Apskatīt Cionistu organizācija "Mizrahi" izejas kodu

{{Politiskās partijas infokaste
|country = Latvia
|name = Cionistu organizācija "Mizrahi"
|leader = [[Mordehajs Nuroks]]
|headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|foundation = [[1921]]. gadā
|dissolution = [[1934]]. gadā
|ideology = [[cionisms]],<br>[[reliģiskais nacionālisms]]<ref name="MFA">[https://www.mfa.gov.lv/ministrija/publikacijas/latvijas-ebreju-kopiena-vesture-tragedija-atdzimsana#struktura ĀM: Leo Dribins, Armands Gūtmanis, Marģers Vestermanis ''Latvijas ebreju kopiena: Vēsture, traģēdija, atdzimšana'']</ref>
|position = [[Centriski labēja politika|labēji centriska]]<ref name="MFA" />
|footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}}
}}

'''Cionistu organizācija "Mizrahi"''', saīsināti '''"Mizrahi"''' ([[akronīms]] no vārdiem ''Merkaz Ruhani'' — "reliģijas centrs"),<ref name="2saeima">[https://web.archive.org/web/20190607201721/https://www.cvk.lv/upload_file/vesture/2_Saeima.pdf CVK: 2. Saeimas vēlēšanas]</ref> bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]]. Tā tika dibināta [[Rīga|Rīgā]] [[1922]]. gadā<ref name="MFA" /> un likvidēta [[1934]]. gadā, līdz ar [[Ulmaņa apvērsums|valsts apvērsumu]], pēc kura likvidēja visas Latvijas politiskās partijas. Partijas vienīgais vadītājs bija [[Mordehajs Nuroks]]. Partija [[1. Saeimas vēlēšanas|pirmajās Saeimas vēlēšanās]] bija [[Ebreju apvienotais nacionālais bloks|Ebreju apvienotā nacionālā bloka]] kopīgajā sarakstā kopā ar partijām ''[[Histadrut-Hacionit]]'' un [[Ebreju nacionāldemokrātu partija|Ebreju nacionāldemokrātu partiju]], turpmākajās vēlēšanās piedalījās kā atsevišķa partija un ietilpa mazākumtautību partiju blokā, vienubrīd pēc bloka organizētās valdības gāšanas (1926. gadā) tā līderis Nuroks vadīja Ministru kabinetu. Politiski partija parasti turējās kopā ar latviešu politiķu kreiso spārnu,<ref>Aivars Stranga, ''Ebreji un diktatūras Baltijā (1926—1940)'', 115. lpp.</ref><ref name="Sprūde">V. Sprūde, ''“Ebreju politiķis Mordehajs Nuroks — neparasta personība ne tikai Latvijas vēsturē”'', Latvijas Avīze, oktobris 2013: 10.-11. lpp.</ref> starptautiski bija aktīva [[Vispasaules ebreju kongress|Vispasaules ebreju kongresā]], lai gan tās saimnieciskā pozīcija bija labēja un aizstāvēja privātīpašnieku tiesības pret valsts monopoliem, kā arī iestājās pret ebreju saimniecisku diskrimināciju no valsts iestāžu puses.<ref>Aivars Stranga, ''Ebreji un diktatūras Baltijā (1926—1940)'', 131-132. lpp..</ref>

