Apskatīt Brestļitovskas miera līgums izejas kodu

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R92623, Brest-Litowsk, Waffenstillstandsabkommen.jpg|thumb|250px|Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž [[Ļevs Kameņevs]], [[Ādolfs Joffe]] un [[Anastāsija Bicenko]])]]
[[Attēls:SovietDelegatesAtBrestLitovsk.jpg|thumb|250px|Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: [[Vladimirs Lipskis]], [[Pēteris Stučka]], [[Ļevs Trockis]], [[Ļevs Karahans]]]]

'''Brestļitovskas miera līgums''' (oficiālais nosaukums — '''Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses''') bija starpvalstu līgums, ko parakstīja [[1918]]. gada [[3. marts|3. martā]] [[Bresta (Baltkrievija)|Brestļitovskā]] (mūsdienās Bresta) starp [[Centrālās lielvalstis|Centrālajām lielvalstīm]] (līgumā — Četru valstu savienību) un [[Krievijas PFSR|Krieviju]]. Līgums formāli izbeidza Krievijas dalību [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]]. Līguma rezultātā Padomju Krievijas valdība atteicās no tiesībām uz tagadējo [[Baltkrievija]]s (daļēji), [[Igaunija]]s, [[Latvija]]s,<ref>Līguma parakstīšanas laikā Latvija bija sadalīta divās daļās. Gandrīz visa [[Kurzemes guberņa]]s teritorija un [[Vidzemes guberņa]]s [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] lielākā daļa atradās [[Oberosts|Oberosta]] pārvaldē. Pārējā sadalītās Vidzemes guberņas latviešu daļa atradās [[Iskolats|Iskolata]] kontrolē, 1917. gada 14. decembrī [[Vidzemes guberņa]]i bija pievienoti [[Latgale]]s apriņķi.</ref> [[Lietuva]]s, [[Polija]]s, [[Somija]]s un [[Ukraina]]s teritoriju.<ref>[http://www.hrono.ru/dokum/brest1918.html Līguma teksts] {{ru ikona}}</ref>

== Vēsture ==
Tūlīt pēc varas pārņemšanas [[Oktobra revolūcija]]s rezultātā [[Padomju Krievija]]s valdība 1917. gada 8. novembrī izsludināja "Dekrētu par mieru", kurā piedāvāja visām Pirmajā pasaules karā iesaistītajām pusēm sākt pamiera sarunas. 3. decembrī sākās Krievijas sarunas ar Centrālajām lielvalstīm par pamiera noslēgšanu, kas stājās spēkā 1917. gada 15. decembrī. Turpmākajām miera sarunām boļševiku delegācija piedāvāja šādus principus: atteikšanās no aneksijām, okupēto teritoriju ātra atbrīvošana, tautu pašnoteikšanās, atteikšanās no reparācijām. Uz to vācu puse ieteica "ņemt vērā paziņojumus, kuros izteikta Polijas, Lietuvas, Kurzemes, kā arī Igaunijas un Vidzemes daļas iedzīvotāju griba pēc pilnīgas valstiskās patstāvības un atdalīšanās no Krievijas federācijas".<ref>Krieviskais tulkojums: «принять к сведению заявления, в которых выражена воля народов, населяющих Польшу, Литву, Курляндию и части Эстляндии и Лифляндии, о их стремлении к полной государственной самостоятельности и к выделению из Российской федерации» no «Мирные переговоры в Брест-Литовске», т. I, изд. НКИД, М. 1920, стр. 29.</ref>

1918. gada 7. janvārī [[Ļevs Trockis]] atbrīvoja [[Ādolfs Joffe|Ādolfu Joffi]] un pats pārņēma sarunu vadīšanu ar mērķi novilcināt sarunas līdz "pasaules revolūcijas" sākumam karojošajās valstīs. Savukārt Vācijas delegācija izvirzīja šādus nosacījumus: [[Polija]]s, [[Lietuva]]s un [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] neatkarības atzīšana. Trockis 18. janvārī lūdza uz laiku pārtraukt sarunas un devās uz [[Petrograda|Petrogradu]].

