Apskatīt Džamāls al Dīns al Afgānī izejas kodu

{{Personas infokaste
| attēls = Al_afghani.jpg
| m_gads = 1897
| m_vieta = {{Flaga|Ottoman Empire}} [[Stambula]], [[Osmaņu impērija]]
| m_mēnesis = 3
| m_diena = 9
| dz_vieta = {{Flaga|Irāna}} [[Hamadāna]], [[Irāna]]
| dzimums = v
| reliģija = islāms
| dz_gads = 1838
| vārds_orig = سید جمال‌‌‌الدین افغانی
| vārds = Saijeds Džamāls al Dīns al Afgānī
}}

'''Saijeds Džamāls al Dīns al Afgānī''' ([[puštu]]/[[Persiešu valoda|farsi]]: سید جمال‌‌‌الدین افغانی), arī '''Saijeds ad Dīns Asadābādī,''' (farsi: سید جمال‌‌‌الدین اسد‌آبادی), plašāk pazīstams kā '''al Afgānī''' ([[1838. gads|1838]]./[[1839. gads]] — [[1897. gads|1897]]. gada [[9. marts]]) bija politiskais aktīvists un [[Islāms|islāma]] ideologs, kurš 19. gadsimta otrajā pusē ceļoja pa musulmaņu pasauli. Viņš bija viens no islāma modernisma pamatlicējiem, kas rosināja panislāmismu Eiropā un hinduistu-musulmaņu vienotību pret [[Britu Indija|britu]] [[Imperiālisms|imperiālismu]] [[Indija|Indijā]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=AFḠĀNĪ, JAMĀL-AL-DĪN|last=Keddie|first=Nikki. R.|publisher=Encyclopædia Iranica|year=2011|pages=481-486}}</ref>

== Biogrāfija ==
Al Afgānī ir dzimis 1838. vai 1839. gadā [[Irāna|Irānā]], kaut gan pats to ir noliedzis, un apgalvoja, ka ir dzimis [[Afganistāna|Afganistānā]], kam kā iemeslu var minēt to, ka viņš bija [[Sunnītu islāms|sunnīts]], bet Irāna bija [[Šiītu islāms|šiītu]] valsts.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Oxford Encyclopedia of Islam and Politics|last=Nael Shama|first=Nikki R. Keddie,|publisher=Oxford University Press|year=2014|location=New York}}</ref> Izglītojies šiītu skolās Irānā un [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Irāka|Irākā]]. Viņš mācījās [[Fikhs|islāma jurisprudenci]], [[Hadīti|hadīsu]] tradīcijas un [[Arābu valoda|arābu valodu]], un viņu interesēja [[misticisms]], [[filozofija]], kā arī teoloģiskie koncepti un skolas, kuras ir pretrunīgi vērtētas.

Pēc mācībām al Afgānī aizbēga no Irānas. Viņa politiskā apziņa pamodās britu kontrolētajā Indijā 1857. gada sacelšanās laikā, ko atbalstīja Indijas musulmaņi. Tas noteica viņa turpmāko politisko karjeru, un viņš kļuva par musulmaņu aizstāvi cīņā pret imperiālismu. 1870. gadā al Afgānī ieradās [[Stambula|Stambulā]]. Sniegtajā lekcijā al Afgānī slavēja filozofiju, un runāja par pravietojumu no islāma filozofiskā viedokļa, kas bija iemesls viņa padzīšanai no Osmaņu galvaspilsētas. Pēc tam viņš devās uz [[Kaira|Kairu]], kur 8 gadu laikā kļuva par ievērojamāko sava laika islāma intelektuāli un politisko līderi. Domājams, ka šajā laikā radās viņa afgāņu sunnīta identitāte, kas palīdzēja viņam iefiltrēties [[Arābi|arābu]] un [[Turki|turku]] aprindās. Viņa paspārnē darbojās maza, bet ietekmīga intelektuāļu grupa, kurā bija divi ietekmīgi reformisti: Muhammads Abduhs un Rašīds Rīda Savās lekcijās un diskusijās al Afgānī kritizēja tradicionālo islāma mācību, kā arī vainoja inteliģenci (''ulamā’'') un vadošās institūcijas musulmaņu intelektuālajā degradācijā. Viņš aicināja pārskatīt [[Azhara Universitāte]]s mācību programmu un iekļaut tajā filozofiju un zinātni. Tāpat viņš neatlaidīgi kritizēja valdošo eliti, vainojot viņus korupcijā, kas vairoja viņa popularitāti jauno aktīvistu vidū. Kairā al Afgānī pievienojās gan britu, gan franču [[Brīvmūrniecība|brīvmūrnieku]] organizācijai, kā arī centās radīt savu. Politiskās intrigas brīvmūrnieku organizācijās, pret britiem un valdību vērstās darbības un viņa idejas Azhara Universitātei bija iemesls viņa padzīšanai no [[Ēģipte]]s 1879. gadā. Viņš atgriezās Indijā, kur atradās līdz 1882. gadam, kad devās uz [[Eiropa|Eiropu]].

