Apskatīt Barikāžu laiks izejas kodu

{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Barikāžu laiks
| partof            = [[Dziesmotā revolūcija|Dziesmotās revolūcijas]] un  [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]]
| image             = Riga barricade 1991.jpg
| caption           = Barikādes Jēkaba ielā pie Latvijas Republikas Augstākās Padomes (tagadējās [[Saeima]]s) ēkas 1991. gada jūlijā
| date              = 1991. gada 13.–27. janvāris
| place             = [[Latvija]], pārsvarā [[Rīga]]
| coordinates       = 
| map_type          = 
| map_relief        = 
| latitude          = 
| longitude         = 
| map_size          = 
| map_marksize      = 
| map_caption       = 
| map_label         = 
| territory         = 
| result            = Latviešu uzvara
| status            = 
| combatant1        = {{flaga|Latvija}} [[Latvija]]
*[[Latvijas Tautas Fronte]]
*[[Latvijas Augstākā padome]]
| combatant2        = {{Flagicon|USSR}} [[Padomju Savienība]]
*[[Latvijas Komunistiskā partija]]
*[[PSRS Iekšlietu ministrija]]
*[[Rīgas OMON]]
*[[Internacionālā Darbaļaužu fronte|Latvijas interfronte]]
| commander1        = {{Flagicon|Latvia}} '''[[Anatolijs Gorbunovs]]'''<br>{{Flagicon|Latvia}} '''[[Ivars Godmanis]]'''<br>{{Flagicon|Latvia}} '''[[Andrejs Krastiņš]]'''<br>{{Flagicon|Latvia}} [[Aloizs Vaznis]]<br>{{Flagicon|Latvia}} [[Dainis Īvāns]]<br>{{Flagicon|Latvia}} [[Romualds Ražuks]]<br>{{Flagicon|Latvia}} [[Odisejs Kostanda]]<br>{{Flagicon|Latvia}} [[Tālavs Jundzis]]
| commander2        = {{Flagicon|USSR}} '''[[Mihails Gorbačovs]]'''<br>{{Flagicon|USSR}} '''[[Boriss Pugo]]'''<br>{{Flagicon|USSR}} '''[[Vladimirs Antjufejevs]]'''<br>{{Flagicon|USSR}} [[Fjodors Kuzmins]]<br>{{Flagicon|USSR}} [[Dmitrijs Jazovs]]<br>{{Flagicon|USSR}} [[Viktors Alksnis]]<br>{{Flagicon|USSR}} [[Česlavs Mļiņņiks]]<br>{{Flagicon|USSR}} [[Alfrēds Rubiks]]
| units1            = 
| units2            = 
| strength1         = 
| strength2         = 
| casualties1       = {{nowrap|2 miliči nogalināti<br>4 civilisti nogalināti<br>4 miliči ievainoti<br>10 civilisti ievainoti{{#tag:ref|Ieskaitot ārzemju žurnālistus|group=nb}}}}
| casualties2       = vismaz 1 [[Rīgas OMON|OMON]] karavīrs nogalināts<ref>{{Harvnb|Mirlins|2016|p=249}}</ref>
| notes             = {{Atsauces|group="nb"}}
| campaignbox       = 
| image_size        = 240
}}

[[Attēls:Part of barricades.jpg|thumb|Barikāžu betona bluķi Vecrīgā]]
'''Barikāžu laiks''' ir vēsturisks apzīmējums [[1990]]. gada [[4. maijs|4. maijā]] atjaunotās [[Latvijas Republika]]s aizsardzības pasākumiem, kas tika organizēti [[Rīga|Rīgā]] un citās Latvijas pilsētās no [[1991]]. gada [[13. janvāris|13.]] līdz [[27. janvāris|27. janvārim]]. Plašākā nozīmē šis apzīmējums var tikt attiecināts uz laika periodu līdz 1991. gada 21. augustam, kad notika pēdējais [[Rīgas OMON|OMON]] specvienību uzbrukums [[Jēkaba iela (Rīga)|Jēkaba ielas]] barikādēm.

Barikāžu aizstāvju nevardarbīgā pretošanās ne tikai deva pretsparu OMON specvienībām, bet arī ar plaša starptautiskā atbalsta palīdzību novērsa [[Padomju Savienība|PSRS]] vadības lēmumu izsludināt ārkārtas stāvokli Latvijā un no Krievijas ievest PSRS regulāro karaspēku.<ref name="barikadopedija.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.barikadopedija.lv/raksti/Kategorija:Hronika |title=Barikāžu laika notikumu hronoloģija |access-date={{dat|2016|02|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160123215750/http://www.barikadopedija.lv/raksti/Kategorija:Hronika |archivedate={{dat|2016|01|23||bez}} }}</ref> Kopš 1996. gada janvāra vairāk nekā 30 tūkstoši barikāžu aizstāvju ir apbalvoti ar [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme|Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmēm]].

