Apskatīt Austrijas—Prūsijas karš izejas kodu

{{Militāras sadursmes infokaste
| image             = [[Attēls:Schlacht-bei-koeniggraetz-von-georg-bleibtreu.jpg|300px|alt=An oil painting of a battlefield, with several mounted cavalry in black; an indistinct city burning on the horizon.]]
| caption           = ''[[Kēniggrecas kauja]]'', [[Georga Bleibtroja]]. glezna, 1869. gads
| partof            = [[Vācijas apvienošana]]s kariem un [[Austro-Prūsijas sāncensība]]s
| conflict          = Austrijas—Prūsijas karš
| date              = 1866. gada 14. jūnijs — 22. jūlijs
| place             = [[Bohēmija]], tagad Čehija, Vācija, Itālija, Slovākija, un [[Adrijas jūra]]
| result            = [[Prūsija]]s-vadīto Vācu valstu un [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karalistes]] uzvara
* [[Vācu Savienība]]s sadalīšanās
* [[Ziemeļvācu savienības]] izveidošanās
* Austrijas un Lihtenšteinas izslēgšana no apvienotās Vācijas
* [[Austroungārija]]s izveidošanās
| territory         = * Prūsija anektēja [[Hannoveres Karalisti]], [[Holšteinu]], [[Šlēsviga (zeme)|Šlēsvigu]], [[Heseni]], [[Nasavu]], [[Frankfurtes brīvpilsētu]] un [[Bavārijas Karaliste|Bavāriju]]
* Itālija pabeidza [[Venēcija]]s un daļas no [[Friuli]] pievienošanu
| combatant1        = Prūšu vadītās  Vācu valstis
* {{flaga|Prussia|1803}} [[Prūsija]]
** [[Attēls:Flag_of_Lauenburg.svg|border|22px|alt=|link=]] [[Saksija-Lauenburga]]
* [[Attēls:Flagge Großherzogtümer Mecklenburg.svg|border|22px|alt=|link=]] [[Meklenburga-Šverīna]]
* [[Attēls:Flagge Herzogtum Braunschweig.svg|25px]] [[Braunšveiga]]
* [[Attēls:Flagge Herzogtum Sachsen-Coburg-Gotha (1911-1920).svg|border|22px|alt=|link=]] [[Saksija-Koburga un Gota]]
* [[Attēls:Flagge Herzogtum Sachsen-Coburg-Gotha (1826-1911).svg|border|22px|alt=|link=]] [[Saksija-Altenburga]]
[[Attēls:Flag of Italy (1861-1946).svg|25px]] [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]]
| combatant2        = [[Attēls:Flag_of_the_German_Confederation_(war).svg|border|22px|alt=|link=]] Austriešu vadītas [[Vācu Savienība]]s valstis
* {{flaga|Austrian Empire|}} [[Austrijas Impērija]]
* [[Attēls:Flag of Bavaria (striped).svg|25px]] [[Bavārijas Karaliste]]
* [[Attēls:Flagge Königreich Sachsen (1815-1918).svg|25px]] [[Saksijas Karaliste]]
* [[Attēls:Flag of Hanover 1837-1866.svg|25px]] [[Hannoveres Karaliste]]
* [[Attēls:Flagge Königreich Württemberg.svg|25px]] [[Virtembergas Karaliste]]
* [[Attēls:Flag of Hesse.svg|25px]] [[Hesenes kūrfirste]]
* [[Attēls:Flagge Großherzogtum Baden (1891-1918).svg|25px]] [[Bādenes lielhercogiste]]
* {{flaga|Liechtenstein|1852}} [[Lihtenšteina]]
| commander1        = 
* {{flaga|Prussia|1803}} [[Vilhelms I Hoencollerns]]
* {{flaga|Prussia|1803}} [[Otto fon Bismarks]]
* {{flaga|Prussia|1803}} [[Helmuts fon Moltke (vecākais)|Helmuts fon Moltke]]
* {{flaga|Prussia|1803}} [[Albrehts fon Rons]]
* [[Attēls:Flag of Italy (1861-1946).svg|25px]] [[Viktors Emanuels II]]
* [[Attēls:Flag of Italy (1861-1946).svg|25px]] [[Alfonso La Marmora]]
* [[Attēls:Flag of Italy (1861-1946).svg|25px]] [[Džuzepe Garibaldi]]