[[Ukrainas Centrālā Rada]] 1918. gada 22. janvārī [[Kijiva|Kijivā]] proklamēja [[Ukrainas Tautas Republika|Ukrainas]] neatkarību un tās valdība nosūtīja miera sarunu delegāciju uz Brestļitovsku. Pēc tam, kad sarkangvardi 8. februārī ieņēma tās galvaspilsētu Kijivu, Ukraina 1918. gada 9. februārī parakstīja miera līgumu ar [[Centrālās lielvalstis|Centrālajām lielvalstīm]], kurā apņēmās samaksāt kontribūcijas ar pārtiku, izejvielām, bet pretī saņēma atzīšanu un militāro palīdzību. Krievijas delegācijas vadītājs Trockis 10. februārī paziņoja, ka "Krievija atsakās parakstīt aneksionistisku līgumu un no savas puses pasludina karastāvokli ar Centrālajām valstīm par pārtrauktu. Krievu karaspēkam vienlaicīgi tiks dota pilnīgas demobilizācijas pavēle visās frontēs." 1918. gada 16. februārī [[Vācijas Impērija|Vācijas]] protektorātā tika atjaunota Lietuvas valsts.

16. februārī Vācijas armija paziņoja, ka 17. februārī pamiers tiks pārtraukts. [[Operācija "Dūres sitiens"|Militārās operācijas "Dūres sitiens"]] (''Operation Faustschlag'') laikā vācu armija bez nopietnas pretestības pa dzelzceļa līnijām ātri virzījās uz priekšu. 18. februārī Vācijas karaspēks ieņēma [[Daugavpils|Daugavpili]] un turpināja uzbrukumu [[Pleskava]]s virzienā. Vienlaicīgi sākās uzbrukums arī [[Minska]]s virzienā, kur atradās krievu rietumu frontes virspavēlniecība un Kijivas virzienā Ukrainā. Jau 19. februārī [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņins]] vācu pusei lika steigšus piedāvāt slēgt miera līgumu uz jebkādiem nosacījumiem, jo Krievijai "vairs nav armijas. Vācieši no [[Rīga]]s uzbrūk visā frontē."

21. februārī vācieši ieņēma Minsku. 23. februārī Vācijas armija piedāvāja padomju valdībai 48 stundu laikā izšķirties par jauniem miera noteikumiem, kas paredzēja Somijas, Vidzemes, Igaunijas un Ukrainas teritoriju atstāšanu un pilnīgu Krievijas armijas demobilizāciju.  Īsi pirms vācu karaspēka ienākšanas [[Tallina|Tallinā]] 1918. gada 24. februārī tika pasludināta Igaunijas valsts neatkarība, ko Vācijas puse ignorēja. 24. februārī Vācijas armija ar ukraiņu vienību līdzdalību ieņēma [[Žitomira|Žitomiru]], bet 2. martā Kijivu. 28. februārī vācieši ieņēma [[Narva]]s pilsētu, kas atrodas tikai apmēram 100 km attālumā no Petrogradas, tādēļ padomju valdība pārcēlās uz [[Maskava|Maskavu]], kas 5. martā oficiāli tika pasludināta par Padomju Krievijas galvaspilsētu.

3. martā Brestļitovskā tika parakstīts miera līgums, ko 15. martā ratificēja 4. ārkārtas padomju kongresa laikā. 8. martā Jelgavā tika atjaunota [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]. 1918. gada 15. martā ķeizars Vilhelms II Vācijas Impērijas vārdā atzina Kurzemes hercogisti "par brīvu un patstāvīgu valsti".

===Aizkaukāzs===
[[Attēls:Three bones–a bountiful tip (Bushnell caricature, 1918).JPG|thumb|right|Vācija atvēl osmaņiem pāris Aizkaukāza apgabalus]]
[[Attēls:Map Treaty of Brest-Litovsk-lv.svg|alt=Aptuvenais apgabals, kas nonāca Vācijas Impērijas un Austrijas-Ungārijas kontrolē|thumb|Aptuvenas teritorijas, kas nonāca Vācijas Impērijas un Austroungārijas Impērijas kontrolē]]
Vēl pirms Brestļitovskas miera sarunu sākuma notika Vācijas un [[Ukrainas Centrālā Rada|Ukrainas Centrālās Radas]] sarunas par Ukrainas neatkarības atzīšanu. Padomju valdības pārstāvis Trockis bija spiests atzīt Ukrainas delegāciju par neatkarīgiem sarunu dalībniekiem. Ņemot vērā šo piemēru, 14. janvārī [[Osmaņu impērija]] piedāvāja [[Aizkaukāza Komisariāts|Aizkaukāza Komisariātam]] sākt tiešas miera sarunas. Aizkaukāziešiem arī piedāvāja nosūtīt savu atsevišķo delegāciju uz Brestļitovskas sarunām. Kamēr Komisariāts vilcinājās ar atbildi, osmaņi gatavojās uzbrukumam. Šajā laikā Krievijas Kaukāza armija beidza pastāvēt, to aizvietoja gruzīnu un armēņu zemessardzes vienības. Kad Trockis pameta Brestļitovskas miera sarunas, osmaņi uzsāka uzbrukumu Kaukāzā, kam sekoja [[Trabzonas miera konference]].

