Apskatīt Cēsu pils izejas kodu

{{Militārās konstrukcijas infokaste
|name=Cēsu pils
|image=CesuPils 2017-09-10.jpg
|caption=Cēsu galvenā pils (kastela) 2017. gadā
|coordinates={{coord|57.31344|25.27025|type:landmark_region:LV|display=inline}}}
|image_map=CesuPils PLANS 2009-11-02.jpg
|image_map_caption=Cēsu pils plāns
|website=[http://www.cesupils.lv/ www.cesupils.lv]
|open_to_public = 10:00–17:00
|ownership=Cēsu novada pašvaldība
}}

'''Cēsu pils''' ({{val|la|arx Kesia}}, {{val|de|Schloß Wenden}}) ir lielākā [[viduslaiki|viduslaiku]] pils Latvijā. [[Zobenbrāļu ordenis]] pils celtniecību uzsāka pirms 1218. gada,<ref name="Caune">Caune A., Ose I. Latvijas 12. gadsimta beigu — 17. gadsimta vācu piļu leksikons. Rīga, 2004.</ref> taču spožākā uzplaukumu periodu tā piedzīvoja [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] valdīšanas laikā. Postošo [[Livonijas karš|Livonijas karu]] Cēsu pils sagaidīja kā varenākais cietoksnis [[Livonija|Livonijā]]. 1577. gada septembrī apmēram 300 pilī patvērumu meklējušie ļaudis, nevēlēdamies krist [[Krievijas cars|Krievijas cara]] [[Ivans IV|Jāņa Briesmīgā]] karaspēka gūstā, uzspridzinājās ar šaujampulveri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pilsvesture.cesis.lv/vesture/11-nodala-cinas-ar-cara-karaspeku/|title=Cēsu pils vēsture {{!}} Cīņas ar cara Ivana IV karaspēku pie Cēsīm|last=Dzenis|first=Agris|access-date=26-11-2018|date=2014-01-01}}</ref> Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] Cēsu pili vairs neatjaunoja, vienīgi kādreizējo priekšpils vārtu ēku pārbūvēja par Cēsu pilsmuižas kungu māju jeb [[Cēsu pilsmuiža|Cēsu Jauno pili]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Cēsu Jaunā pils|last=Bruģis|first=Dainis|publisher=|year=2016|isbn=978-9984-805-91-7|location=Cēsis|pages=88}}</ref> 19. gadsimta gaitā romantisma kustība modināja plašākas sabiedrības interesi par Cēsu pili kā senatnes pieminekli<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Cēsu pils ilustrētā vēsture|last=Kalniņš|first=Gundars|publisher=|year=2017|isbn=978-9934-8472-6-4|location=Cēsis|pages=47}}</ref> tādējādi aizsākot pils saglabāšanas un izpētes vēsturi. Šodien Cēsu pils ir ceļotāju iecienītākais apskates objekts [[Cēsis|Cēsīs]] un viens no izcilākajiem kultūras tūrisma galamērķiem Latvijā.

== Vēsture ==

=== Pirmsākumi (13. gadsimts) ===
1207. gadā [[Cēsis]], līdz ar citām teritorijām [[Gauja]]s kreisajā krastā, nokļuva [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] valdījumā, bet [[Vendi (Livonija)|vendu]] koka pils Riekstu kalnā (tagadējā Pils parkā) kļuva par nelielas ordeņa bruņinieku vienības mītnes vietu.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Cēsu pils ilustrētā vēsture|last=Kalniņš|first=Gundars|publisher=|year=2017|isbn=978-9934-8472-6-4|location=Cēsis|pages=9}}</ref> Labi apgādātā un stratēģiski izdevīgi novietotā Veccēsu pils (vācu: ''Alt-Wenden'') kalpoja kā svarīgs [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] administratīvais un militārais centrs — ordeņa karaspēka pulcēšanās vieta un atbalsta punkts igauņu zemju pakļaušanai un jauniegūto teritoriju aizsardzībai. [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] bruņiniekiem vendu pils Riekstukalnā bija tikai pagaidu dzīvesvieta. No [[Indriķa hronika|Indriķa Livonijas hronikā]] sniegtajām liecībām izriet, ka 1218. gadā līdzās [[Vendi (Livonija)|vendu]] pilij zobenbrāļiem jau bijusi pašiem sava pils,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.historia.lv/raksts/xxii-tulkojums-latviesu-valoda-229-237lpp|title=Indriķa hronika|last=|first=|access-date=26-11-2018|date=07-01-2014}}</ref> kuras celtniecība, visticamāk, uzsākta ap 1213. vai 1214. gadu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Cēsis un vendi // Quo vadis, Cēsis?|last=Apals|first=Jānis|publisher=|year=2007|isbn=9984-39-235-X|location=Cēsis|pages=39}}</ref>

