Apskatīt Budžaka izejas kodu

[[Attēls:Ukraine-Budzhak.png|thumbnail|right|Budžaka mūsdienu Ukrainas teritorijā]]
[[Attēls:Bugeac-etnic.png|thumbnail|right|Budžaka iedzīvotāju etniskais dalījums mūsdienās]]
[[Attēls:Bugcadm.png|thumbnail|right|Budžaka administratīvais dalījums]]
[[Attēls:Bugeac 1920-40.png|thumbnail|right|Budžaka Rumānijas sastāvā līdz 1940. gadam]]
'''Budžaka''' ({{val|uk|Буджак}}, {{val|ro|Bugeac}}), arī '''Budžakas stepe''', ir vēsturiska teritorija un dabas apgabals mūsdienu [[Ukraina]]s [[Odesas apgabals|Odesas apgabala]] teritorijā; fiziski atdalīta no pārējās Ukrainas, kā arī [[Moldova]]s dienvidos.<ref>{{PZT|128}}</ref>

Atrodas [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē starp [[Donava|Donavu]] un [[Dņestra|Dņestru]], bijusī [[Moldāvija]]s daļa, kas atdala mūsdienu [[Moldova|Moldovu]] no jūras. Teritorijas zemes satiksmes savienojumu ar Ukrainu nodrošina divi tilti pāri Dņestrai, no kuriem viens 7,4 km atrodas Moldovas teritorijā, bet ar abu valstu līgumu ir nodots Ukrainas kontrolē. 

==Demogrāfija==
13 188 m<sup>2</sup> lielo teritoriju apdzīvo daudzas reģiona tautas – [[ukraiņi]], [[bulgāri]], [[moldāvi]], [[gagauzi]]. Iedzīvotāju skaits 2012. gada 1. janvārī bija 577 574 cilvēki. Lielākā pilsēta [[Izmajila]] ar 73 651 iedzīvotāju. 2001. gadā Budžakā dzīvoja 617 200 cilvēku, no kuriem 40% bija ukraiņi, 21% bulgāri, 20% [[krievi|kriev]], 13% moldāvi un 4% gagauzi.

== Nosaukums un teritorija ==
Noaukums cēlies [[Osmaņu impērija]]s valdīšanas periodā (1484.-1812.), kad teritoriju turciski sauca par ''bucak'' — ‘pierobeža, nostūris’ un tas attiecās uz teritoriju kas atradās apmēram starp [[Bilhoroda-Dņistrovska|Bilhorodu-Dņistrovsku]], [[Bendera|Benderu]] un Izmajilas pilsētām.

Vēsturiski Budžaka bija Moldāvijas dienvidu stepes rajons, kuru līdz 1812. gadam sauca par [[Besarābija|Besarābiju]]. Pēc Moldāvijas austrumu daļas iekļaušanas Krievijas Impērijas sastāvā 1812. gadā visu teritoriju starp Dņestru un [[Pruta|Prutu]] nosauca par [[Besarābijas guberņa|Besarābijas guberņu]].

== Vēsture kopš 19. gadsimta ==
1806.-1812. gada krievu-turku kara laikā Moldāvijas austrumus iekaroja [[Krievijas Impērija]], un ar 1812. gada Bukarestes līgumu teritorija uz austrumiem no Prutas upes nonāca Krievijas sastāvā. No Budžakas padzina tā turku iedzīvotājus un to vietā nometināja pareizticīgos bulgārus un gagauzus no turku kontrolētās Bulgārijas. Ekonomikas veicināšanai šeit ieradās arī vācieši, krievi un ebreji.

Pēc Krievijas sakāves 1856. gada [[Krimas karš|Krimas karā]] daļu no Budžakas piekrastes zemēm atdeva Moldāvijai. Pēc 1877-78. gada krievu turku kara un starptautiskajiem līgumiem, kas apstiprināja [[Rumānijas Karaliste]]s izveidošanu, šīs teritorijas atkal nodeva Krievijas pakļautībā.

Pēc Krievijas Impērijas sabrukuma, 1918. gada 9. aprīlī jaunizveidotā [[Moldāvijas Demokrātiskā Republika]] nobalsoja par [[Besarābijas pievienošanās Rumānijai|pievienošanos Rumānijai]]. 1939. gada [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova-Ribentropa līgums]] paredzēja, ka teritoriju varēs ieņemt PSRS, kas 1940. gada 26. jūnijā iesniedza ultimātu Rumānijai, ieprasot Besarābijas un ziemeļu [[Bukovina]]s nodošanu PSRS. Lielākajā daļā vēsturiskās Besarābijas guberņas izveidoja [[Moldāvijas PSR]], bet Budžaku, kā Akermanas, vēlāk Izmailas apgabalu, iekļāva [[Ukrainas PSR]] sastāvā.

Sākoties Vācijas-PSRS karam, Rumānija iesaistījās karā, lai atgūtu 1940. gadā zaudētās teritorijas. Turpinot uzbrukumu, tā anektēja arī daļu Ukrainas, izveidojot [[Transnistras gubernatorija|Transņistrijas provinci]].

1954. gada 14. februārī Ukrainas PSR notika teritoriālā reforma. Izmajilas apgabals tika likvidēts un iekļauts Odesas apgabalā, kas kļuva par teritoriāli lielāko apgabalu Ukrainā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Moldovas vēsture]]
[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]
[[Kategorija:Ukrainas vēsturiskie reģioni]]