Apskatīt Brazīlijas Impērija izejas kodu

{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums  = ''Império do Brasil''
|nosaukums_latv_val   = Brazīlijas Impērija
|sugasvārds           = 
|
|kontinents           = Dienvidamerika
|reģions              = Latīņamerika
|valsts               =
|statuss              = 
|statusa_teksts       =
|impērija             = Impērija
|
|gads_sākums          = 1822
|gads_beigas          = 1889
|
|event1      = pasludināta
|date_event1 = 1822. gada 7. septembris
|year_end    = 1889
|event_end = [[Brazīlijas republikas proklamēšana]]
|date_end = 1889. gada 15. novembris
|event_post  = 
|date_post   = 
|
|image_flag  = Flag of Empire of Brazil (1822-1870).svg
|flag = Brazīlijas impērijas karogs
|flag_type            = Karogs
|image_coat = Coat of arms of the Empire of Brazil.svg
|symbol               = Ģērbonis
|symbol_type          = Brazīlijas impērijas ģērbonis
|
|image_map           =  Brazilian Empire 1828 (orthographic projection).svg
|image_map_caption   = Brazīlijas impērija tās lielākajā teritoriālajā apjomā, 1822–1828, ieskaitot bijušo [[Sisplatīnas]] provinci
|galvaspilsēta        = [[Riodežaneiro]]
|Valoda(s) = [[portugāļu]] (oficiālā)
|valdības_veids       =  [[parlamentāra konstitucionālā monarhija]]
|title_leader         = [[Imperators]]
|leader1              = [[Pedru I]]
|year_leader1 = 1822-1831
|leader2      = [[Pedru II]]
|year_leader2 = 1831-1889
|title_deputy = [[premjerministrs]]
|deputy1      = Onorio Leans
|year_deputy1 = 1843-1844 <small>(''de facto'')</small>
|deputy2      = Manuels Branko
|year_deputy2 = 1843-1844 <small>(''pirmais'')</small>
|deputy3      = Afonso Figueiredo
|year_deputy3 = 1889 <small>(''pēdējais'')</small>
|laikmets             = [[19. gadsimts]] 
|
|stat_platība5         = 8 337 218 
|stat_year1           = 1890
|stat_pop1            = 14 333 915
|kopīgas_valodas      = 
|reliģija             = [[Romas katoļu baznīca]]<ref>{{cite book|title=Brazil: The Once and Future Country|first=Marshall |last=C. Eakin|year= 1998| isbn=9780312214456| page =123|publisher=Palgrave Macmillan|quote=}}</ref><ref>{{cite book|title=The Routledge International Handbook of Religious Education|first=Elena |last=Miroshnikova|year= 2013| isbn=9781136256424| page =63|publisher=Routledge|quote=}}</ref>
|nauda                = [[Brazīlijas reāls]]
|
|p1                   = [[Portugāles, Brazīlijas un Algarves Apvienotā Karaliste]]
|flag_p1              = Flag of the United Kingdom of Portugal, Brazil, and the Algarves.svg
| p2                  = [[Brazīlijas Karaliste]]
|s1                   = [[Brazīlijas Pirmā Republika]]
|flag_s1              = Flag of Brazil 15-19 November.svg
| s2                     = [[Urugvaja]]
| flag_s2                = Flag of Uruguay (1828-1830).svg
}}

[[Attēls:Coroaçao pedro I 001.jpg|thumbnail|right|Pedru I kronēšana]]
'''Brazīlijas Impērija''' pastāvēja no 1822. līdz 1889. gadam mūsdienu [[Brazīlija]]s un [[Urugvaja]]s teritorijās. Impērija bija parlamentāra konstitucionālā monarhija, kurā valdīja imperatori [[Pedru I]] un [[Pedru II]].

Atšķirībā no citām jaunajām [[Latīņamerika]]s valstīm, Brazīlijai 19. gadsimta vidus bija politiskas stabilitātes, ekonomikas attīstības un konstitucionālu brīvību laiks. Vienlaikus, valstī līdz pat 1888. gada 13. maijam pastāvēja verdzība.

== Ceļš uz neatkarību ==
1807. gada 29. novembrī, bēgot no [[Napoleons|Napoleona]] veiktās [[Portugāles karaliste]]s okupācijas, uz Brazīliju, kas bija [[Portugāles koloniālā impērija|Portugāles koloniālās impērijas]] daļa, bēga reģents (vēlāk karalis) [[Žoao VI]] ar aptuveni 15 000 augstmaņiem. 1808. gada 7. martā, Lielbritānijas karaflotes pavadībā viņi ieradās [[Riodežaneiro]], kas kļuva par Portugāles karalistes galvaspilsētu līdz pat 1821. gada 24. aprīlim, kad Žoao VI devās atpakaļ uz Portugāli. 1815. gadā tika izveidota [[Portugāles, Brazīlijas un Algarves Apvienotā Karaliste]], tādējādi Brazīlija no kolonijas kļuva par karalisti.<ref>[http://www.britannica.com/place/Brazil/Independence Independence]</ref>

