Apskatīt Cietība izejas kodu

[[Materiālzinātne|Materiālu zinātnē]] un [[mineraloģija|mineraloģijā]] '''cietība''' ir [[cieta viela|cietvielu]] raksturojošs lielums, kas apzīmē materiāla spēju pretoties pastāvīgai deformācijai. Cietību visbiežāk mēra ar [[Mosa skala]]s palīdzību, taču precīzākiem aprēķiniem tiek izmantotas arī citas metodes.

Cietībai ir trīs galvenās operacionālās definīcijas:
# Skrāpējuma cietība
# Ierobojuma cietība
# Atsitiena, dinamiskā jeb absolūtā cietība

== Skrāpējuma cietība ==
[[mineraloģija|Mineraloģijā]] termins "cietība" parasti tiek attiecināts uz materiāla spēju iespiesties mīkstākā materiālā. Objekts no "cieta" materiāla ieskrāpēs "mīkstāku" materiālu. Jārēķinās ar to, ka minerāla [[kristāls|kristāla]] cietība nav vienmērīga - plaknes parasti ir mīkstākas nekā šķautnes, cietība dažādos virzienos var atšķirties. Skrāpējuma cietību parasti nosaka ar '''[[Mosa skala]]s''' palīdzību. Tīrs [[dimants]] ir cietākais zināmais dabiskais materiāls un spēj ieskrāpēt jebkuru citu materiālu. Cietākais no zināmajiem materiāliem mūsdienās ir [[dimanta nanostienīši]] - šis materiāls ir 1,11 reizes cietāks par dimantu.

== Ierobojuma cietība ==
Šādu cietības definīciju biežāk lieto inženierzinātnēs un [[metalurģija|metalurģijā]]. Šajā gadījumā cietība raksturo materiāla pretestību plastiskajai [[deformācija]]i. To parasti mēra no noteikta augstuma uzmetot materiālam noteiktas ģeometrijas atsvaru un precīzi mērot materiāla virsmā atstāto robu.

Ir vairākas alternatīvas ierobojuma cietības noteikšanas metodes, no kurām izplatītākās ir:

* [[Brinela cietības tests]] (HB)
* [[Knūpa cietības tests]] (HK) jeb mikrocietības tests, kuru izmanto mazām virsmām
* [[Meijera cietības tests]]
* [[Rokvela cietības tests]] (HR), galvenais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] lietotais tests
* [[Šora durometrs]] - polimēru cietības noteikšanas iekārta
* [[Vikersa cietības tests]] (HV), šai metodei ir viens no lielākajiem diapazoniem
* [[Barkola cietības tests]], tiek izmantots kompozītajiem materiāliem, skala no 0 līdz 100

Dažādajām cietības noteikšanas metodēm nav ciešas savstarpējās rezultātu saistības. Dažādiem materiāliem ir ļoti dažādi cietības rādītāji atkarībā no pielietotās metodes.

== Atsitiena cietība ==
Šī metode nosaka atsitiena augstumu, kādu sasniedz no noteikta augstuma nomests noteiktas ģeometrijas atsvars. Šo darbību veic ar īpašu instrumentu - [[skleroskops|skleroskopu]].

== Koksnes cietība ==
Par koksnes cietību sauc materiāla spēju pretoties cieta ķermeņa iespiešanai tajā. Cietības noteikšanai un izpētei lieto dažādas metodes. Koksnes cietības noteikšanai plašāk pazīstamais paņēmiens ir [[rūdīts tērauds|rūdītas tērauda]] puslodes iespiešana [[koksne|koksnē]]. Šīs puslodes lielākais [[šķērsgriezuma laukums]] ir 1&nbsp;cm <sup>2</sup>.

Cietības kritērijs ir [[spēks]] kilogramos, kas nepieciešams, lai tādu puslodi pilnīgi iespiestu attiecīgajā koksnes paraugā. Ar šādu metodi noteikt cietību ir grūti, salīdzinot ar [[metāli|metālu]] vai [[minerāli|minerālu]] cietību. Var salīdzināt savā starpā dažādas [[koku sugas]] un to cietību atšķirības atkarībā no [[šķiedras|šķiedru]] virziena. Neskatoties uz to, zināms, ka koksne ir mīkstāka par [[metāli]]em un [[akmens|akmeni]] un cietāka par dažādām putu [[plastmasas|plastmasām]] un [[gumija|gumiju]].

Dažādu koku sugu cietības rādītājiem ir liels diapazons - no mazāk par 200 kg līdz vairāk par 1000 kg, kas nepieciešami iepriekš minētās puslodes pilnīgai iespiešanai koksnē. Pēc cietības visas koku sugas var iedalīt:
* mīkstas koksnes koku sugas, ar cietību 200-350 kg
* mēreni mīkstas, ar cietību 351-500 kg
* vidēji cietas, kuru cietība 501-650 kg
* cietas koksnes koku sugas, ar cietību 651-1000 kg

Koksnes, kuru cietības radītāji pārsniedz 1000kg, Latvijā neaug.

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20070707141201/http://www.calce.umd.edu/general/Facilities/Hardness_ad_.htm Ievads materiālu cietībā (angliski)]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Mineraloģija]]
[[Kategorija:Viela]]
[[Kategorija:Fizikālās īpašības]]