| commander2        = 
* {{flaga|Austrian Empire}} [[Francis Jozefs I Hābsburgs]]
* {{flaga|Austrian Empire}} [[Albrehts fon Tešens]]
* {{flaga|Austrian Empire}} [[Ludvigs fon Benedeks]]
* {{nowrap|{{flagicon|Austrian Empire}} [[Vilhelms fon Tegethofs]]}}
* [[Attēls:Flag of Bavaria (striped).svg|25px]] [[Ludvigs II]]
* [[Attēls:Flag of Bavaria (striped).svg|25px]] [[Bavārijas Princis Kārlis Teodors]]
* [[Attēls:Flagge Königreich Sachsen (1815-1918).svg|25px]] [[Saksijas Alberts]]
| strength1         = 637 262{{sfn|Clodfelter|2017|p=182}}
*{{flaga|Prussia|1803}} 437 262
*[[Attēls:Flag of Italy (1861-1946).svg|25px]] 200 000
| strength2         = 522 203{{sfn|Clodfelter|2017|p=183}}
*{{flaga|Austrian Empire|name=Austria}} 407 223
*[[Attēls:Flag of Bavaria (striped).svg|25px]] 38 000
*[[Attēls:Flagge Königreich Sachsen (1815-1918).svg|25px]] 26 500
*[[Attēls:Flag of Hesse.svg|25px]] 20 000
*[[Attēls:Flag of Hanover 1837-1866.svg|25px]] 18 400
*[[Attēls:Flagge Königreich Württemberg.svg|25px]] 7000
*[[Attēls:Flagge Großherzogtum Baden (1891-1918).svg|25px]] 5000
*{{flaga|Liechtenstein|1852}} 80
| casualties1       = 
{{Collapsible list
|title = Kopā: 39 990{{sfn|Clodfelter|2017|pp=183-184}}
|{{flaga|Prussia|1803}}: 28 793
* 4454 krituši kaujā
* 6,427 miruši no slimībām
* 16 217 ievainoti
* 785 pazuduši
* 910 sagūstīti
[[Attēls:Flag of Italy (1861-1946).svg|25px]]: 11 197
* 1633 krituši kaujā
* 3926 ievainoti
* 553 pazuduši
* 5085 sagūstīti
}}
| casualties2       = 
{{Collapsible list
|title = Kopā: 132 414{{sfn|Clodfelter|2017|p=183}}
|{{flaga|Austrian Empire|name=Austria}}: 106 796
* 9123 krituši kaujā
* 18 952 miruši no slimībām
* 35 236 ievainoti
* 12 365 pazuduši
* 31 120 sagūstīti
|[[Attēls:Flag of Hanover 1837-1866.svg|25px]]: 17 693
* 379 krituši kaujā
* 1051 ievainoti
* 16 263 sagūstīti vai pazuduši
|[[Attēls:Flag of Bavaria (striped).svg|25px]]: 3840
* 348 krituši kaujā
* 2095 ievainoti
* 1397 sagūstīti vai pazuduši
|[[Attēls:Flagge Königreich Sachsen (1815-1918).svg|25px]]: 2094
* 241 krituši kaujā
* 1273 ievainoti
* 580 sagūstīti vai pazuduši
|[[Attēls:Flag of Hesse.svg|25px]]: 1078
* 88 krituši kaujā
* 444 ievainoti
* 546 sagūstīti vai pazuduši
|[[Attēls:Flagge Königreich Württemberg.svg|25px]]: 717
* 67 krituši kaujā
* 452 ievainoti
* 198 sagūstīti vai pazuduši
|[[Attēls:Flagge Großherzogtum Baden (1891-1918).svg|25px]]: 196
* 24 krituši kaujā
* 115 ievainoti
* 57 sagūstīti vai pazuduši
}}
| notes             = 
}}
[[Attēls:Map-AustroPrussianWar.svg|thumb|right|Vācu valstu pozīcijas kara sākumā. Tumši/gaiši zilā Prūsija ar sabiedrotajiem. Tumši/gaiši sarkanā Austrija ar sabiedrotajiem. Zaļās neitrālās valstis. Dzeltenā Šlēzviga-Holšteina]]
[[Attēls:Map-AustroPrussianWar-annexed.svg|thumb|right|Tumši/gaiši zilā - Prūsijas anektētās un politiskajā kontrolē nonākušās teritorijas karam beidzoties.]]
[[Attēls:Map-NDB.svg|thumb|right|Tumši sarkanā - jaunizveidotā Ziemeļvācu Savienība]]
'''Austrijas—Prūsijas karš''', zināms arī kā '''Septiņu nedēļu karš''' un '''Vācu karš''', notika 1866. gadā starp [[Austrijas Impērija|Austrijas Impēriju]] un tās sabiedrotajiem no vienas puses un [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas Karalisti]] ar tās sabiedrotajiem no puses. Prūsija karā guva pārliecinošu uzvaru un turpmāk pilnībā kontrolēja [[Vācijas apvienošanās]] procesu. Tika izbeigta [[Vācu Savienība]]s pastāvēšana, izveidota [[Ziemeļvācu Savienība]], kas 1871. gadā noveda pie [[Vācijas Impērija]]s izveidošanas.<ref>[https://www.britannica.com/event/Seven-Weeks-War Seven Weeks’ War]</ref>

