Barters

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Maiņas tirdzniecība jeb barters (no angļu: barter) — apmaiņas sistēma, kurā divas puses apmainās ar precēm vai pakalpojumiem, darījumā neiesaistot naudu.

Likumiskais regulējums Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Barters tiek attiecināts pie maiņas līguma un ir regulēts Civillikuma 2091.—2095.pantā un saskaņā ar 2092.pantā paredzēto arī likuma noteikumos par pirkuma līgumu, kā arī Komerclikumā iekļautajos noteikumos (407. un 414.pants) par komercpirkumu, ja vismaz viena no pusēm ir komersants un maiņas līguma priekšmeta objekts ir prece (pārdošanai paredzēta kustama lieta, kas nav izņemta no privāttiesiskās apgrozības).[1][2]

Maiņas līgums saskaņā ar likuma 2091.panta 1.daļu ir divu personu abpusējs apsolījums dot vienu priekšmetu pret otru bez naudas starpniecības. Līguma objekts var būt ne tikai ķermeniskas lietas, bet arī prasījumi u.c. tiesības. Maiņas līguma būtiskā sastāvdaļa ir maiņas priekšmeta (lietas vai tiesības) nodošana pret līdzvērtīga maiņas priekšmeta saņemšanu.[3]

Veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izšķir divus pamata bartera veidus: slēgto (klasisko) un atvērto (neatkarīgo) apmaiņu.

Slēgtajā apmaiņā (slēgtajā barterā) piedalās divas puses; prece/pakalpojums X tiek apmainīts vienīgi pret preci/pakalpojumu Y; dalībnieki ir saistīti ar laiku (tūlītējs vienreizējs darījums) un ir ierobežoti ar fiksēto darījuma apjomu (līdzvērtīgs apjoms).

Atvērtajā apmaiņā (atvērtajā barterā) var piedalīties vairāk nekā divas puses; prece/pakalpojums Х var tikt apmainīts pret precēm/pakalpojumiem Y, Z, N dažādās proporcijās; apmaiņa var tikt veikta dažādos laika posmos. Faktiski, viena no pusēm, sniedzot savu preci/pakalpojumu, iegūst iespēju izvēlēties, ko un kad vēlas iegūt radīta parāda segšanai. Šie nolūki nav iepriekš deklarējami obligātajā kārtā, tie var mainīties laika gaitā. Pēc atvērtā bartera principa darbojas ārpusbanku elektroniskās naudas sistēmas.[4]

Priekšrocības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • preču un pakalpojumu apmaiņa bez naudas izmaksas;
  • saglabājot organizācijas finansu līdzekļus, iespēja palielināt apgrozījumu;
  • palielināts organizācijas pakalpojumu noiets;
  • bartera darījums ir izdevīgāks, nekā darījums ar naudu, jo barters piesaista klientu interesi, tādejādi paaugstinot preču/pakalpojumu apgrozījumu.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Civillikums. CETURTĀ DAĻA. Saistību tiesības». LIKUMI.LV (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-09-05. Skatīts: 2020-05-13.
  2. «Komerclikums». LIKUMI.LV (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-08-30. Skatīts: 2020-05-13.
  3. «Kas jāzina par bartera līgumu?». itiesibas.lv. Skatīts: 2020-05-13.[novecojusi saite]
  4. «Aktuāli – barters | PSAF» (lv-LV). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-06-06. Skatīts: 2020-05-13.
  5. «Aktuāli – barters | PSAF» (lv-LV). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-06-06. Skatīts: 2020-05-13.