Apskatīt Austrālija izejas kodu

{{cita nozīme|valsti|kontinentu|Austrālija (kontinents)}}
{{cita nozīme|valsti|pasaules daļu|Austrālija un Okeānija}}
{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''Commonwealth of Australia''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Austrālijas Savienība
|            valsts_nosaukums = Australia
|               karoga_attēls = Flag of Australia.svg
|            karoga_nosaukums = Austrālijas karogs
|              ģerboņa_attēls = Coat of Arms of Australia.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Austrālijas ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 100px
|                 valsts_moto = 
|                valsts_himna = ''[[Advance Australia Fair]]''<br />'''[[Karaliskā himna]]:''' ''[[God Save the King]]''
|               kartes_attēls = Australia (orthographic projection).svg
|             kartes_paraksts = 
|               galvaspilsēta = [[Kanbera]]
|latd=35 |latm=18 |latNS=S |longd=149 |longm=08 |longEW=E
|             lielākā_pilsēta = [[Sidneja]]
|              valsts_valodas = [[angļu valoda|angļu]] ''([[de facto]])''
|             etniskās_grupas = 
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = [[Parlamentāra demokrātija]] un [[konstitucionālā monarhija]]
|        valsts_galvas_tituls = [[Monarhs]]
|                valsts_galva = [[Čārlzs III Vindzors|Čārlzs III]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Austrālijas ģenerālgubernators|Ģenerālgubernatore]]
|               valsts_galva2 = [[Sema Mostina]]
|       valsts_galvas_tituls3 = [[Austrālijas premjerministrs|Premjerministrs]]
|               valsts_galva3 = [[Entonijs Albanīzs]]
|        neatkarības_iegūšana = Neatkarība
|         neatkarības_piezīme = no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]
|                    dibināta = 
|        neatkarības_notikums = [[Austrālijas konstitūcija|Konstitūcija]]
|          neatkarības_datums = {{dat|1901|1|1|N}}
|       neatkarības_notikums2 = [[Vestminsteras statūti]]
|         neatkarības_datums2 = {{dat|1931|12|11|N}} (pieņemti {{dat|1939|9|9}})
|       neatkarības_notikums3 = [[Austrālijas akts]]
|         neatkarības_datums3 = {{dat|1986|3|3|N}}
|                 platība_km2 = 7,617,930
|               platība_rangs = 6.
|              procenti_ūdens = 1
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 2011
|          iedzīvotāju_skaits = 22 650 027
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 50.
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 2,83
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 224.
|                     IKP_PPP = $882,362 miljardi<ref name=imf2>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2011/01/weodata/weorept.aspx?sy=2008&ey=2011&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=193&s=NGDPD%2CNGDPDPC%2CPPPGDP%2CPPPPC%2CLP&grp=0&a=&pr.x=109&pr.y=5 |title=Australia|work=IMF website|publisher=International Monetary Fund|location=Washington, D.C.|accessdate=12 April 2011}}</ref>
|                IKP_PPP_gads = 2010 
|               IKP_PPP_rangs = 17.
|          IKP_PPP_per_capita = $39 699<ref name=imf2/>
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 9.
|                         HDI = 0,944
|                    HDI_gads = 2019
|              HDI_kategorija = <font color="#009900">ļoti augsts</font>
|                   HDI_rangs = 8.
|                        Gini = 
|                   Gini_gads = 
|             Gini_kategorija = 
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[Austrālijas dolārs]]
|                valūtas_kods = AUD
|                  laika_zona = vairākas
|                  utc_offset = +8 līdz +10,5
|              laika_zona_DST = vairākas
|              utc_offset_DST = +9 līdz +11,5
|                      domēns = [[.au]]
|              tālsarunu_kods = 61
|                iso_kods_num = 036
|              iso_kods_alfa2 = AU
|              iso_kods_alfa3 = AUS
}}
'''Austrālija''' ({{val|en|Australia}}), oficiāli '''Austrālijas Savienība''' (''Commonwealth of Australia''), ir valsts [[Zeme]]s [[dienvidu puslode|dienvidu puslodē]]. Pēc platības tā ir [[valstu uzskaitījums pēc platības|sestā lielākā valsts]] pasaulē. Austrālija ir vienīgā valsts pasaulē, kuras teritorija aizņem visu [[Austrālija (kontinents)|kontinentu]]. Austrālijā ietilpst arī [[Tasmanija]] un vairākas mazākas salas [[Indijas okeāns|Indijas]] un [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]]. Kopš 1933. gada Austrālijas valdība ir izteikusi teritoriālas pretenzijas uz [[Austrālijas Antarktiskā Teritorija|Austrālijas Antarktisko Teritoriju]]. Austrālijas tuvākās kaimiņvalstis ziemeļos ir [[Indonēzija]], [[Austrumtimora]] un [[Papua-Jaungvineja]], ziemeļaustrumos — [[Zālamana Salas]], [[Vanuatu]] un [[Jaunkaledonija]], bet dienvidaustrumos — [[Jaunzēlande]].

Vairāk nekā 42 000 gadu Austrālijas pamatiedzīvotāji bija [[Austrālijas aborigēni|aborigēni]].<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://news.softpedia.com/news/Both-Aborigines-and-Europeans-Rooted-in-Africa-54225.shtml | title= Both Australian Aborigines and Europeans Rooted in Africa - 50,000 years ago | publisher= Softpedia | accessdate= 2009-11-28 | archive-date= 2009-08-01 | archive-url= https://web.archive.org/web/20090801172043/http://news.softpedia.com/news/Both-Aborigines-and-Europeans-Rooted-in-Africa-54225.shtml }}</ref> Pirmie eiropieši, kas [[1606]]. gadā sasniedza Austrālijas krastus, bija [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] jūrasbraucēji. Austrālijas austrumu pusi [[1770]]. gadā savā pakļautībā pārņēma [[Lielbritānijas Karaliste]], nosaucot to par [[Jaundienvidvelsa|Jaundienvidvelsu]]. Tur briti izveidoja izsūtīto noziedznieku koloniju. 19. gadsimta laikā briti kolonizēja visu Austrāliju. 1851. gadā Austrālijas dienvidaustrumos tika atrasts [[zelts]] un sākās [[zelta drudzis]], tādēļ iedzīvotāju skaits īsā laikā pieauga trīs reizes. {{dat|1901|1|1}}, apvienojoties sešām kolonijām, tika dibināta Austrālijas Savienība.

