Apskatīt Eiropas Savienības valodas izejas kodu

{{vērtīgs raksts}}
[[Attēls:ESvalodas.svg|thumb|250px|[[Eiropas Savienība]]s oficiālās valodas]]
'''Eiropas Savienības valodas''' ir [[valoda]]s, kuras lieto [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstīs. Tās iekļauj 24 ES [[valsts valoda|oficiālās valodas]], kā arī daudzas citas.

Eiropas Savienībā [[valodu politika]] ir dalībvalstu kompetencē un ES nav kopējas valodu politikas. Eiropas Savienības institūcijām ir tikai atbalstoša loma valodu jomā, kas pamatojas uz funkciju decentralizācijas principu. ES loma ir dalībvalstu sadarbības veicināšanā, kā arī veicināt Eiropeisku dimensiju dalībvalstu valodu politikā. ES mudina visus savus pilsoņus uz daudzvalodību, respektīvi, lai tie bez savas [[dzimtā valoda|dzimtās valodas]] pārvaldītu vēl vismaz divas valodas. Kaut arī ES ir visai niecīgi panākumi šajā jomā, jo izglītības programmu saturs arī ir katras dalībvalsts kompetencē, tomēr vesela rinda ES finansētu programmu stimulē valodu apgūšanu un valodu daudzveidību.

== Eiropas Savienības oficiālās valodas ==
[[Attēls:"European Parliament" on official languages of the European Union.jpg|thumb|210px|[[Eiropas Savienība|ES]] 24 oficiālajās valodās rakstīta izkārtne pie ieejas [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] ēkā [[Brisele|Briselē]]]]
[[Eiropas Savienība]]s 24 [[valsts valoda|oficiālās valodas]] ir:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ec.europa.eu/education/languages/languages-of-europe/index_lv.htm |title=Eiropas Komisija - Eiropas valodas |access-date={{dat|2010|04|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090201083545/http://ec.europa.eu/education/languages/languages-of-europe/index_lv.htm |archivedate={{dat|2009|02|01||bez}} }}</ref>

{{columns
|col1 =
* [[Angļu valoda]]
* [[Bulgāru valoda]]
* [[Čehu valoda]]
* [[Dāņu valoda]]
* [[Franču valoda]]
* [[Grieķu valoda]]
* [[Horvātu valoda]]
* [[Igauņu valoda]]
|col2 =
* [[Īru valoda]]
* [[Itāļu valoda]]
* [[Latviešu valoda]]
* [[Lietuviešu valoda]]
* [[Maltiešu valoda]]
* [[Nīderlandiešu valoda]]
* [[Poļu valoda]]
* [[Portugāļu valoda]]
|col3 =
* [[Rumāņu valoda]]
* [[Slovāku valoda]]
* [[Slovēņu valoda]]
* [[Somu valoda]]
* [[Spāņu valoda]]
* [[Ungāru valoda]]
* [[Vācu valoda]]  
* [[Zviedru valoda]]
}}

[[Eiropas Savienība#Eiropas Savienības dalībvalstis|Dalībvalstu]] skaits (28) pārsniedz oficiālo valodu skaitu, jo dažas valodas ir oficiālās (valsts) valodas vairākās dalībvalstīs:
* [[Nīderlandiešu valoda]] ir oficiālā valoda [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]],
* [[Franču valoda]] ir oficiālā valoda [[Francija|Francijā]], [[Beļģija|Beļģijā]] un [[Luksemburga|Luksemburgā]],
* [[Vācu valoda]] ir oficiālā valoda [[Vācija|Vācijā]], [[Austrija|Austrijā]], [[Beļģija|Beļģijā]] un [[Luksemburga|Luksemburgā]],
* [[Grieķu valoda]] ir oficiālā valoda [[Grieķija|Grieķijā]] un [[Kipra|Kiprā]],
* [[Angļu valoda]] ir oficiālā valoda [[Īrija|Īrijā]] un [[Malta|Maltā]],
* [[Zviedru valoda]] ir oficiālā valoda [[Zviedrija|Zviedrijā]] un [[Somija|Somijā]].

Ne visas dalībvalstu oficiālās (valsts) valodas ir atzītas par ES oficiālajām valodām. Tās ir [[luksemburgiešu valoda]] ([[Luksemburga]]s oficiālā valoda no 1984. gada) un [[turku valoda]] (viena no [[Kipra]]s oficiālajām valodām).

Visas ES oficiālās valodas ir arī [[darba valoda]]s ES institūcijās. Jebkurš dalībvalsts vai personas dokuments var tikt iesniegts tajās jebkurā no oficiālajām valodām. Atbildei jābūt noformētai tajā pat valodā. Vispārējas nozīmes regulas un citi dokumenti jānoformē 24 valodās. Arī [[Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis]] tiek izdots visās oficiālajās valodās.

Likumdošana un galvenie publiskie dokumenti tiek izdoti visās 24 oficiālajās valodās, bet tā ir tikai neliela daļa no ES institūciju darba. Citi dokumenti (kā sarakste ar dalībvalstu amatpersonām, konkrētām personām vai organizācijām adresētie lēmumi) tiek tulkoti tikai nepieciešamajās valodās. Iekšējai lietošanai likums atļauj izvēlēties īpašu valodu lietojumu. Piemēram, [[Eiropas Komisija]] iekšējai lietošanai izmanto trīs valodas: [[angļu valoda|angļu]], [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu]], un pilnībā daudzvalodīga ir tikai publiskai saskarsmei. [[Eiropas Parlaments]] turpretī, ir pilnībā daudzvalodīgs.

