krou tipi, [[Georgs Ketlins|Georga Ketlina]] 1832-33. gada zīmējums.]]
[[Attēls:Hó-ra-tó-a, a Brave.jpg|thumb|Krou Hó-ra-tó-a ar [[bizons|bizona]] apmetni, spalvu  [[indiāņu karotāja galvassega|galvassegu]], bet viņa mati sasniedz zemi. Georga Ketlina 1832. gada zīmējums.]]  
Apsaroki izveidojās par tipiskiem [[Lielo līdzenumu indiāņi|Lielo līdzenumu kultūras]] pārstāvjiem. Viņu dzīvesveids bija pilnībā atkarīgs no bizoniem. No kaltētas bizonu gaļas, to sajaucot ar taukiem un ogām, gatavoja [[pemikans|pemikanu]]. Tas bija ļoti barojošs, un to varēja uzglabāt vairākus gadus. Medīti tika arī [[vapiti]], [[alnis|alņi]], [[Kanādas kalnu aita]]s un citi dzīvnieki. No bizonu un citu [[pārnadži|pārnadžu]] ādām, ragiem un sariem darināja [[tipi]], apģērbu un segas, mājsaimniecības priekšmetus, auklas, nažu makstis un [[Loks (ierocis)|loku]] makus, vairogus, līmi.

=== Mājoklis un pārvietošanās ===
Tradicionālais apsaroku mājoklis bija [[tipi]]. To gatavoja no garām kārtīm, kuras apvilka ar sašūtām bizonu ādām. Apsaroku veidotie tipi bija vieni no plašākajiem. Tajos ērti satilpa vesela ģimene, tās guļampiederumi un iedzīve. Mājokļa centrā atradās ugunskurs, un ziemā tajā vienmēr bija silti. Tipi bieži rotāja tradicionāli apgreznoti raksti. Tos varēja ātri nojaukt, pārvadāšanai izmantojot [[trevojs|trevoju]] — ar jēlādu sastiprinātu A veida kāršu rāmi, ko pievienoja segliem.

=== Apģērbs ===
Apģērbu tradicionāli šuva no bizonu un briežu ādām. Sievietes apģērbu rotāja vapiti zobi vai kauri gliemeži. Sievietes nēsāja divas matu pīnes, vīriešu mati bija gari, dažreiz sasniedzot pat zemi. Cilts vīriešus raksturoja balti krāsota uz augšu stāvoša [[pompadūras veida frizūra]]. Lai to iegūtu, matus iezieda ar māliem, kuriem noturības dēļ dažreiz piejauca sveķainu augu novārījumu. Abās galvas pusēs matos bieži iepina [[matu caurulīšu pērlītes]] vai valkāja ar [[bebrs|bebru]] vai [[ūdrs|ūdru]] ādām aptītas bizes. Nereti galvas priekšā bija matos iepīts putna izbāzenis. Līdzīgi citām līdzenumu ciltīm, vīrieši nēsāja putnu spalvas vai [[indiāņu karotāja galvassega|spalvu galvassegas]].  Par neatņemamu vīriešu apģērba daļu kļuva arī sarkanas vai tumši zilas krāsas vadmalas gurnauti un vilnas segas, ko piegādāja baltie tirgotāji.

Apģērbu un mokasīnus, regālijas, bērnu šūpuļus, somas krou sievietes izšuva pērlītēm, izveidojot ne tikai sev raksturīgus rakstus un krāsu kombinācijas, bet arī savu šūšanas stilu, pazīstamu kā "krou dūrienu".

=== Kara tradīcijas ===
Starpcilšu sadursmes Lielajos līdzenumos bija nežēlīgas un asiņainas. Kari bija vairāk katra karotāja drosmes un rakstura stingrības pārbaude, nevis  disciplinētu kareivju cīņa par teritoriju un politisko ietekmi.

Visām līdzenumu ciltīm izveidojās kopīgas tradīcijas, saistītas ar gatavošanos karam, uzvedību kaujas laukā, uzvaras svinēšana. Bija izveidota savdabīga, katrai ciltij atšķirīga  varoņdarbu gradācija. Apsarokiem pēc nozīmīguma tā bija aptuveni šāda:
* 1. Pieskaršanās dzīvam pretiniekam kaujas laukā.
* 2. Ieroča sagrābšana sadursmes laikā.
* 3. Pie pretinieka tipi piesietu zirgu aizdzīšana.
* 4. Sekmīga reida organizēšana.