Pirmais OMON upuris Latvijā bija [[Roberts Mūrnieks]], kurš gāja bojā 16. janvārī.

Pirms notikumiem Rīgā [[1991. gada janvāra notikumi Lietuvā|līdzīgi notikumi]] norisinājās 1991. gada sākumā [[Lietuva|Lietuvā]], [[Viļņa|Viļņā]], kur 13 cilvēki tika nošauti un sabraukti ar tanku.

Latvijā, barikādēs par svarīgo objektu aizsargāšanu piedalījās 50 tūkstoši, bet mītiņā — 15 tūkstoši.<ref name="barikadopedija.lv"/>

== Stāvoklis pirms notikumiem ==
Pēc [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] [[Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja|Centrālās komitejas]] rīkojuma Rīgas OMON 1991. gada 1. janvārī ieņēma [[Preses nams|Preses namu]], lai pārtrauktu Latvijas neatkarību atbalstošo preses izdevumu drukāšanu. 4. janvārī Rīgā ieradās PSRS Iekšlietu ministrijas speciālistu grupa ģenerālleitnanta V. Solodkova vadībā, lai pārtrauktu pretpadomju aktivitātes Latvijā. Ar formālo iemeslu nodrošināt ikgadējo iesaukumu PSRS bruņotajos spēkos PSRS aizsardzības ministrs [[Dmitrijs Jazovs]] 7. janvārī izdeva pavēli nosūtīt uz [[Baltija|Baltiju]] desanta karaspēka vienības. 8. janvārī Rīgā slepeni ieradās PSRS Aizsardzības ministrijas augstas amatpersonas.

[[Latvijas Republikas Augstākā Padome]] 8. janvārī pieņēma lēmumu „Par PSRS bruņoto spēku vienību nelikumīgu ievešanu Latvijā”. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] valdība 9. janvārī sniedza paziņojumu, kurā nosodīja PSRS bruņoto spēku papildkontingenta ievešanu Baltijas valstīs. PSRS prezidents [[Mihails Gorbačovs]] 10. janvārī Lietuvas Republikas parlamentam nosūtīja ultimātu, kur pieprasa atcelt visus jaunpieņemtos konstitucionālos aktus. Rīgā notika nesankcionēts [[Interfronte]]s mītiņš, kas prasīja [[Ivars Godmanis|Ivara Godmaņa]] valdībai atkāpties, pēc mītiņa notika mēģinājums ielauzties LR Ministru Padomes ēkā. Pleskavas 76. gaisa desanta divīzijā tika izsludināts paaugstinātas gatavības stāvoklis. 11. janvārī [[Esplanāde (Rīga)|Esplanādes]] laukumā ap 6000 cilvēku piedalījās [[Latviešu sieviešu līga]]s protesta mītiņā pret Latvijas jauniešu iesaukšanu PSRS okupācijas karaspēkā. 12. janvārī [[Latvijas Tautas fronte]] izsludināja Vislatvijas manifestāciju nākamajā dienā, lai atbalstītu likumīgi ievēlēto valdību.

[[Krievijas PFSR]] Augstākās padomes prezidijs [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] vadībā aicināja PSRS valdību izvest karaspēka papildkontingenta daļas no Baltijas valstīm. Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs [[Anatolijs Gorbunovs]] un Ministru Padomes priekšsēdētājs I. Godmanis Maskavā tikās ar PSRS prezidentu M. Gorbačovu, kas apsolīja Rīgā nelietot bruņotu spēku.<ref>[http://www.mod.gov.lv/lv/Ministrija/Vesture/Barikades_1991.aspx?lg=Print Neatkarības deklarācijas pieņemšana, barikādes (1990—1991)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160407113315/http://www.mod.gov.lv/lv/Ministrija/Vesture/Barikades_1991.aspx?lg=Print |date={{dat|2016|04|07||bez}} }} Aizsardzības ministrija</ref>

