Apskatīt Bitcoin izejas kodu

{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Valūtas infokaste
|valūtas nosaukums          = Bitcoin
|valūtas nosaukums cit val  = 
|attēls 1           = Bitcoin logo.svg
|attēls 2           = 
|attēla paraksts 1  = Bitcoin logotips
|attēla paraksts 2  = 
|attēla fons 1      = <!-- #000000 -->
|attēla fons 2      = <!-- #000000 -->
|attēla platums 1   = 200px
|attēla platums 2   = 
|iso kods                 = 
|neoficiāli lieto         = Starptautiski
|oficiāli lieto           = [[Salvadora]]<ref name=btcasamblea>[https://www.asamblea.gob.sv/node/11282 El Salvador, primer país del mundo en reconocer al Bitcoin como moneda de curso legal]</ref>
|inflācijas līmenis       = 
|inflācijas avota datums  = 
|inflācijas metode        = 
|ERM kopš                 = 
|izstājās no ERM          = 
|ERM fiksēts likme kopš   = 
|aizstāts ar eiro bezsk   = 
|aizstāts ar eiro         = 
|ERM fiksētā likme        = 
|subvienības attiecība  = 1/100000000
|subvienības nosaukums  = satoši
|valūtas simbols        = {{nowrap|BTC, XBT,<ref>{{Ziņu atsauce |title=Bitcoin gaining market-based legitimacy as XBT |url=http://www.coindesk.com/bitcoin-gaining-market-based-legitimacy-xbt/ |author=Jon Matonis |publisher=''Coindesk'' |date=2013. gada 17. decembris |accessdate=2013. gada 14. decembrī}}</ref> [[File:BitcoinSign.svg|9px]], ฿<ref name="SatoshiDice Forbes">{{Ziņu atsauce |title=Bitcoin Casinos Release 2012 Earnings |author=Jon Matonis |url=http://www.forbes.com/sites/jonmatonis/2013/01/22/bitcoin-casinos-release-2012-earnings/ |work=[[Forbes]] |location=Ņujorka |date=2013. gada 22. janvāris |quote=Responsible for more than 50% of daily network volume on the Bitcoin blockchain, SatoshiDice reported first year earnings from wagering at an impressive ฿33,310. |archiveurl=https://archive.today/20130216023758/http://www.forbes.com/sites/jonmatonis/2013/01/22/bitcoin-casinos-release-2012-earnings/ |archivedate=2013. gada 16. Februāris |deadurl=no |access-date=2013. gada 11. Jūlijs }}</ref><ref group=P>Šis ir arī [[Taizemes bats|Taizemes bata]] simbols</ref>}}
|subvienības simbols    = 
|iesauka              = 
|subvienības iesauka  = 
|daudzskaitlis        =
|subvienības daudzsk  = 
|daudzskaitlis slāvu  = 
|nav daudzskaitļa     = 
|monētas                =
|monētu raksts          = 
|bieži liet monētas     = 
|reti liet monētas      = 
|banknotes              =
|banknošu raksts        = 
|bieži liet banknotes   = 
|reti liet banknotes    = 
|izdevēja iestāde             = 
|izdevēja iestādes mājas lapa = 
|izņemta no apgrozības  = 
|infokastes paraksts    = 
}}

'''''Bitcoin''''' jeb '''bitmonētas'''<ref>{{AkadTerm|term=bitmonēta|lang=LV}}</ref> ir [[Vienādranga tīkls|vienādranga]] [[apmaksas sistēma]] un [[kriptonauda]], balstīta uz [[atvērtais pirmkods|atvērtā pirmkoda]] protokolu, kas izmanto publisku transakciju žurnālu. ''Bitcoin'' 2009. gadā publiskoja izstrādātājs vai izstrādātāju grupa zem [[pseidonīms|pseidonīma]] [[Satoši Nakamoto]]. Tā ir kriptovalūta, kas balstās uz [[publiskās atslēgas kriptogrāfija|publiskās atslēgas kriptogrāfiju]].