Jaunās mūra pils būvniecībai zobenbrāļi izraudzījās Riekstu kalnam blakus esošo augstienes stūri. Rokot pils aizsardzības grāvi, pils celtnieki atsedza Cēsīm raksturīgo zemes dzīļu bagātību — [[Dolomīts|dolomītu]], kas kā pamatmateriāls izmantots visu pils daļu būvniecībā. Akmeņlauztuvju atrašanās turpat būvlaukuma pakājē ievērojami atviegloja un paātrināja pils celtniecības gaitu. Konkrētas ziņas par pils celtniekiem diemžēl nav saglabājušās, taču jādomā, ka būvdarbus galvenokārt veikuši no vācu zemēm atbraukušie meistari — akmeņkaļi, mūrnieki un namdari —, līdzdarbojoties Livonijas vietējiem amatniekiem un strādniekiem, savukārt materiālu sagāde un zemes darbi uzdoti pilsnovada zemniekiem. Lai vai kā, 20. gadsimta sākumā pierakstītā teika par sievietēm, kam vergošana pils akmeņlauztuvēs liegusi pienācīgi barot savus bērniņus,<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu tautas teikas. Vēsturiskās teikas|last=|first=|publisher=|year=1988|isbn=|location=Rīga|pages=223.–224}}</ref> un apgalvojumi, ka “visi pils akmeņi aplipuši vendu sviedriem un asinīm”, vērtējami kā ideoloģizētas spekulācijas par vācu paverdzināto “senlatviešu” dzīvi “tumšajos viduslaikos”.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Cēsu pils ilustrētā vēsture|last=Kalniņš|first=Gundars|publisher=|year=2017|isbn=978-9934-8472-6-4|location=Cēsis|pages=55}}</ref>

Liecības par Cēsu pils sākotnējo veidolu ir visnotaļ trūcīgas. Visticamāk, aizsarggrāvja norobežotā laukuma malās pils celtnieki veidoja augstu un biezu aizsargmūri, bet mūra ieskautajā pagalmā būvēja dzīvojamās un saimniecības ēkas.<ref name=":0" /> Pagalma ziemeļaustrumu stūrī celtās kapelas romānikas periodam raksturīgās velvju konsoles mākslas vēsturniekiem ir ļāvušas šo pils daļu datēt ar 13. gadsimtu,<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Die Burgen in Estland und Lettland|last=Tuulse|first=Armin|publisher=|year=1942|isbn=|location=Dorpat|pages=127}}</ref> tātad pils senāko būvniecības periodu. Pārējās Cēsu pils senākās ēkas ir nojauktas vēlāko pārbūvju gaitā.
=== Uzplaukums (14.—16. gadsimts) ===
[[Attēls:CesuPils 1550.jpg|thumb|370x370px|Cēsu pils ap 1550. gadu. Rekonstrukcijas zīmējumi no grāmatas "Cēsu pils ilustrētā vēsture" (2017).]]
Pēc Zobenbrāļu ordeņa sakāves [[Saules kauja|Saules kaujā]] ordeņa zemes un atlikušie brāļi tika iekļauti [[Vācu ordenis|Vācu ordenī]]. Vācu ordeņa Livonijas atzars pārņēma arī Cēsu pili, turpmākajos gadsimtos padarot to par vienu no spēcīgākajiem atbalsta punktiem visā Baltijā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Cēsu Jaunā pils|last=Bruģis|first=Dainis|publisher=|year=2016|isbn=978-9984-805-91-7|location=Cēsis|pages=21}}</ref> Cēsu pils funkcionēja kā viens no Vācu ordeņa Livonijas atzara militārajiem un administratīvajiem centriem. Līdz 15. gadsimta sākumam pils atradās Livonijas atzara kapitula locekļa — [[Cēsu komturi un fogti|komtura]] — pārvaldībā. Administratīvā centra funkcijas paplašinājās kopš 14. gadsimta, kad pilī regulāri sāka notikt kapitulu sanāksmes. Pēc 1413. gada, kad tika izveidots Livonijas mestram tieši pakļauts apgabals, Cēsu pils kļuva par vienu no mestru rezidencēm, bet pēc [[Rīgas pils]] nopostīšanas 1484. gadā — par vienīgo mestru rezidenci un Livonijas politisko centru, kur visbiežāk uzturējās mestrs ar galmu, notika kapituli un Livonijas pilsētu sapulces, tika uzņemti sūtņi un risināti svarīgi ārpolitiski jautājumi.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Cēsu pils Vācu ordeņa Livonijas atzara valdīšanas laikā // Cēsu pils raksti II|last=Dzenis|first=Agris|publisher=|year=2018|isbn=978-9934-8685-1-1|location=Cēsis|pages=24}}</ref>