== Barikāžu celšana un OMON uzbrukumi ==
13. janvāra rītā, pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēka [[1991. gada janvāra notikumi Lietuvā|uzbrukuma]] [[Viļņas televīzijas tornis|Viļņas televīzijas torņa]] aizstāvjiem, [[Latvijas Tautas fronte]]s vadītāji [[Dainis Īvāns]] un [[Romualds Ražuks]] [[Latvijas Radio]] aicināja Latvijas iedzīvotājus pulcēties [[Doma laukums|Doma laukumā]]. Latvijas Tautas frontes sarīkotajā protesta manifestācijā [[11. novembra krastmala|Daugavmalā]] sapulcējās ap 500 000 cilvēku, lai izteiktu savu atbalstu lietuviešiem un paustu gatavību turpināt uzsākto valsts neatkarības atjaunošanas ceļu. Rīdzinieki sāka spontāni veidot barikādes šaurajās [[Vecrīga]]s ielās. Latvijas Republikas Augstākā Padome 1991. gada 13. janvārī pieņēma „Aicinājumu Latvijas tautai” un lēmumu „Par Latvijas Republikas Augstākās Padomes aizsardzības štāba izveidošanu”. Štābu vadīja [[Andrejs Krastiņš]], viņa vietnieki bija [[Odisejs Kostanda]] un [[Tālavs Jundzis]]. [[Latvijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētājs|Latvijas Republikas]] Lauksaimniecības ministrs [[Dainis Ģēģers|Dainis Ģēģeris]] kopā ar Autotransporta un šoseju ministru [[Jānis Janovskis|Jāni Janovski]] deva rīkojumu ievest Rīgā smago lauksaimniecības un celtniecības tehniku, lai bloķētu pieeju barikādēm. Smagās tehnikas novirzīšanu uz valstiski svarīgiem objektiem 13. janvārī no 14:00 veica IBV kadru daļas vadītājs Imants Vingolds. Jau pirmajās pāris dienās no laukiem un mazpilsētām Rīgā ieradās liels daudzums kravas automašīnu ar piekabēm, kas bija pildītas ar baļķiem, betona bluķiem, šķembām un citiem celtniecības materiāliem. Automašīnas šaurajās Vecrīgas ielās izvietoja skujiņveidā, lai tankiem padarītu neiespējamu to nostumšanu malā. Galvenie pretinieka uzbrukumi tika plānoti no Daugavmalas cauri [[Doma laukums|Doma laukumam]], no [[Bastejkalns|Bastejkalna]] gar [[Pulvertornis|Pulvertorni]] un no [[Torņa iela (Rīga)|Torņa ielas]] caur [[Jēkaba iela (Rīga)|Jēkaba ielu]] — šajos virzienos atradās vairākas smago automašīnu rindas. Šajos virzienos bija izlikti arī prettanku eži, ko atveda Vecmīlgrāvja zvejnieki, tanku slazdus metināja arī uz vietas. Visvājākā vieta bija platais Kaļķu ielas sākums no [[Laimas pulkstenis|„Laimas” pulksteņa]] puses.<ref>Kļaviņš Andris „Zemessardze dzima uz barikādēm”. — Latvijas Vēstnesis Plus Nr.8, 13.01.2006. 7.lpp. (par stratēģiski svarīgo objektu aizsardzības nodrošināšanu 1991.g. janv. stāsta 1991.g. barikāžu laika Zaķusalas aizsardzības štāba priekšnieks Roberts Millers un atvaļinātais pulkvedis Auseklis Pļaviņš)</ref> Galvenie apsargājamie objekti bija Latvijas Republikas Augstākā Padome, LR Ministru Padome, [[Latvijas Radio]] ēka Doma laukumā, Telefona un telegrāfa centrāle [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielā]], Radio un televīzijas centrs [[Zaķusala|Zaķusalā]], kā arī tilti. Barikādes izveidoja arī [[Liepāja|Liepājā]], [[Kuldīga|Kuldīgā]] un pie [[Ulbroka]]s. Krievijas PFSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs B. Jeļcins [[Tallina|Tallinā]] aicina no Krievijas Federācijas teritorijas dienestā iesauktos karavīrus nepiedalīties akcijās pret civiliedzīvotājiem. Vitebskas 103. gaisa desanta divīzija atsacījās doties uz Rīgu.

