Apskatīt FIFA Pasaules kauss izejas kodu

{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums      = FIFA Pasaules kauss
| aktuāla_sezona = 2022. gada FIFA Pasaules kauss
| logo           = Fifa pasaules kauss.jpg
| pikseļi        = 160px
| apraksts       = FIFA Pasaules kausa trofeja, ko pasaules čempioniem pasniedz kopš 1974. gada
| sports         = [[futbols]]
| dibin          = {{dat|1930}}
| moto           = 
| komandas       = 32 (finālturnīrā)<br />206 (2022. gada kvalifikācijas turnīrā)
| valsts         = {{flaga|Pasaule}} Pasaule
| čempions       = {{fb|ARG}}<br />([[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]; 3. tituls)
| čempions_visv  = {{fb|BRA}} (5 tituli)
| mlapa          = {{URL|https://www.fifa.com/worldcup/}}
}}

'''FIFA Pasaules kauss''', bieži vienkārši '''Pasaules kauss''', ir starptautisks [[futbols|futbola]] turnīrs, ko organizē [[FIFA]] un tajā piedalās [[nacionālās futbola izlases]]. Turnīrs tiek rīkots ik pēc četriem gadiem kopš 1930. gada, izņemot [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] dēļ nenotikušos 1942. un 1946. gada čempionātus. Pašreizējie pasaules čempioni ir [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], kas [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gadā]] izcīnīja savu trešo titulu.

Lai gan finālturnīri notiek ik pēc četriem gadiem, taču pats čempionāts (ieskaitot kvalifikācijas spēles) notiek gandrīz trīs gadus. Par tiesībām spēlēt [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada finālturnīrā]] kvalifikāciju uzsāka 206 izlases, kas vispirms piedalās reģionālajos turnīros, ko rīko kontinentālās futbola federācijas. Finālturnīrā iekļūst 32 komandas, kas četras nedēļas ilgā turnīrā noskaidro pasaules kausa ieguvēju.

Tikai astoņām valstīm ir izdevies uzvarēt kādā no divdesmit notikušajiem pasaules futbola čempionātiem. Visvairāk titulu — piecus — ir ieguvusi [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]], kam seko [[Itālijas futbola izlase|Itālija]] un [[Vācijas futbola izlase|Vācija]] ar četriem tituliem. Trīs reizes ir uzvarējusi [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], divreiz titulu ir ieguvušas [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas]] un [[Francijas futbola izlase|Francijas]] izlase, bet pa reizei [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] un [[Spānijas futbola izlase|Spānija]]. Tikai vienā finālturnīrā, kas noticis [[Eiropa|Eiropā]] ir uzvarējusi komanda no cita kontinenta ([[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958. gadā]] uzvarēja Brazīlija). [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gadā]] [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] Spānija kļuva par pirmo Eiropas izlasi, kas uzvarējusi ārpus Eiropas. Pirms tam visos finālturnīros, kas notikuši ārpus Eiropas, bija uzvarējušas [[Dienvidamerika]]s komandas.

FIFA Pasaules kauss ir pasaulē vislielākais sporta pasākums, skatītāju ziņā (gan klātienē, gan TV) pārspējot pat [[olimpiskās spēles]].{{nepieciešama atsauce}} 2014. gada finālu televīzijā vismaz minūti vēroja apmēram 1,013 miljardi cilvēku, bet kopējais turnīra skatītāju skaits sasniedza 3,2 miljardus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/worldcup/news/y=2015/m=12/news=2014-fifa-world-cuptm-reached-3-2-billion-viewers-one-billion-watched--2745519.html |title=2014 FIFA World Cup™ reached 3.2 billion viewers, one billion watched final |language=en |date={{dat|2015|12|16||bez}} |publisher=[[FIFA]] |accessdate={{dat|2017|11|12||bez}} |archive-date={{dat|2017|10|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171029130051/http://www.fifa.com/worldcup/news/y=2015/m=12/news=2014-fifa-world-cuptm-reached-3-2-billion-viewers-one-billion-watched--2745519.html }}</ref>