Cēsu pilī Vācu ordenis izvērsa vērienīgas pārbūves. Veco pils ēku vietā tika pakāpeniski celta monumentāla kvadrātiska plānojuma pils jeb kastela, ko veidoja ap iekšējo pagalmu izbūvēti četri vairākstāvu korpusi. Šis, no Prūsijas ieviestais ordeņa piļu būvtips, lielā mērā balstījās nepieciešamībā veidot viegli aizsargājamus „nocietinātus klosterus”, kuros ordeņa brāļiem paredzētās telpas būtu izkārtotas pēc iespējas kompakti. Kastelas papildus aizsardzībai un dažādu saimniecības ēku izvietošanai tika ierīkotas arī plašas priekšpilis. Grandiozo pārbūvju rezultātā Cēsu pils bija kļuvusi par vienu no lielākajām un varenākajām Vācu ordeņa pilīm.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Cēsu pils|last=Kalniņš|first=Gundars|publisher=|year=2014|isbn=978-9934-8472-0-2|location=Cēsis|pages=4}}</ref>

Cēsu pils nozīme un varenība nebijušus apmērus sasniedza laikā no 1494. līdz 1535. gadam, kad ordeņa priekšgalā atradās mestrs [[Valters fon Pletenbergs]] — viens no ievērojamākajiem Livonijas politiķiem un karavadoņiem. Valters fon Pletenbergs (tāpat kā abi iepriekšējie mestri) par savu galveno dzīvesvietu izraudzījās Cēsu pili. Šeit viņš pieņēma ārvalstu sūtņus, pulcināja savus padomniekus un kapitulu sanāksmēs tikās ar ordeņa augstāko vadību, lai risinātu ordeņa iekšējos jautājumus un skaidrotu attiecības ar Livonijas bīskapiem un pilsētām.

Pletenberga laikabiedrs Bartolomejs Grēfentāls savā hronikā norādījis, ka mestrs “Cēsu pili, kur atradās viņa rezidence un galma nometne, izrotāja ar trim jauniem torņiem, mūriem un bastejām”.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Bartholomäus Grefenthal’s Livländische Chronik //
Monumenta Livoniae antiquae, Bd. V|last=|first=|publisher=|year=1847|isbn=|location=Riga und Leipzig|pages=44}}</ref> Nav precīzi zināms, kuri trīs no kopumā pieciem pils torņiem celti Pletenberga valdīšanas laikā, taču nav šaubu — 16. gadsimta sākumā Cēsu pils piedzīvojusi grandioza apmēra pārbūves. To gaitā pils ieguva ne tikai minētos aizsardzības torņus, bet arī savam izcilajam statusam atbilstoši veidotus interjerus, piemēram, grezni velvēto mestra guļamistabu rietumu tornī un kapitula zāli dienvidu korpusā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Cēsu pils ilustrētā vēsture|last=Kalniņš|first=Gundars|publisher=|year=2017|isbn=978-9934-8472-6-4|location=Cēsis|pages=22}}</ref>

=== Traģēdija (1577. gads) ===
{{Main|Cēsu pils aplenkums (1577)}}
[[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1577. gada vasarā Krievijas cars [[Jānis Briesmīgais]] devās jaunā karagājienā no Pleskavas uz Livoniju, kurā piedalījās vairāk kā 29 tūkstoši karavīru ar 19 lielgabaliem, kavalērijas daļās bija 1440 [[kazaki]] un 4227 [[tatāri]]. 28. augustā cara vadībā krievu un tatāru karaspēks ieņēma [[Ērgļu viduslaiku pils|Ērgļu pili]] un devās uz Cēsu pili, kurā atradās [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]]. Sakarā ar aizdomām par Magnusa nodevību, cars lika viņu apcietināt un padzīt viņa karaspēku.<ref>[[Edgars Dunsdorfs]], [[Arnolds Spekke]]. Latvijas vēsture 1500 — 1600. Daugava, 1964. — 157 lpp.</ref>