[[Attēls:Roberts Mūrnieks' funeral.jpg|thumb|200px|Roberta Mūrnieka bēres]]
14. janvārī padomju milicijas specvienība [[Rīgas OMON|OMON]] uzbruka barikāžu aizstāvjiem uz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvja]] un [[Brasa]]s tiltiem. Tika apšaudītas un dedzinātas automašīnas, piekauti cilvēki. Rīgā notika Latvijas kompartijas Centrālās komitejas plēnums, kurā CK Pirmais sekretārs [[Alfrēds Rubiks]] brīdināja, ka Latvijas izstāšanās no PSRS novedīs pie profašistiskas totalitāra novirziena nacionālistiskas diktatūras restaurēšanas. Plēnums nolēma atbalstīt prasību par Latvijas Republikas Augstākās padomes un visu vietējo tautas deputātu padomju atlaišanu, valdības atcelšanu, pirmstermiņa vēlēšanu sarīkošanu. Tas atbalstīja arī prasību par prezidenta pārvaldes ieviešanu Latvijas PSR teritorijā un nolēma griezties ar šo priekšlikumu pie PSRS prezidenta M. Gorbačova.<ref>[http://lpra.vip.lv/vinpus_barikadem.htm Izvilkums no Latvijas kompartijas Centrālās komitejas 1991. gada 14. janvāra X plēnuma materiāliem] (tulkojums no krievu valodas)</ref> [[Interfronte]]s raidītājs «Sodružestvo» (''Содружество'') vairākkārt raidīja paziņojumu, ka Rīgā notiek militārs apvērsums. Savukārt [[Pasaules brīvo latviešu apvienība]]s priekšsēdis [[Gunārs Meierovics]] publicēja paziņojumu par notikumiem Baltijā un izvirzīja mērķi ciešā sadarbībā ar Latvijas Republikas valdību ietekmēt Rietumvalstu valdības, lai tās bloķētu PSRS agresiju Baltijas valstīs.<ref name="autogenerated1">[http://www.lvarhivs.gov.lv/index3.php?id=1147 PBLA paziņojums 1991. gada 14. janvārī]</ref> [[Eiropas Padome]] arī pieņem komunikē par to, ka pēdējie notikumi Lietuvā apdraud Eiropas Padomes un PSRS sadarbības pamatus. Tomēr Baltijas kara apgabala virspavēlnieks [[Fjodors Kuzmins]] izteica ultimātu LR AP, bet Igaunijas nacionālajā radio uzstājās Tartu bāzētās 326. stratēģisko bumbvedēju divīzijas komandieris [[Džohars Dudajevs]] un paziņoja, ka neļaus Padomju Armijai izmantot Baltijas gaisa telpu.<ref>Robert Seely "Russo-Chechen Conflict, 1800-2000 : A Deadly Embrace". — Frank Cass, London 2001. {{ISBN|0714649929}}</ref>

15. janvārī OMON uzbruka Augstākās milicijas skolas ēkām [[Zeļļu iela (Rīga)|Zeļļu ielā]] 8 [[Āgenskalns|Āgenskalnā]]. Kursantus piekāva, izlaupīja skolas ieroču noliktavu. Interfrontes vadība mītiņā stadionā [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona ielā]] sapulcināja ap 10 000 dalībnieku. Prosovjetiskās „Latvijas tautas sapulces” priekšsēdētāja [[Ojārs Potreki|Ojāra Potreki]] parakstītajā Latvijas sabiedrības glābšanas komitejas politiskajā paziņojumā tika paziņots, ka tā uzskata 1990. gada 4. maija deklarāciju par spēkā neesošu un Padomju Latvijai ir jāpaliek atjaunotās PSRS sastāvā.<ref name="autogenerated1" /> Barikāžu aizstāvji gaidīja Interfrontes mītiņa dalībnieku gājienu uz Rīgas centru, tas nenotika, bet no Padomju Armijas helikopteriem tika kaisītas Interfrontes skrejlapas.

16. janvārī LR Augstākā Padome uzsāka deputātu nakts dežūras. OMON uzbrukumā barikādēm pie Vecmīlgrāvja un Brasas tiltiem ievainoja barikāžu aizstāvjus A. Dreimani, A. Podnieku, I. Gudro un nogalināja Satiksmes ministrijas auto vadītāju [[Roberts Mūrnieks|Robertu Mūrnieku]]. Cilvēki neapbruņoti devās uz barikādēm no daudzām Latvijas pilsētām.