==Pedru I, 1822-1831==
Pēc karaļa Žoao VI atgriešanās Portugāles parlaments pieņēma vairākus lēmumus, kas samazināja Brazīlijas privilēģijas, atkal pazemināja to līdz kolonijas statusam un pavēlēja princim Pedru atgriezties Portugālē. Pedru, kas bija atstāts Brazīlijā kā reģents, 1822. gada sākumā izveidoja savu valdību un parlamentu un 1822. gada 7. septembrī pasludināja neatkarību. 1822. gada 12. oktobrī viņš kļuva par pirmo Brazīlijas imperatoru [[Pedru I (Brazīlija)|Pedru I]] un oficiāli tika kronēts 1. decembrī. 1824. gadā tika pieņemta konstitūcija. Līdz 1824. gada martam turpinājās [[Brazīlijas Neatkarības karš]] ar Portugālei lojālajām karaspēka daļām. 1824. gadā ASV atzina Brazīlijas neatkarību, 1825. gadā to izdarīja arī Portugāle. 

Jaunā valsts izcīnīja vairākus iekšējos un ārējos konfliktus. Satrauktas par varas koncentrēšanos Pedru I rokās, vairākas ziemeļu provinces izveidoja republikānisku Ekvatora Konfederāciju (''Confederação do Equador''), ko izdevās sakaut. 1825. gada sākumā sākās Argentīnas-Brazīlijas [[Sisplatīnas karš]] par strīdīgo Sisplatīnas provinci, kas beidzās 1828. gadā ar zaudējumu un neatkarīgas [[Urugvaja]]s izveidošanu.

1826. gadā Pedru I mantoja arī Portugāles troni, taču viņš no tā atteicās par labu savai meitai. 1828. gadā Portugāles troni sagrāba Pedru I jaunākais brālis Migels. 1831. gada 7. aprīlī Pedru I atteicās no Brazīlijas troņa un armijas vadībā devās uz Portugāli, lai tronī atjaunotu savu meitu [[Marija II Bragansa|Mariju II]].

==Reģentūra, 1831-1840==
Brazīlijas troni mantoja Pedru I piecus gadus vecais dēlēns [[Pedru II]]. Līdz viņa pilngadībai tikai izveidota nestabila reģentūra, kas bija pakļauta parlamentam. Līdz 1835. gadam reģentūru veidoja trīs reģentu triumvirāts, vēlāk bija tikai viens reģents. Šajā laikā, lai nomierinātu reģionus, tiem tika dota lielāka autonomija, kas noveda pie vēl lielākiem nemieriem tajos. Valstī iestājās politiska nestabilitāte, kas beidzās tikai pēc 14 gadus vecā Pedru II pasludināšanas par pilngadīgu 1840. gada 23. julijā. 

==Pedru II, 1840-1889==
Viņa valdīšanas laikā Brazīlija uzvarēja trīs — Platas, Urugvajas un Paragvajas karus. 1852. gadā brazīļu karaspēks palīdzēja gāzt [[Argentīna]]s diktatoru Huanu Manuelu de Rosas. 1864. Brazīlija iejaucās Urugvajas pilsoņu karā, kas noveda pie 1864.-70. gada Paragvajas kara. 

Brazīlijas vergturu saimniecību galvenais eksporta produkts bija cukurs. Ekonomiski aktīvajā valstī sāka ieceļot aizvien vairāk imigrantu no Eiropas. Pedru II valdīšanas laikā valsts iedzīvotāju skaits palielinājās no 4 līdz 14 miljoniem iedzīvotāju. Dzelzceļa līniju kopgarums sasniedza 8000 km. 

Pēc divu dēlu nāves, Pedru II vairs necentās nostiprināt dinastiju un pret imperatora pienākumiem sāka izturēties formāli. Viņa vienīgā mantiniece bija Izabella, kuras kāpšanas tronī vīriešu dominētajā sabiedrībā nebija iespējama. No 1880-to gadu sākuma armijas virsnieki sāka domāt, ka liberālās monarhijas vietā Brazīlijā jāizveido militāras diktatūras kontrolēta republika. 1889. gada 15. novembrī notika mierīgs militārais valsts apvērsums. Imperators to uztvēra kā iespēju doties pensijā, un neizrādot nekādu pretestību, kopā ar ģimeni devās trimdā uz Eiropu. Liberāļu un republikāņu iecerētās republikas vietā tika izveidota nedemokrātiska diktatūra, kas pazīstama kā [[Brazīlijas Pirmā Republika]] (1889—1930).

==Atsauces==
{{reflist}}

[[Kategorija:Brazīlijas vēsture]]
[[Kategorija:Bijušās valstis]]
[[Kategorija:Bijušās monarhijas]]
[[Kategorija:Dienvidamerikas vēsture]]