== Vēsture ==

=== Ideoloģijas rašanās ===
Reliģisko [[Cionisms|cionistu]] kustība "Mizrahi" tika dibināta [[Viļņa|Viļņā]] 1902. gadā rabīna Reinsa sasauktajā<ref>[https://mizrachi.org/mission/ Mizrachi. org: Our Founder]</ref> pasaules reliģisko cionistu konferencē, noformējoties no kopš 19. gadsimta vidus attīstošās ideoloģijas. Kustībai piederīgie uzskatīja, ka cionisma centrā jābūt [[Tora]]i un augošajam ebreju laicīgajam nacionālismam jābūt pakļautam reliģisko mērķu sasniegšanai. Viens no "Mizrahi" pamatlicējiem<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/22206-j%C5%ABdaisms-Latvij%C4%81 Enciklopēdija.lv: jūdaisms Latvijā]</ref> un kā pirmām kārtām reliģiskas kustības ideologiem bija toreizējais [[Bauska]]s (1895—1904), vēlākais [[Jeruzaleme]]s ortodoksālais rabīns [[Ābrams Īzaks Kūks]],<ref>Yehudah Mirsky, Rav Kook: ''Mystic in a Time of Revolution'', 34. lpp.</ref><ref name="Sinkēviča">[https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/4953/44617-Eva_Sinkevica_2014.pdf LU.lv: Eva Sinkēviča, Reliģiskā cionisma kustība Latvijā: vēsture, organizācijas, ietekme]</ref> kurš uzskatīja [[jūdaisms|jūdaismu]] un ebreju nacionālismu par nesaraujami saistītiem.<ref>[https://www.jewishpress.com/indepth/opinions/rav-kook-from-the-pages-of-the-jewish-press-in-1961/2017/08/25/ Rav Kook, From The Pages Of The Jewish Press In 1961]</ref>

Jau 19. gadsimta vidū reliģiskā cionisma idejas bija kļuvušas populāras Latvijā; viens no šīs kustības atbalstītājiem, ietekmīgais koktirgotājs Šmuels Hiršfelds šo ideju iespaidā 1882. gadā izceļoja uz [[Palestīna|Palestīnu]] un nodibināja tur pilsētu [[Rišonlecijona|Rišon Le Cionu]].<ref name="Sinkēviča" /> Šajā laikā reliģiskais cionisms bija daudz stingrāks kā nākamajā gadsimtā; viens no tālaika viņa redzamākajiem pārstāvjiem un organizācijas "''Hovevej Cion''" ("Cionas mīlētāji") vadītājiem un Bauskas rabīns (1862—1889) [[Mordehajs Eliasbergs]] iestājās pret neticīgo ebreju-cionistu ielaišanu Izraēlā, jo tur viņu grēks pret ticību būšot daudz lielāks. Taču pēc gadiem 20 viņš savu Palestīnas apmeklējumu rezultātā savu attieksmi mīkstināja, un tas pats vēlāk notika ar Kūku.

=== Latvijas politikā ===

Latvijā pēc neatkarības iegūšanas šo kustību kā politisku partiju uz 1921. gada [[1. Saeimas vēlēšanas|1. Saeimas vēlēšanām]] noformēja Latvijā no bēgļu gaitām atgriezies Mordehajs Nuroks. Partija uzreiz izrādījās konfliktā ar ortodoksālo jūdaismu atbalstošo [[Mordehajs Dubins|Mordehaja Dubina]] vadīto partiju "[[Agudas Israel]]", kura bija cionismam naidīga un uzskatīja to par novēršanos no jūdaisma laicīgu mērķu vārdā.<ref name="Sinkēviča" /> Pretējā flangā atradās liberālie anticionisti, kuri uzskatīja, ka ebrejiem sava valsts nav vajadzīga un tiem jāintegrējas esošajā sabiedrībā, un laicīgie nacionālisti, kuri iestājās par cionismu un pret reliģiju. Pazīstamais Krievijā dzimušais ebreju darbinieks [[Vladimirs Žabotinskis]] vizītes laikā Latvijā 1923. gadā palīdzēja organizēties laicīgajai cionistu-revizionistu kustībai "''[[Betar]]''", kura iestājās par Izraēlas zemes atgūšanu jebkuriem līdzekļiem un kuras starptautiskā galvenā mītne 1926.-1930. gadā atradās Rīgā.<ref>[https://www.jewishvirtuallibrary.org/betar JewishVirtualLibrary, BETAR]</ref> No ebreju partijām Latvijas Saeimā vairākkārt iekļuvuši tikai ortodoksi "''Agudas Israel''" , reliģiskie cionisti "''Mizrahi''", kreisie reliģiskie cionisti "''Ceirei Mizrahi''" un kreisais "[[Bunds]]". Vēlēšanu propaganda starp partijām visu laiku bija diezgan agresīva un personiski orientēta pat pēc tālaika standartiem; ebreju partiju darbību lielā mērā noteica personālijas, īpaši Nuroks un Dubins.<ref name="Sinkēviča" />