Austrālijā dzīvo vairāk nekā 21 miljons iedzīvotāju. Pirmiedzīvotāji ir [[Austrālijas aborigēni|aborigēni]] un [[Torresa šaurums|Torresa šauruma]] tautas, bet mūsdienās nospiedošā vairākumā ir vēlāko ieceļotāju pēcteči. Kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], sešdesmit gadu laikā, Austrālijā ir ieradušies 6,5 miljoni imigrantu, no kuriem 660 tūkstoši bija bēgļi.<ref name="Australia-an overview">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.dfat.gov.au/aib/overview.html | title= Australia in Brief: Australia—an overview | publisher= Australian Government Department of Foreign Affairs and Trade | accessdate= 2009-11-28 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20110216000834/http://www.dfat.gov.au/aib/overview.html | archivedate= 2011-02-16 }}</ref> Šajā laikā iedzīvotāju skaits no 7 miljoniem ir trīskāršojies. Valstī ir stabila, ar daudzveidīgu kultūru bagāta un demokrātiska [[sabiedrība]] ar kvalificētu darbaspēku un spēcīgu, konkurētspējīgu [[ekonomika|ekonomiku]]. Austrālijā 2007. gadā bija 14. lielākā saimniecība pasaulē, kā arī 9. lielākā rūpniecība.<ref name="Australia-an overview" /> Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, tā ir 15. bagātākā valsts pasaulē.<ref name="Australia-an overview" />

Aptuveni 10% no pasaules [[dzīvnieki|dzīvnieku]] un [[augi|augu]] sugām ir [[endēmisms|endēmiskas]] — dzīvo un aug Austrālijā.<ref name="Australia-an overview" /> Austrālija ir apņēmusies saglabāt tās unikālo vidi veicot virkni aizsardzības pasākumu, piemēram, izveidojot [[nacionālais parks|nacionālos parkus]] un [[dabas liegums|dabas liegumus]]. Austrālijas nacionālais zieds kopš 1901. gada ir [[zeltainā akācija]].<ref>[http://kajamgaisa.blogspot.com/2010/07/koki-tuvplana.html KĀJĀM GAISĀ: Koki tuvplānā<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref>

== Etimoloģija ==
Nosaukums "Austrālija" ir atvasināts no [[latīņu valoda]]s vārda ''australis'', kas nozīmē "dienvidu". Leģendas vēsta, ka [[Senā Roma|senie romieši]] jau zināja par "nezināmo dienvidu zemi" (''terra australis incognita''). Arī [[viduslaiki|viduslaiku]] kartēs ir bijis iezīmēts šāds dienvidu kontinents, lai gan nebija nekādu dokumentālu pierādījumu par tā eksistenci. Angļu nosaukums ''Australia'' rakstiskos avotos pirmo reizi minēts [[1625]]. gadā.<ref>Purchas, vol. iv, pp. 1422—32, 1625. This appears to be variation of the original Spanish "Austrialia" [''sic''].[https://web.archive.org/web/20060822033701/http://www.hispanicfiesta.com.au/pics/pdf_mag_2004/42.PDF] A copy at the Library of Congress can be read online [http://memory.loc.gov/service/rbc/rbdk/d0404/02951422.jpg].</ref> Nīderlandieši zemes uz dienvidiem no [[Nīderlandes Austrumindijas kompānija]]s dēvēja līdzīgā atvasinātā formā ''Australische''; šis nosaukums dokumentēts [[1638]]. gadā.

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Austrālijas vēsture}}
[[Austrālijas aborigēni|Aborigēni]] Austrālijā pastāvīgi sāka dzīvot pirms 42-48 tūkstošiem gadu,<ref>Gillespie, R. (2002). Dating the first Australians. ''Radiocarbon'' 44:455—72; {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ingentaconnect.com/content/arizona/rdc/2002/00000044/00000002/art00004|title=Dating the First Australians|publisher=Ingenta|accessdate=2008-03-18|archive-date=2005-01-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20050103032601/http://www.ingentaconnect.com/content/arizona/rdc/2002/00000044/00000002/art00004}}</ref> līdz ar to šeit attīstījās viena no vecākajām kultūrām pasaulē. Tajā laikā [[Indonēzija]] vēl nebija atdalījusies no [[Āzija]]s, tādēļ lielu daļu no ceļa klejotāju [[cilts|ciltis]] — [[nomadi]] — varēja veikt kājām. Savukārt ūdensšķirtņu pārvarēšanai, kas tolaik nepārsniedza 100 km, izmantoja [[plosts|plostus]] un [[laiva]]s. Sākumā iedzīvotāji koncentrējās kontinenta krastu tuvumā, jo tur varēja nodarboties ar [[zvejniecība|zvejniecību]], kā arī [[medības|medīt]] dzīvniekus un vākt [[auglis|augļus]] un [[sakne]]s. Pirmās apmetnes, pēc pagaidām veiktajiem arheoloģiskajiem atklājumiem, atradušās pie Dienvidaustrālijas ezeriem. Neskatoties uz [[Austrālija (kontinents)|kontinenta]] izolāciju, aborigēni regulāri nonāca saskarē arī ar citām kultūrām. Tas bija iespējams, jo līdz [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] paaugstināšanās brīdim pirms 6000 gadiem [[zemes tilts]] savienoja Austrāliju ar [[Jaungvineja|Jaungvineju]].

[[Attēls:New Holland map by William Dampier 1699 - Project Gutenberg eText 15675.jpg|left|thumbnail|150px|1699. gada Jaunās Holandes karte]]
Iespējams, ka jau [[16. gadsimts|16. gadsimtā]] Austrālijas krastus sasniedza [[portugāļi|portugāļu]], [[franči|franču]] un [[spāņi|spāņu]] jūrnieki. Droši ir zināms, ka 1606. gadā nīderlandiešu jūrasbraucējs [[Vilems Jansons]] sasniedza [[Jorkas raga pussala]]s krastus, bet 1616. gadā cits nīderlandietis [[Dirks Hartogs]] izsēdās Austrālijas rietumkrastā [[Stīppoints|Stīppointa]] apkārtnē. 1629. gada jūlijā [[Nīderlandes Austrumindijas kompānija]]s tirdzniecības kuģis "''[[Batavia (kuģis)|Batavia]]''" nonāca Rietumaustrālijā, bet tā kapteinis [[Frankoiss Pelsārts]] atklājumu neuzskatīja par būtisku. Nīderlandes jūrasbraucēji bija atklājuši lielu daļu no Rietumaustrālijas un Dienvidaustrālijas krastiem, taču atzina to par kolonizēšanai nepiemērotu.