Paraža noņemt skalpu pastāvēja visām līdzenumu ciltīm. Taču skalpēšanu neuzskatīja par īpašu varoņdarbu, tā bija vienīgi liecība par pretinieka nāvi.

== Vēsture ==
[[Attēls:Delegation of Crow Chiefs.jpg|thumb|300px|Krou delegācija 1880. gadā. No kreisās Vecā Vārna, Medicīnas Vārna, Garais Vapiti, [[Daudz Varoņdarbi]], [[Skaistais Ērglis]].]] 
[[Attēls:Goes Ahead - Crow.jpg|thumb|Iet Pa Priekšu, viens no sešiem apsaroku skautiem, [[Džordžs Ārmstrongs Kasters|Kastera]] sakāves lieciniekiem.]]
=== Agrīnā vēsture ===
Sākonēji apsaroki un hīdatsi veidoja vienu tautu un dzīvoja netālu no [[Ēri]] ezera. Amerikas kolonizācija izraisīja vietējo cilšu migrāciju  vilni. Galvenokārt agresīvo [[siu]] grupu spiediena rezultātā hīdatsi pameta agrākās dzīvesvietas un devās rietumu virzienā. [[Misūri (upe)|Misūri]] upes baseinā tagadējās Ziemeļdakotas rietumos tie apmetās netālu no [[mandani]]em, kur šī cilts jau daudzu gadsimtu garumā veidoja pastāvīgus ciematus un dzīvoja plašās [[indiāņu zemnīca|zemnīcās]] augstu upju krastos. Starp ciltīm izveidojās draudzīgas attiecības. No mandaniem jaunatnācēji iemācījās apstrādāt zemi. Puse no viņu pārtikas bija [[graudaugi]] un [[kukurūza]], pārējo indiāņi ieguva no [[bizons|bizonu]] medībām vasarā.

Precīzs apsaroku atdalīšanās laiks no hīdatsiem nav noskaidrots. Maz ticams, ka tas notika agrāk par 17. gadsimta beigām. Radnieciskās saites starp abām ciltīm saglabājās ilgi, un vēl 20. gadsimta sākumā tie dažkārt runāja par sevi kā vienu tautu.

=== Lielo Līdzenumu nomadi ===
Jaunajās dzīvesvietās apsaroki sadūrās ar [[šošoni|šošonu]] grupām, kuras tiem izdevās izspiest uz rietumiem. [[Luīsa un Klarka ekspedīcija]]s laikā 1804. gadā apsaroki dzīvoja pamatā [[Bighornas upe]]s baseinā. 1817. gadā viņus sastapa [[Jeloustounas upe]]s krastos [[Klinšu kalni|Klinšu kalnu]] austrumu pusē. Kāds ceļotājs Haidens 1862. gadā rakstīja: "''Krou pamatā apdzīvo Klinšu kalnus un to apkārtni, gar [[Paudera]]s, [[Vinda (upe)|Vindas]] un Bighornas upju iztekām, Jeloustonas dienvidu pusē līdz [[Plata]]s upei. Viņus ar bieži sastapt šī upes rietumu un ziemeļu pusē līdz Jeloustonas iztekai.''"

Pirmo līgumu ar Savienoto Valstu valdību apsaroki parakstīja 1825. gada 4. augustā. Krou apzinājās nepieciešamību uzturēt mierīgas attiecības ar baltajiem tirgotājiem un traperiem, no kuriem bija iespējams iegūt šaujamieročus. Taču 19. gadsimta pirmajā pusē viņi nereti tos aplaupīja, bet vientuļus ceļotājus dažkārt arī nogalināja. 19. gadsimta otrajā pusē attiecības ar amerikāņiem kļuva tuvākas, un balto tirgotāju un ceļotāju aplaupīšanas izbeidzās.

Kažokādu tirgotājs Edvīns Tompsons Denigs (1812—1858) atzīmēja, ka "''šie ļaudis'' (krou) ''ir zīmīgi ar to, ka nekad pirmie nepārkāpj noslēgto mieru. Laiku pa laikam viņi noslēdza pamieru ar [[asiniboini]]em, [[arikari]]em, [[arapahi]]em, [[šaijeni]]em, šošoniem un citām ciltīm. Ik reizi, kad šāds neilgs pamiers tika pārkāpts, to izdarīja citi''."

