Apskatīt Bateru kauja izejas kodu

{{Kauja
|kauja=Bateru kauja
|attēls=[[Attēls:Bateru kauja.jpg|300px]]
|paraksts=
|konfl=[[Latvijas brīvības cīņas]]
|laiks=[[1919]]. gada [[22. marts]]
|vieta=[[Jaunbērzes pagasts]] 
|iznāk=[[Dienvidlatvijas brigāde]]s uzvara
|puse1=[[Attēls:Flag of Latvia.svg|30px]] [[Dienvidlatvijas brigāde]]
|puse2=[[Attēls:Flag of Latvian SSR (1918-1920).svg|30px]] [[Padomju Latvijas armija]]
|karavad1= [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]]
|karavad2= [[Pēteris Slavens]]
|spēki1= [[Dienvidlatvijas brigāde]]s [[1. Latvijas Neatkarības bataljons]], [[2. Cēsu bataljons]], [[3. Atsevišķais studentu bataljons]]
|spēki2= [[Padomju Latvijas armija]]s 10. strēlnieku pulks
|zaud1= 10 kritušie, 23 ievainotie
|zaud2= ap 50 kritušo
}}

'''Bateru kauja''' jeb '''kauja pie Bateru mājām''' bija kauja [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada 22. martā pie [[Džūkstes upe]]s [[Jaunbērzes pagasts|Jaunbērzes pagastā]] starp [[Dienvidlatvijas brigāde|Latvijas armijas dienvidu grupas]] (jeb Latviešu atsevišķās brigādes) spēkiem un [[Padomju Latvijas armija]]s 10. latviešu strēlnieku pulku.

== Priekšvēsture ==
1919. gada 6. martā uzbrukuma laikā [[Padomju Latvija]]s armijas daļām savstarpējā [[Baltijas landesvērs|landesvēra]] latviešu un vāciešu karaspēka daļu apšaudē gāja bojā [[1. latviešu atsevišķais bataljons|1. latviešu atsevišķais bataljona]] komandieris [[Oskars Kalpaks]] un Studentu rotas komandieris [[Nikolajs Grundmanis]]. 
10. martā [[Atsevišķais latviešu bataljons]] kopā ar piekomandētajiem [[Goldfelds|Goldfelda]] kavalēristiem ieņēma [[Saldus|Saldu]], 16. martā Studentu rota ieņēma [[Jaunpils|Jaunpili]] un 17. marta rītā [[Biksti|Bikstu muižu]]. 
Vācu landesvēra spēki 18. marta vakarā ieņēma Jelgavu, 19. martā Latviešu atsevišķais bataljons ieņēma [[Līvbērze|Līvbērzi]], bet [[Dzelzsdivīzija]] Dobeli. 
20. martā latviešu bataljonam pienāca papildinājums divu rotu (300 vīru) sastāvā. 1919. gada 21. martā Latviešu atsevišķo bataljonu pārformēja par [[1. Latviešu atsevišķā brigāde|1. Latviešu atsevišķo brigādi]], rotas pārveidojot par bataljoniem (1. Neatkarības bataljonu, 2. Cēsu bataljonu, 3. Studentu bataljonu) un nosaucot par [[Dienvidlatvijas brigāde|Latvijas armijas dienvidu grupu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lat_atsev_bat/dok/1919.03.21.htm |title=J. Zālīša pavēle par Latvijas armijas dienvidus grupu. |access-date={{dat|2018|09|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070531202113/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lat_atsev_bat/dok/1919.03.21.htm |archivedate={{dat|2007|05|31||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070531202113/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lat_atsev_bat/dok/1919.03.21.htm |date={{dat|2007|05|31||bez}} }}</ref> To pastiprināja 2 jātnieku eskadroni, artilērijas baterija, velosipēdisti-izlūki un vezumieki. Brigādes skaitliskais sastāvs pieauga līdz 1000 kareivjiem un kavalēristiem.