[[Attēls:Very early map of sydney from 1789.jpg|thumbnail|200px|1789. gada Sidnejas ostas karte]]
{{dat|1770|4|28}} angļu jūrasbraucējs [[Džeimss Kuks]] sasniedza auglīgo Austrālijas austrumu krastu. To Kuks pasludināja par [[Lielbritānijas Karaliste]]s īpašumu un nosauca par [[Jaundienvidvelsa|Jaundienvidvelsu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=RJW |url=http://www.know-britain.com/general/commonwealth.html |title=The Birth of the Commonwealth of Nations |publisher=Know-britain.com |date=2004-03-29 |accessdate=2009-10-07 |archive-date=2009-10-28 |archive-url=https://web.archive.org/web/20091028005352/http://www.know-britain.com/general/commonwealth.html }}</ref> Viņš izpētīja austrumu krastu aptuveni 3000 km garumā. Pēc [[Ziemeļamerika]]s koloniju zaudēšanas [[1776]]. gadā, kad [[Amerikas Savienotās Valstis]] ieguva neatkarību, angļi nolēma dibināt Austrālijā katorgas koloniju. Tika nodibināta pirmā apmetne pie Portdžeksona līča un [[Jaundienvidvelsa]]s kolonija. Līdz 1868. gadam uz Austrāliju bija nosūtīti aptuveni 160 tūkstoši noziedznieku.
Kolonizatori aborigēnus vai nu padzina uz dzīvei maz piemērotiem apvidiem, vai iznīcināja.
[[Attēls:Australia history.gif|left|thumbnail|235px|Austrālijas štatu un teritoriju vēsturiskā attīstība]]

1851. gadā [[Viktorija (Austrālija)|Viktorijā]] uz ziemeļaustrumiem no [[Melburna]]s tika atrasts [[zelts]]. Zelta drudža laikā iedzīvotāju skaits Austrālijā pieauga gandrīz trīskārt, jo cilvēki devās turp brīvprātīgi, cerībā atrast zeltu. Līdz ar to tā turpmāk vairs netika izmantota kā noziedznieku izsūtījuma vieta, un ceļš uz vienotas nācijas izveidi bija vaļā. No 1855. līdz 1890. gadam atsevišķām kolonijām tika piešķirta pašpārvalde, tādējādi iegūstot lielāku neatkarību no [[Lielbritānijas impērija]]s. Tomēr Lielbritānijas valdība saglabāja kontroli pār ārpolitiku, aizsardzību un ārējo tirdzniecību.

[[Austrālijas federalizēšana]]s rezultātā {{dat|1901|1|1}}, 6 kolonijām apvienojoties federācijā, tika izveidota Austrālijas Savienība. 1907. gadā Austrālija ieguva [[domīnija]]s statusu, ko saglabāja līdz 1947. gadam.

[[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] piedalījās arī Austrālijas un [[Jaunzēlande]]s armiju korpuss, izrādot lojalitāti [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]]. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] Austrālija karoja [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|sabiedroto]] pusē. Austrālijas teritorijā tika izvietotas [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienoto Valstu]] gaisa un jūras kara bāzes, rūpniecība pārorientējās uz kara pasūtījumiem. Pēc kara Austrālija centās atgūt Apvienotās Karalistes zaudētās pozīcijas Dienvidaustrumāzijā, pastiprinājās Savienoto Valstu ietekme. Austrālija piedalījās [[Korejas karš|Korejas karā]], angļu koloniālajā karā [[Malaja|Malajā]], kā arī [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]. Ārpolitikā Austrālijas Leiboristu partijas valdība centās īstenot neatkarīgu kursu, vēršoties pret bruņošanos, īpaši kodolbruņošanās paplašināšanu. Kopš 1945. gada Austrālija ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s (ANO) locekle, kopš 1951. gada arī ANZUS (Austrālijas, Jaunzēlandes un ASV Klusā reģiona drošības savienība) locekle. ANZUS vienošanās noslēgta Austrālijas galvaspilsētā Kanberā. Kopš 1966. gada Austrālija ir arī [[Āzijas un Klusā okeāna padome]]s locekle.

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Topography of australia.jpg|thumbnail|200px|Austrālijas topogrāfiskā karte]]
Austrālijas kopējā [[platība]] ir 7 617 930 km²,<ref name="Size">{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.ga.gov.au/education/facts/dimensions/compare.htm| title = Australia's Size Compared| publisher = Geoscience Australia| accessdate = 2007-05-19| archive-date = 2007-05-23| archive-url = https://web.archive.org/web/20070523120324/http://www.ga.gov.au/education/facts/dimensions/compare.htm}}</ref> un tā atrodas uz [[Indoaustrālijas plātne|Indoaustrālijas tektoniskās plātnes]]. Pēc platības tā ir [[valstu uzskaitījums pēc platības|sestā lielākā valsts]] pasaulē, un ir vienīgā valsts pasaulē, kurai teritorija plešas pa visu kontinentu. Austrālijas [[krasta līnija]]s garums, ieskaitot visas aizjūras teritorijas, ir 34 218 km.<ref name="Coast">{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.environment.gov.au/soe/2006/publications/drs/indicator/142/index.html | title = State of the Environment 2006| publisher = Department of the Environment and Water Resources| accessdate = 2007-05-19}}</ref> Austrālijas krastus apskalo [[Indijas okeāns|Indijas]] un [[Klusais okeāns]]. Pēc 2000. gada, kad oficiāli tika izdalīts piektais pasaules [[okeāns]], daudzi uzskata, ka Austrālijas dienvidu krastus apskalo [[Dienvidu okeāns]]. Austrāliju no [[Āzija]]s atdala [[Timoras jūra|Timoras]] un [[Arafuru jūra]]. Ziemeļu-dienvidu virzienā Austrālijas garums ir aptuveni 3700 km, bet austrumu-rietumu virzienā platums — aptuveni 4000 km. Austrālijas vidējais augstums virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] ir 330 m.