Galvenās kaujas notika [[Bohēmijas Karaliste]]s teritorijā, kur prūšiem izdevās smagi sakaut austriešu un sakšu armiju [[Kēniggrecas kauja|Kēniggrecas kaujā]] pie [[Sadova]]s. Daļa prūšu armijas paralēli veda karadarbību pret citām vācu valstīm. Ar Prūsiju sabiedrotā [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]] uzbruka Austrijai, kara beigās iegūstot Venēcijas apgabalu.

==Kara iemesli==
{{pamatraksts|Vācijas apvienošanās}}
Karu izraisīja Prūsijas vēlme beidzot atrisināt Austrijas un Prūsijas pretstāvi vācu vienotības jautājumu par labu [[Mazvācija]]s modelim, kas bija pretējs senās vācu līderes, Austrijas Impērijas un dienvidvācu valstu aizstāvētajam ''Lielvācijas'' modelim, kas vācu valstī iekļautu arī Hābsburgu valsts teritorijas un samazinātu Prūsijas aizvien pieaugošo lomu.

Prūsijā vadošos amatus ieņēma enerģiskie un talantīgie kanclers [[Oto fon Bismarks]], kara stratēģis, ģenerālštāba priekšnieks [[Helmuts fon Moltke (vecākais)|Helmuts fon Moltke]] un armijas modernizācijas vadītājs, kara ministrs grāfs [[Albrehts fon Rons]], kas valsti militāri un politiski sagatavoja modernam karam.

Formālo iemeslu karam deva Austrijas un Prūsijas nesaskaņas 1864. gada [[Otrais Šlēzvigas karš|Otrā Šlēzvigas kara]] laikā ieņemtās [[Šlēzviga un Holšteina|Šlēzvigas un Holšteinas]] pārvaldē. Diplomātiskās attiecības pasliktinājās 1866. gada sākumā. 1866. gada 16. martā Austrija, pretēji Austrijas un Prūsijas 1865. gada 14. augustā noslēgtajam līgumam, paziņoja, ka nodos Šlēzvigas-Holšteinas jautājuma izskatīšanu Vācu Savienības federālajam parlamentam.<ref name="Austro-Prussian War">{{Tīmekļa atsauce |url=http://history-world.org/AUSTROPR.htm |title=Austro-Prussian War |access-date={{dat|2017|01|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170311170842/http://history-world.org/AUSTROPR.htm |archivedate={{dat|2017|03|11||bez}} }}</ref>

==Karš==
Karš sākās ar prūšu armijas ieiešanu Holšteinā. Tur bāzētā austriešu armija caur Altonu atkāpās uz Hannoveres Karalisti. Kad Austrija Vācu Savienības parlamentam pieprasīja Vācu Savienības valstu armiju [[Mobilizācija|mobilizāciju]], lai pretotos Prūsijas uzbrukumam, Prūsija paziņoja par izstāšanos no savienības. 12. jūnijā tika sarautas Austrijas un Prūsijas diplomātiskās attiecības. 15. jūnijā Bismarks pieprasīja Hannoverei,  [[Saksijas Karaliste]]i un Hesenei-Kaselei pārtraukt mobilizāciju. Kad šī prasība tika noraidīta, prūšu armija ātri ieņēma šīs valstis. Austrijas pusē nostājās Bavārijas, Saksija, Virtemberga, Hannovere, Bādene u.c. 1866. gada aprīlī Bismarka izveidotā Prūsijas un Itālijas alianse nozīmēja, ka Austrijai bija jāsadala savi spēki, un daļa armijas jānosūta uz Itāliju, kur austriešiem izdevās sakaut daudz lielākos uzbrūkošo itāļu spēkus uz zemes un jūras.