Pilī atradās daži simti Cēsu un tuvākās apkārtnes iedzīvotāju, pēc hronista Laurentija Millera sniegtajām ziņām — galvenokārt sievietes un bērni.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Septentrionalische Historien|last=Müller|first=Laurentius|publisher=|year=1595|isbn=|location=Amberg|pages=7}}</ref> Savukārt ar smagajiem lielgabaliem bruņotie krievu un tatāru karapulki bija mērāmi tūkstošos. Hronists [[Salomons Henings]] vēsta, ka pils aizstāvju vidū esot valdījusi nolemtība un bezcerība — kad pie loga stāvošo nogalinājis krievu raidītais šāviņš, kritušā vietu ieņēmis nākamais, cerot ātrāk doties nāvē.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pilsvesture.cesis.lv/avoti/1577-09-salomons-henings/|title=Cēsu pils vēsture {{!}} Fragments no Salomona Heninga hronikas|last=Dzenis|first=Agris|access-date=26-11-2018|date=01-01-2018}}</ref>
Piecas diennaktis ilgajā apšaudē bija ievērojami cietusi arī pati pils — biezajās sienās veidojās arvien lielākas plaisas un izgruvumi. Cēsu pils liktenis bija izlemts, taču tās mūros patvērumu meklējušie ļaudis bija gatavi uz visu, lai tikai nebūtu jākrīt nežēlīgo iebrucēju gūstā. Tie nolēma spert galējo soli — kopīgi uzspridzināties ar šaujampulveri. Kolektīvās pašnāvības aizkustinošāko aprakstu sniedzis Salomons Henings: “Tas bija skumjāk par skumju, kā labie ļaudis metās ceļos telpā, zem kuras bija novietots šaujampulveris. Vīri un sievas sadevās rokās, bērni sapulcējās ap saviem vecākiem, zīdāmie bērniņi vēl bija pie mātes krūts. Šaujampulveris tika aizdedzināts, un visi uzspridzinājās, izņemot tos, kas bija paslēpušies citviet pilī.”<ref name=":1" />
1577. gada decembrī apmēram 200 jātnieku un tikpat kājnieku [[Jānis Bīriņš|Jāņa Bīriņa]] vadībā pēkšņā nakts uzbrukumā padzina krievu garnizonu no Cēsu pils.

Vairāku traģēdijā bojāgājušo mirstīgās atliekas atsegtas 1974. gadā, veicot eksplozijā aizgruvušo Cēsu pils rietumu korpusa pagrabtelpu arheoloģisko izpēti.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Daži uz Livonijas kara laiku attiecināmi atradumi Cēsu pilī // Arheoloģija un etnogrāfija, XIV|last=Apala|first=Zigrīda|publisher=|year=1983|isbn=|location=Rīga|pages=}}</ref>
2020. gadā Cēsu pils dienvidu tornī (Garajā Hermanī), apsekojot vairākus gadsimtus nepieejamo vītņu kāpņu telpu, uz kāda akmens atrada iegravētu ģerboņa vairogu ar iniciāļiem WKVA un uzrakstu "Ja Dievs par mums, kas būs pret mums" ({{val|la|Si Deus pro nobis quis contra nos}}).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cesu-pili-atrod-unikalu-uzrakstu.a365037/ Cēsu pilī atrod unikālu uzrakstu] lsm.lv 2020. gada 26. jūnijā</ref>

=== Noriets (17.—18. gadsimts) ===
[[Attēls:CesuPils c1685a.jpg|alt=|thumb|center|730x730px|Cēsu pils panorāma ap 1685. gadu. Mērnieka Johana Palmstruka izgatavotais zīmējums ir senākais zināmais Cēsu pils un pilsētas nocietinājumu attēlojums.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Cēsu pils ilustrētā vēsture|last=Kalniņš|first=Gundars|publisher=|year=2017|isbn=978-9934-8472-6-4|location=Cēsis|pages=42}}</ref>]]
Karā cietusī pils 1582. gada [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamas Zapoļskas miera līgumā]] tā nodēvēta par Cēsu pilsnovada citadeli ({{val|la|arx Kesia}}, {{val|ru|Кесь}}). 1585. gadā nominētais [[Cēsu prezidents]] [[Jirgens fon Fārensbahs]] mazpamazām centās to savest kārtībā, taču savu pirmskara veidolu pils vairs neatguva.