[[Attēls:Sunset at Uluru on July 30, 2005.jpg|thumbnail|200px|left|Uluru jeb Eiersa klints]]
Valstī var izšķirt trīs lielākus [[fiziskā ģeogrāfija|fiziskās ģeogrāfijas]] reģionus. Aptuveni 70% no kontinenta veido Rietumaustrālijas plakankalne. Uz tās atrodas [[Lielais Smilšu tuksnesis]], [[Lielais Viktorijas tuksnesis]] un [[Gibsona tuksnesis]]. Uz tās atrodas arī [[Makdonela grēdas]] un vientuļas klintis, kā, piemēram, [[Uluru]] jeb Eiersa klints. Tālāk uz austrumiem nākamais fiziskās ģeogrāfijas reģions ir [[Lielais Artēziskais baseins]]. Austrālijas austrumu daļā atrodas [[Lielā Ūdensšķirtnes grēda]], kuras augstākā virsotne [[Kostjuško kalns]] (2228 m) ir arī augstākā Austrālijas kontinentālajā daļā. Austrālijas ārējā teritorijā [[Hērda un Makdonalda Salas|Hērda un Makdonalda Salās]] atrodas [[Mosona smaile]] (2745 m), kura ir vēl augstāka par Kostjuško kalnu. Gar Austrālijas austrumu krastu 2000 km garumā stiepjas [[Lielais Barjerrifs]], pasaulē lielākais [[koraļļu rifs]].<ref name=UNEP>{{Tīmekļa atsauce|author=UNEP World Conservation Monitoring Centre|year=1980|title=Protected Areas and World Heritage - Great Barrier Reef World Heritage Area|url=http://sea.unep-wcmc.org/sites/wh/gbrmp.html|publisher=Department of the Environment and Heritage|accessdate=2007-05-19|archiveurl=https://web.archive.org/web/20081013162100/http://sea.unep-wcmc.org/sites/wh/gbrmp.html|archivedate=2008-10-13}}</ref>

Austrālijas teritoriju šķērso atšķirīgas [[klimatiskā josla|klimatiskās joslas]]. Ziemeļos ir [[tropu josla]], tālāk uz dienvidiem [[subtropu josla|subtropu]], bet dienvidos jau [[mērenā josla]]. [[Laika apstākļi|Laika apstākļus]] un [[klimats|klimatu]] galvenokārt nosaka trīs parādības: [[zema spiediena apgabals|zema spiediena]] tropiskās gaisa masas; [[pasāts|pasāta]] vēji un [[subantarktika|subantarktiskie]] rietumu vēji.

== Administratīvais iedalījums ==
Austrāliju veido seši štati un divas teritorijas, kā arī vairākas aizjūras teritorijas. No [[1926]]. līdz [[1931]]. gadam eksistēja arī [[Centrālā Austrālija|Centrālās Austrālijas]] teritorija, kas tika izveidota starp 20. un 26. paralēli un vēlāk tika iekļauta [[Ziemeļu Teritorija]]s sastāvā.

{| width=450px align=right
|-
|
{{Image label begin|image=Australia location map recolored.png|width=450|float=none}}

{{Image label small|x=0.620|y=0.420|scale=500|text=[[Jaundienvidvelsa]]}}
{{Image label small|x=0.610|y=0.530|scale=500|text=[[Viktorija (Austrālija)|Viktorija]]}}
{{Image label small|x=0.580|y=0.260|scale=500|text=[[Kvīnslenda]]}}
{{Image label small|x=0.200|y=0.340|scale=500|text=[[Rietumaustrālija]]}}
{{Image label small|x=0.420|y=0.240|scale=500|text=[[Ziemeļu teritorija|Ziemeļu<br />teritorija]]}}
{{Image label small|x=0.410|y=0.380|scale=500|text=[[Dienvidaustrālija]]}}
{{Image label small|x=0.640|y=0.620|scale=500|text=[[Tasmanija]]}}
{{Image label small|x=0.730|y=0.480|scale=500|text=[[Austrālijas galvaspilsētas teritorija|Austrālijas<br />galvaspilsētas<br />teritorija]]}}
{{Image label end}}
|}

{| style="background:transparent;" cellspacing="2px"
|
{| class="sortable wikitable"  style="text-align:left; font-size:90%;"
|- style="font-size:100%; text-align:right;"
! width="200px" | Štati || ! width="110px" | Admin. centrs || ! width="100px" | [[Platība]] (km²) || ! width="100px" | [[Iedzīvotāju skaits|Iedzīvotāji]]
|-
| [[Attēls:Flag of South Australia.svg|25x15px]] [[Dienvidaustrālija]] || [[Adelaida]] || 983 482 || 1 601 800
|-
| [[Attēls:Flag of New South Wales.svg|25x15px]] [[Jaundienvidvelsa]] || [[Sidneja]] || 800 642 || 6 967 200
|-
| [[Attēls:Flag of Queensland.svg|25x15px]] [[Kvīnslenda]] || [[Brisbena]] || 1 730 648 || 4 279 400
|-
| [[Attēls:Flag of Western Australia.svg|25x15px]] [[Rietumaustrālija]] || [[Pērta]] || 2 529 875 || 2 163 200
|-
| [[Attēls:Flag of Tasmania.svg|25x15px]] [[Tasmanija]] || [[Hobārta]] || 68 401 || 500 000
|-
| [[Attēls:Flag of Victoria (Australia).svg|25x15px]] [[Viktorija (Austrālija)|Viktorija]] || [[Melburna]] || 227 416 || 5 297 600
|}
|}

{| style="background:transparent;" cellspacing="2px"
|
{| class="sortable wikitable"  style="text-align:left; font-size:90%;"
|- style="font-size:100%; text-align:right;"
! width="200px" | Teritorijas || ! width="110px" | Admin. centrs || ! width="100px" | [[Platība]] (km²) || ! width="100px" | [[Iedzīvotāju skaits|Iedzīvotāji]]
|-
| [[Attēls:Flag of the Australian Capital Territory.svg|25x15px]] [[Austrālijas galvaspilsētas teritorija]] || [[Kanbera]] || 2 358 || 344 200
|-
| [[Attēls:Flag of the Northern Territory.svg|25x15px]] [[Ziemeļu teritorija]] || [[Dārvina]] || 1 349 129 || 219 900
|}
|}