Nuroks, kas bija ievērojami cīnījies par ebreju tiesībām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, kad [[Krievijas Impērija]]s armija izsūtīja [[Kurzeme]]s ebrejus no piefrontes zonas, vainojot tos sadarbībā ar vāciešiem, pateicoties tam saņēma lielu atbalstu no Kurzemes ebrejiem, nereti arī no tādiem, kas viņa idejas neatbalstīja. Kopā ar viņu par jaunās partijas līdzpriekšsēdētājiem kļuva Josels un Zodens Friedmani.<ref>LVVA, 3724-11770s, 2-3.</ref> 1921. gada 5. novembrī partijās dibināšanu apstiprināja Iekšlietu ministrija. Partijas statūtos tā tika nosaukta par vispasaules cionistiski ortodoksālās partijas "''Mizrachi''" frakciju un tās mērķis ir apvienot Latvijas ticīgos ebrejus, lai izveidotu aizsargātu ebreju mājvietu Palestīnā, saskaņā ar 1897. gada cionistu kongresā pieņemto [[Teodors Hercls|Teodora Hercla]] "Bāzeles programmu". Frakcijas uzdevumi bija organizēt ebreju interešu aizstāvību un praktiski sagatavot tos emigrācijai uz Palestīnu ar mērķi ierīkot tur dzīvi uz reliģiskiem pamatiem, kā arī vākt ziedojumus šim mērķim.<ref name="Sinkēviča" />

1926. gada decembrī, kad bija jāsastāda jauna valdība un sociāldemokrāta A. Rudēvica mēģinājums neizdevās, prezidents J. Čakste lūdza to izdarīt M. Nuroku, jo latvieši sadrumstalotības dēļ to nebija varējuši izdarīt. M. Nuroks šo uzdevumu paveica pāris dienās, sarunājot atbalstu mazākumtautību partijās un izveidojot sociāldemokrātu valdība, kurā pats Nuroks nepiedalījās un to neplānoja, bet šī valdība vienalga tika saukta par "Nuroka valdību".<ref name="Sprūde" /> Pēc šīs diplomātiskās veiksmes, 1928. gadā "Mizrahi" ieguva 38% ebreju partiju balsu (trīs ceturtdaļas no tām — Rīgā un [[Liepāja|Liepājā]]) un Saeimā iekļuva ne tikai Mordehajs Nuroks, bet arī partijas otrais numurs — viņa brālis.<ref name="3saeima" />

1933. gadā Nuroks un viņa partija stingri iestājās pret jauno [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] valdību [[Trešais reihs|Vācijā]], kura uzreiz sāka saimnieciskus pasākumus pret ebrejiem, un aicināja Latvijas valdību rīkoties pret kreisajiem un labējiem ekstrēmistiem, kā arī boikotēt Vācijas uzņēmumus. Par šo pozīciju pret partiju tika sākta tiesvedība, kuru pārtrauca [[Ulmaņa apvērsums]]. Tomēr boikota organizatori tika īslaicīgi ieslodzīti Liepājas nometnē.<ref>V. Kaņepe, sast., ''Latvijas izlūkdienesti 1919-1940. 664 likteņi'' (Rīga: LU žurnāla “Latvijas vēsture” fonds, 2001), 235-239. lpp.</ref>