== Vēsture ==

=== Pirms kausa ===
Pirmā starptautiskā futbola spēle tika sarīkota 1872. gadā [[Glāzgova|Glāzgovā]] starp [[Anglijas futbola izlase|Angliju]] un [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]]. Pirmais turnīrs starp izlasēm norisinājās 1884. gadā, tas bija [[Lielbritānijas čempionāts nacionālajām izlasēm]]. Tajā piedalījas [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]], [[Skotijas futbola izlase|Skotijas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] un [[Īrijas futbola izlase|Īrijas]] izlase. Futbolam kļūstot populārākam, tas tika iekļauts [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]]. un [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpiskajās spēlēs]] kā paraugdemonstrējumu disciplīna (uzvarētājiem netika pasniegtas medaļas). Futbols par oficiālu [[olimpiskie sporta veidi|olimpisko sporta veidu]] kļuva sākot ar [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajām spēlēm]]. Šo olimpisko futbola turnīru organizēja [[Anglijas Futbola asociācija]] un tajā drīkstēja piedalīties tikai amatieri. Gan 1908., gan [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada olimpiskajās spēlēs]] uzvarēja [[Apvienotā Karaliste]], zem kuras karoga spēlēja Anglijas amatieru futbola izlase.

1904. gadā tika izveidota [[FIFA|Starptautiskā Futbola federāciju asociācija]] (FIFA). Tās pirmais mēģinājums organizēt savu starptautisko futbola turnīru notika 1906. gadā [[Šveice|Šveicē]], taču tas cieta neveiksmi, galvenokārt tādēļ, ka starptautiskais futbols vēl nebija pietiekami attīstīts. 1909. gadā sers [[Tomass Liptons]] noorganizēja [[Sera Tomasa Liptona trofeja]]s izcīņu [[Turīna|Turīnā]]. Šai turnīrā nepiedalījās izlases, bet gan klubi, katru valsti pārstāvot pa vienam klubam, un tas netiek uzskatīts par oficiālu pasaules čempionātu, kaut gan tas bija pirmais starptautiskais futbola turnīrs, kur dalību ņēma labākie profesionālie spēlētāji no Itālijas, Vācijas un Šveices. Trofeju ieguva amatieru komanda ''[[West Auckland]]'', kura tika uzaicināta piedalīties turnīrā pēc tam, kad Anglijas futbola asociācija atteicās uz šo turnīru nosūtīt profesionālu komandu.

1914. gadā FIFA piekrita atzīt olimpisko spēļu ietvaros notiekošo futbola turnīru, piešķirot tam "Pasaules amatieru futbola čempionāta" nosaukumu, un uzņēmās tā organizēšanu. [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920. gada olimpiskajā turnīrā]] uzvarēja [[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]], bet [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924]]. un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928]]. gadā — [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]]. [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Losandželosa|Losandželosā]] netika plānots iekļaut futbolu zemās futbola popularitātes dēļ [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. FIFA un [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|SOK]] arī radās domstarpības par amatieru statusu, kā rezultātā futbols tika izņemts no olimpiskajām spēlēm.<ref>[http://www.fifa.com/tournaments/archive/tournament=512/edition=8229/news/newsid=92851.html Olimpiskā odiseja tiktāl (1. daļa: 1908—1964)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090802014823/http://www.fifa.com/tournaments/archive/tournament%3D512/edition%3D8229/news/newsid%3D92851.html |date={{dat|2009|08|02||bez}} }}, FIFA.com.</ref> FIFA prezidents [[Žils Rimē]] paziņoja par FIFA Pasaules kausa organizēšanu [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]. gadā Urugvajā.