{| style="background:transparent;" cellspacing="2px"
|
{| class="sortable wikitable"  style="text-align:left; font-size:90%;"
|- style="font-size:100%; text-align:right;"
! width="200px" | Ārējās teritorijas || ! width="110px" | Admin. centrs || ! width="100px" | [[Platība]] (km²) || ! width="100px" | [[Iedzīvotāju skaits|Iedzīvotāji]]
|-
| [[Attēls:Flag of Australia.svg|25x15px]] [[Ašmora un Kartjē salas]] || - || 199 || 0
|-
| [[Attēls:Flag of Australia.svg|25x15px]] [[Austrālijas Antarktiskā Teritorija]] || - || 5 896 500 || 1 000
|-
| [[Attēls:Flag of Australia.svg|25x15px]] [[Hērda Sala un Makdonalda Salas]] || - || 144 || 0
|-
| [[Attēls:Flag of the Cocos (Keeling) Islands.svg|25x15px]] [[Kokosu (Kīlinga) Salas]] || [[Vestailenda]] || 14 || 628
|-
| [[Attēls:Flag of Australia.svg|25x15px]] [[Koraļļu Jūras Salas]] || - || 10 || 3
|-
| [[Attēls:Flag of Norfolk Island.svg|25x15px]] [[Norfolka (sala)|Norfolka]] || [[Kingstona (Norfolkas Sala)|Kingstona]] || 35 || 2 114
|-
| [[Attēls:Flag of Christmas Island.svg|25x15px]] [[Ziemsvētku Sala]] || [[Setlmenta]] || 1 493 || 135
|}
|}

== Valdība ==
Austrālija ir konstitucionāla [[federācija (valsts)|federatīva]] [[monarhija]]. [[Austrālijas konstitūcija]] ir spēkā kopš {{dat|1901|1|1|Ģ}} (vēlāk izdarīti grozījumi un papildinājumi). Valsts galva ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalis [[Čārlzs III Vindzors|Čārlzs III]], ko pārstāv [[Austrālijas ģenerālgubernators|ģenerālgubernators]], kuru ieceļ pēc [[Austrālijas valdība]]s priekšlikuma. Faktiski generālgubernatora pilnvaras realizē Austrālijas valdība — [[Austrālijas ministru kabinets|ministru kabinets]]. Ģenerālgubernatoram ir konsultatīvs orgāns — [[Austrālijas Federālā izpildpadome|Federālā izpildpadome]], ko ieceļ ģenerālgubernators. Federālie izpildpadomes locekļi ir visi kabineta ministri. Likumdevēja orgāns ir federālais parlaments, kurā ietilpst Apvienotās Karalistes karalis (to pārstāv ģenerālgubernators), [[Austrālijas Pārstāvju palāta|Pārstāvju palāta]] un [[Austrālijas senāts|senāts]]. Pārstāvju palātu (148 deputāti) uz 3 gadiem ievēl iedzīvotāji vispārējās un tiesiskās [[vēlēšanas|vēlēšanās]] pēc mažoritārās sistēmas. No [[Ziemeļu teritorija]]s ievēlē 1 pārstāvi, no [[Austrālijas galvaspilsētas teritorija|Federālās galvaspilsētas teritorijas]] — 2 pārstāvjus. Senātā ir 76 senatori (12 no katra štata un 2 no katras teritorijas), ko uz 6 gadiem ievēl iedzīvotāji vispārējās vēlēšanās. Ik pēc 3 gadiem tiek atjaunota puse senāta sastāva. Likumdošanā abas palātas ir līdztiesīgas, izņemot finanšu likumprojektus, kurus var iesniegt tikai Pārstāvju palātā, bet senātam nav tiesību izdarīt tajos grozījumus. Abu palātu pieņemtie likumprojekti stājas spēkā, kad tos parakstījis ģenerālgubernators. [[Izpildvara]] ir Apvienotās Karalistes karalim, ko pārstāv ģenerālgubernators, un valdībai, ko vada premjerministrs. Ministriem jābūt parlamenta locekļiem. Kopš 1956. gada noteikta britu valdības sistēma, saskaņā ar kuru no 26 ministriem tikai 12 ietilpst ministru kabinetā. Ministru kabinets formāli kolektīvi ir atbildīgs federālā parlamenta Pārstāvju palātai.

Katram štatam ir sava konstitūcija, parlaments un valdība. Štatu varas un pārvaldes orgānu sistēmu nosaka šo štatu konstitūcijas. Štatu galva ir gubernators, ko ieceļ [[Apvienotās Karalistes Ārlietu ministrija]] pēc štata valdības priekšlikuma. Faktiski štatu pārvalda štata valdība, ko vada premjerministrs. Likumdevēju orgāns ir divpalātu parlaments ([[Kvīnslenda|Kvīnslendā]] — viepalātas).

Vietējās pašpārvaldes orgānu sistēma ir decentralizēta un tās organizāciju un tiesisko stāvokli noteic štatu likumdošana. Pilsētās, grāfistēs, apgabalos un citur ir vēlētas municipālas padomes. Vairākos štatos vietējo orgānu vēlēšanās ir tā saucamais plurālais votums. Šo orgānu kompetencē ir veselības aizsardzība, ceļu saimniecība, skolu lietas. Tiesības vēlēt un tikt ievēlētam ir Austrālijas pilsoņiem un Apvienotās Karalistes pavalstniekiem no 21 gada vecuma (dzīvesvietas cenzs ne mazāks par 6 mēnešiem, konkrētā vēlēšanu apgabalā — ne mazāks par 3 mēnešiem). Piedalīšanās balsošanā ir obligāta (par nepiedalīšanos draud naudas sods).<ref>[http://www.aec.gov.au/faqs/voting_australia.htm What happens if I do not vote?], aec.gov.au, {{en ikona}}</ref> Vēlēšanu apgabala izveidošanā lieto tā saukto nevienādo iedzīvotāju sadalījumu, lai maksimāli ierobežotu kreiso spēku pārstāvību parlamentā. Aborigēniem vēlēšanu tiesību nebija līdz pat [[1967]]. gada referendumam, kad par šo tiesību piešķiršanu nobalsoja vairāk kā 90% balsstiesīgo austrāliešu, kas piedalījās referendumā.<ref>[http://www.naa.gov.au/about-us/publications/fact-sheets/fs150.aspx Fact sheet 150 — The 1967 Referendum] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101104121728/http://naa.gov.au/about-us/publications/fact-sheets/fs150.aspx |date={{dat|2010|11|04||bez}} }}, naa.gov.au, {{en ikona}}</ref>

Tiesu sistēmā ietilpst federālās tiesas un štatu tiesas. Augstākā tiesu instance ir [[Austrālijas Augstākā tiesa|Augstākā tiesa]], kas ir augstākā apelācijas tiesa, dažās lietās pirmās instances tiesa, konstitucionālā tiesa. Tās locekļus ieceļ ģenerālgubernators uz visu mūžu. Katrā štatā ir augstākā tiesa, ko ieceļ gubernators. Tiesas ir arī pārējās administratīvi teritoriālajās vienībās.