Pēc ES datiem,<ref>[http://europa.eu/languages/en/document/59#8 Europa:Languages and Europe. FAQ: What does the EU's policy of multilingualism cost?], ''Europa'' portāls. Apskatīts 2007. gada 6. februārī.</ref> daudzvalodīguma politikas izmaksas sastāda 1% (€1123 miljoni) no gada budžeta jeb €2,28 uz katru dalībvalsts iedzīvotāju.

=== Izņēmumi un pārejas noteikumi ===
[[Īru valoda]] ir [[Īrijas Republika]]s pirmā (galvenā) valsts valoda, kā arī oficiāla [[Ziemeļīrija]]s minoritātes valoda. Īru valoda ir vienīgā ES oficiālā valoda, kas nav dominējošā savā valstī. 2006. gada tautskaites dati uzrāda, ka tikai 1,66 miljoni no 4,24 miljoniem [[Īrija]]s iedzīvotāju pārvaldīja īru valodu un tikai 0,54 miljoni lieto to ikdienā. Apmēram 355 000 to pārvaldīja [[dzimtā valoda|dzimtās valodas]] līmenī. Tiek lēsts, ka ap 165 000 [[Ziemeļīrija]]s iedzīvotāju kaut kādā līmenī prot īru valodu.

Kaut arī jau kopš [[Īrija]]s pievienošanās [[Eiropas Savienība#Vēsture|Eiropas Ekonomikas kopienai]] 1973. gadā ES līgumi tika izdoti un apstiprināti īru valodā, tikai 2005. gada 13. jūnijā ar ES ārlietu ministru lēmumu (Eiropas padomes 667. sanāksme [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburgā]])<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ue.eu.int/ueDocs/cms_Data/docs/pressdata/en/gena/85437.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2005|10|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20051016091800/http://ue.eu.int/ueDocs/cms_Data/docs/pressdata/en/gena/85437.pdf |archivedate={{dat|2005|10|16||bez}} }}</ref> paziņoja, ka īru valoda kļūst par ES 21. oficiālo valodu, bet ar zināmiem ierobežojumiem, kas nosaka, ka ne visiem dokumentiem jātiek tulkotiem īru valodā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/site/en/oj/2005/l_156/l_15620050618en00030004.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2008|03|06||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120520104339/http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/site/en/oj/2005/l_156/l_15620050618en00030004.pdf }}</ref><ref>[http://www.europarl.europa.eu/news/expert/infopress_page/008-828-269-9-39-901-20050928IPR00827-26-09-2005-2005-IE-false/default_en.htm Stádas na Gaeilge san Aontas Eorpach — Status of Irish in the EU<!-- Bota izveidots nosaukums -->]{{Novecojusi saite}}</ref> Šis lēmums nozīmē, ka tie lēmumi, kurus apstiprina gan [[Eiropas Parlaments]], gan [[Eiropas Savienības Padome]], tiek tulkoti īru valodā un īru valodas tulkošana ir pieejama Eiropas parlamenta plenārsesijās un padomes sanāksmēs. Jaunais lēmums stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī.

Tāpat Eiropas Padome bija noteikusi triju gadu pārejas periodu no 2004. gada 1. maija līdz 2007. gada 30. aprīlim, kura laikā ES institūcijām nebija pienākuma visus aktus tulkot [[Maltiešu valoda|maltiešu valodā]].<ref>[http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2004:169:0001:0002:EN:PDF Official Journal of the European Union — 01.05.2004.] {{en ikona}}</ref>

=== Reģionālo un minoritāšu valodu statuss ===
[[Eiropas Savienības Padome]]s 667. padomes sanāksmē [[Luksemburga|Luksemburgā]] 2005. gada 13. jūnijā izlēma apstiprināt ierobežotu lietošanu arī citām ES dalībvalstu oficiāli atzītajām valodām. Padome piešķīra atzīšanu "valodām, kas nav minētas Padomes regulā Nr. 1/958 un kuru statuss oficiāli ir atzīts dalībvalstu konstitūcijās visā to teritorijā vai teritorijas daļā vai kuras pēc likumiem ir atzītas par nacionālajām valodām". Šādas valodas oficiālai lietošanai jābūt apstiprinātai speciālā administratīvā kārtībā, vienojoties starp Padomi un pieprasošo dalībvalsti.[https://web.archive.org/web/20051016091800/http://ue.eu.int/ueDocs/cms_Data/docs/pressdata/en/gena/85437.pdf]

==== Katalāņu, galisiešu un basku valodas ====
Saskaņā ar Spānijas konstitūciju [[Katalāņu valoda|katalāņu]], [[galisiešu valoda|galisiešu]] un [[basku valoda]]s ir reģionu oficiālās valodas, bet tās nav oficiālās valodas visā [[Spānija|Spānijā]].
2005. gada 16. novembrī ES Reģionu komitejas prezidents parakstīja līgumu ar Spānijas sūtni ES, kas apstiprināja šo triju Spānijas valodu lietošanu ES institūcijās. [http://europa.eu/languages/en/document/81/6] [https://web.archive.org/web/20060718034359/http://www.cor.europa.eu/en/press/press_05_11125.html]
2006. gada 3. jūlijā Eiropas Parlamenta Prezidijs apstiprināja Spānijas piedāvājumu atļaut vērsties Eiropas Parlamentā basku, katalāņu un galisiešu valodās.[https://web.archive.org/web/20070927003800/http://www.ciemen.org/mercator/notidetail.cfm?IDA=897&lg=gb] [https://web.archive.org/web/20060709175546/http://www.barcelonareporter.com/index.php/news/comments/catalan_government_welcomes_european_parliament_language_move/]
Kopš 2006. gada 30. novembra Spānijas pilsoņi var griezties pie Eiropas tiesībsarga basku, katalāņu un galisiešu valodās.[http://www.ombudsman.europa.eu/release/en/2006-11-30a.htm] Saskaņā ar līgumu tulkošanu finansē Spānijas valdība.

