Dalībnieks:Tamara~lvwiki

Pēc-atvaļinājuma stress

Atvaļinājums ir atpūtas un enerģijas resursu atjaunošanās laiks. Tas ir radu, draugu apciemošanas un ceļojumu laiks, ko lielākā daļa cilvēku gaida, plāno un gatavojas tam jau vairākus mēnešus iepriekš. Parasti atvaļinājums saistās ar īpašām cerībām, gaidām, taču ne vienmēr tās izdodas īstenot. Un, kad atvaļinājums ir beidzies, cilvēks atkal saskaras ar ikdienas pienākumiem darbā un mājās. Atgriešanās darbā var būt psiholoģiski grūta, jo tā saistās ar nepieciešamību pielāgoties ierastajam ikdienas steidzīgajam ritmam un pienākumiem, kas ir pretstatā atvaļinājuma laikā baudītajai brīvībai, mieram un atpūtai. Šāda pāreja daļai cilvēku var būt saistīta ar nomāktības izjūtu. Nomāktības izjūtas laika periodā pēc atvaļinājuma nav neparasta parādība. Šāds fenomens gan netiek uzskatīts par klīnisku sindromu, un to nevar atrast psihiatrijas izdevumos. Tomēr psihologu un ģimenes ārstu aprindās tas ir iemantojis pat savu apzīmējumu - „pēc-atvaļinājuma nomāktība” (Post-Vacation Blues; saīsinājumā - PVBs). Sastopami arī tādi šī fenomena apzīmējumi kā „pēc-atvaļinājuma vilšanās” (post-vacation letdown) un „nomāktība atgriežoties darbā” (back-to-work blues). Savukārt „tautas valodā” šis fenomens tiek dēvēts par „pēc-atvaļinājuma stress”. Stress ir organisma nespecifiska atbilde uz kaitīgu aģentu iedarbību, kas izpaužas vispārējā adaptācijas sindromā. Stress ir morāla vai fiziska pārslodze, kurā indivīds nonāk, ja viņa prasītais draud pārsniegt viņa spēju vai spēku robežas.

Tāda veida stress parādās dezadaptācijas rezultātā.

Iespējamās pēc – atvaļinājuma nomāktības izpausmes: Daļai cilvēku kāda vai vairākas no šīm izpausmēm var būt raksturīgas pāris dienas līdz pat pāris nedēļas pēc atvaļinājuma:

- nomāktība, skumjas;

- frustrācija, dusmas;

- spriedze, nemiers, trauksme;

- nogurums, enerģijas trūkums;

- intereses trūkums par darbu;

- koncentrēšanās grūtības;

- miega trūkums vai pastiprināta miegainība;

- apetītes izmaiņas;

- vainas izjūta.

Iespējamie pēc-atvaļinājuma nomāktības cēloņi: - Atvaļinājuma laikā izbaudītā izvēles brīvība pretstatā domām par darbu, rēķiniem un pienākumiem, kas pārņem, atgriežoties no atvaļinājuma darbā.

- Nereālas gaidas saistībā ar to, kādam vajadzētu būt atvaļinājumam. Vēlme, lai atvaļinājuma laikā viss noritētu perfekti.

- Nepārdomāti saplānoti materiālie līdzekļi atvaļinājuma laikam. Ja cilvēks nav reāli apsvēris savas materiālās iespējas un pārsniedzis budžetu, pēc atvaļinājuma spriedzi var radīt parādu nomaksāšanas nepieciešamība.

- Par daudz ieplānotu aktivitāšu atvaļinājuma laikā, līdz ar to enerģijas rezervju izsmelšana.

- Atmiņas (gan negatīvas, gan pozitīvas) par iepriekšējiem atvaļinājumiem. Ja atvaļinājumu kaut kādu iemeslu dēļ neizdodas pavadīt tā kā iecerēts, atmiņas par kādu agrāk bijušu „ideālo” atvaļinājumu var radīt frustrāciju.

- Konflikti attiecībās ar cilvēkiem, ar kuriem kopā tiek pavadīts atvaļinājums. Šādu konfliktu iemesls nereti ir vēlme kontrolēt līdzcilvēkus un norādīt, kā viņiem vajadzētu uzvesties un ko darīt, lai atvaļinājums būtu nevainojams. Diemžēl tad, ja neizdodas panākt līdzcilvēku vēlamo rīcību, pārņem frustrācija un dusmas.

Atsauce

Ozoliņa Nucho Aina. Stresa menedžments: pārvarēšana profilakse / A.Ozoliņa Nucho, M.Vidnere