=== Politiskās partijas un arodbiedrības ===
* Austrālijas Strādnieku partija — dibināta [[1891]]. gadā
* Austrālijas Liberālā partija — dibināta [[1944]]. gadā
* Austrālijas Nacionālā partija — dibināta [[1916]]. gadā
* Austrālijas Sociālā partija — dibināta [[1972]]. gadā
* Austrālijas Komunistiskā partija — dibināta [[1920]]. gadā
* Austrālijas arodbiedrību padome — dibināta [[1927]]. gadā

== Ārpolitika ==
Austrālijas ārpolitikas galvenais mērķis ir veicināt valsts drošību un labklājību ilgtermiņā. Uzdevums ir aizsargāt Austrālijas valsts intereses strauji mainīgajā vidē, vienlaikus atbalstot stabilu pasaules kārtību. Austrālijas starptautisko attiecību trīs pīlari ir šādi: aktīva dalība globālās organizācijās kā [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] un [[Pasaules Tirdzniecības organizācija|PTO]]; alianses nostiprināšana ar [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotajām Valstīm]]; un iesaistīšanās Āzijas-Klusā okeāna valstu organizācijās.

Austrālijas palīdzības programmu mērķis ir palīdzēt cilvēkiem [[jaunattīstības valsts|jaunattīstības valstīs]], lai tās varētu izrauties no [[nabadzība]]s, kā arī tā cenšas reaģēt pēc iespējas ātrāk, ja kādu no valstīm skar [[katastrofa]]. Galvenokārt uzmanība tiek vērsta uz [[Āzija]]s un [[Okeānija|Klusā okeāna]] reģiona valstīm, kur ir pasaulē augstākā cilvēku koncentrāciju, kuri dzīvo nabadzībā. Austrālija sniedz atbalstu arī [[Āfrika]]s un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] valstīm.

Austrālijai ir ciešas attiecības ar Ziemeļāziju (ar [[Ķīna|Ķīnu]], [[Japāna|Japānu]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]). Pēdējā laikā tā nostiprina saikni arī ar [[Indija|Indiju]].

== Bruņotie spēki ==
[[Austrālijas Aizsardzības spēki|Austrālijas bruņoto spēku]] (Australian Defence Force (ADF) personāla sastāvs ir 57 346  tūkstoši cilvēku ([[2023. gads]]). Tos vada kara (Australian Army), aviācijas (Royal Australian Air Force) un jūras (Royal Australian Navy) kara spēku ministri. Sauszemes karaspēku komplektē pēc likuma par vispārējo karaklausību (karadienesta ilgums 2 gadi), gaisa karaspēks un jūras kara flote sastāv no algotņiem. Bruņojumā ir tanki, bruņumašīnas, raķetes, kaujas lidmašīnas un helikopteri, dažāda tipa kuģi un zemūdenes. Bruņojums ražots galvenokārt [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Austrālijas teritorijā ir ASV un Lielbritānijas kara bāzes.

== Tautsaimniecība ==
[[Attēls:Kalgoorlie The Big Pit DSC04498.JPG|thumbnail|200px|''The Super Pit'' — Austrālijas lielākās zelta raktuves]]
Valstī ir stabila, ar daudzveidīgu kultūru bagāta un demokrātiska [[sabiedrība]] ar kvalificētu darbaspēku un spēcīgu, konkurētspējīgu [[ekonomika|ekonomiku]]. Austrālijā 2007. gadā bija 14. lielākā saimniecība pasaulē, kā arī 9. lielākā rūpnieciskā saimniecība.<ref name="Australia-an overview" /> Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, tā ir 15. bagātākā valsts pasaulē.<ref name="Australia-an overview" /> Austrālijas [[tautas attīstības indekss]] (HDI) ir otrs lielākais pasaulē aiz [[Norvēģija]]s. Austrālijas ekonomika ir atvērta un novatoriska, kur Austrālijas valdība ir apņēmusies uzturēt spēcīgu [[Ekonomikas izaugsme|ekonomisko izaugsmi]] kopš 1990. gadu sākuma. Pēdējo desmit gadu laikā nepārtrauktais ražīguma pieaugums ir gājis roku rokā ar zemo [[inflācija|inflāciju]] un [[procentu likme|procentu likmēm]].

Austrālija ir viena no nedaudzajām [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija]]s (OECD) dalībvalstīm, kuras vispārējais valdības neto parāds ir likvidēts. Saskaņā ar OECD 2006. gadā veikto Austrālijas ekonomikas kopsavilkumu, [[dzīves līmenis]] kopš 1990. gadu sākuma ir pakāpeniski uzlabojies un mūsdienās pārsniedz visu rūpnieciski attīstīto valstu ("[[Lielais astotnieks|Lielā astotnieka]]") dzīves līmeņus, izņemot [[Amerikas Savienotās Valstis]].

Austrālijas [[eksports|eksporta]] apgrozījums 2007. gadā bija 218 miljardi [[ASV dolārs|dolāru]].<ref name="Australia-an overview" /> Galvenās eksporta preces bija derīgie izrakteņi, enerģija, rūpniecības preces, lauksaimniecības produkti, kā arī pakalpojumi.

Lai gan tikai 6,5% no Austrālijas teritorijas ir [[aramzeme]],<ref name="island continent">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.dfat.gov.au/aib/island_continent.html | title= Australia in Brief: The Island continent | publisher= Department of Foreign Affairs and Trade | accessdate= 2009-11-28 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20030820155859/http://www.dfat.gov.au/aib/island_continent.html | archivedate= 2003-08-20 }}</ref> daudzveidīgais klimats, tehnoloģijas un zemnieku smagais darbs ļauj iegūt plaši pieprasītos [[lauksaimniecība]]s produktus, kā arī kokmateriālus no mežiem. Austrālijas atrašanās [[Dienvidu puslode|Dienvidu puslodē]] ļauj veiksmīgi [[vasara]]s mēnešos eksportēt sezonas preces uz [[Āzija|Āziju]], [[Eiropa|Eiropu]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tajā laikā valda [[ziema]]. No saražotajiem lauksaimniecības produktiem aptuveni 65% tiek eksportēti; no [[kokmateriāli]]em eksportē 60%; bet [[vilna|vilnu]] — 98% no saražotās produkcijas.<ref name="island continent" />