=== Pasaules kausi pirms Otrā pasaules kara ===
[[Attēls:Estadio Centenario (vista aérea).jpg|thumbnail|''[[Estadio Centenario]]'', pirmā Pasaules kausa fināla norises vieta]]
Futbola popularitātes pieauguma dēļ olimpiskajās spēlēs, {{dat|1928|5|28||bez}} FIFA kongresā [[Amsterdama|Amsterdamā]] tika nolemts rīkot pirmo Pasaules kausu.<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://www.fifa.com/classicfootball/history/fifa/first-fifa-world-cup.html | title= History of FIFA – The first FIFA World Cup | work= FIFA.com | publisher= Fédération Internationale de Football Association | accessdate= 12 July 2014 | archive-date= {{dat|2015|04|29||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20150429164718/http://www.fifa.com/classicfootball/history/fifa/first-fifa-world-cup.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150429164718/http://www.fifa.com/classicfootball/history/fifa/first-fifa-world-cup.html |date={{dat|2015|04|29||bez}} }}</ref> Pēdējās divās olimpiskajās spēlēs bija uzvarējusi [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas izlase]], kā arī Urugvajā tika svinēta 100 gadu valsts pastāvēšana, tāpēc tika nolemts, ka pirmo turnīru rīkos tieši [[Urugvaja|Urugvajā]].

[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|Pirmajā pasaules kausā]] Urugvajā piedalījās 13 futbola izlases — septiņas no [[Dienvidamerika]]s, četras no [[Eiropa]]s un divas no [[Ziemeļamerika]]s. No Eiropas tika uzaicinātas piedalīties vēl vairākām izlasēm, bet daļa no tām atteicās garā ceļa dēļ uz Dienvidameriku. {{dat|1930|7|13||bez}} vienlaicīgi notika pirmās divas Pasaules kausa spēles — [[Francijas futbola izlase|Francija]] pret [[Meksikas futbola izlase|Meksiku]] (4:1) un [[ASV futbola izlase|ASV]] pret [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]] (3:0). Pirmos vārtus pasaules čempionātu vēsturē guva Francijas uzbrucējs [[Lisjēns Lorāns]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |first=Džons F|last=Molinaro | title=Lisjēns Lorēns: Pasaules Kausa pirmais vārtu guvējs {{en ikona}}|work=CBC| url=http://www.cbc.ca/sports/worldcup2006/history/events/laurent_lucien.html| accessdate=05.06.2007.}}</ref> Finālspēlē [[Montevideo]], ko klātienē noraudzījās {{nobr|93 000}} skatītāji, Urugvaja uzveica Argentīnu ar rezultātu 4:2, tādējādi kļūstot par pirmajiem pasaules kausa ieguvējiem.<ref name="origin">[http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-201_02e_fwc-origin_8816.pdf FIFA Pasaules Kausa rašanās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150924002357/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-201_02e_fwc-origin_8816.pdf |date={{dat|2015|09|24||bez}} }} (PDF), FIFA.com.</ref>

Galvenie traucēkļi pirmajiem pasaules čempionātiem bija sarežģītā starpkontinentu ceļošana un kari. Savukārt [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]]. un [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]]. gada turnīros, kas notika [[Eiropa|Eiropā]], ieradās tikai divas izlases no [[Dienvidamerika]]s (1934. gadā bija Brazīlija un Argentīna, bet 1938. gadā tikai Brazīlija). 1942. un 1946. gada turnīri nenotika [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] dēļ.

=== Pasaules kausi pēc Otrā pasaules kara ===
[[Attēls:World cup appearances 2014.png|thumbnail|Attēls, kurā norādīts, cik reižu katra izlase ir piedalījusies Pasaules kausā]]
[[1950. gada FIFA Pasaules kauss]], kas norisinājās [[Brazīlija|Brazīlijā]], bija pirmais, kurā vispirms tika izspēlētas grupu turnīra spēlēs. Šis turnīrs ir nozīmīgs arī ar to, ka Pasaules kausā pirmo reizi piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] izlases. Šīs izlases 1920. gadā bija izstājušās no [[FIFA]], jo nevēlējās spēlēt pret to valstu izlasēm, kas [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] bija karojušas pret viņiem. 1946. gadā pēc FIFA uzaicinājuma britu izlases iestājās atpakaļ organizācijā. Šajā turnīrā atkal piedalījās 1930. gada čempioni Urugvaja, kuri bija boikotējuši iepriekšējos turnīrus. Urugvajieši atkal kļuva par čempioniem, finālā uzvarot mājiniekus [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas izlasi]].

