Apskatīt Daiļslidošana izejas kodu

{{Sporta infokaste
|attēls      = Isabelle Delobel & Olivier Schoenfelder EX Lift - 2007 Europeans.jpg
|att_izm     = 300
|apraksts    = 2007. gada Eiropas daiļslidošanas čempioni - Izabelle Delobela un Olivers Šēnfelders.
|savienība   = [[ISU]]
|iesauka     = 
|pirmais     = 
|reģistrētie = 
|klubi       = 
|kontakts    = 
|komanda     = Individuāli, pāri
|jdzimums    = 
|kategorijas = 
|bumba       = 
|olimpisks   = 1908
}}
'''Daiļslidošana''' ir [[Ziemas sports|ziemas sporta]] veids, kurā sportisti pārvietojas ar slidām pa ledu, izpildot papildelementus, visbiežāk mūzikas pavadījumā. Oficiālajās sacensībās tiek izspēlēti četri medaļu komplekti: sieviešu individuālajā slidošanā, vīriešu individuālajā slidošanā, pāru slidošanā un sporta dejās uz ledus. Daiļslidošana ir iekļauta [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]].Daiļslidotāji bieži piedalās dažādos šovos, kuros viņu meistarību novērtē nevis tiesneši, bet gan skatītāji.

== Vēsture ==
Vissenākās [[bronzas laikmets|bronzas laikmeta]] slidas tika atrastas [[Dienvidbuga]]s upes krastā. Tās bija izgatavotas no [[zirgs|zirgu]] priekškāju falangām.

Tiek uzskatīts, ka daiļslidošanas kā sporta veida dzimtene ir [[Holande]]. Tieši tur no [[13. gadsimts|13.]]-[[14. gadsimts|14. gadsimtam]] parādījās pirmās sieviešu slidas. Jaunā tipa slidu parādīšanās stimulēja daiļslidošanas attīstību: bija jāprot uz [[ledus]] veidot sarežģītas figūras, slidotājam saglabājot skaistu pozu.

Obligātās daiļslidošanas figūras bija izveidotas [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], [[Edinburga|Edinburgā]], jo tieši tur [[1742]]. gadā izveidojās pirmie daiļslidošanas klubi. Tad arī tika izstrādāti pirmo sacensību oficiālie noteikumi.

[[1882]]. gadā [[Vīne|Vīnē]] notika pirmās starptautiskās sacensības Eiropā. Mājinieki pārliecinoši uzvarēja.

Pirmie daiļslidošanas noteikumi izveidoti [[Anglija|Anglijā]] [[1772]]. gadā. Angļu artilērijas leitnants Roberts Džonss izdeva "Traktātu" par slidošanu uz ledus, kurā aprakstīja visas pamatfigūras, kuras tajā laikā bija zināmas. Daiļslidošana [[Krievija|Krievijā]] bija pazīstama vēl no [[Pēteris I|Pētera I]] laikiem, kad cars atveda no [[Eiropa]]s pirmos slidu paraugus.

1838. gadā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] tika izdota pirmā mācību grāmata daiļslidotājiem. Tās autors bija Pauli — [[vingrošana]]s skolotājās.

Pēc amerikāņu daiļslidotāja Džeksona Geinsa Eiropas turnejas pieauga interese par daiļslidošanu. Viņš parādīja neiedomājamas iespējas, kā ar ķermeņa graciozitāti var izpildīt vissarežģītākās kustības.

== Daiļslidošanas veidi ==
[[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā [[Ulrihs Salhovs]] (Ulrich Salchow), [[Aloizs Lucs]] (Alois Lutz), [[Verners Ritbergers]] (Werner Rittberger) un [[Aksels Paulsens]] (Axel Paulsen) izgudroja savus lēcienus, un daiļslidotāji pateicībā nosauca šos elementus viņu vārdos.

Sieviešu individuālā slidošana izveidojās vēlāk. Oficiāli tas notika [[1906]].gada [[janvāris|janvārī]] Davosā ([[Šveice]]). Obligātie vingrinājumi vīriešiem un sievietēm bija vienādi, bet sieviešu izvēles vingrinājumi pievērsa uzmanību ar savu mākslinieciskumu, plastiku un muzikalitāti.

Oficiālie pasaules sieviešu čempionāti sākās no [[1924]].gada. No [[1930]]. gada sieviešu un vīriešu pasaules čempionāti notiek vienā un tajā pašā laikā.

Pēc neilga laika parādījās arī pāru slidošana. Starptautiskās sacensības pāru slidošanā pirmo reizi notika [[1908]]. gadā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] uzvarētāji bija vācu daiļslidotāji.

Trešais daiļslidošanas veids — sporta dejas uz ledus notika ievērojami vēlāk Anglijā. Un tikai [[1952]]. gadā [[Parīze|Parīzē]] dejotāji pirmo reizi izcīnīja savas balvas, spēcīgākie izrādījās angļi. Lielāko popularitāti iekaroja sacensības sinhronā slidošanā, šis sporta veids plaši izplatīts [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Šveice|Šveicē]], [[Somija|Somijā]], [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]].

Sākot ar [[1983]]. gadu, Kanādā notiek ikgadēji čempionāti sinhronajā slidošanā, bet [[1988]]. gadā šīs sacensības bija rīkotas kopā ar sacensībām daiļslidošanas pamatveidos.

Sacensības pāru slidošanā pirmo reizi notika Kanādā [[1914]]. gadā un regulāri atkārtojās līdz [[1964]]. gadam, bet atjaunojās [[1988]]. gadā. Šī daiļslidošanas veida līderi ir Kanādas un amerikāņu komandas.

Daiļslidošanas popularitāte auga un jau [[1908]]. gadā daiļslidotāju sacensības pirmo reizi bija iekļautas [[Londona]]s vasaras olimpisko spēļu programmā.

Par pirmajiem pasaules čempioniem individuālajā slidošanā [[1908]]. gadā kļuva [[Saijers]] no Lielbritānijas, [[Salhovs]] no Šveices, [[Paņins-Kolomeņins]] no Krievijas un pāris no Vācijas — [[Hiblere]] un [[Birgers]].

Daiļslidošana tika iekļauta [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|Antverpenes vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[1920]]. gadā. Vēlāk šis sporta veids bija pārstāvēts visās ziemas olimpiskajās spēlēs.

Izcilus sasniegumus olimpiskajās spēlēs sasniedza [[Gillis Grafstrēms]] no Zviedrijas, kurš izcīnīja trīs zelta un vienu sudraba medaļu, trīskārtējās olimpiskās čempiones — [[Sonja Henije]] no Norvēģijas un [[Irina Rodņina]] no Krievijas.

Olimpiskajās spēlēs bija iekļauta gan vīriešu, gan sieviešu individuālā slidošana, kā arī pāru slidošana. [[1976]]. gadā olimpiskajā programmā bija iekļautas arī sporta dejas uz ledus.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Olimpiskie sporta veidi}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Daiļslidošana]]