== Demogrāfija ==
{| class="wikitable collapsible" align=right style="font-size:95%;margin:auto;width:300px;border:0px;text-align:center;line-height:175%;"
|- bgcolor="#CCCCCC"
| align="center" colspan="4" bgcolor="#CCCCCC" | '''Iedzīvotāju skaita dinamika Austrālijā'''
|-
! style="background:#efefef;" style="text-align:center" width="50"|Gads
! style="background:#efefef;" style="text-align:center" width="100"|Iedz. skaits
! style="background:#efefef;" style="text-align:center" width="50"|Gads
! style="background:#efefef;" style="text-align:center" width="100"|Iedz. skaits
|-
| [[1828]] || 40 000 || [[1970]] || 12 710 000
|-
| [[1851]] || 400 000 || [[1980]] || 14 500 000
|-
| [[1861]] || 1 150 000 || [[1985]] || 15 750 000
|-
| [[1881]] || 2 250 000 || [[1990]] || 17 060 000
|-
| [[1901]] || 3 770 000 || [[1995]] || 18 060 000
|-
| [[1921]] || 5 440 000 || [[2000. gads|2000]] || 19 180 000
|-
| [[1940]] || 7 080 000 || [[2003. gads|2003]] || 19 890 000
|-
| [[1950]] || 8 310 000 || [[2006. gads|2006]] || 20 500 000
|-
| [[1960]] || 10 390 000 || [[2009. gads|2009]] || 22 010 766
|-
|}

Austrālijas sabiedrība ir īpatnēja ar to, ka cilvēki ir nākuši no dažādām [[kultūra|kultūrām]], ir [[tauta|etniski]] un [[lingvistika|lingvistiski]] atšķirīgi, kā arī ir atšķirīgu [[reliģija|reliģiju]] piekritēji. Vairākus desmit tūkstošus gadu Austrāliju apdzīvoja tikai [[Austrālijas aborigēni|aborigēni]] un [[Torresa šauruma salu pamatiedzīvotāji]]. Mūsdienās lielākā daļa austrāliešu ir [[imigranti]] vai imigrantu pēcnācēji, kuri no vairāk nekā 200 valstīm Austrālijā ir ieradušies pēdējo divu gadsimtu laikā.

Pirms Austrālijā ieradās eiropieši,
austrāliešu dzīves iezīme bija
kultūras un valodu daudzveidība. Tā saglabājusies arī mūsdienu sabiedrībā, lai gan aborigēni un [[metisi]] mūsdienās ir tikai 1% no visiem iedzīvotājiem. Eiropiešu imigrācija sākās [[1788]]. gadā ar pirmo koloniju dibināšanu. Tas turpinājās vienmērīgā tempā līdz [[1850. gadi]]em, kad Austrālijā sākās [[zelta drudzis]]. Šajā laikā Austrālijā katru gadu ieradās 50 tūkstoši laimes meklētāju. Līdz 1940. gadam iedzīvotāju skaits sasniedza 7 miljonus. Lielākā daļa kolonistu bija no [[Britu salas|Britu salām]]. Austrālijas valdības izstrādātās imigrācijas programmas rezultātā valstī kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] ir ieradušies vairāk nekā 6,6 miljoni imigrantu, no kuriem 690 tūkstoši bija [[bēgļi]].

Austrālijas imigrācijas politika ir globāla un nerada [[diskriminācija|diskrimināciju]] rases, kultūras vai reliģisku iemeslu dēļ. Katru gadu Austrālijā ierodas vairāk nekā 120 tūkstoši imigrantu, no kuriem aptuveni 13 tūkstoši ierodas humānās palīdzības programmā.

Mūsdienās katrs ceturtais no 21 miljona iedzīvotāju ir dzimis ārpus Austrālijas.<ref name="A diverse people">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.dfat.gov.au/aib/society.html | title= Australia ind Brief: A diverse people | publisher= Department of Foreign Affairs and Trade | accessdate= 2009-11-28 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20091211202234/http://www.dfat.gov.au/aib/society.html | archivedate= 2009-12-11 }}</ref>
Tendence, no kurienes ierodas imigranti, pēdējo 40 gadu laikā ir mainījusies. [[1960. gadi|1960. gados]] 45% no imigrantiem bija no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Īrija]]s, bet 2006./2007. gadā tādu vairs bija tikai 17%.<ref name="A diverse people" /> Šajā laikā pieaudzis imigrantu skaits no [[Āzija]]s, [[Okeānija|Klusā okeāna reģiona]], [[Āfrika]]s un [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]]. Kopš 1995. gada Austrālijā no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem ieceļojuši aptuveni 200 tūkstoši.<ref name="A diverse people" /> Aplūkojot situāciju pēc valstīm, visvairāk imigrantu no [[2001. gads|2001]]. līdz 2006. gadam ieceļoja no [[Ķīna]]s (64 tūkstoši). Nākamās ir [[Indija]] (52 tūkstoši), [[Jaunzēlande]] (34 tūkstoši) un [[Dienvidāfrikas Republika]] (25 tūkstoši).<ref name="A diverse people" />

Līdz [[1968]]. gadam oficiālā statistikā aborigēni netika uzskaitīti. Tos veido aptuveni 300 valodās runājošu cilšu grupa, mazāk kā viena trešdaļa aborigēnu dzīvo rezervātos (izolētos, dzīvei mazpiemērotos ziemeļu un centrālajos apvidos). Pārējie apmetušies fermās, pilsētās, strādā nekvalificētu darbu.

Austrāliešu nāciju veido galvenokārt [[angļi|angļu]], [[skoti|skotu]], [[īri|īru]] un [[velsieši|velsiešu]] pēcteči (74,1% angloaustrālieši), kā arī [[Britu salas|Britu salās]] dzimušie imigranti. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] palielinājās [[itāļi|itāļu]] (4,5%), [[grieķi|grieķu]] (2,2%), [[vācieši|vāciešu]], [[nīderlandieši|nīderlandiešu]], [[spāņi|spāņu]], [[maltieši|maltiešu]], kā arī [[Austrumeiropa]]s tautu emigrantu ieceļošana, bet tā sauktā "krāsainā imigrācija" no [[19. gadsimts|19. gadsimta]] beigām tika ierobežota. Pamatkontingents veidojās, sākot ar 19. gadsimta otro pusi (pēc zelta atradņu atklāšanas no 1851. līdz 1861. gadam iedzīvotāju skaits trīskāršojās). [[20. gadsimts|20. gadsimtā]] [[dabiskais pieaugums]] jau bija pārsvarā pār mehānisko pieaugumu (imigrāciju).