[[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] laikā Cēsis nonāca Zviedrijas pakļautībā. Apmēram pus gadsimta garumā pils piederēja Zviedrijas valsts kancleram grāfam [[Aksels Uksenšerna|Akselam Uksenšernam]], kura dzimtai tā piederēja līdz 1680. gada muižu redukcijai.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas viduslaiku pilis IV|last=|first=|publisher=|year=2004|isbn=9984-601-07-2|location=Rīga|pages=121}}</ref> Drīz pēc pāriešanas kroņa īpašumā Cēsu pilī tika nomitināti virsnieka Grabova komandētie jātnieku nodaļas karavīri. Tie pili esot tik ļoti izpostījuši, ka tā izskatījusies kā izlaupīta — pils durvis un grīdas kareivji bija sakurinājuši malkā, bet logu svina ierāmējumus pārkausējuši lodēs.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Cēsu Jaunā pils|last=Bruģis|first=Dainis|publisher=|year=2016|isbn=978-9984-805-91-7|location=Cēsis|pages=64}}</ref> Pēc šiem grautiņiem pils vairs netika remontēta un apdzīvota. Arī savu militāro nozīmi Cēsu pils bija pilnībā zaudējusi, un 17. gadsimta nogalē tā nav ierindota nevienā izmantojamo Vidzemes cietokšņu sarakstā. 
1636. gadā par Cēsu apriņķa centru noteica [[Koknese|Koknesi]].

[[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] pirmajos gados Cēsu pils demolēšanu turpināja Vidzemē iebrukušais krievu karaspēks. Tālāku senā cietokšņa postīšanu veica lietus un sals, kas pakāpeniski, bet nenovēršami grāva bez jumtiem palikušos akmens mūrus. Ar lietus ūdeni piesūkušies, iegruva koka griesti un mūra velves, no mitrajām sienām atdalījās apmetums, savukārt sala iedarbībā saira akmeņus saturošā mūrjava. Pils mazpamazām “iegrima” gruvešos.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Cēsu pils ilustrētā vēsture|last=Kalniņš|first=Gundars|publisher=|year=2017|isbn=978-9934-8472-6-4|location=Cēsis|pages=44}}</ref>

=== Atdzimšana (19. gadsimts) ===
[[Attēls:Cesu pilsdrupas  1793.jpg|thumb|Cēsu pilsdrupas 1793. gadā (no Broces kolekcijas).]]
[[Attēls:Cēsis Castle in early 19th century by A. M. Hagen.png|thumb|Cēsu pilsdrupas ([[Augusts Matiass Hāgens]] 1820. gadā).]]
[[Attēls:Cēsis Castle in 1842.jpg|thumb|Cēsu pilsdrupas 1842. gadā.]]
18. gadsimta nogalē dzimusī romantisma kustība pakāpeniski modināja arvien plašākas sabiedrības interesi par pagātnes mantojumu un senatnes pieminekļiem. Sekojot brīvā plānojuma parku veidošanas modei, ap 1830. gadu Cēsu pilsmuižas īpašnieks [[Kārlis Gustavs fon Zīverss]] “mitro vietu pie mestra pils drupām” pārveidoja par plašu ainavu parku, iekļaujot tajā seno vendu pilskalnu un viduslaiku pils mūri.<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Cēsu pils ilustrētā vēsture|last=Kalniņš|first=Gundars|publisher=|year=2017|isbn=978-9934-8472-6-4|location=Cēsis|pages=49}}</ref>

Pils parks kalpoja par pastaigu un atpūtas vietu ne tikai [[Zīversi|Zīversu]] ģimenei un tās viesiem, bet arī Kārļa Gustava Zīversa 1841. gadā izveidotās ūdensdziedniecības iestādes pacientiem. Parka pastaigu celiņi vijās arī cauri agrākajam viduslaiku pils iekšpagalmam, un pilsdrupas kļuva par iecienītu parka apmeklētāju apskates objektu. Pilsdrupu apkārtne tika kopta, labiekārtota un pat veikti atsevišķu pils daļu remontdarbi.<ref name=":2" />

20. gadsimta sākumā Cēsu pils saglabāšanas darbu organizēšanā iesaistījās [[Rīgas Vēstures un senatnes pētītāju biedrība]]. Tās biedri nevēlējās pieļaut, ka lietus un sala iedarbības dēļ sagrūst t. s. Mestra zāles greznā griestu velve. Arhitekts [[Hermanis Zeiberlihs]] sagatavoja torņa jumta izbūves projektu un aktīvisti uzsāka ziedojumu vākšanu. 1914. gada maijā torņa augšdaļas atjaunošana un apjumšana varēja sākties. Darbu īstenošanu uzticēja vietējam būvuzņēmējam [[Pēteris Meņģelis|Pēterim Meņģelim]], kurš lielāko būvdarbu daļu apņēmās veikt bez atlīdzības, jo biedrībai nebija izdevies savākt visus nepieciešamos līdzekļus. Torņa jumts tika pabeigts tā paša gada septembrī, kad Eiropu jau bija sācis plosīt [[Pirmais pasaules karš]].

