Apskatīt Bulgāri izejas kodu

{{cita nozīme|mūsdienu slāvu tautu|senu tjurku tautu|protobulgāri}}
{{Etniskas grupas infokaste
| attēls = [[Attēls:Map_of_the_Bulgarian_Diaspora_in_the_World.svg|314px]]
| tauta = Bulgāri
| skaits = 9–10 miljoni
| vieta = {{ubl
 | {{BUL}} (6 miljoni)
 | {{TUR}} (350–600 tūkstoši)
 | {{GER}} (310 tūkstoši)
 | {{UKR}} (200–500 tūkstoši)
 }}
| valoda = [[bulgāru valoda]]
| reliģija = 
| grupas = [[pomaki]]
| radi = [[maķedonieši]] un citi [[dienvidslāvi]]
| native_name = Българи
| image_caption = Bulgāri pasaulē
| religions = [[kristietība]] ([[pareizticība]]), minoritāte — [[islāms]]
}}
'''Bulgāri''' ({{Val-bg|българи}}) ir [[Bulgārija]]s valsts [[nācija]], lielākas bulgāru kopienas dzīvo arī [[Ukraina|Ukrainā]], [[Moldova|Moldovā]] un [[Grieķija|Grieķijā]], kopējais skaits pasaulē ir apmēram 7 miljoni. [[Bulgāru valoda]] pieder pie [[Dienvidslāvu valodas|dienvidslāvu valodu]] grupas. 

== Izcelsme un valoda ==
[[Attēls:Bulgaria Simeon I (893-927).svg|thumb|200px|Bulgāru valsts cara Simeona I valdīšanas laikā (893—927)]]  
Vieni no mūsdienu bulgāru priekštečiem, no kuriem veidojies nācijas etnonīms, bija [[tjurku valodas|tjurku valodā]] runājošu cilšu grupa, saukti par [[protobulgāri]]em, kas līdz 7. gadsimtam apdzīvoja [[Azovas jūra]]s piekrasti un apkārtējās [[stepe]]s. Kagana Kubrata valdīšanas laikā 632. gadā protobulgāri atbrīvojās no [[avāri (senie)|avāru]] pakļautības un nodibināja konfederāciju [[Onogurijas kaganāts|Onogurijas kaganātu]],<ref>[https://web.archive.org/web/20120722135627/http://www.lingfil.uu.se/afro/turkiskasprak/IP2007/ZimonyiIP.pdf Zimonyi Istvan: "History of the Turkic speaking peoples in Europe before the Ottomans".] (Uppsala University: Institute of Linguistics and Philology)</ref> ko bizantieši vēlāk dēvēja par [[Senā Lielā Bulgārija|Seno Lielo Bulgāriju]] ({{val-el|Παλαιά Μεγάλη Βουλγαρία}}). Galvenā Onogurijas pilsēta bija grieķu nodibinātā [[Fanagorija]] (''Φαναγόρεια'') [[Kerčas jūras šaurums|Kerčas jūras šauruma]] austrumu pusē. Pēc Kubrata nāves 665. gadā [[hazāri]] sagrāva šo cilšu konfederāciju. Dažādas protobulgāru ciltis viņa dēlu vadībā bēga dažādos virzienos. Kotrags nodibināja Volgas Bulgāriju mūsdienu [[Kazaņa]]s apvidū, bet Alceks devās uz Itāliju. Kubers un Asparuhs ielauzās [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] teritorijā, pēc uzvaras 680. gada Ongalas kaujā aizņemot teritoriju uz dienvidiem no [[Donava]]s, kurā lielā skaitā jau dzīvoja agrāk ieceļojušas [[slāvi|slāvu]] ciltis un pamatiedzīvotāju trāķiešu atliekas. Bizantijas imperators 681. gadā bija spiests atzīt bulgāru valsti, ko vēsturnieki dēvē par Pirmo Bulgāru caristi ({{val-bg|Първo българско царство}}, 681—1018). Tās valdījumi ziemeļos 10. gadsimtā sniedzās līdz [[pečeņegi|pečeņegu]] zemēm mūsdienu [[Ukraina]]s teritorijā.

Pakāpeniski protobulgāru iekarotājus un viņu valodu asimilēja vietējās slāvu ciltis. Lielā mērā pateicoties Bizantijas misionāru [[Svētais Kirils|Kirila]] un [[Svētais Metodijs|Metodija]] darbībai, bulgāru cars Boriss I un viņa padotie 864. gadā pieņēma [[kristietība|kristīgo]] ticību. Modificējot [[grieķu alfabēts|grieķu alfabētu]], viņi lika arī pamatus mūsdienu [[kirilica]]s alfabētam, kas ir mūsdienu bulgāru, serbu, horvātu un krievu rakstības pamatā. Bulgāru kultūra iespaidoja arī [[Kijevas Krievzeme|Kijivas Krievzeme]]s kultūru, reliģiju un rakstību. Bulgāru hanus Bizantijas rakstiskajos avotos dēvēja par [[cars|cari]]em, ko vēlāk krievi attiecināja arī uz mongoļu un tatāru [[Zelta Ordas hani]]em.

== Bulgāru mazākumtautība Latvijā (1897—2011)==
{| class="wikitable"
|+Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju deklarētā tautība pēc tautas skaitīšanu datiem
|-
! '''Tautība !! 1897!! 1920 !! 1925 !! 1930 !! 1935 !! 1959 !! 1970 !! 1979 !! 1989 !! 2000 !! 2011'''
|-
| kopējais iedzīvotāju skaits|| 1 929 387|| 1 596 131|| 1 844 805|| 1 900 045|| 1 950 502|| 2 093 458|| 2 364 127|| 2 502 816|| 2 666 567|| 2 377 383|| 2 070 371
|-
| bulgāri|| 17|| nez.|| 7|| 6|| 9|| 85|| 191|| 231|| 420|| 386|| 367
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Eiropas tautas]]