==== Velsiešu, skotu gēlu un skotu valodas ====
Atbildot uz rakstisko parlamentāriešu pieprasījumu, [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] Eiropas lietu ministrs 2005. gada 29. jūlijā atbildēja, ka ''"valdībai šobrīd nav plānu par līdzīgiem nosacījumiem Apvienotās Karalistes valodām"''.[http://www.publications.parliament.uk/pa/cm200506/cmhansrd/vo050629/text/50629w13.htm]

==== Luksemburgiešu un Kipras turku valodas ====
Kaut arī [[luksemburgiešu valoda]] ir viena no [[Luksemburga]]s valsts valodām, tomēr tās oficiāla lietošana ES nav apstiprināta speciālā administratīvā kārtībā. Tāpat arī [[turku valoda|turku]] ir viena no [[Kipra]]s valsts valodām, bet tās oficiāla lietošana ES nav apstiprināta.

==== Eiropas Savienības zīmju valodas ====
1988. gada 17. jūnijā [[Eiropas Parlaments]] apstiprināja rezolūciju par nacionālajām zīmju valodām. Rezolūcija vēršas pie visām dalībvalstīm par to nacionālo zīmju valodu oficiālu atzīšanu, lai dotu to lietotājiem lielākas lingvistiskas tiesības un aizsargātu pašas zīmju valodas.
Apmēram katra tūkstošā persona kā savu galveno saziņas valodu lieto [[zīmju valoda|zīmju valodu]], bet vēl vairāk ir tādu, kas to lieto kā otro valodu. Palielinās to valstu skaits, kas savām nacionālajām zīmju valodām piešķir oficiālu statusu; kā piemēram [[Beļģija]]s flāmu zīmju valoda un franču zīmju valoda, [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] britu zīmju valoda. [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]] par oficiālām ir atzītas īru zīmju valoda un Ziemeļīrijas zīmju valoda.

== Eiropas Savienības iedzīvotāju valodu prasmes ==
Sekojošās tabulas ir veidotas pamatojoties uz Eiropas Komisijas "Speciālo Eirobarometru" ar nosaukumu "Eiropieši un viņu valodas" ([http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_243_sum_en.pdf rezultāti] [http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_243_en.pdf pilns teksts]), izdoto 2006. gada februārī pēc 2005. gada novembra un decembra pētījumu rezultātiem. Pētījums tika publicēts pirms 2007. gada Eiropas Savienības paplašināšanas. Tā bija aptauja, nevis [[tautas skaitīšana|tautskaite]]. 25 dalībvalstīs, Rumānijā, Bulgārijā, [[Horvātija|Horvātijā]] un [[Turcija|Turcijā]] tika iztaujāti 28 694 šo valstu pilsoņi vecumā virs 15 gadiem. Iztaujāti tika tikai šo valstu un citu ES dalībvalstu pilsoņi.

Pirmā tabula attēlo, kāda pilsoņu daļa apgalvo, ka var sazināties katrā no valodām [[dzimtā valoda|dzimtās valodas]], un [[svešvaloda]]s līmenī (uzskaitītas tikai valodas, ko prot ne mazāk kā 2% cilvēku):

{{Eiropas Savienības valodas}}

Vācu valoda ar 18% bija visdaudzskaitlīgākā dzimtā valoda, bet angļu valoda ar 51% bija visplašāk lietotā valoda. 100% Ungārijas un Portugāles iedzīvotāju, kā arī 99% Grieķijas iedzīvotāju prata savas valsts oficiālo valodu.

Svešvalodu zināšanas ievērojami atšķiras atkarībā no valsts. Četras visvairāk lietotās valodas ES bija [[angļu valoda|angļu]], [[vācu valoda|vācu]], [[franču valoda|franču]] un [[spāņu valoda]]s. Ar zilu iekrāsotās rūtiņas apzīmē to, ka valoda ir viena no valsts valodām šajā zemē. Tumši zils nozīmē ka tā ir galvenā šīs valsts valoda.