=== Mantojums (20.—21. gadsimts) ===
[[1920. gada agrārā reforma Latvijā|1920. gada agrārajā reformā]] lielākā Cēsu pilsmuižas daļa, tai skaitā viduslaiku pils drupas, grāfu Zīversu dzimtai tika atsavināta par labu jaunizveidotajai Latvijas valstij. 1925. gadā Pieminekļu valde Cēsu pili iekļāva valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Ar Pieminekļu valdes un Cēsu pilsētas valdes gādību pils tika sakopta un labiekārtota, kā arī veikti vairāku tās daļu mūru nostiprināšanas darbi. 1930. gados Latvijā uzplauka nacionālā tūrisma kustība “Apceļo savu dzimto zemi!”, kuras galvenais mērķis bija latviskas Latvijas propaganda. Cēsu pilij, ko ik gadu apmeklēja vairāki tūkstoši ceļotāju, šajā ideoloģiskajā kampaņā bija nozīmīga loma — atgādināt par pagājušajiem “700 verdzības gadiem”.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Cēsu pils ilustrētā vēsture|last=Kalniņš|first=Gundars|publisher=|year=2017|isbn=978-9934-8472-6-4|location=Cēsis|pages=54}}</ref>

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] bez saimnieka palikušo Cēsu pili neviens nekopa, tādēļ daudzajiem apmeklētājiem bijis “ik uz soļa jāsaduras ar nekulturālības pazīmēm”. Situācija uzlabojās, kad 1949. gadā likvidēja [[Cēsu pilsmuiža|Jaunajā pilī]] ierīkotos komunālos dzīvokļus un tā kļuva par Cēsu Novadpētniecības muzeja mājvietu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Cēsu Jaunā pils|last=Bruģis|first=Dainis|publisher=|year=|isbn=978-9984-805-91-7|location=Cēsis|pages=228}}</ref> Pilsdrupas no jauna tika iežogotas, bet muzeja darbinieki kopā ar vietējo skolu jaunatni rīkoja drupu un to apkārtnes sakopšanas talkas.

Jaunais pils saimnieks — Cēsu muzejs — tolaik uz pilsdrupām raudzījās kā uz sākotnējā izskatā atjaunojamu celtni, nebūt nedomājot par autentiskuma un vēsturiskās patinas saglabāšanu. Kopš 20. gadsimta otrās puses seno pilsdrupu konservācijas metodes un nostādnes ir ievērojami mainījušās. Mūru konservācija Cēsu pilī mūsdienās tiek veikta ļoti rūpīgi, respektējot dažādu laiku liecības un uzslāņojumus. 20. gadsimta gaitā lolotos utopiskos pils rekonstruēšanas plānus šodien ir aizstājusi minimālas iejaukšanās pieeja, kas paredz saglabāt pilsdrupu romantisko raksturu un autentiskumu. Mūru atjaunošanā restauratori vairs neizmanto “neelpojošo” cementu un rūpnieciski ražotos ķieģeļus. To vietā tiek lietoti materiāli, kas vides ietekmē noveco dabīgi, — kaļķu java, dolomīts un pēc tradicionālām metodēm gatavoti ķieģeļi. Darbus veic profesionāli restauratori un kvalificēti amatnieki ar pieredzi akmens mūru konservācijā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Cēsu pils ilustrētā vēsture|last=Kalniņš|first=Gundars|publisher=|year=2017|isbn=978-9934-8472-6-4|location=Cēsis|pages=59}}</ref>