== Mēģinājums ieviest PSRS prezidenta pārvaldi ==
[[Attēls:Andris-Slapins-memorial.jpg|200px|thumb|Piemiņas akmens vietā, kur 20. janvārī [[Rīgas OMON|OMON]] specvienība uzbrukuma laikā Iekšlietu ministrijai nošāva kinooperatoru [[Andris Slapiņš|Andri Slapiņu]]]]

17. janvārī barikāžu aizstāvji izsludināja trauksmes stāvokli. Interfrontē ietilpstošā Latvijas streiku komiteja paziņoja, ka Latvijā nodibināts fašistisks režīms. Lai izmeklētu notikumus, Rīgā ieradās [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] delegācija, kas, atgriezusies [[Maskava|Maskavā]], paziņoja, ka Latvijā jāievieš PSRS prezidenta pārvalde. 20. janvārī ap 100 000 demonstrantu Maskavā protestēja pret PSRS vardarbību Baltijas valstīs un prasīja M. Gorbačova, D. Jazova, [[Boriss Pugo|Borisa Pugo]] un [[Vladimirs Krjučkovs|Vladimira Krjučkova]] atkāpšanos sakarā ar 13. janvāra upuriem Viļņā.

Vakarā OMON spēki [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas ēkas aizstāvēšana|uzbruka Latvijas Iekšlietu ministrijas ēkai]], kuras apsardze bija pastiprināta ar [[Bauskas rajons|Bauskas rajona]] milicijas darbiniekiem. Uzbrukumā tika nogalināti Rīgas miliči [[Vladimirs Gomonovičs]] un [[Sergejs Konoņenko]] un ievainoti Bauskas rajona miliči Jānis Jasevičs, Aļģis Simanovičs, Renārs Zaļais, Valērijs Markūns. Pie [[Bastejkalns|Bastejkalna]] tika nogalināts arī kinooperators [[Andris Slapiņš]] un vidusskolēns [[Edijs Riekstiņš]], nāvīgi ievainots tika operators [[Gvido Zvaigzne]]. Apšaudē ievainoja arī vairākus barikāžu dalībniekus (B. Dmitrenko, J. Zelču, A. Senčenko, J. Mezaku, D. Ozolu, J. Fodoru) un Krievijas žurnālistu V. Brežņevu. 21. janvāra vakarā, veicot barikāžu nostiprināšanu, nelaimes gadījumā gāja bojā barikāžu aizstāvis [[Ilgvars Grieziņš]].

Šo notikumu laikā LR Augstākās Padomes Preses centrā reģistrējās vairāki simti ārvalstu žurnālistu, kas katru dienu sniedza informāciju lielākajiem masu medijiem visā pasaulē.

== Vienošanās Maskavā un barikāžu atstāšana ==
21. janvārī [[Čehoslovākija]]s prezidents [[Vāclavs Havels]] zvanīja prezidentam M. Gorbačovam un prasīja izbeigt militāros incidentus Rīgā.<ref>Pasaules Brīvo latviešu apvienības informācija 1991. gada 21. janvārī par Čehoslovākijas prezidenta Vāclava Havela reakciju uz notikumiem Rīgā — par zvanu prezidentam Mihailam Gorbačovam izbeigt šos incidentus. — Latvijas Valsts arhīvs, 2197. f., 1-v. apr., 82. l., 184. lp.</ref> Arī KPFSR AP priekšsēdētājs B. Jeļcins izsūtīja valdības telegrammu par notikumiem Rīgā, kurā izteica līdzjūtību bojā gājušo ģimenēm un nosodīja ieroču lietošanu pret mierīgajiem iedzīvotājiem.<ref>Latvijas Valsts arhīvs, 290. f., 8. apr., 1044. l., 70. lp.</ref> 21. janvārī Maskavā LR Augstākās Padomes priekšsēdētājs [[Anatolijs Gorbunovs]] tikās ar PSRS prezidentu M. Gorbačovu, kas apsolīja pārtraukt militārās akcijas Rīgā. PSRS Iekšlietu ministrs B. Pugo noliedza, ka devis pavēli OMON vienībai uzbrukt LR Iekšlietu ministrijai.

22. janvārī Preses centrs izplatīja LR AP priekšsēdētāja A. Gorbunova oficiālo paziņojumu, kurā viņš noliedza baumas par to, ka Latvijas Republikas valdība esot pieļāvusi PSRS prezidenta pārvaldes ieviešanu Latvijā.<ref>Latvijas Valsts arhīvs, 290. f., 8. apr., 1045. l., 31. lp.</ref> LR MP priekšsēdētāja pirmais vietnieks [[Ilmārs Bišers]] preses konferencē paziņoja, ka ar PSRS Iekšlietu ministru B. Pugo panākta vienošanās par OMON atgriešanos bāzēs un nelikumīgi saņemto ieroču atņemšanu.<ref>Latvijas Republikas Augstākās Padomes Preses centra informācija 1991. gada 22. janvārī par LR MP priekšsēdētāja pirmā vietnieka Ilmāra Bišera un iekšlietu ministra Aloiza Važņa preses konferenci. — Latvijas Valsts arhīvs, 290. f., 8. apr., 1045. l., 33. lp.</ref>