[[Attēls:Knowledge English EU map.png|thumb|200px|Angļu valodas zināšanas]]
[[Attēls:Knowledge German EU map.png|thumb|200px|Vācu valodas zināšanas]]
[[Attēls:Knowledge French EU map.png|thumb|200px|Franču valodas zināšanas]]
[[Attēls:Knowledge of Spanish EU map.svg|thumb|200px|Spāņu valodas zināšanas]]
[[Attēls:Knowledge of Italian EU map.svg|thumb|200px|Itāļu valodas zināšanas]]
{| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" style="font-size:90%"
! Valsts <br /> (ES27)
! Angļu <br /> valoda kā <br /> svešvaloda
! Vācu <br /> valoda kā <br /> svešvaloda
! Franču <br /> valoda kā <br /> svešvaloda
! Spāņu <br /> valoda kā <br /> svešvaloda
! Itāļu <br /> valoda kā <br /> svešvaloda
|-
|| {{AUT}} || 58% || bgcolor="#6680CC" | 4% || 10% || 4% || 8%
|-
|| {{BEL}} || 59% || bgcolor="#B2C6FF" | 27% || bgcolor="#B2C6FF" | 48% || 6% || 3%
|-
|| {{BUL}} || 23% || 12% || 9% || 2% || 1%
|-
|| {{CZE}} || 24% || 28% || 2% || 0% || 1%
|-
|| {{DNK}} || 86% || 58% || 12% || 5% || 1%
|-
|| {{FRA}} || 36% || 8% || bgcolor="#6680CC" | 6% || 13% || 5%
|-
|| {{GRC}} || 48% || 9% || 8% || 1% || 4%
|-
|| {{HRV}} || 49% || 34% || 4% || 1% || 14%
|-
|| {{EST}} || 46% || 22% || 1% || 0% || -
|-
|| {{IRL}} || bgcolor="#6680CC" | 5% || 7% || 20% || 4% || 1%
|-
|| {{ITA}} || 29% || 5% || 14% || 23% || bgcolor="#6680CC" | 1%
|-
|| {{CYP}} || 76% || 5% || 12% || 2% || 4%
|-
|| {{LAT}} || 32% || 14% || 2% || 1% || 0%
|-
|| {{LTU}} || 39% || 19% || 1% || 0% || 0%
|-
|| {{LUX}} || 60% || bgcolor="#B2C6FF" | 88% || bgcolor="#B2C6FF" | 90% || 1% || 5%
|-
|| {{MLT}} || bgcolor="#B2C6FF" | 88% || 3% || 17% || 2% || 66%
|-
|| {{NED}} || 87% || 70% || 29% || 5% || 1%
|-
|| {{POL}} || 29% || 20% || 3% || 1% || 1%
|-
|| {{PRT}} || 32% || 3% || 24% || 62% || 1%
|-
|| {{ROU}} || 29% || 6% || 24% || 8% || 4%
|-
|| {{SVK}} || 32% || 32% || 2% || 1% || 1%
|-
|| {{SVN}} || 57% || 50% || 4% || 2% || 15%
|-
|| {{FIN}} || 63% || 18% || 3% || 2% || 1%
|-
|| {{ESP}} || 27% || 2% || 12% || bgcolor="#6680CC" | 9% || 2%
|-
|| {{HUN}} || 23% || 25% || 2% || 1% || 2%
|-
|| {{DEU}} || 56% || bgcolor="#6680CC" | 9% || 15% || 17% || 3%
|-
|| {{SWE}} || 89% || 30% || 11% || 11% || 2%
|-
| colspan=4 | '''''Kandidātvalstis:'''''
|-
|| {{TUR}} || 17% || 4% || 1% || 0% || 0%
|}<small>Avots: [http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_243_en.pdf], dati par ES25, izdoti pirms 2007. gada Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās.</small>

Vēl kādā valodā, izņemot savu dzimto valodu, prata sazināties 56% Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu. Tas bija par 9% vairāk, nekā 2001. gadā.[http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/eb/eb55/eb55_en.pdf]. 28% aptaujāto apgalvoja, ka tie prot divas svešvalodas sarunvalodas līmenī. Gandrīz puse respondentu (44%) apgalvoja, ka tie neprot nevienu valodu, izņemot savu dzimto. Apmēram piektdaļa eiropiešu bija raksturojami kā aktīvi valodu apguvēji, t.i., tādi, kas nesen uzlabojuši savas valodu zināšanas, vai plāno to darīt turpmāko 12 mēnešu laikā.

[[Angļu valoda]] ir visizplatītākā valoda Eiropā. Saskaņā ar šo aptauju, 38% ES iedzīvotāju apgalvoja, ka tiem ir pietiekoši augstas angļu valodas zināšanas, lai uzturētu sarunu (bez [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Īrija]]s iedzīvotājiem, kurās angļu valoda ir galvenā dzimtā valoda). 14% eiropiešu apgalvoja, ka tie prot [[franču valoda|franču]] vai [[vācu valoda|vācu]] valodu. Franču valodu visbiežāk mācās un lieto [[Vidusjūra]]s valstīs, [[Vācija|Vācijā]], [[Rumānija|Rumānijā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] un [[Īrija|Īrijā]]. Vācu valodu visvairāk mācās un lieto [[Benilukss|Beniluksa]] valstīs, [[Skandināvija|Skandināvijā]] un [[Centrālā un Austrumeiropa|Centrālās un Austrumeiropas]] dalībvalstīs. [[Spāņu valoda|Spāņu]] valodu visbiežāk apgūst [[Beļģija|Beļģijā]], [[Francija|Francijā]], [[Itālija|Itālijā]], [[Luksemburga|Luksemburgā]] un [[Portugāle|Portugālē]]. 19 no 29 valstīm angļu valoda ir visvairāk prastā svešvaloda. Visvairāk [[Zviedrija|Zviedrijā]] (89%), [[Malta|Maltā]] (88%), [[Nīderlande|Nīderlandē]] (87%) un [[Dānija|Dānijā]] (86%).

Visu summējot, 2007. gadā angļu valodā gan dzimtās, gan svešvalodas līmenī prata 51% ES pilsoņu, vācu valodu — 32%, bet franču valodu — 28%.