Arheoloģiskie izrakumi Cēsu pilī veikti 1927. gadā (Artūrs Štāls), 1960. gadā (Roberts Malvess) un 1974.—2008. gadā (Zigrīda Apala). Kopumā arheoloģiski pētīta gandrīz 10 000 m² liela pils kompleksa teritorija. Vērienīgo izrakumu rezultātā Cēsu pils ir kļuvusi par arheoloģiski plašāk pētīto un atradumiem bagātāko viduslaiku pili Latvijā. Lielākais vairums no apmēram 13 000 pils izrakumos uzieto senlietu glabājas Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, bet kopš 2004. gada pils atradumi tiek nodoti Cēsu muzeja krājumā. Arheologu un muzeju darbinieku turpmākā darba prioritātes vairs nesaistās ar liela mēroga izrakumu turpināšanu Cēsu pilī, bet gan ar iegūtā arheoloģiskā materiāla pilnvērtīgu saglabāšanu, zinātnisku izpēti un plašam interesentu lokam pieejamu publikāciju sagatavošanu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Cēsu pils|last=Kalniņš|first=Gundars|publisher=|year=2014|isbn=978-9934-8472-0-2|location=Cēsis|pages=24}}</ref>

== Apraksts ==
[[Attēls:CesuPils 2017 aero.jpg|thumb|550x550px|Savietojot mūsdienu aerofotogrāfiju ar senāko zināmo Cēsu pils plānu (ap 1685), uzskatāmi redzami pils kompleksa monumentālie apmēri. <small>1 — galvenā pils; 2 — pirmā priekšpils; 3 — otrā priekšpils; 4 — trešā priekšpils.</small>]]
Savas pastāvēšanas pirmos trīs gadsimtus Cēsu pili tās saimnieki vairākkārt pārbūvēja un paplašināja. Plānojuma un apjoma ziņā kulmināciju tā sasniedza 16. gadsimta pirmajā pusē. Šajā laikā pils kompleksu veidoja grandioza galvenā pils un trīs plašas priekšpilis, kopā aizņemot četrus hektārus lielu platību.

=== Galvenā pils ===
Cēsu pils kodolu veidoja ordeņa brāļu dzīvesvieta — galvenā pils jeb kastela. Tā novietota uz pakalna, kurš atrodas divu dziļu dabisku gravu sadurē. Līdz ar to ziemeļu un rietumu malā pili sargāja dabiskas stāvas nogāzes, bet dienvidu un austrumu pusē rakts aizsardzības grāvis.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas viduslaiku pilis IV|last=|first=|publisher=|year=2004|isbn=978-9934-8472-6-4|location=Rīga|pages=123}}</ref> Galvenā pils aizņēma apmēram 60 x 60 metrus lielu laukumu, tādējādi kļūstot par vienu no lielākajām Vācu ordeņa kastelām viduslaiku Livonijā un Prūsijā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Cēsu pils ilustrētā vēsture|last=Kalniņš|first=Gundars|publisher=|year=2017|isbn=978-9934-8472-6-4|location=Cēsis|pages=62}}</ref> Cēsīs, tāpat kā citās Vācu ordeņa pilīs, galvenās pils pagrabstāvu un bēniņus izmantoja kā pārtikas un saimniecībā nepieciešamo mantu noliktavas. Pirmajā stāvā atradās dažādas saimniecības telpas, piemēram, virtuve, maizes ceptuve un alus darītava. Otrajā stāvā bija izvietotas ordeņa brāļu kopdzīves telpas — kapela, kapitula jeb sapulču zāle, remteris (ēdamtelpa) un dormitorijs (guļamtelpa), kā arī istabas ordeņa augstākajiem ierēdņiem.

Šobrīd Cēsu pils iekšējam pagalmam piekļaujas vairs tikai divu korpusu sienas, taču savas pastāvēšanas ziedu laikā galvenās pils būves to ietvēra no visām četrām pusēm. Pagalma ziemeļu un rietumu malā izbūvētie korpusi gāja bojā 1577. un 1578. gada aplenkumu laikā.

=== Priekšpilis ===
Puslokā ap galveno pili, augstu aizsardzības mūru ieskauti, atradās plaši saimniecības pagalmi — priekšpilis. Tās ierīkotas kā ārējā nocietinājumu josla galvenās pils papildu aizsardzībai. Miera laikā priekšpilis izmantoja dažādām saimnieciskām vajadzībām. Cēsu pils priekšpiļu izveides laiks nav zināms, taču senākajos plānos fiksētie apjomi, visticamāk, saistāmi ar pārbūvēm, kas veiktas 15. un 16. gadsimta mijā, karadarbībā ieviešot ugunsieročus.

Galvenās pils dienvidu pusē, augsta aizsardzības mūra ieskauta, atradās pirmā priekšpils. Šajā teritorijā bija izvietotas kalēju smēdes, kurpnieku, seglinieku un citu amatnieku darbnīcas, malkas šķūņi, noliktavas un zirgu staļļi, kā arī daudzas citas saimniecības un dzīvojamās ēkas. Priekšpils ēkas tika izpostītas krievu karaspēka iebrukuma laikā 1577. gadā.