No 1934. līdz 1978. gadam bija paredzēts, ka finālturnīros piedalīsies 16 valstu izlases. Šajos kausos kvalificējās 16 izlases, bet ne vienmēr piedalījās. 1938. gada kausā piedalījās 15 izlases, jo Austriju [[anšluss|anšlusa]] rezultātā pievienoja [[Trešais reihs|Trešajam reiham]], bet Austrijas vietā turnīrā nepiedalījās citas valsts izlase, savukārt 1950. gada Pasaules kausā no dalības tajā atteicās [[Indijas futbola izlase|Indija]], [[Skotijas futbola izlase|Skotija]] un [[Turcijas futbola izlase|Turcija]]. Šajos turnīros allaž dominēja Eiropas un Dienvidamerikas izlases. Tikai četras ne Eiropas vai Dienvidamerikas izlases bija tikušas līdz ceturtdaļfinālam: [[ASV futbola izlase|ASV izlase]] (pusfināls 1930. gadā), [[Kubas futbola izlase|Kubas izlase]] 
(ceturtdaļfināls 1938. gadā), [[Ziemeļkorejas futbola izlase|Ziemeļkorejas izlase]] (ceturtdaļfināls 1966. gadā) un [[Meksikas futbola izlase|Meksikas izlase]] (ceturtdaļfināls 1970. gadā).

=== Paplašināšana līdz 32 izlasēm ===
[[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]]. gadā Pasaules kausa dalībnieču skaits tika palielināts līdz 24, bet [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]. gadā — līdz 32, dodot iespēju turnīrā piedalīties vairāk [[Āfrika]]s, [[Āzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s komandām. Kopš paplašināšanas Āfrikas, Āzijas un Ziemeļamerikas izlasēm ir klājies turnīros arvien labāk.

[[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada pasaules čempionāta]] kvalifikācijas turnīros piedalījās kopumā 198 valstu izlases, bet 2010. gada kvalifikācijas turnīrā piedalījās 204 izlases, kas bija jauns rekords.<ref>[http://www.fifa.com/worldcup/organisation/media/newsid=122766.html#record+number+teams+enter+preliminary+competition Rekorddaudzums - 204 komandas piedalās kvalifikācijas turnīrā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071117123621/http://www.fifa.com/worldcup/organisation/media/newsid=122766.html#record+number+teams+enter+preliminary+competition |date={{dat|2007|11|17||bez}} }}, FIFA.com.</ref> [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2018. gada kvalifikācijas turnīram]] pieteicās 210 izlases, tomēr [[Zimbabves futbola izlase|Zimbabve]] un [[Indonēzijas futbola izlase|Indonēzija]] tika diskvalificētas vēl pirms spēļu sākuma.

=== Paplašināšana līdz 48 izlasēm ===
2013. gada oktobrī FIFA prezidents [[Zeps Blaters]] apsolīja [[Karību Futbola savienība]]i drīzumā vienu vietu Pasaules kausā. Savas prezidentūras laikā šo solījumu viņš neizpildīja.

2016. gada oktobrī jaunais FIFA prezidents ierosināja 48 izlases [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. {{dat|2017|7|10||bez}} FIFA apstiprināja, ka 2026. gada Pasaules kausa finālturnīrā piedalīsies 48 izlases.

== Trofeja ==
No 1930. līdz 1970. gadam Pasaules kausa ieguvējiem pasniedza [[Žila Rimē balva|Žila Rimē balvu]]. Sākotnēji to sauca par ''Pasaules kausu'' (''World cup'' jeb ''Coupe du Monde''), taču 1946. gadā pārdēvēja par godu FIFA prezidentam, kurš sarīkoja pirmo pasaules čempionātu. 1970. gadā Brazīlija ieguva trešo titulu un kauss uz visiem laikiem nonāca tās īpašumā, taču 1983. gadā kauss tika nozagts un tā arī netika atrasts. Visticamāk, to ir pārkausējuši zagļi.<ref>[http://www.fifa.com/classicfootball/history/worldcup/julesrimettrophy.html Žila Rimē trofeja] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130318114431/http://www.fifa.com/classicfootball/history/worldcup/julesrimettrophy.html |date={{dat|2013|03|18||bez}} }}, FIFA.com.</ref>

