Apskatīt Cīņas sports izejas kodu

[[Attēls:WrestlingUSAF Flag.jpg|thumb|Grieķu-romiešu cīņa]]
'''Cīkstēšanās''' ir cīņa starp diviem neapbruņotiem [[sports|sportistiem]], kurā tiek izmantota noteikta tehnika, lai gūtu uzvaru. Pastāv ļoti daudz cīkstēšanās veidu un cīņas sports ir iekļauts [[Olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēlēs]]. Šo sporta veidu starptautiski pārvalda [[Starptautiskā cīņas federācija]]. Pašlaik tā pārvalda divus olimpiskos cīņas sporta veidus — [[grieķu-romiešu cīņa]] un [[brīvā cīņa]] (vīriešu un sieviešu) — un piecus saistītos cīņas sporta veidus: [[Graplings|grapplings]], [[pludmales cīņa]], [[pankrations]], [[jostu cīņa]] un pahvalani.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://unitedworldwrestling.org/disciplines|accessdate=2019-01-05|publisher=UWW|title=Disciplines|archive-date=2014-09-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20140920205756/https://unitedworldwrestling.org/disciplines}}</ref>

Cīņa bijusi populāra jau [[Ķīna|Ķīnā]] pirms 3000 gadiem, [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] tā tikusi iekļauta [[Antīkās olimpiskās spēles|Antīkajās Olimpiskajās spēlēs]].<ref name="lat">{{LAT e|2|39.—40}}</ref> 18. gadsimtā kļuvusi populāra [[Eiropa|Eiropā]], it īpaši [[Francija|Francijā]].<ref name="lat" /> Modernā cīņas sporta veidi ir attīstījušies 19. gadsimta beigās.<ref name="lat" /> Vairākās valstīs, piemēram, [[Armēnija|Armēnijā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] un [[Gruzija|Gruzijā]], cīņa ir viena no tautas svētku sastāvdaļām.<ref name="lat" />

== Cīņas sports Latvijā ==
[[Attēls:Rigas cirks 1889.jpg|thumb|260px|Rīgas atlētu kluba sportisti no 1894. gada pulcējās Salamonska cirkā. Rīgas Salamonska cirkā notika [[1926. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā]].]]
1894. gadā tika nodibināts Rīgas atlētu klubs, sportisti sākotnēji pulcējās [[Rīgas cirks|Salamonska cirka]] mazajā zālītē, vēlāk pārcēlās uz Amatnieku biedrības vingrošanas zāli [[Ķēniņu iela (Rīga)|Ķēniņu ielā]] 30.

1897. gadā [[Krievijas Impērija]]s pirmajā [[Svarcelšana|smagatlētikas]] čempionātā [[Sanktpēterburga|Pēterburgā]] Rīgas atlētu kluba sportists Oļģerts Edelmanis izcīnīja trešo vietu franču cīņā ([[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu—romiešu cīņas]] nosaukums tālaika Krievijā), bet svaru celšanā Gvido Meijers, Aleksandrs Lāss un Oļģerts Edelmanis ieguva visas trīs godalgotās vietas. 1898. gada čempionātā Oļģerts Edelmanis svaru celšanā bija trešais. 1899. gadā klubs pārcēlās uz Nikolaja ģimnāzijas vingrotavu (tagad [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielā]] 1c), vēlāk uz [[Peldu iela (Rīga)|Peldu ielu]] 27.
 
1901. gadā Rīgā notika [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņu]] čempionāts profesionāliem cīkstoņiem, kurā piedalījās arī igauņu cīkstoņi [[Georgs Lūrihs]] un [[Aleksandrs Abergs]].
Šajā laikā nodibināja arī Jelgavas Atlētu biedrību (1901), 2. Rīgas Atlētu klubu (1902) un Sporta un atlētikas klubu "Herakls" (1906). No 1907. gada notika Baltijas meistarsacīkstes cīņas sportā.
[[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] Krievijas Impērijas komandas sastāvā piedalījās [[Jānis Polis (cīkstonis)|Jānis Polis]] (smagsvars), [[Aleksandrs Miezītis]] (spalvas svars) un [[Nikolajs Fārnasts]].