Senākās rakstītās liecības par samērā nelielo otro priekšpili saglabājušās no 1590. gada. Šajā laikā iekļūšanu priekšpils pagalmā sargāja vārtu tornis, kas 17. gadsimtā zīmētajos pils plānos dēvēts par “Pils vārtiem”. Torņa priekšā atradās stāvkoku žogs un ar ūdeni pildīts aizsardzības grāvis, kuram pāri veda “paceļamais tilts uz dzelzs stieņiem un divām dzelzs ķēdēm”. Ieeju vārtu tornī sargāja “resnās un stiprās ķēdēs” iekārts dzelzs režģis, bet aiz tā — masīvas koka vārtu vērtnes, piedzītas ar platgalvainām dzelzs naglām.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pilsvesture.cesis.lv/uncategorized/cesu-pils-1590-gada-revizija/|title=Cēsu pils vēsture {{!}} Cēsu pils 1590. gada revīzija|last=Dzenis|first=Agris|access-date=26-11-2018|date=01-01-2014}}</ref> Pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] otrās priekšpils pagalms sāka veidoties par Cēsu pilsmuižas apbūves centru. Šeit, pie senā aizsardzības mūra, celtas muižas pārvaldnieka un kalpu dzīvojamās ēkas, kā arī stallis, ratnīca, klēts un citas saimniecības būves.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Cēsu pils|last=Kalniņš|first=Gundars|publisher=|year=2014|isbn=978-9934-8472-0-2|location=Cēsis|pages=48}}</ref>

Trešās priekšpils lielāko daļu aizņēma dziļa grava, bet ēkas tajā celtas nelielā laukumā starp gravas ziemeļu nogāzi un aizsardzības mūri. 16. gadsimta nogalē šeit atradusies iesala kalte un rija labības žāvēšanai, kā arī liels mūra stallis 60 zirgiem.<ref name=":3" /> Ievērojamais stallī izmitināmo zirgu skaits norāda, ka šī ēka, visticamāk, celta vēl Vācu ordeņa valdīšanas laikā.
[[Attēls:CesuPils 2016-09-29.jpg|thumb|1000x1000px|Cēsu pils — kādreizējā Vācu ordeņa Livonijas zemes mestru rezidence, kas ļoti līdzinās [[Malborkas pils|Marienburga]]<nowiki/>i — šodien ir Cēsu atpazīstamības simbols un pilsētas viesu iecienītākais apskates objekts|alt=|center]]

== Attēlu galerija ==
<gallery>
Attēls:CesuPils 2016-12-03.jpg|alt=2016. gada 3. decembris|Cēsu pils skatā no Jaunās pils torņa
Attēls:Cēsu viduslaiku pils 6.jpg|Skats uz Cēsu pili un pirmās priekšpils pagalmu
Attēls:CesuPils 2017-09-17 Darzs.jpg|Cēsu pils viduslaiku virtuves dārzs
</gallery>

== Atsauces ==
{{atsauces|colwidth=30em}}

== Papildu literatūra ==
*Kalniņš G. (sast.) ''Cēsu pils raksti II''. Cēsis, 2018, {{ISBN|978-9934-8685-1-1}}
*Kalniņš G. (sast.) ''Cēsu pils raksti I''. Cēsis, 2017, {{ISBN|978-9934-8685-0-4}}
*Kalniņš G. ''Cēsu pils ilustrētā vēsture''. Cēsis, 2017, {{ISBN|978-9934-8472-6-4}}
*Bruģis D. ''Cēsu Jaunā pils''. Cēsis, 2016, {{ISBN|978-9984-805-91-7}}
*Dzenis A. ''Cēsu pils vēsture''. Pieejams: [http://pilsvesture.cesis.lv/ pilsvesture.cesis.lv]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.aigsia.lv/cesis/ Cēsu pils 3D modelis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091122144638/http://www.aigsia.lv/cesis/ |date={{dat|2009|11|22||bez}} }}
* [http://pilsvesture.cesis.lv/ Cēsu pils vēsture (vēsturiskā izpēte un avotu tulkojumi)] {{de ikona}}

{{Latvijas viduslaiku pilis}}

[[Kategorija:Cēsis]]
[[Kategorija:Livonijas ordeņa pilis]]
[[Kategorija:Viduslaiku pilis Latvijā]]
[[Kategorija:Pilis Latvijā]]