24. janvārī LKP CK Pirmais sekretārs A. Rubiks nosūtīja vēstuli PSRS prezidentam M. Gorbačovam, kurā informēja par notikumiem pēc 22. janvāra Gorbačova—Gorbunova—Rubika vienošanās un aicināja to aktīvi ieviest dzīvē.<ref>[http://www.lvarhivs.gov.lv/index3.php?id=1147 Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmā sekretāra Alfrēdam Rubika atbalsta vēstule PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam 1991. gada 24. janvārī]</ref> Vairākums no Rīgas aizstāvjiem pēc Latvijas valdības aicinājuma sāka atstāt barikādes. Tika izveidots Sabiedriskās drošības departaments, kas koordinēja un vadīja Tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienību darbu. 25. janvārī OMON uzbrukuma upuru bērēs pulcējās tūkstošiem pavadītāju un LR AP izsludināja Nacionālo sēru dienu.

Barikādes aizsargāja Latvijas Republikas Augstākās Padomes ēku no OMON bruņutransportieru uzbrukuma arī 1991. gada [[Augusta pučs|Augusta puča]] laikā. OMON bruņutransportieru tuvošanās barikādēm 21. augustā notika vienlaicīgi ar „Latvijas Republikas Konstitucionālā likuma par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanu LR Augstākajā Padomē, kas atjaunoja Latvijas Republikas Satversmes pilnu darbību un līdz ar to deklarēja neatkarības atjaunošanas pārejas perioda beigšanos.

Vecrīgas barikādes tika demontētas 1992. gada rudenī, ilgi pēc tam, kad PSRS 1991. gada septembrī bija atzinusi Latvijas pilnīgu neatkarību un bija panākta vienošanās par [[Krievijas Federācija]]s karaspēka izvešanu.

== Barikāžu laikā bojā gājušie Latvijas civiliedzīvotāji ==
[[Attēls:Ministru prezidents Valdis Dombrovskis piedalās 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienas pasākumos pie Brīvības pieminekļa (6730891717).jpg|thumb|Ziedu nolikšana Bastejkalnā 2012. gadā. No kreisās: tālaika [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Anderss Fogs Rasmusens]] un [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]]]
* [[Vladimirs Gomanovičs]], nošauts 20. janvārī uzbrukuma Iekšlietu ministrijai laikā;
* [[Ilgvars Grieziņš]], gājis bojā negadījumā 21. janvārī veicot aizsargbūvju celtniecību Jēkaba ielā;
* [[Sergejs Konoņenko]], nošauts 20. janvārī uzbrukuma Iekšlietu ministrijai laikā;
* [[Roberts Mūrnieks]], nošauts 16. janvārī Vecmīlgrāvī;
* [[Edijs Riekstiņš]], nošauts 20. janvārī uzbrukuma Iekšlietu ministrijai laikā;
* [[Raimonds Salmiņš]], nošauts 19. augustā [[Augusta pučs|Augusta puča]] laikā pie Rīgas Iekšlietu pārvaldes;
* [[Andris Slapiņš]], nošauts 20. janvārī uzbrukuma Iekšlietu ministrijai laikā;
* [[Gvido Zvaigzne]], smagi ievainots 20. janvārī uzbrukuma Iekšlietu ministrijai laikā, vēlāk no ievainojumiem miris.

== Barikāžu laika piemiņa ==
[[Attēls:Rīga, barikāžu piemiņas zīme pie Saeimas 2007-01-22 - panoramio.jpg|thumb|Barikāžu piemineklis Vecrīgā]]
[[Attēls:Barikades.png|250 px|thumb|right|[[Latvijas Banka]]s 2006. gadā izlaistās viena lata monētas Barikāžu laika piemiņai]]

1995. gadā tika izveidots 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonds, kā dibinātājs un prezidents kopš tā dibināšanas ir 1991. gada 20. janvāra apšaudē ievainotais Renārs Zaļais. No 1996. gada atbalsta fonds barikāžu sargiem sāka piešķirt [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme]]s — ar [[ozollapa|ozollapām]] vainagotas vairoga veida medaļas 4 cm diametrā, uz kurām attēlots lauva, kas tur mazāku vairogu ar sakrustotām atslēgām. Virs pamatvairoga ir uzraksts «LR 1991», bet piemiņas zīmes otrajā pusē — uzraksts «Par Latviju» un piemiņas zīmes numurs. Medaļas ir piestiprinātas uz sarkanbaltsarkanas 30 mm platas lentes. Apbalvojuma komplektā ietilpst arī ikdienā nēsājamā piemiņas zīmes mazā nozīmīte (20 mm diametrā), kas vizuāli atgādina lielo medaļu. 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība kopš [[1997]]. gada atrodas [[Krāmu iela|Krāmu ielā]] Vecrīgā, kur 2001. gadā izveidoja 1991. gada barikāžu muzeju.