1851. gadā krou bija viena no ciltīm, kas noslēdza tā saukto [[Larami līgums|Larami līgumu]]. Tas noteica cilšu tiesības uz saviem tradicionālajiem medību apgabaliem, savukārt indiāņi garantēja drošu kolonistu pārvietošanos pa [[Oregona trakts|Oregona traktu]], kas savienoja vēlāko [[Kanzasa|Kanzasu]] ar valsts ziemeļaustrumiem. Indiāņi tāpat atļāva sev piederošajās zemēs celt fortus.

1868. gadā, pēc lakotu un to sabiedroto militāras uzvaras Sarkanā Mākoņa karā pār amerikāņu armiju, tika noslēgts jauns Larami forta līgums jeb [[Siu 1868. gada līgums]]. Saskaņā ar to vairākas krou ciltij piederošās zemes tika pieskaitītas ziemeļu šaijeniem un lakotiem.

Apsaroku skauti brīvprātīgi kalpoja amerikāņu armijā [[Lielais Siu karš|Lielajā Siu karā]] (1876—1878). Seši no viņiem bija liecinieki vairāk nekā 250 zaldātu lielai [[Džordžs Ārmstrongs Kasters|Kastera]] vienības bojāejai [[Mazā Bighornas kauja|Mazajā Bighornas kaujā]] 1876. gada 25. jūnijā. Pēc pretestības apspiešanas siu un šaijeni tika izspiesti no krou apgabaliem, — dažas viņu grupas patvērās [[Kanāda|Kanādā]], citas pārvietoja uz attālākiem rezervātiem.

1887. gadā notika tā sauktā [[Krou sacelšanās]],— vienīgais bruņotais konflikts starp Savienotajām Valstīm un cilti. Kāda "pravieša" Luncina Asti iedvesmoti, vairāki jauni krou devās reidā pret siksikiem. Savukārt krou policisti atteicās paklausīt amerikāņu aģenta pavēlei doties sirotājiem pakaļ un tos arestēt. Tad aģents lūdza palīdzību armijai. Sekojošajā kaujā krita septiņi krou un viens zaldāts. Daudzi krou bija neapmierināti ar "pravieša" rīcību un uzskatīja, ka viņš būtu varējis atnest lielu nelaimi. Pravieti Luncina Asti pēc kāda laika nošāva rezervāta policists Ugunīgais Lācis "''par to, ka viņa dēļ tik daudz cilvēku nokļuva nepatikšanās''.

=== Epidēmijas ===
Gluži kā visas Amerikas pirmiedzīvotāju tautas, arī apsarokus smagi skāra no [[Eiropa]]s ievazātās slimības, pret kurām indiāņiem nebija imunitātes. Pēc dažām nopietnām epidēmijām 19. gadsimta sākumā cilts skaitliski samazinājās vairākas reizes. 1829. gadā bija ap 4500 apsaroku. 1871. gadā bija aptuveni 2700 kalnu krou un ap 1400 upju krou.

== Cilts iedalījums ==
19. gadsimta sākumā apsaroki sadalījās trīs neatkarīgās grupās, kuras apdzīvoja ģeogrāfiski dažādas vietas. Citas etnogrāfiskas vai valodnieciskas atšķirības starp tām nepastāvēja.
* Upju krou (''Ashshipite''), sākotnēji — "Tie Kas Iztukšojas/Dzīvo Upju Krastos" (''Binneesiipeele'').
* Kalnu krou (''Awaxaawaxammilaxpáake''), sākotnēji — " Tur Kur Daudz Tipi" (''Ashalalo''). Abas grupas izveidojās ap 1832. gadu. Par šķelšanās iemeslu starp abām grupām kļuva sāncensība starp diviem ietekmīgiem virsaišiem — Jēlo Vēderu un Gariem Matiem.
* "Iespertie Pa Vēderu" (''Eelalapito'') pavasaros parasti pievienojās kalnu krou.  Šie apsaroki tā arī neizveidojās par pilnībā patstāvīgu grupu.

[[Attēls:Absarokee01.png|thumb|300px|Apsaroku vēsturiskā teritorija (zaļā) un mūsdienu rezervāts vēsturiskās teritorijas iekšienē (Absarokee).]]