Austrālija ir viena no retāk apdzīvotajām pasaules valstīm. [[Apdzīvotības blīvums|Iedzīvotāju blīvums]] ir aptuveni 3 cilvēki uz km², Rietumaustrālijā 1 cilvēks uz 7 km², Ziemeļu teritorijā pat 1 cilvēks uz 15 km². Visblīvāk apdzīvota dienvidaustrumdaļa — Viktorija (bez [[Melburna]]s — 6 cilvēki/km²) un austrumu piekraste. Pilsētās dzīvo aptuveni 86% iedzīvotāju, 10 lielākajās pilsētās (tās visas atrodas piekrastē) dzīvo divas trešdaļas Austrālijas iedzīvotāju. Austrālijas vidienē izvietojušās lauku mazpilsētas un kalnrūpniecības ciemati.

Oficiālā [[valsts valoda]] ir [[angļu valoda]], lai gan vairāk nekā 3 miljoni iedzīvotāju mājās, runā citā valodā.<ref name="Australia-an overview" /> Bez angļu valodas austrālieši vēl visbiežāk runā [[itāļu valoda|itāļu]], [[grieķu valoda|grieķu]], [[kantoniešu valoda|kantoniešu]], [[arābu valoda|arābu]], [[mandarīnu valoda|mandarīnu]] un [[vjetnamiešu valoda|vjetnamiešu valodās]].<ref name="A diverse people" />

Austrālijā ir ļoti labi attīstīta [[izglītība]]s sistēma, kas ir novērtēta kā viena no labākajām pasaulē. Katru gadu Austrāliju atzinīgi novērtē arvien vairāk studentu no citām valstīm. 2007. gadā Austrālija ieņēma trešo vietu starp angļvalodīgajām valstīm, uz kurām studenti izvēlas doties mācīties.<ref name="Australia-an overview" />

Pēc 2006. gadā veiktās [[tautas skaitīšana]]s datiem Austrālijā dominējošā reliģija ir [[kristietība]] (64%). Salīdzinot ar 2001. gadā veikto tautas skaitīšanu, ievērojami pieaudzis to cilvēku skaits, kuri pievērsušies citām reliģijām. Populārākās no tām ir [[budisms]] (2%), [[islāms]] (2%) un [[hinduisms]] (1%). Visstraujāk ir pieaudzis hinduisma piekritēju skaits (par 55%).<ref name="A diverse people" />

{{Austrālijas lielākās pilsētas}}

=== Prese, radio, televīzija ===
Nozīmīgākie laikraksti:
* "The Australian" — [[1964]]. gads
* "The Daily Telegraph" — [[1996]]. gads
* "Daily Mirror" — [[1944]]. gads
* "Herald Sun" — [[1990]]. gads
* "Sydney Morning Herald" — [[1831]]. gads

Informācijas aģentūra "Australian Associated Press" dibināta 1940. gadā, radio kopš [[1923]]. gada, televīzija kopš 1956. gada.

== Sports ==
Liela nozīme Austrālijas kultūras dzīvē ir [[Sports|sportam]]. Aptuveni 24% no iedzīvotājiem, kuri ir vecāki par 15 gadiem, regulāri nodarbojas ar sporta aktivitātēm.<ref name="Year Book 2005">Australian Bureau of Statistics. [http://www.abs.gov.au/ausstats/abs@.nsf/94713ad445ff1425ca25682000192af2/1a79e7ae231704f8ca256f720082feb9!OpenDocument Year Book Australia 2005].</ref> Austrālijā no komandu sporta veidiem lielā cieņā ir [[regbijs]]. Arī [[austrāliešu futbols]] ir ieguvis lielu popularitāti.

Kopš [[1905]]. gada katru gadu viens no četriem [[Grand Slam (teniss)|''Grand Slam'' tenisa]] turnīriem notiek Austrālijā. [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā]] tiek rīkots [[Melburna|Melburnā]]. Regulāri tiek organizēts arī [[Formula 1]] čempionāta [[Austrālijas Grand Prix]] posms. No 1985. līdz 1995. gadam tas notika [[Adelaidas ielu trase|Adelaidas ielu trasē]], bet kopš 1996. gada Austrālijas Grand Prix tiek rīkots [[Albertparks|Albertparkā]].

Austrālijas olimpiskā komanda ir piedalījusies visās mūsdienu [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]]. Divas reizes tās ir organizētas arī Austrālijā. [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles]] tika rīkotas [[Melburna|Melburnā]], bet [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Sidneja|Sidnejā]].

== Skatīt arī ==
* [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']]
* [[Austrālijas pilsētu uzskaitījums]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{wikiatlas|Australia}}
* [http://kajamgaisa.blogspot.com/ Latviešu žurnālistes blogs par Austrāliju]
* [http://www.apollo.lv/zinas/sensacionals-atklajums-australija-uzieta-zudusi-pasaule/618783 Sensacionāls atklājums Austrālijā — uzieta «zudusī pasaule»]
* [https://web.archive.org/web/20141231054514/http://www.dfat.gov.au/geo/australia/ About Australia] from the Department of Foreign Affairs and Trade
* [http://www.gov.au/ Governments of Australia Entry Point] (Federal, State & Territory)
* [http://www.australia.gov.au/ Australian Government Entry Portal]
* [http://www.aph.gov.au/whoswho/index.htm Parliament of Australia: Who's Who (includes head of state)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120215160003/http://www.aph.gov.au/whoswho/index.htm |date={{dat|2012|02|15||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20100707052532/http://www.aph.gov.au/library/parl/42/ministry/ministry.htm Parliament of Australia: Ministry List]
* [http://www.abs.gov.au/ Australian Bureau of Statistics]
* [https://web.archive.org/web/20100502175505/http://www.community.gov.au/ Community organisations portal]
* [https://web.archive.org/web/20070714131251/http://australia.gov.au/44 Cultural Institutions]
* [http://www.australia.com/ Tourism Australia]
* {{wikivoyage|Australia|Austrālijas}}
* [https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/as.html CIA — World Factbook — Australia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160515201241/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook//geos/as.html |date={{dat|2016|05|15||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20091116175731/http://ucblibraries.colorado.edu/govpubs/for/australia.htm Australia] at ''UCB Libraries GovPubs''

{{Austrālijas štati un teritorijas}}
{{Okeānijas valstis un teritorijas}}
{{Nāciju sadraudzība}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Austrālija| ]]