Tikai [[1999]]. gada 29. aprīlī [[Saeima]] pieņēma likumu „Par 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi”, kas regulēja par 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmju piešķiršanu un noteica, ka tā ir Latvijas Republikas valsts apbalvojums. Piemiņas zīmi piešķir un pasniedz 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes valde, kuras sastāvā ir Saeimas priekšsēdētājs un Saeimas priekšsēdētāja aicināti četri valdes locekļi. Saeimas priekšsēdētājs ir 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes valdes priekšsēdētājs. Valdes lēmumi par piemiņas zīmes piešķiršanu tiek publicēti LR oficiālajā laikrakstā [[Latvijas Vēstnesis|„Latvijas Vēstnesis”]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/barikazu-dalibnieka-pieminas-zime |title=1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme |access-date={{dat|2011|04|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110512230632/http://saeima.lv/lv/par-saeimu/barikazu-dalibnieka-pieminas-zime |archivedate={{dat|2011|05|12||bez}} }}</ref>

Nav zināms precīzs barikāžu sargu skaits, neskaitot visus daudzos simtus tūkstošus Latvijas iedzīvotāju, kas piedalījās protesta mītiņos, bet tieši nepiedalījās barikāžu aizsardzībā. Pēc Saeimas deputāta [[Juris Dobelis|Jura Dobeļa]] sniegtajām ziņām PSRS specdienestu ziņojumos minēts, ka barikāžu aizstāvībā piedalījušies aptuveni 80 tūkstoši cilvēku, pēc 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības aplēsēm to skaits bija aptuveni 40 — 50 tūkstoši. Ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi līdz 2007. gada beigām bija apbalvoti 19 tūkstoši cilvēku.<ref>[http://www.saeima.lv/steno/Saeima9/071213/st071213.htm Latvijas Republikas [[9. Saeima]]s rudens sesijas divdesmitā sēdes protokols 2007. gada 13. decembrī]</ref> 2007. gada 20. decembrī LR Saeima pieņēma „Grozījumu Valsts apbalvojumu likumā”, kas noteica, ka ierosinājumus par apbalvošanu ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi var iesniegt līdz 2008. gada 31. decembrim. Arī pēc ierosināšanas laika beigām 1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmes valde turpina izvērtēt saņemtos iesniegumus un piešķir tos barikāžu aizsardzības dalībniekiem.

[[Latvijas Banka]] 2006. gadā izlaida viena lata piemiņas monētas «Janvāris 1991» ar ugunskuru un barikāžu motīviem Barikāžu laika piemiņai (mākslinieki Juris Petraškevičs un Andris Vārpa). 2007. gada 20. janvārī Jēkaba ielas barikāžu vietā tā laikā Valsts prezidente [[Vaira Vīķe-Freiberga]] atklāja piramīdas veida barikāžu pieminekli ar [[Jumis|Jumja zīmi]] un latviešu tautas dziesmu fragmentiem —

Tev, Dieviņ, spēks, varīte,
Tev gudrais padomiņš.
Dod, Dieviņ, spēku prātu,
Neļauj otra vergam būt.<ref>[[Arveds Švābe|A. Švābe]], [[Kārlis Straubergs|K. Straubergs]], [[Edīte Hauzenberga-Šturma|E.Hauzenberga-Šturma]] „Latviešu tautas dziesmas 12 sējumos”. — Kopenhāgena 1952.-1956.</ref>

[[2010. gads|2010]]. gada 20. janvārī [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] ēkā tika atklāta 1991. gada barikāžu laika piemiņas plāksne latviešu un angļu valodās, lai atzīmētu to, ka šajā ēkā darbojās [[Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrija|Lauksaimniecības ministrijas]] barikāžu izveides koordinācijas centrs.<ref>[http://www.reitingi.lv/lv/news/zemkopiba/37778.htm Zemkopības ministrijā atklāj barikāžu piemiņas plāksni]</ref>

Par godu Barikāžu laika divdesmitgadei 2011. gada 19. janvārī [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas Zinātņu akadēmijā]] notika konference „Barikādes barikāžu aizstāvju acīm” un [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrija]] rīkoja barikāžu veterānu tikšanos.