Pēc 1970. gada tika izstrādāta jauna Pasaules kausa trofeja. Šī ir ceļojošā balva, ko nav paredzēts uz visiem laikiem atstāt nevienas komandas īpašumā, lai arī cik titulus tā iegūtu, taču uz kausa tiek uzrakstīti visu ieguvējvalstu vārdi. Jauns kauss varētu tikt izstrādāts pēc 2038. gada, kad beigsies vieta, kur uz šī kausa rakstīt uzvarētājvalstu nosaukumus.

Trofeja, ko šobrīd pasniedz, ir 36 [[centimetrs|cm]] augsta, izgatavota no 18 karātu [[zelts|zelta]] un sver 6175 [[grams|gramus]]. Pasaules kausa ieguvēji arī saņem apzeltītu, bet ne no tīra zelta izgatavotu, trofejas kopiju.<ref>[http://www.fifa.com/aboutfifa/marketingtv/marketing/fifaassets/trophy.html FIFA Īpašumi - Trofeja] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071104165903/http://www.fifa.com/aboutfifa/marketingtv/marketing/fifaassets/trophy.html |date={{dat|2007|11|04||bez}} }}, FIFA.com.</ref>

== Balvas ==

Katra pasaules čempionāta beigās spēlētājiem un komandām tiek piešķirtas balvas par sasniegumiem neatkarīgi no komandu galarezultātiem turnīrā. Pašlaik pastāv sešas šādas balvas:<ref>{{tīmekļa atsauce|title=FIFA World Cup Awards|url=http://www.fifa.com/tournaments/archive/worldcup/awards/goldenshoe.html|accessdate=2022. gada 7. maijs|website=fifa.com|archive-date=2013. gada 20. Decembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20131220184611/http://www.fifa.com/tournaments/archive/worldcup/awards/goldenshoe.html}}</ref>

* Balva "Zelta futbola zābaks" labākajam uzbrucējam (balva pirmoreiz piešķirta 1982. gadā, kā arī vēlāk ar atpakaļejošu datumu piešķirta par periodu kopš 1930. gada); pavisam nesen Sudraba futbola zābaks un Bronzas futbola zābaks tika piešķirti, attiecīgi, otrajam un trešajam labākajam uzbrucējam;<ref>{{tīmekļa atsauce|title=FIFA World Cup Final|url=http://www.fifa.com/tournaments/archive/worldcup/awards/goldenshoe.html|accessdate=2022. gada 7. maijs|website=fifa.com|archive-date=2013. gada 20. Decembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20131220184611/http://www.fifa.com/tournaments/archive/worldcup/awards/goldenshoe.html}}</ref>
* Futbola vēsturē ir ievērojams sasniegums, par kuru netika piešķirta balva – Roba Rensenbrinka 1000. gūtie vāri (rezultāts sasniegts 1978. gadā).<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Conheça o Passado para Entender o Futuro|url=https://www.casasdeapostas365.com/copa-mundo-2022/historia/|accessdate=2022. gada 7. maijs|website=casasdeapostas365.com}}</ref>
* Balva “Zelta cimds” (agrāk saukta par Jašina prēmiju) labākajam vārtsargam, ko piešķir FIFA Tehniskās izpētes grupa (pirmoreiz piešķirta 1994. gadā);<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Kahn named top keeper|url=http://news.bbc.co.uk/sport3/worldcup2002/hi/team_pages/germany/newsid_2075000/2075695.stm|accessdate=2022. gada 7. maijs|website=news.bbc.co.uk}}</ref>
* Balva labākajam jaunajam spēlētājam vecumā līdz 21 gadam uz kalendārā gada sākumu, ko piešķir FIFA Tehniskās izpētes grupa (pirmoreiz piešķirta 2006. gadā);<ref>{{tīmekļa atsauce|title=World Player of the Year - Winners|url=http://www.rsssf.com/miscellaneous/fifa-awards.html|accessdate=2022. gada 7. maijs|website=rsssf.com|archive-date=2018. gada 23. Oktobris|archive-url=https://web.archive.org/web/20181023121239/http://www.rsssf.com/miscellaneous/fifa-awards.html}}</ref>
* FIFA Godīgas spēles balva, ko piešķir komandai ar labāko godīgas spēles rezultātu saskaņā ar FIFA Godīgas spēles komitejas punktu piešķiršanas sistēmu un kritērijiem (pirmoreiz piešķirta 1978. gadā);
* Balva visinteresantākajai komandai. Komandu, kas pasaules futbola čempionāta laikā ir visvairāk izklaidējusi publiku, noskaidro plašas skatītāju aptaujas rezultātā (balva pirmoreiz piešķirta 1994. gadā);
* Visu zvaigžņu komanda, kas sastāv no turnīra labākajiem spēlētājiem, tiek paziņota katra turnīra noslēgumā kopš 1998. gada.