Ar Eiropas Savienības paplašināšanos līdzsvars starp franču un vācu valodām mainījās. Jaunajās dalībvalstīs daudz vairāk cilvēku pārvaldīja vācu valodu (23% salīdzinājumā ar 12% ES15), bet zināšanas franču un spāņu valodās bija niecīgas (3% un 1% respektīvi pret 16% un 7% E15). Vērā ņemams izņēmums bija [[Rumānija]], kur 24% iedzīvotāju prata franču valodu, bet vācu tikai 6% (4% prot arī [[itāļu valoda|itāļu valodu]] un 3% spāņu valodu).

Valodu prasmes līmenis ir ļoti dažāds atkarībā no ģeogrāfiskā reģiona un sociodemogrāfiskās grupas. Ievērojami labākas valodu prasmes ir relatīvi mazākajās dalībvalstīs ar vairākām [[valsts valoda|valsts valodām]]. Piemēram, [[Luksemburga|Luksemburgā]] 92% iedzīvotāju prot vismaz divas valodas. [[Dienvideiropa]]s valstīs, kā arī valstīs, kurās valsts valoda ir viena no lielajām Eiropas valodām, ir ievērojami zemākas valodu zināšanas. Tikai 5% [[Turcija]]s, 13% [[Īrija]]s, 16% [[Itālija]]s, 17% [[Spānija]]s un 18% [[Lielbritānija]]s iedzīvotāju prot divas svešvalodas. [[Daudzvalodība|Daudzvalodīgie]] eiropieši pārsvarā ir gados jauni, labi izglītoti un joprojām mācās, dzimuši citā valstī, lieto svešvalodas profesionāliem mērķiem un ir motivēti valodas apgūt.

Bezmaksas valodu kursi (26%), ērti plānojami kursu laiki (18%) un iespēja valodas mācīties to lietošanas zemēs (17%) ir atzīti par galvenajiem aspektiem, kas stimulē valodu mācīšanos. Grupu kursi ar pasniedzēju (20%), valodu stundas skolā (18%), individuāla apmācība un garas vai biežas vizītes valodas zemē ir atzīti par labākajiem veidiem valodu apgūšanai.

=== Reģionālās un minoritāšu valodas ===
Saskaņā ar [https://web.archive.org/web/20081231041659/http://ec.europa.eu/education/policies/lang/languages/langmin/euromosaic/index_en.html Eiromozaīkas pētījumu], Eiropas Savienībā tiek lietots ievērojams skaits [[reģionālā valoda|reģionālo]] un [[minoritātes valoda|minoritāšu]] valodu, kurām nav oficiālas atzīšanas ES līmenī. Dažām no tām ir oficiāls statuss dalībvalstu līmenī un dažām ir lielāks valodas pratēju skaits, nekā mazāk lietotajām oficiālajām valodām. Sarakstā (ES25) iekļautās oficiālās valodas ir treknrakstā:

{{columns |width=24% |gap=5px
|col1 =
* [[Albāņu valoda]] — [[Grieķija]] ([[arvanitika]]), [[Itālija]] ([[arberešu valoda]])
* [[Arābu valoda]] — [[Kipra]] ([[Kipras maronītu arābu valoda]])
* [[Aragoniešu valoda]] — [[Spānija]]
* [[Armēņu valoda]] — [[Bulgārija]], [[Kipra]], [[Ungārija]], [[Polija]]
* [[Aromūnu valoda]] — [[Bulgārija]], [[Grieķija]] ([[vlahu valoda]]), [[Rumānija]]
* [[Astūriešu valoda]] — [[Spānija]]
* [[Basku valoda]] — [[Francija]], [[Spānija]]
* [[Baltkrievu valoda]] — [[Igaunija]], [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Polija]]
* [[Berberu valoda]] — [[Spānija]]
* [[Bosniešu valoda]] — [[Slovēnija]]
* [[Bretoņu valoda]] — [[Francija]], [[Lielbritānija]]
* '''[[Bulgāru valoda]]''' — [[Grieķija]] ([[Pomaki|pomaku valoda]]), [[Ungārija]], [[Čehija]], [[Slovākija]], [[Rumānija]] ([[Banatas bulgāri]])
* '''[[Čehu valoda]]''' — [[Austrija]], [[Polija]], [[Slovākija]]
|col2 =
* '''[[Dāņu valoda]]''' — [[Vācija]]
* [[Frankoprovansiešu valoda]] — [[Itālija]]
* [[Frīzu valodas]] — [[Vācija]], [[Nīderlande]]
* [[Friulu valoda]] — [[Itālija]]
* [[Galisiešu valoda]] — [[Spānija]]
* '''[[Grieķu valoda]]''' — [[Čehija]], [[Itālija]], [[Ungārija]]
* [[Horvātu valoda]] — [[Austrija]], [[Čehija]], [[Ungārija]], [[Itālija]], [[Slovākija]], [[Slovēnija]]
* '''[[Īru valoda]]''' — [[Lielbritānija]]
* '''[[Itāļu valoda]]''' — [[Slovēnija]]
* [[Jidišs]] — [[Igaunija]], [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Polija]], [[Rumānija]]
* [[Karaīmu valoda]] — [[Lietuva]], [[Polija]]
* [[Kašūbu valoda]] — [[Polija]]
* [[Katalāņu valoda]] — [[Francija]], [[Itālija]], [[Spānija]]
* [[Korniešu valoda]] — [[Lielbritānija]]
* [[Korsikāņu valoda]] — [[Francija]]
* [[Krievu valoda]] — [[Čehija]], [[Igaunija]], [[Latvija]], [[Lietuva]]
|col3 =
* [[Ladīnu valoda]] — [[Itālija]]
* [[Latgaļu valoda]] — [[Latvija]]
* '''[[Latviešu valoda]]''' — [[Igaunija]]
* [[Līvu valoda]] — [[Latvija]]
* '''[[Lietuviešu valoda]]''' — [[Igaunija]], [[Latvija]], [[Polija]]
* [[Luksemburgiešu valoda]] — [[Luksemburga]]
* [[Maķedoniešu valoda]] 
* [[Meniešu valoda]] — [[Lielbritānija]]
* [[Mirandiešu valoda]] — [[Portugāle]]
* '''[[Nīderlandiešu valoda]]''' — [[Francija]] ([[flāmu valoda]])
* [[Oksitāņu valoda]] — [[Francija]], [[Itālija]], [[Spānija]]
* '''[[Poļu valoda]]''' — [[Čehija]], [[Igaunija]], [[Ungārija]], [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Slovākija]]
* '''[[Portugāļu valoda]]''' — [[Spānija]]
* [[Romu valoda]] — [[Kipra]], [[Čehija]], [[Igaunija]], [[Ungārija]], [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Polija]], [[Slovākija]], [[Slovēnija]]
* '''[[Rumāņu valoda]]''' — [[Ungārija]], [[Bulgārija]]
* [[Rusīnu valoda]] — [[Čehija]], [[Ungārija]], [[Polija]], [[Slovākija]]
* [[Sāmu valoda]] — [[Somija]], [[Zviedrija]]
* [[Sardu valoda]] — [[Itālija]]
* [[Serbu valoda]] — [[Ungārija]], [[Rumānija]], [[Slovēnija]]
|col4 =
* [[Skotu gēlu valoda]] — [[Lielbritānija]]
* '''[[Slovāku valoda]]''' — [[Austrija]], [[Čehija]], [[Ungārija]], [[Polija]]
* '''[[Slovēņu valoda]]''' — [[Austrija]], [[Itālija]], [[Ungārija]]
* '''[[Somu valoda]]''' — [[Igaunija]], [[Zviedrija]]
* [[Sorbu valodas]] — [[Vācija]]
* [[Tatāru valoda]] — [[Igaunija]], [[Lietuva]], [[Polija]]
* [[Turku valoda]] — [[Bulgārija]], [[Grieķija]]
* [[Ukraiņu valoda]] — [[Čehija]], [[Igaunija]], [[Ungārija]], [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Polija]], [[Rumānija]], [[Slovākija]]
* '''[[Ungāru valoda]]''' — [[Austrija]], [[Čehija]], [[Rumānija]], [[Slovākija]], [[Slovēnija]]
* '''[[Vācu valoda]]''' — [[Beļģija]], [[Čehija]], [[Dānija]], [[Francija]], [[Igaunija]], [[Itālija]], [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Ungārija]], [[Polija]], [[Rumānija]], [[Slovēnija]], [[Slovākija]]
* [[Velsiešu valoda]] — [[Lielbritānija]]
* '''[[Zviedru valoda]]''' — [[Igaunija]], [[Somija]]
}}

Šajā sarakstā nav iekļautas [[mākslīga valoda|mākslīgās valodas]] un tās valodas, kuras dalībvalstīs uzskata par oficiālo valodu [[dialekts|dialektiem]]. Jāpiezīmē, ka daudzus no tā sauktajiem dialektiem valodnieki parasti uzskata par patstāvīgām valodām. To skaitā ir [[skotu valoda]] ([[ģermāņu valodas|ģermāņu grupas valoda]], [[anglosakši|anglosakšu]] valodu pēctece; nejaukt ar [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]) un vairākas [[romāņu valodas]], kā [[venēciešu valoda|venēciešu]], [[neapolitāņu valoda|neapolitāņu]] un [[sicīliešu valoda|sicīliešu]].

==== Krievu valoda ====
[[Krievu valoda|Krievu valodu]] prot ievērojama daļa [[Centrālā un Austrumeiropa|Centrālās un Austrumeiropas]] valstu pilsoņu. Tā ir dzimtā valoda 1,3 miljoniem [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s iedzīvotāju, kā arī no bijušās [[PSRS]] teritorijas izceļojušajai krievvalodīgo kopienai [[Vācija|Vācijā]]. Krievu valoda ir astotā visvairāk lietotā valoda ES, kuru prot 7% iedzīvotāju.

==== Migrantu valodas ====
ES valstu [[imigrācija|imigrantu]] komūnās tiek lietotas visdažādākās pasaules valodas. [[Turku valoda]] ir dzimtā valoda 2% [[Beļģija]]s un [[Vācija]]s rietumdaļas iedzīvotājiem un 1% [[Nīderlande]]s iedzīvotājiem. Citas plaši lietotas migrantu valodas ir [[arābu valoda]] (lielākoties [[Francija|Francijā]] un [[Beļģija|Beļģijā]]), [[urdu]], [[bengāļu valoda]] un [[hindi]] ([[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]]). [[Dienvidslāvija]]s kara rezultātā kopā ar bēgļiem daudzās valstīs izplatījušās [[Balkānu pussala|Balkānu]] valodas.

Francijā, Lielbritānijā, Spānijā un Itālijā ir plašas [[ķīnieši|ķīniešu]] komūnas, kurās lieto dažādus [[ķīniešu valoda]]s dialektus.