=== Mordehaja Nuroka darbība pēc Latvijas partijas likvidācijas ===
Pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma "Mizrahi" tika aizliegta kopā ar citām politiskajām partijām. Nuroks, kurš bija stingrs demokrātijas un [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] aizstāvis, jaunajai valdībai bija lieks — Ulmanim tuvāka bija "''Agudas Israel''", kuras vadītājs Dubins tam bija tuvs paziņa un, būdami reliģiskie ortodoksi, daudz mazāk bija uztraukti par Latvijas politikā notiekošo. Dubinam arī vienīgajam tika ļauts publicēt vienīgo ebreju avīzi "''Haint''" [[jidišs|jidišā]] 1934.-1940. gados un faktiski turpināt nepolitisko partijas darbības daļu kā biedrībai "''Machane Israel''".<ref name="Sinkēviča" /> Nuroks šajā laikā pievērsās starptautiskai darbībai un dažādos ebreju saietos brīdināja par [[nacisms|nacisma]] briesmām, piemēram, pasaules ebreju kongresā [[Ženēva|Ženēvā]] 1936. gadā kritizējot ebreju lielrūpniekus, kreisos internacionālistus un reliģiozos ortodoksus, kuri nenovērtējot nacisma bīstamību ebrejiem, kā arī pasaules valdības, kuras esot pārāk iecietīgas pret Hitlera agresīvajiem plāniem.<ref>141-טרטקובר, אריה, עיון. זכר מרדכי. ירושלימ: הוצאת מוסד הרב קוק, 1967 ,142.</ref> 1939. gadā, īsi pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākšanās, Vispasaules cionistu kongresā, būdams viens no "''Mizrahi''" frakcijas oficiālajiem līderiem, beigu runā viņš teica: "''neviens no mums nevar izvairīties no kaujas (...) Kad mēs aizbrauksim no Ženēvas vistraģiskākajā brīdī, mēs pacelsim savas rokas pret debesīm un lūgsim, lai lielgabalu troksnis apklustu un pasaulē vairs nebūtu granātu krusas.''"<ref>S. Dubnov, ''“A dank cu rov M. Nurok”'', Unzer Vort, Nr. 275., 3. november 1939</ref> Tomēr viņa brīdinājumi netika uztverti pietiekami nopietni ne pasaulē, ne Latvijā.

== Dalība Saeimas vēlēšanās ==
{| class="wikitable sortable"
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti (no 100)
|-
| 1922
| [[1. Saeimas vēlēšanas]]
| 2,1 (kopējais saraksts)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cvk.lv/uploads/files/Veidlapas/1_Saeimas_velesanu_rezultati.pdf |title=CVK: 1. Saeimas vēlēšanas |access-date={{dat|2021|02|26||bez}} |archive-date={{dat|2021|04|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210417025254/https://www.cvk.lv/uploads/files/Veidlapas/1_Saeimas_velesanu_rezultati.pdf }}</ref>
| 2 (kopējais saraksts)
|-
| 1925
| [[2. Saeimas vēlēšanas]]
| 1,27<ref name="3saeima">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cvk.lv/upload_file/vesture/3_Saeima_1.pdf |title=CVK: 3. Saeimas vēlēšanas |access-date={{dat|2021|02|26||bez}} |archive-date={{dat|2021|05|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210507170601/https://www.cvk.lv/upload_file/vesture/3_Saeima_1.pdf }}</ref>
| 1
|-
| 1928
| [[3. Saeimas vēlēšanas]]
| 1,63<ref name="3saeima" />
| 2
|-
| 1931
| [[4. Saeimas vēlēšanas]]
| 1,22<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cvk.lv/upload_file/vesture/4_Saeima_1.pdf |title=CVK: 4. Saeimas vēlēšanas |access-date={{dat|2021|02|26||bez}} |archive-date={{dat|2021|05|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210507152842/https://www.cvk.lv/upload_file/vesture/4_Saeima_1.pdf }}</ref>
| 1
|-
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

{{2. Saeima|state=autocollapse}}
{{3. Saeima|state=autocollapse}}
{{4. Saeima|state=autocollapse}}

[[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]]