== Galerija ==
<center><gallery>
Izstāde par barikāžu laika notikumiem (5257773626).jpg|<small>Barikāžu dalībnieka piemiņas zīme</small>
Attēls:Piemiņas zīme Acis.JPG|<small>Piemiņas zīme "Acis" [[Zaķusala|Zaķusalā]]</small>
Attēls:Sergejs Kononenko monument.JPG|<small>Piemiņas zīme Sergejam Konoņenko Kanālmalas apstādījumos</small>
Attēls:Slapins monument Riga.JPG|<small>Piemiņas zīme kinooperatoram Andrim Slapiņam</small>
Attēls:Edijs Riekstins monument.JPG|<small>Piemiņas zīme skolniekam Edijam Riekstiņam</small>
Attēls:Gvido Zvaigzne monument.JPG|<small>Piemiņas zīme kinooperatoram Gvido Zvaigznem</small>
Attēls:Barikādēm veltīta instalācija.JPG|<small>Barikādēm veltīta vides instalācija pie Ministru kabineta ēkas Rīgā, 2018. gada janvārī</small>
</gallery></center>

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* Viktors Daugmalis „Barikādes — Latvijas mīlestības grāmata”. — 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta atklātais sabiedriskais fonds, Rīga 2001. {{ISBN|9984191966}}
* Tālavs Jundzis, Renārs Zaļais „Nevardarbīgā pretošanās — Latvijas pieredze”. — Latvijas Zinātņu akadēmija, Rīga 2006. {{ISBN|9789984010434}} (Rakstu, dokumentu un atmiņu krājums, veltīts Barikāžu atceres 15. gadadienai)
* Jāzeps Ločmelis „Atmiņas par barikāžu dienām”. — Latvijas telekomunikāciju klubs, Rīga 2001. {{ISBN|998494980X}}
* Iveta Kaķīte „Barikādes — kā tas bija patiesībā”. — Redisons un partneri, Rīga 2001. {{ISBN|9984932745}} (Tautas Frontes loma barikādēs)
* Dzintars Vītols „Ceļš uz barikādēm”. — Burtnieki 2001.
* „Janvāra barikādes kā tautas forma totalitārajam režīmam un tās mācības”. — Latvijas Zinātņu akadēmija, 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonds, LR Ministru kabinets, Rīga 2001. {{ISBN|998419213X}} (Starptautiska Baltijas valstu konference sakarā ar barikāžu atceres 10. gadadienu)
* Jānis Stradiņš „1991. gads. Janvāris”. — Latvijas Kultūras fonds, Rīga 1991.
* Modris Ziemiņš „Rīgā deg ugunskuri — Maskavā brūk padomju impērija”. — Mācību apgāds, Rīga 2001. {{ISBN|9984922138}}
* Ivars Bērziņš, Renārs Zaļais, Viktors Daugmalis „Domā par Latviju, piemini barikādes”. — 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība, Rīga 2006. {{ISBN|9984956822}} (1991. gada barikādēm veltīts fotoalbums)

== Ārējās saites ==
* [http://www.lvarhivs.gov.lv/index3.php?id=1147 Barikāžu laika dokumenti Latvijas Valsts arhīvā]
* [https://web.archive.org/web/20160407113315/http://www.mod.gov.lv/lv/Ministrija/Vesture/Barikades_1991.aspx?lg=Print Barikāžu laika fotogrāfijas]
* [https://web.archive.org/web/20110512230632/http://saeima.lv/lv/par-saeimu/barikazu-dalibnieka-pieminas-zime 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme]
* [http://www.barikadopedija.lv/raksti/1991 Barikadopēdija]
* [http://www.barikades.lv/lv/Muzejs/Par-mums/ 1991. gada barikāžu muzeja mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110122233700/http://www.barikades.lv/lv/Muzejs/Par-mums/ |date={{dat|2011|01|22||bez}} }}
* [http://www.delfi.lv/news/barikadem-25/ Barikādēm — 25]
* Rūta Bierande [http://m.lvportals.lv/visi/galerijas/630-divdesmit-janvari-pec-barikadem/ „Divdesmit janvāri pēc barikādēm”]{{Novecojusi saite}} — Latvijas Vēstnesis 21.01.2011.
* [http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=4ac4d39f-5bee-4d58-b02c-9acc02849be2 Letonika]

== Skatīt arī ==
* [[Augusta pučs]]
* [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas ēkas aizstāvēšana]]

[[Kategorija:Barikāžu laiks| ]]