Apskatīt Apātija izejas kodu

'''Apātija''' ir sajūtu, [[Emocijas|emociju]], [[Intereses|interešu]] trūkums. Tas ir [[Psiholoģija|psiholoģisks]] stāvoklis, kas izpaužas kā vienaldzība vai emociju, piemēram, [[Nemiers|nemiera]], [[motivācija]]s vai aizraušanās, apspiešana. Apātijas gadījumā cilvēks savu stāvokli nejūt kā nepatīkamu, taču apātija var novest pie mazkustīguma un prieka un interešu pilnīga zuduma.

Visi cilvēki reizēm izjūt apātiju, un tā ir dabiska reakcija uz vilšanos, nomāktību un stresu — apātija ir veids, kā atslēgties no šīm negatīvajām jūtām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.healthline.com/health/apathy|title=What is Apathy? Signs, Causes and Treatment|website=Healthline|access-date=2023-03-22|date=2021-12-03|language=en}}</ref> Šāda veida apātija parasti ir jūtama tikai īstermiņā, bet dažreiz tā var kļūt par ilgstošu vai pat mūža stāvokli, kas bieži noved pie dziļākām sociālajām un [[Psihiski traucējumi|psiholoģiskām problēmām]].

Pataloģiska apātija visbiežāk izveidojas sakarā ar smagām [[Centrālā nervu sistēma|centrālās nervu sistēmas]] slimībām vai funkcionāliem [[nervu sistēma]]s traucējumiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://medicine.lv/pme-raksts/?slug=apatija_pme|title=APĀTIJA|website=medicine.lv|access-date=2023-03-22|date=2012-04-02|language=lv}}</ref> piemēram, no [[Alcheimera slimība]]s,<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Nobis|first=Lisa|last2=Husain|first2=Masud|date=2018-8|title=Apathy in Alzheimer's disease|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6095925/|journal=Current Opinion in Behavioral Sciences|volume=22|pages=7–13|doi=10.1016/j.cobeha.2017.12.007|issn=2352-1546|pmc=6095925|pmid=30123816}}</ref> [[Pārkinsona slimība|Parkinsona slimības]],<ref>{{Publikācijas atsauce|last=den Brok|first=Melina G. H. E.|last2=van Dalen|first2=Jan Willem|last3=van Gool|first3=Willem A.|last4=Moll van Charante|first4=Eric P.|last5=de Bie|first5=Rob M. A.|last6=Richard|first6=Edo|date=2015-05|title=Apathy in Parkinson's disease: A systematic review and meta-analysis|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/25787145/|journal=Movement Disorders: Official Journal of the Movement Disorder Society|volume=30|issue=6|pages=759–769|doi=10.1002/mds.26208|issn=1531-8257|pmid=25787145}}</ref> un psihiskiem traucējumiem, piemēram, [[šizofrēnija]]s.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Bortolon|first=Catherine|last2=Macgregor|first2=Alexandra|last3=Capdevielle|first3=Delphine|last4=Raffard|first4=Stéphane|date=2018-09-01|title=Apathy in schizophrenia: A review of neuropsychological and neuroanatomical studies|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0028393217303652|journal=Neuropsychologia|series=The contribution of neuropsychological and neuroimaging research to the definition of the neurocognitive correlates of apathy|language=en|volume=118|pages=22–33|doi=10.1016/j.neuropsychologia.2017.09.033|issn=0028-3932}}</ref>

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Psiholoģija]]
[[Kategorija:Emocijas]]
[[Kategorija:Psihiatrija]]