Daudzas imigrantu kopienas mīt Eiropas Savienības valstīs vairākās paaudzēs un to locekļi lielākoties ir [[divvalodība|divvalodīgi]] mītnes zemes un savas kopienas valodā.<ref>[http://ec.europa.eu/publications/booklets/move/45/en.pdf "Many tongues, one family" Languages in the European Union]</ref>

== Eiropas Savienības oficiālo valodu klasifikācija ==
Lielākā daļa ES oficiālo valodu pieder [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu]] valodu saimei. Trīs galvenie atzari ir [[ģermāņu valodas|ģermāņu]], [[romāņu valodas|romāņu]] un [[slāvu valoda|slāvu]]. Ģermāņu (dāņu, nīderlandiešu, angļu, vācu un zviedru) valodu pratēji lielākoties dzīvo ES vidus un ziemeļu daļā. Romāņu (franču, itāļu, portugāļu, rumāņu un spāņu) valodas pārsvarā izplatītas rietumu un dienvidu reģionos, kā arī [[Rumānija|Rumānijā]] un tās ir franču, itāļu, portugāļu, rumāņu un spāņu valodas. Slāvu (bulgāru, čehu, poļu, slovāku un slovēņu) valodas pārsvarā tiek lietotas ES austrumos. Pie [[baltu valodas|baltu valodām]] pieder latviešu un lietuviešu valodas, pie [[ķeltu valodas|ķeltu valodām]] pieder īru valoda. [[Grieķu valoda]] ir [[izolēta valoda]] indoeiropiešu valodu saimē.

Ārpus indoeiropiešu valodu saimes ir pie [[Urāliešu valodas|urāliešu]] valodu saimes piederošās igauņu, somu un ungāru valodas, kā arī pie [[semītu valodas|semītu valodām]] piederošā maltiešu valoda.

Lielākā daļa ES oficiālo valodu lietu [[Latīņu alfabēts|latīņalfabētiskas]] ortogrāfijas, izņemot grieķu valodu, kura lieto [[grieķu alfabēts|grieķu alfabētu]] un bulgāru valodu, kas lieto [[kirilica|kirilicu]].

== Likumdošana ==
Eiropas Savienības iespējas likumdošanā valodu politikas jomā ir pamatotas uz nosacījumiem, kas ietverti [[Eiropas Savienība līgumi|Eiropas Savienības līgumos]]. Eiropas Savienībā [[valodu politika]] ir dalībvalstu kompetencē un ES nav savas "kopējās valodu politikas". Pamatojoties uz "funkciju decentralizācijas principu", ES institūcijas šajā jomā veic tikai atbalstošas funkcijas. Veicina dalībvalstu kooperāciju un atbalsts ''Eiropeiskas dimensijas'' dalībvalstu valodu politikās; it sevišķi apmācot dalībvalstu oficiālajās valodās un tās izplatot. (Paragrāfs 149.2)<ref>[http://eur-lex.europa.eu/en/treaties/dat/12002E/htm/C_2002325EN.003301.html#anArt150 Consolidated version of the Treaty establishing the European Community, Articles 149 to 150] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131116105433/http://eur-lex.europa.eu/en/treaties/dat/12002E/htm/C_2002325EN.003301.html#anArt150 |date={{dat|2013|11|16||bez}} }}, ''Official Journal C 321E of 29 December 2006''. Apskatīts 2007. gada 1. februārī.</ref><ref>[http://www.europarl.europa.eu/facts/4_16_3_en.htm European Parliament Fact Sheets: 4.16.3. Language policy], ''European Parliament website''. Apskatīts 2007. gada 3. februārī.</ref>

[[Eiropas Savienības Pamattiesību harta|Eiropas Savienības Pamattiesību hartā]], legāli nesaistošā tekstā, ES deklarē, ka tā respektē valodu dažādību un aizliedz diskrimināciju valodu jomā. Valodu dažādības respektēšana ir Eiropas Savienības pamatvērtība, tāpat kā jebkuras personas respektēšana, atvērtība pret citām kultūrām, iecietība un citu cilvēku atzīšana.

== ES iniciatīvas valodu apmācībā un valodu dažādībā ==
[[Attēls:EP Translation booths.jpg|thumb|250px|right|Tulku kabīnes [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] debašu palātā ([[Brisele|Briselē]]).]]
Sākot ar 1990. gada ''Lingua programme'', Eiropas Savienība investēja vairāk kā €30 mijonus gadā (€120 miljardu ES ikgadējā budžeta) dažādām valodu attīstības programmām; kā piemēram ''Socrates'' un ''Leonardo da Vinci''. Šīs programmas atbalstīja sekojošas aktivitātes: valodu skolotāju apmācība ārzemēs, ārzemju valodu skolotāju asistācija skolās, klašu apmaiņas programma valodu mācību motivēšanai, jaunu valodu apmācību programmu izstrāde.

[[Jauniešu apmaiņas programma]]s, [[pilsētu sadraudzība]], kā arī [[Eiropas brīvprātīgo dienests]] veicina daudzvalodību. Programma [[Kultūra 2000]] kopš 1997. gada finansēja apmēram 2000 literāro darbu tulkošanu no un uz Eiropas valodām.
2007.—2013. gadā bija paredzēts ieviest vairākas jaunas programmas šādu aktivitāšu atbalstam: [[Kultūra 2007]], ''Youth in Action'' un ''Lifelong Learning''.