Bitmonētas tiek [[Emisija (ekonomika)|emitētas]] automātiski, pēc iepriekš radīta algoritma. Tos piešķir lietotājiem kā atlīdzību par piešķirto skaitļošanas jaudu maksājumu apstrādes nodrošināšanai, pārbaudot un saglabājot visus darījumus publiskā dalītā transakciju žurnālā, ko sauc par [[blokķēde|blokķēdi]] (''block chain''), veicot [[darba pierādījums|darba pierādījumu]] (''Proof-of-Work''). Šo procesu sauc par "rakšanu", tās dalībniekiem piešķir gan iepriekšminētās no jauna emitētās bitmonētas, gan arī darījumos ietvertās komisijas maksas. Bez "rakšanas", bitmonētas var iegūt arī biržās, pērkot tos par [[fiat nauda|fiat naudu]], kā arī pārdodot preces un pakalpojumus. Lietotāji var pa tiešo viens otram nosūtīt un saņemt bitmonētas, par to samaksājot nelielu komisijas maksu, izmantojot maka programmatūru.

== Vēsture ==
[[Attēls:Bitcoin usd price.svg|thumb|250px|''Bitcoin'' cenas izmaiņas kopš 2009. gada]]
[[Attēls:Bitcoin supply.svg|thumb|220px|Apgrozībā izlaisto bitmonētu skaits]]
''Bitcoin'' izveidoja [[Satoši Nakamoto]], kas rakstīja par Bitcoin 2008. gada 31. oktobrī pētniecības dokumentā ar nosaukumu "Bitcoin: vienādranga elektroniskās naudas sistēma" ({{val|en|Bitcoin: A Peer-to-Peer Electronic Cash System}}).<ref name="whatisbitcoin">{{tīmekļa atsauce |title = What is 'Bitcoin' |url = http://www.investopedia.com/terms/b/bitcoin.asp |publisher = Investopedia |accessdate = 11 October 2017 |deadurl = no |archiveurl = https://web.archive.org/web/20171011103855/http://www.investopedia.com/terms/b/bitcoin.asp |archivedate = 11 October 2017 |language=en }}</ref> Tas tika īstenots kā atvērtā pirmkoda programmatūra un publiskots 2009. gada janvārī. ''Bitcoin'' bieži tiek saukts par pirmo [[ciparnauda|ciparnaudu]], lai gan iepriekšējas sistēmas pastāvēja. ''Bitcoin'' ir pareizāk raksturot kā pirmo decentralizēto ciparnaudu.

Viens no pirmajiem ''Bitcoin'' atbalstītājiem un adoptētājiem bija programmētājs [[Hals Finijs]]. Finijs lejupielādēja ''Bitcoin'' programmatūru, dienā tā tika publicēta, un saņēma 10 bitmonētas no Nakamoto pirmajā ''Bitcoin'' darījumā.

Balstoties uz Bitcoin atvērto pirmkodu, 2011. gadā sāka parādīties citas ciparnaudas, populārākā no tām — ''[[Litecoin]]''.

2013. gadā dažas populāras mājaslapas sāka pieņemt bitmonētas. ''[[WordPress]]'' sāka 2012. gada novembrī, tam sekoja ''OKCupid'' 2013. gada aprīlī, ''Atomic Mall'' 2013. gada novembrī, ''TigerDirect'' un ''[[Overstock.com]]'' sāka ''Bitcoin'' pieņemt 2014. gada janvārī, ''[[Expedia]]'' 2014. gada jūnijā, ''Newegg'' un ''[[Dell]]'' 2014. gada jūlijā un ''[[Microsoft]]'' 2014. gada decembrī. Dažas labdarības organizācijas, piemēram, ''[[Electronic Frontier Foundation]]'' pieņem ''Bitcoin'' ziedojumiem (organizācija sāka pieņemt bitmonētas 2011. gada janvārī, pārtrauca pieņemt tos 2011. gada jūnijā un atkal pieņemt sāka 2013. gada maijā).

Pirmais ''Bitcoin'' bankomāts tika uzstādīts 2013. gada oktobrī [[Vankūvera|Vankūverā]], [[Britu Kolumbija|Britu Kolumbijā]], [[Kanāda|Kanādā]].