== Līguma galvenie punkti==
Brestļitovskas miera līguma galvenie punkti bija:<ref>[http://www.dhm.de/lemo/html/dokumente/brest/index.html Līguma teksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091212202858/http://www.dhm.de/lemo/html/dokumente/brest/index.html|date={{dat|2009|12|12||bez}}}} {{de ikona}}</ref><ref>[http://www.hrono.ru/dokum/191_dok/19180303brest.php Nepilns līguma teksts] {{ru ikona}}</ref>{{citāts|

* 1. [[Vācijas Impērija|Vācija]], [[Austroungārija]], [[Bulgārijas Karaliste|Bulgārija]] un [[Osmaņu impērija|Turcija]] no vienas puses un [[Krievijas PFSR|Krievija]] no otras puses paziņo, ka karastāvoklis starp tām ir beidzies. Tās ir nolēmušas turpmāk dzīvot savstarpējā mierā.
* 3. Teritorijas, kas atrodas uz rietumiem no vienošanās rezultātā novilktās līnijas (skat. pielikuma tekstu zemāk) un agrāk piederēja Krievijai, turpmāk vairs nebūs pakļautas Krievijas valstiskumam [..]. Precīzu līnijas noteikšanu veiks vācu—krievu komisija. Minētajām teritorijām nebūs nekādu pienākumu pret Krieviju, kas būtu radušies sakarā ar to kādreizējo piederību Krievijai. Krievija atsakās no jebkādas iejaukšanās šo teritoriju iekšējās lietās. Vācija un Austroungārija apņemas šo teritoriju nākotni noteikt saskaņā ar to iedzīvotāju gribu. 
* 4. Vācija ir gatava pēc vispārējā miera noslēgšanas un Krievijas karaspēka demobilizācijas atstāt teritorijas uz austrumiem no 3. paragrāfā minētās līnijas, ja vien 6. paragrāfs nenosaka citādi. [..] 
* 6. Krievija apņemas tūlīt slēgt mieru ar [[Ukrainas Tautas Republika|Ukrainas Tautas Republiku]] un atzīt šīs valsts miera līgumu ar četru valstu savienību. Ukrainas teritorija tiek nekavējoši atbrīvota no krievu karaspēka un krievu sarkangvardiem. Krievija apturēs jebkādu aģitāciju pret Ukrainas Tautas republikas valdību vai tās oficiālajām iestādēm. Igaunija un [[Vidzeme]] (tekstā — [[Livonija]]) arī tiks bez kavēšanās atbrīvota no krievu karaspēka un krievu sarkangvardiem. Igaunijas austrumu robeža stiepjas pa Narvas upi. Vidzemes robeža stiepjas pa [[Peipuss|Peipusa ezeru]] un pa [[Pleskava]]s ezeru līdz tā dienvidrietumu stūrim, tad pāri [[Lubāna]]s ezeram [[Līvāni|Līvānu]] virzienā pie Daugavas. Igauniju un Vidzemi okupēs vācu policija līdz pašu šo zemju iestādes panāks tur drošību un valstisko kārtību. [...] Arī Somija un [[Ālandu salas]] tiks atbrīvotas no krievu karaspēka un krievu sarkangvardiem, somu ostas no krievu flotes un krievu jūras karaspēka vienībām [...] 
* 8. Abu pušu karagūstekņi tiks atlaisti uz savām dzimtenēm. [..]
* 9. Līguma slēdzējpuses savstarpēji atsakās no savu kara izdevumu atlīdzināšanas [..].
* 14. Savstarpējais miera līgums tiks ratificēts. [..] Krievijas valdība apņemas divu nedēļu laikā veikt apmaiņu ar ratifikācijas dokumentiem. Miera līgums stājas spēkā pēc tā ratifikācijas, ja vien tā paragrāfi, tā pielikumi vai papildu līgumi neparedz savādāk.}}
[[Attēls:Map Treaty of Brest-Litovsk-en.jpg|thumb|250px|Sārtā krāsā iekrāsota teritorija, kas pēc līguma parakstīšanas vairs nebija pakļauta Krievijas valstiskumam. Vācija un Austroungārija apņēmās šo teritoriju nākotni noteikt saskaņā ar to iedzīvotāju gribu.]]