== Ienaidnieki un sabiedrotie == 
Dažādos laikos krou karoja ar lielāko daļu no saviem kaimiņiem un attālākajām ciltīm, starp kurām bija [[siksiki]], [[grovantri]], [[sarsi]], [[krī]], asiniboini, [[odžibvi]], siu, šaijeni, [[arapahi]], [[šošoni]], [[bannoki]], [[nezpersi]], [[kutenaji]] un citas. Tomēr ar lielāko daļu no šīm ciltīm attiecības parasti bija miermīlīgas. Galvenie pretinieki bija siksiki, šaijeni un siu. [[Sarkanā Mākoņa karš|Sarkanā Mākoņa kara]] laikā (1865—1868) siu delegācija piedāvāja apsarokiem noslēgt mieru un apvienoties cīņai pret Savienoti Valstu armiju. Visilgāk reidi turpinājās starp krou un siksikiem, — līdz pat 1887. gadam.

Kāds amerikāņu armijas kapteinis Viljams Klarks 1881. gadā rakstīja: "''Fakts, ka atrazdamies tādu spēcīgu ienaidnieku aplenkumā, viņi spēja noturēt savu bagāto zemi, neapstrīdami liecina par šo cilvēku māku cīnīties un drošsirdību.''" 1876. gadā [[Rouzbadas kauja|Rouzbadas kaujā]] tieši apsaroku un šošonu skauti spēja atvairīt saniknoto siu un šaijenu uzbrukumus, paglābjot ģenerāli [[Džordžs Krūks|Krūku]] no kaunpilnas sakāves. Siu Baltais Bizons šādi novērtēja savus agrākos pretiniekus: "''Apšaudēs no liela attāluma krou līdzinājās baltajiem zaldātiem, bet tuvcīņā krou bija daudz bīstamāki''".

Periodiski apsaroki veica reidus uz Lielo līdzenumu dienvidiem, kur izveidoja ciešu draudzību ar [[kaiovi]]em. Iespējams, šī alianse izveidojās jau laikā, kad apsaroki pēc atdalīšanās no hīdatsiem ieradās jaunajās dzīvesvietās un satikās ar tolaik tur netālu dzīvojošajiem kaioviem, kā arī sadūrās ar šošonu grupām. 19. gadsimta pirmajā pusē apsarokus dažkārt sastapa netālu no [[Santafē]] un citām spāņu apmetnēm. 1845. gadā amerikāņu armijas vienība līdzenumu dienvidos satika krou un [[komanči|komanču]] grupu. Daudzus pētniekus izbrīnīja [[Misisipi aligators|aligatoru]] un jūras iemītnieku klātbūtne kaiovu mitoloģijā. Zināms, ka savos reidos [[Meksika]]s teritorijā kaiovi un komanči sasniedza pat [[Meksikas līcis|Meksikas līci]]. Tieši tur apsaroki varēja ieraudzīt aligatorus un dažādus jūras iemītniekus.

== Rezervāta periods ==
[[Krou indiāņu rezervāts]] atrodas Montānas dienvidu daļā un aizņem aptuveni 93 000 [[hektārs|ha]] lielu platību, veidojot piekto lielāko indiāņu rezervātu Savienotajās Valstīs. Tā ir galvenā krou dzīvesvieta, kur uzturas ap 8000 cilts pārstāvu.

1918. gadā kultūras pasākumā krou uzaicināja piedalīties arī citu cilšu pārstāvjus. Mūsdienās regulāri organizētie [[pauvau]] svētki joprojām notiek ar plašu citu Amerikas pirmtautu piedalīšanos.

== Literatūra ==
* The Native Americans. The Indigenous People of North America. Editorial Consultant Colin F. Taylor. Technical consultant William C. Sturtevant. Salamander Books Ltd 2002. London. {{ISBN|0 86101 523 1}}
* The Encyclopedia of North American Indians Tribes. A Comprehensive Study of Tribes from the Abititi to the Zuni. Bill Yenne. 1986 Brompton Books Corp., USA. {{ISBN|0-517-60469-8}}
* Индейское кочевое общество XVIII—XIX вв. Ю. П. Аверкиева. Издательство "Наука", Москва 1970
* Индейцы Великих Равнин. Юрий Котенко.Издательство дом "Техника-молодежи", Москва, 1996. {{ISBN|5-88573-005-9}}
* Энциклопедия военного искусства индейцев Дикого Запада. Юрий Стукалин. Москва "Яуза", "Эксмо" 2008. {{ISBN|978-5-699-26209-0}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lielo līdzenumu indiāņi]]