== Ieguve ==

Jaunu bitkoinu izlaide ir decentralizēta un nav atkarīga no kādas regulējošas iestādes, emisijas apjoms ir zināms jau iepriekš. Jaunu bitkoinu standarta porcija tiek pievienota komisiju summai no transakcijām, kas ir iekļautas kārtējā blokā. Gala summu kā atlīdzību saņem tas, kurš ir iekļāvis kārtējo bloku transakciju datubāzē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bitcoin.org/bitcoin.pdf|title=Bitcoin: A Peer-to-Peer Electronic Cash System|website=bitcoin.org|access-date=2021. gada 16. augusts}}</ref>

Klientprogrammas pirmajās versijās bija poga “ģenerēt jaunus bitkoinus”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/technology/2013/apr/03/bitcoin-reaches-record-high-currency|title=Bitcoin currency value reaches record high of $147 before plunging down|website=theguardian.com|access-date=2021. gada 16. augusts}}</ref> Kopš 2013. gada ieguve bez specializētiem procesoriem (ar videokarti vai centrālo procesoru) ir nerentabla: elektroenerģijas rēķinu summas ir pārsniegušas vidējo rādītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.purdueexponent.org/features/article_46e4aefa-dc11-5c5e-972b-80b4e45a70e1.html|title=Bitcoin offers speedy currency, poses high risks|website=purdueexponent.org|access-date=2021. gada 16. augusts}}</ref>

2017. gadā parādījās mākoņieguves pakalpojums ar nomātas jaudas izmantošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnbc.com/2017/12/15/genesis-mining-cloud-computing-bitcoin.html|title=How a cloud computing company is helping people mine for bitcoin|website=cnbc.com|access-date=2021. gada 16. augusts}}</ref> Aprīkojuma apkalpošanu, iestatīšanu un pieslēgšanu internetam nodrošina uzņēmums, kas sniedz šo pakalpojumu. Vairākumā gadījumu nomnieks var izvēlēties vēlamo kriptovalūtu un ieguves pūlu, kam pievienoties.

Ik pēc katru jaunu 210 000 bloku izveidošanas (aptuveni vienu reizi 4 gados) atlīdzība jaunu bitkoinu veidā samazinās divas reizes, t.i., ģeometriskajā progresijā (atlīdzības apmērs 50 → 25 → 12,5 → …).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.buybitcoinworldwide.com/bitcoin-clock/|title=What is the Bitcoin Halving (Halvening)?|website=buybitcoinworldwide.com|access-date=2021. gada 16. augusts}}</ref> Kopējais bitkoinu emisijas apjoms ir ierobežots, jo to veido dilstošās ģeometriskās progresijas locekļu summa, un nepārsniegs 21 miljonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://comparebrokers.co/compare/bitcoin-vs-litecoin/|title=Bitcoin vs Litecoin for 2021|website=comparebrokers.co|access-date=2021. gada 16. augusts}}</ref> 2014. gada maijā apgrozībā bija 12,7 miljoni bitkoinu, bet 2021. gada jūlijā — 18,77 miljoni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statista.com/statistics/247280/number-of-bitcoins-in-circulation/|title=Number of Bitcoins in circulation worldwide from October 2009 to August 15, 2021|website=statista.com|access-date=2021. gada 16. augusts}}</ref>

== Enerģijas patēriņš un ietekme uz klimata izmaiņām ==
[[Attēls:Bitcoin electricity consumption.svg|512px|thumb|right|alt=Bitcoin electricity consumption|Elektrības patēriņš bitcoin tīklā kopš 2016. gada (gada griezumā) un salīdzinājums ar elektrības patēriņu dažādās valstīs 2019. gadā. Augšējā un apakšējā robeža (pelēkā josla) noteikta pēc pieņēmumiem par sliktāko un labāko scenāriju, bet sarkanā līnija norāda vidējo novērtējumu (datu avoti: [https://cbeci.org/ Cambridge Bitcoin Electricity Consumption Index], [https://www.eia.gov/international/data/world/electricity/electricity-consumption?pd=2&p=0000002&u=0&f=A&v=mapbubble&a=-&i=none&vo=value&t=C&g=00000000000000000000000000000000000000000000000001&l=249-ruvvvvvfvtvnvv1vrvvvvfvvvvvvfvvvou20evvvvvvvvvvnvvvs0008&s=315532800000&e=1546300800000& US Energy Information Administration]; skatīt [https://cbeci.org/cbeci/methodology metodoloģiju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210811074052/https://cbeci.org/cbeci/methodology |date={{dat|2021|08|11||bez}} }}).]]
Bitcoin tiek kritizēts par "rakšanā" patērēto elektroenerģijas apjomu.