Līguma pielikums par Vācijas-Krievijas [[Ietekmes zona|ietekmes zonu]] robežlīniju Latvijā:<ref>[https://wwi.lib.byu.edu/index.php/Including_Appendices:_Russia-Germany,_Part_I Proceedings of the Brest-Litovsk Peace Conference The Peace Negotiations Between Russia and the Central Powers 21 November, 1917-3 March, 1918] Appendices: Russia-Germany. Adaptēts no angliskā tulkojuma: Washington, Government Printing Office, 1918</ref> 
{{citāts|
"3. punktā pieminētā līnija nosaka Krievijas pakļautībā esošās teritorijas rietumu robežu, kas iet starp [[Roņu sala|Roņu]] un [[Kihnu sala|Kihnu salām]], šķērso [[Rīgas līcis|Rīgas līci]] līdz [[Gauja]]s ietekai, tad no austrumiem apliec Rīgu līdz [[Ikšķile]]i, šķērso Daugavu un gar tās gaitu turpinās līdz agrākajai Kurzemes guberņas robežai austrumos no [[Daugavpils]], gandrīz līdz [[Druja]]i, no turienes pagriežas uz dienvidrietumiem un turpinās pāri [[Strustas ezers|Strustas ezeram]] līdz [[Drisvjatu ezers|Drisvjatu ezeram]].}}

== Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes protests ==
1918. gada martā [[Latviešu Pagaidu Nacionālā padome]] izplatīja protestu pret līgumā paredzēto Latvijas teritorijas sadalīšanu:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lpnp/dokumenti/1918.03.00.htm |title=Latviešu Nacionālās Padomes protests pret Brestļitovskas miera līgumu un Kurzemes aneksiju |access-date={{dat|2015|02|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110129005705/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lpnp/dokumenti/1918.03.00.htm |archivedate={{dat|2011|01|29||bez}} }}</ref>
{{citāts|"Uz šī līguma pamata [[Kurzeme]] un [[Rīgas apriņķis]] ar Rīgu tiek padots Vācijas protektoratam, [[Vidzeme]]s atlikusē latviešu daļa, [[Cēsis|Cēsu]], [[Valmiera]]s un [[Valka]]s apriņķi paliek okupēti tik ilgi, kamēr nebūs, saskaņā ar vietējo iedzīvotāju vēlēšanos nodibināts miers un kārtība, bet trešā Latvijas daļa, [[Latgale]]; paliek pavisam atsevišķi. Tā Latvijas teritorija, kuru vieno viena tauta, kultura un kopīgi politiskie un ekonomiskie mērķi, mākslīgi sadalīta trijās daļās starp divām valstīm zem dažādiem politiskiem noteikumiem. Brestes miera līgums ir varmācības akts, kas vērsts pret latviešu tautas nacionālo, kulturelo, saimniecisko un politisko eksistenci, smagākais noziegums pret demokratijas principiem un tautas pašnoteikšanās tiesībām".}}

== Papildvienošanās Berlīnē == 
{{Pamatraksts|Berlīnes papildvienošanās (1918)}} 
1918. gada 27. augustā Berlīnē tika parakstīta Vācijas—Krievijas papildu vienošanās par Krievijas atteikšanos no Igaunijas, Vidzemes un [[Gruzija]]s. Vācija apņēmās neatbalstīt Padomju Krievijai naidīgos spēkus. 1918. gada 22. septembrī Vācijas ķeizars atzina [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Baltijas hercogistes]] suverenitāti.

== Līguma pārtraukšana ==
Pirmā pasaules kara nobeiguma fāzē Vācija cieta militāru sakāvi Rietumu frontē un meklēja izlīgumu ar [[Antante]]s valstīm. 1918. gada 5. novembrī Vācijas valdība pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Padomju Krieviju. Ar 11. novembra pamiera līguma 15. punktu Antantes valstis panāca Brestļitovskas līguma anulēšanu no Vācijas puses.<ref>[https://en.wikisource.org/wiki/Armistice_between_the_Allied_Governments_and_Germany Armistice between the Allied Governments and Germany]</ref> Arī Krievijas valdība 1918. gada 13. novembrī anulēja Brestļitovskas miera līgumu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

== Skatīt arī ==
* [[Polijas dalīšanas]]
* [[Molotova-Rībentropa pakts]]

{{Starptautiskie līgumi Latvijas vēsturē}}

[[Kategorija:Pirmā pasaules kara līgumi]]
[[Kategorija:Līgumi ar Krieviju]]
[[Kategorija:Līgumi ar Vāciju]]
[[Kategorija:Līgumi ar Osmaņu impēriju]]
[[Kategorija:Miera līgumi]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]
[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]