Brigādei deva uzdevumu šķērsot [[Lielupe|Lielupi]], un tā devās uzbrukumā [[Kalnciems|Kalnciema]] un [[Sloka (Jūrmala)|Slokas]] virzienā. Savukārt Padomju Latvijas armijas 10. un 16. strēlnieku pulki saņēma uzdevumu doties pretuzbrukumā līdz Tukuma-Jelgavas šosejai.

== Kaujas gaita ==
22. marta rītā Latviešu atsevišķās brigādes vienības no Ērzeļu kroga devās Kalnciema virzienā. Pēc pāris kilometriem avangardā esošais [[Arnolds Artums-Hartmanis|Artuma-Hartmaņa]] eskadrons nonāca krustugunīs, kad to sāka apšaudīt no Bateru un Sarmu mājām. Abu naidīgo pušu spēki izvērsās kaujai. Studentu rotas vads un tikko kā saformētā kapteiņa E. Graudiņa rota veica apiešanas manevru, mežā uzduroties sarkano strēlnieku rotai, kas veica identisku manevru pretī. Kaujā, kas dažviet nonāca līdz tuvcīņai, sarkanie strēlnieki tika piespiesti atkāpties. Savukārt brigādei piekomandētā hauptmaņa Millera artilērijas baterija atklāja uguni pa Bateru mājām, apspiežot pretinieka ugunspunktu. Pēc artilērijas apšaudes Studentu rota un Latvijas Neatkarības bataljons devās triecienuzbrukumā un ieņēma pretinieka pozīcijas.<ref>[http://vesture.eu/index.php/Bateru_kauja vesture.eu]</ref>

== Sekas ==
Abas puses pēc divu stundu apšaudes atkāpās, taču kaujas rezultātā bija izjaukts Padomju Latvijas armijas mēģinājums doties uz Jelgavu, kuru Landesvēram ar Dzelzsdivīzijas atbalstu izdevās noturēt. 24. martā Dienvidlatvijas brigādes daļas ieņēma Kalnciemu un [[Ķemeri|Ķemerus]], bet 25. martā Studentu bataljons šķērsoja Lielupi un ieņēma Klīves muižu. 26. martā Neatkarības bataljons ar landesvēra Malmedes bataljona atbalstu ieņēma Sloku, sasniedzot plānoto Lielupes līniju, kur vācu un latviešu vienību uzbrukums apstājās uz gandrīz diviem mēnešiem. 

== Zaudējumi ==
Kaujā krita ap 50 Padomju Latvijas armijas karavīri. Latviešu atsevišķā brigāde zaudēja 10 kritušos ([[Aleksandrs Baginskis]], [[Kārlis Barons (virsnieks)|Kārlis Barons]], [[Otto Greble]] u.c.) un 23 ievainotos.

== Piemiņa ==
1936. gadā kaujas vietā mežā netālu no Rīgas-Liepājas šosejas pie Bataru mājām atklāja piemiņas akmeni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dobele.lv/lv/tourism/pieminekli-un-pieminas-vietas/pieminas-akmens-generala-jana-baloza-brigades-kaujas-vieta |title=Piemiņas akmens ģenerāļa Jāņa Baloža brigādes kaujas vietā |access-date={{dat|2018|09|01||bez}} |archive-date={{dat|2018|02|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180228182505/http://www.dobele.lv/lv/tourism/pieminekli-un-pieminas-vietas/pieminas-akmens-generala-jana-baloza-brigades-kaujas-vieta }}</ref>
2012. gadā to iekļāva Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.<ref>[https://likumi.lv/doc.php?id=245579 Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"] Kultūras ministrijas rīkojums Nr.6-1-75 Rīgā 2012. gada 5. martā</ref> Netālu no akmens uz koka piestiprināta piemiņas zīme kritušajiem padomju karavīriem.

== Literatūra ==
* [[Mārtiņš Peniķis]]. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. Rīga, 1938. (1961., 2005.)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Kaujas Latvijas teritorijā]]
[[Kategorija:Kaujas ar Latvijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:Latvijas brīvības cīņas]]
[[Kategorija:1919. gads]]
[[Kategorija:Dobeles novads]]