2015. gadā tika lēsts, ka kopējais ar "rakšanu" saistītais enerģijas patēriņš veidoja 166,7 megavatus, bet 2017. gadā no viena līdz četriem gigavatiem elektroenerģijas.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Mooney |first1=Chris |last2=Mufson |first2=Steven |date=19 December 2017 |title=Why the bitcoin craze is using up so much energy |work=The Washington Post |url=https://www.washingtonpost.com/news/energy-environment/wp/2017/12/19/why-the-bitcoin-craze-is-using-up-so-much-energy |dead-url=no |access-date=11 January 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180109212301/https://www.washingtonpost.com/news/energy-environment/wp/2017/12/19/why-the-bitcoin-craze-is-using-up-so-much-energy/ |archive-date=9 January 2018 |quote=several experts told The Washington Post that bitcoin probably uses as much as 1 to 4 gigawatts, or billion watts, of electricity, roughly the output of one to three nuclear reactors.}}</ref><ref name="ec1305">{{ziņu atsauce |date=13 January 2015 |title=The magic of mining |newspaper=[[The Economist]] |url=https://www.economist.com/news/business/21638124-minting-digital-currency-has-become-big-ruthlessly-competitive-business-magic |dead-url=no |access-date=13 January 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150112165531/http://www.economist.com/news/business/21638124-minting-digital-currency-has-become-big-ruthlessly-competitive-business-magic |archive-date=12 January 2015}}</ref> 2018. gadā tas tika novērtēts kā 2,55 līdz 3,572 [[Vats|GW]] jeb aptuveni 6% no Pasaules banku sektora kopējā patēriņa.<ref name="politico201804">{{ziņu atsauce |last=Roberts |first=Paul |date=9 March 2018 |title=This Is What Happens When Bitcoin Miners Take Over Your Town - Eastern Washington had cheap power and tons of space. Then the suitcases of cash started arriving. |work=Politico |url=https://www.politico.com/magazine/story/2018/03/09/bitcoin-mining-energy-prices-smalltown-feature-217230 |dead-url=no |access-date=16 March 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180309124201/https://www.politico.com/magazine/story/2018/03/09/bitcoin-mining-energy-prices-smalltown-feature-217230 |archive-date=9 March 2018}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce |last=de Vries |first=Alex |date=May 2018 |title=Bitcoin's Growing Energy Problem |journal=Joule |volume=2 |issue=5 |pages=801–805 |doi=10.1016/j.joule.2018.04.016 |doi-access=free}}</ref><ref name="Kohler">{{publikācijas atsauce |last1=Köhler |first1=Susanne |last2=Pizzol |first2=Massimo |date=20 November 2019 |title=Life Cycle Assessment of Bitcoin Mining |journal=Environmental Science & Technology |volume=53 |issue=23 |pages=13598–13606 |bibcode=2019EnST...5313598K |doi=10.1021/acs.est.9b05687 |pmid=31746188|doi-access=free }}</ref> 2019. gada jūlijā [[BBC]] ziņoja, ka patēriņš veido 7 gigavatus, 0,2% ko kopējā Pasaules patēriņa; tādu pašu patēriņu kā Šveicei.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Baraniuk |first=Chris |date=3 July 2019 |title=Bitcoin's global energy use 'equals Switzerland' |url=https://www.bbc.com/news/technology-48853230 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20200116160730/https://www.bbc.com/news/technology-48853230 |archive-date=16 January 2020 |access-date=2 February 2020 |website=BBC News}}</ref> 2021. gada [[Kembridžas Universitāte]]s novērtējumā bitkoinu ieguve patērē vairāk nekā 178 TWh gada laikā, kas to ierindotu 30 lielāko patērētāju vidū valstu vērtējumā.<ref name="Independent">{{tīmekļa atsauce |date=12 February 2021 |title=How bad is Bitcoin for the environment really? |url=https://www.independent.co.uk/life-style/gadgets-and-tech/bitcoin-environment-mining-energy-cryptocurrency-b1800938.html |access-date=15 February 2021 |website=[[The Independent|Independent]] |quote=requires nearly as much energy as the entire country of Argentina}}</ref>

== Piezīmes ==
{{Atsauces|group=P}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Bitcoin}}
* [https://bitcoin.org/ ''BitCoin'' projekts]

{{kriptonauda}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Bitcoin|*]]
[[Kategorija:Apmaksas sistēmas]]
[[Kategorija:Blokķēde]]
[[Kategorija:Kriptogrāfija]]
[[Kategorija:Kriptovalūtas]]
[[Kategorija:Valūtas]]