[[Parīze|Parīzē]] kopā ar izsūtīto Muhammadu Abduhu al Afgānī izdeva arābu žurnālu „Visspēcīgākā saite” (''al-Urwa al-Wuthqa''), kas kļuva par svarīgu līdzekli panislāmisma un antiimperiālisma kustībai. Tas veicināja jaunas musulmaņu paaudzes uzaugšanu, kura apzinājās sava laika sociālās un politiskās nepieciešamības. Meklējot risinājumus Eiropas lielajai ietekmei musulmaņu zemēs, al Afgānī atdzīvināja islāma kopienas (''umma'') jēdzienu sociopolitiskā būtībā. [[Londona|Londonā]] viņš iepazinās ar politiķi Vilfrīdu Bantu, kurš viņam deva iespēju runāt ar vairākām valsts amatpersonām. 2 gadus al Afgānī ceļoja pa [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]], apmeklējot [[Maskava|Maskavu]] un musulmaņu reģionus [[Kaukāzs|Kaukāzā]]. Atgriežoties Irānā, viņš iesaistījās opozīcijas kustībā, kuru vadīja vairāki inteliģences pārstāvji un bagāti tirgotāji, kas vērsās pret korupciju, un valsts aktīvu izpārdošanu ārzemniekiem. Al Afgānī sāka organizēt masu sacelšanos, kā dēļ atkal bija spiests doties trimdā.

No Londonas un Stambulas, kur viņš pavadīja savus pēdējos 6 dzīves gadus, al Afgānī neatlaidīgi aicināja Irānā izveidot spēcīgu opozīciju, kuras sastāvā ir inteliģence un tirgotāju slānis, lai cīnītos pret karalisko [[Despotisms|despotismu]] un korupciju. Viņš sadarbojās ar citiem trimdā esošajiem, kā arī ar vietējiem reliģiskajiem disidentiem, lai izbeigtu inteliģences klusēšanas politiku, un radītu pretestību [[Šahs (monarhs)|šaha]] ļaunprātīgajai varas izmantošanai.

Mēģinājums mobilizēt garīgos līderus politiskam apvērsumam pirmo reizi vainagojās ar panākumiem, kad šahs mēģināja uzticēt visu Irānas tabakas industriju kādai britu kompānijai. Tabakas protestu laikā (1891—92) al Afgānī dzīvoja ārzemēs, un viņa loma šajā protestā nebija tik liela, kā viņa cienītāji apgalvoja, tomēr al Afgānī propaganda un daiļrunības spējas pirmās masu kustības organizēšanā modernās Irānas vēsturē atstāja neizdzēšamas pēdas. Viņa panislāmisma ideja cieta neveiksmi, tomēr viņš radīja tā saucamo panislāmisma biedrību, kurā bija dažādi reformisti un revolucionāri, kā arī ar valsts politiku neapmierinātie gan Irānā, gan ārzemēs.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Princeton Encyclopedia of Islamic Political Thought|last=Bowering|first=Gerhard|publisher=Princeton University Press|year=2013|location=Princeton|pages=17-19}}</ref>
Pēc veiksmīgas Irānas šaha slepkavības organizēšanas 1896. gadā al Afgānī tika turēts ciešā uzraudzībā, un nomira no vēža 1897. gadā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=A history of Iran: Empire of the Mind|last=Axworthy|first=Michael|publisher=Basic Books|year=2016|location=New York|pages=198}}</ref>

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Afgānī, Džamāls al Dīns al}}
[[Kategorija:Islāma ideologi]]
[[Kategorija:Musulmaņu reliģiskie līderi]]
[[Kategorija:Irānas cilvēki]]