1913. gadā nodibināja Rīgas Smagatlētikas līgu, kas iekļāvās [[Krievijas Impērija]]s Smagatlētikas savienībā ar astoņām biedrībām. 1913. gada Pirmajā Viskrievijas olimpiādē Kijivā franču cīņā uzvarēja Jānis Polis un [[Voldemārs Šmidbergs]].
1914. gada [[Otrā Krievijas olimpiāde|Viskrievijas olimpiādē Rīgā]] franču cīņā otrās vietas izcīnīja [[Alfrēds Jordāns]], Lembergs, Plūme, Lapčinskis, trešās vietas ieguva Miezītis un Vērsēns.

Pēc Pirmā pasaules kara 1921. gadā nodibināja Latvijas smagatlētikas savienību ar svarcelšanas, cīņas sporta un boksa sekcijām. Tajā pašā gadā Latvijas Smagatlētikas savienību uzņēma Starptautiskajā Smagatlētikas savienībā (FILA). 1921. gada Smagatlētikas pasaules meistarsacīkstēs Helsinkos [[Rūdolfs Ronis]] bija otrais labākais vieglajā svarā.

Rīgas Atlētu klubs atsāka darbību Vingrošanas biedrības namā, bet 1924. gadā pārcēlās uz [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu ielu]] 43. Pirmais Latvijas čempionāts grieķu—romiešu cīņā notika 1922. gadā Rīgā.
1926. gada septembrī Rīgas Salamonska cirkā notika [[1926. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā]], kurā piedalījās 35 atlēti no septiņām valstīm.
1934. gada Eiropas meistarsacīkstēs Romā uzvarēja [[Edvīns Bietags]].
[[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] Edvīns Bietags pussmagajā svara kategorijā izcīnīja olimpisko sudraba medaļu un [[Krišjānis Kundziņš]] ieguva 5. vietu spalvas svarā.
Pazīstamākie tālaika Latvijas cīņas sporta pārstāvji bija Mārtiņš Žagars, Alfrēds Jordāns, [[Kārlis Mikulis]], Jānis Rozentāls, Augusts Hehts, Jānis Svilpe, [[Kristaps Veilands-Šulcs]], Jānis Martinsons, Ādolfs Ruciņš, Emīls Griķis, Jānis Krūmiņš, Jānis Krauze, Kārlis Vītiņš, Edmunds Blumbergs-Rasso, [[Klementijs Buļs]], Jānis Spuļs, Aleksandrs Miezītis, [[Jānis Spāre]], Jānis Grāve, Kārlis Freibergs, Jānis Polis, Jānis Leskinovičs, Rūdolfs Ronis, [[Jānis Kavals]], Edvīns Bietags, Krišjānis Kundziņš un [[Alberts Zvejnieks]].
Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Aleksandrs Miezītis un Jānis Arvīds Kavals gāja bojā [[Gulags|Gulaga]] nometnēs. Viktors Andrejs, [[Alberts Krievs]], [[Jānis Rudzītis (cīkstonis)|Jānis Rudzītis]] un [[Pāvels Atars]] devās bēgļu gaitās uz Vāciju, vēlāk uz Austrāliju un Venecuēlu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://cinas-sports.webnode.lv/blogs2/ |title=cinas-sports.webnode.lv |access-date={{dat|2020|01|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190825075550/https://cinas-sports.webnode.lv/blogs2/ |archivedate={{dat|2019|08|25||bez}} }}</ref>

1998. gadā tika dibināta Latvijas Cīņas federācija.<ref name="lat" />

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne|unitedworldwrestling.org/}} {{en icon}} {{fr icon}}

{{Sports-aizmetnis}}

{{Olimpiskie sporta veidi}}
{{Cīņas sports vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Cīņas sports| ]]