Papildus tam ES sniedz galveno finansiālo atbalstu [[Eiropas mazlietoto valodu birojs|Eiropas mazlietoto valodu birojam]] (nevalstiska organizācija, kas pārstāv vairāk kā 40 miljonu [[reģionālā valoda|reģionālo]] un [[minoritātes valoda|minoritāšu]] valodu lietotājus), kā arī ''Mercator'' universitāšu tīklam (universitātes, kas pēta Eiropas mazlietotās valodas). Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma komisija 2004. gadā uzsāka pētījumus par nepieciešamību izveidot jaunu ES aģentūru, "Eiropas valodu mācību un lingvistiskās daudzveidības aģentūru". Pētījumi uzrādīja, ka šajā jomā ir virkne neapmierinātu vajadzību un piedāvāja divas opcijas: nodibināt aģentūru vai izveidot Eiropas "Valodu daudzveidības centru" tīklu. Komisija pieņēma, ka šāda tīkla izveide būtu vispiemērotākais nākamais solis un visur kur iespējams, to vajadzētu veidot, pamatojoties uz esošajām struktūrām.

Lai veicinātu valodu apguvi, ES atbalstīja [[Eiropas Padome]]s iniciatīvu par [[Eiropas valodu gads 2001|Eiropas valodu gadu 2001]] un ikgadējo [[Eiropas valodu diena|Eiropas valodu dienu]] atzīmēšanu 26. septembrī.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* Michele Gazzola (2006) "[http://www.springerlink.com/content/47253614164m4371 Managing Multilingualism in the European Union: Language Policy Evaluation for the European Parliament]{{Novecojusi saite}}", ''Language Policy'', vol. 5, n. 4, p. 393-417.
* Hogan-Brun, Gabrielle and Stefan Wolff. 2003. Minority Languages in Europe: Frameworks, Status, Prospects. Palgrave. {{ISBN|1-4039-0396-4}}
* Nic Craith, Máiréad. 2005. ''Europe and the Politics of Language: Citizens, Migrants and Outsiders''. Palgrave. {{ISBN|1-4039-1833-3}}
* Richard L. Creech, "Law and Language in the European Union: The Paradox of a Babel 'United in Diversity'" (Europa Law Publishing: Groningen, 2005) {{ISBN|90-76871-43-4}}
* Shetter, William Z., [https://web.archive.org/web/20060627014505/http://home.bluemarble.net/~langmin/miniatures/eulangs.htm EU Language Year 2001: Celebrating diversity but with a hangover], ''Language Miniature'' No 63.
* Shetter, William Z., [https://web.archive.org/web/20060627014310/http://home.bluemarble.net/~langmin/miniatures/Qvalue.htm Harmony or Cacophony: The Global Language System], ''Language Miniature'' No 96.

== Skatīt arī ==
* [[Eiropas Savienība]]

== Ārējās saites ==
<!-- * [http://www.europedia.moussis.eu/books/Book_2/ ''Europedia''] -->

=== Oficiālās ES vietnes ===
* [http://europa.eu/languages/lv/home ''Eiropa: Valodas un Eiropa''] Eiropas Savienības valodu portāls
* [http://www.europarl.europa.eu/facts/4_16_3_en.htm ''European Parliament Fact Sheets: 4.16.3. Language policy''] Eiropas Parlamenta fakti: valodu politika
* [http://ec.europa.eu/education/policies/lang/languages_en.html ''European Commission > Education and Training > Policy Areas > Languages'']
* [http://ec.europa.eu/education/policies/lang/languages_en.html ''EUROPA > The EU at a glance > The European countries > Languages in the EU''] Oficiālo ES valodu audioparaugi
* [http://ec.europa.eu/commission_barroso/orban/index_lv.htm Eiropas Komisija > Komisāri > Leonards Orbans] Eiropas daudzvalodības komisārs Leonards Orbans
* [http://ec.europa.eu/dgs/education_culture/index_lv.html Eiropas Komisija > ģenerāldirektorāts > Izglītība un Kultūra]
* [http://ec.europa.eu/dgs/translation/index_en.htm ''European Commission Directorate-General for Translation (DGT)'']
* [https://web.archive.org/web/20071213215017/http://publications.europa.eu/index_lv.htm ES Publikāciju birojs]
* [http://publications.europa.eu/code/lv/lv-370200.htm ''European Union interinstitutional style guide''] Iestāžu publikāciju noformēšanas rokasgrāmata
* [http://www.europa.eu/comm/dgs/translation/bookshelf/brochure_en.pdf{{Novecojusi saite}} ''The process of creating documents in this multilingual environment (PDF)'']{{Novecojusi saite}}

=== Ziņas ===
* [http://www.euractiv.com/en/culture ''EurActiv.com'' — valodas un kultūra] — ziņu vietne
* [https://web.archive.org/web/20200315054343/http://www.eurolang.net/ ''Eurolang''] ziņu aģentūra mazāklietotajās ES valodās

=== Citas ===
* [http://www.eurfedling.org Nacionālo valodu institūtu Eiropas federācija (''EFNIL'')]
* [https://web.archive.org/web/20200406155335/http://www.eblul.org/ Mazlietoto valodu Eiropas birojs (''EBLUL'')]
* [http://www.mercator-central.org/ ''Mercator''] Eiropas mazlietoto valodu pētīšanā iesaistītās universitātes
* [https://web.archive.org/web/20181113181824/http://adum.info/ ''ADUM''] informācija par ES minoritāšu valodu programmām
* [http://web.quipo.it/minola/ ''MinoLa'' — ES minoritāšu valodas]


{{ES oficiālās valodas}}

[[Kategorija:Eiropas Savienība|Valodas]]
[[Kategorija:Valodas]]