Prūsijas armija ātri sasniedza Bohēmijas robežu. Prūšu spēki bija sadalīti trīs armijās – Centra, Silēzijas un Elbas. Tām pretstāvēja Austrijas armija, kuru papildināja Saksijas armija. Jūnija pēdējās nedēļas kaujās prūšiem izdevās atsist austriešu pirmo uzbrukumu, un jau 1. jūlijā austriešu armijas pavēlnieks informēja imperatoru [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Franci Jozefu]], ka karš faktisku jau ir zaudēts pirms vēl notikušas lielas kaujas. Austriešu armija pie Kēniggrecas nostājās aizsardzības pozīcijās, 3. jūlijā prūši uzbruka pie un [[Kēniggrecas kauja|pie Sadovas]] sakāva Austrijas armiju.

Pēc šīs sakāves Austrijas imperators lūdza [[Napoleons III|Napoleonu III]] kļūt par starpnieku pamiera sarunās ar Itāliju un Prūsiju. Prūsija akceptēja pamiera piedāvājumu, taču turpināja virzīties [[Vīne]]s virzienā. Paralēli, prūšu karaspēks sakāva Bavārijas un citu dienvidvācu valstiņu armijas.

==Miera sarunas==
26. jūlijā Nikolsburgā tika parakstīta pirmā miera vienošanās, kas atzina Prūsijas kontroli pār Šlēzvigu-Holšteinu.

Bismarks pieprasīja tiesības anektēt Saksiju, Hannoveri un Heseni-Kaseli; Austrijas aiziešanu no Vācijas politikas; un visu vācu valstu apvienošanos Prūsijas vadītā federācijā. Napoleonam tik liels Prūsijas varas pieaugums nebija pieņemams, jo viņš vēlējās saglabāt neatkarīgu valstu bloku Vācijas dienvidos. Beigās tika panākta vienošanās, ka Prūsijas anektēs virkni Ziemeļvācijas valstu, taču tiks saglabāta Saksijas neatkarība; Austrija aizies no Vācijas politikas; tiks izveidota [[Ziemeļvācu Savienība]], kurā neiestāsies vācu valstis uz dienvidiem no [[Maina]]s upes.<ref name="Austro-Prussian War"/>

23. augustā karš beidzās ar Prāgas miera līguma noslēgšanu. Austrija atteicās no savām tiesībām un Šlēzvigu-Holšteinu. Papildus šai teritorijai, Prūsija anektēja arī Hannoveri, Heseni-Kaseli, Nasavu un Frankfurti, tādējādi likvidējot austrumu un rietumu Prūsijas teritoriālo sašķeltību. 3. oktobrī noslēgtais Vīnes miers starp Austriju un Itāliju paredzēja Venēcijas nodošanu Itālijai.

Turpmāk Austrija tika izslēgta no Vācijas jautājuma risināšanas un pievērsās dinastijas pārvaldīto zemju nomierināšanai, kas 1868. gadā noveda pie duālās [[Austroungārija]]s impērijas izveidošanas.

Napoleons III iedomājās, ka bailēs no Prūsijas, Dienvidvācijas valstis vēlēsies kļūt par Francijas protektorātu. Kā atlīdzību par vidutāja darbu miera panākšanā viņš tagad pieprasīja tiesības anektēt Bavārijas Palatinātu un Hesenes Reinzemi. Uzzinot par Napoleona vēlmi anektēt Reinas pierobežas zemes, dienvidvācu valdnieki noslēdza virkni slepenu vienošanos ar Prūsiju, kas uzņēmās to turpmāko aizstāvību. Radās iemesli Francijas un Prūsijas politiskajam konfliktam, kas noveda pie 1870. gada [[Francijas—Prūsijas karš|Francijas-Prūsijas kara]].

==Atsauces==
{{atsauces}}
== Audiovizuālās norādes ==
* [https://www.youtube.com/watch?v=8qxC6FOZR8c Preußischer Soldat mit Zündnadelgewehr - Königgrätz 1866] {{de ikona}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:Vācijas vēsture]]
[[Kategorija:Prūsijas vēsture]]
[[Kategorija:Austrijas vēsture]]
[[Kategorija:1866. gads]]
[[Kategorija:Kari]]