== Formāts ==
=== Kvalifikācijas turnīrs ===
Kopš otrā Pasaules kausa [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934. gadā]] tiek rīkoti kvalifikācijas turnīri, lai atsijātu vājākās komandas no finālturnīra.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.fifa.com/worldcup/preliminarydraw/news/newsid=576440.html | title=FIFA Pasaules kausa kvalifikācija: Dīvainā un brīnišķīgā atrastais apvienojums {{en ikona}} | work=FIFA | date=23.12.2007. | access-date=11.06.2008 | archive-date=08.12.2013 | archive-url=https://web.archive.org/web/20131208184428/http://www.fifa.com/worldcup/preliminarydraw/news/newsid=576440.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131208184428/http://www.fifa.com/worldcup/preliminarydraw/news/newsid=576440.html |date=08.12.2013 }}</ref> Tos rīko sešās FIFA kontinentālajās zonās (Āfrikā, Āzijā, Ziemeļamerikā ar Centrālameriku un Karību salām, Dienvidamerikā, Okeānijā, Eiropā) un tos pārrauga attiecīgo kontinentu konfederācijas. Pirms katra kvalifikācijas turnīra FIFA izvēlas, cik vietas atvēlēt katrai konfederācijai kausā. Pamatā izvēle tiek balstīta uz komandu stiprumu, tomēr to var ietekmēt arī konfederāciju [[lobijs]]. 
 
Kvalifikācijas turnīrs var sākties pat trīs gadus pirms finālturnīra sākuma un ilgt divus gadus. Kvalifikācijas turnīra formāts atšķiras atkarībā no konfederācijas. Parasti vienu vai divu vietu liktenis tiek izlemts starpkontinentālu spēļu rezultātā. Piemēram, Okeānijas zonas uzvarētājkomanda cīnījās ar Āzijas 5. vietu par tiesībām spēlēt [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada kausā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://soccernet.espn.go.com/print?id=468907&type=story&cc= | title=2010. gada Pasaules kausa kvalifikācija {{en ikona}} | work=ESPN | date=26.11.2007. | access-date=11.06.2008 | archive-date=16.12.2008 | archive-url=https://web.archive.org/web/20081216151218/http://soccernet.espn.go.com/print?id=468907&type=story&cc= }}</ref> Sākot ar [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada Pasaules kausu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.fifa.com/worldcup/archive/edition=5/preliminaries/index.html | title=1938. gada FIFA Pasaules kauss Francijā - Kvalifikācija | work=FIFA | date=27.12.2007. | access-date=11.06.2008 | archive-date=28.12.2007 | archive-url=https://web.archive.org/web/20071228182216/http://www.fifa.com/worldcup/archive/edition%3D5/preliminaries/index.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071228182216/http://www.fifa.com/worldcup/archive/edition=5/preliminaries/index.html |date=28.12.2007 }}</ref> rīkotājvalstij ir garantēta vieta finālturnīrā. Šādas tiesības bija arī iepriekšējiem čempioniem no 1938. līdz 2002. gadam, tomēr sākot ar [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada kausu]] arī čempioniem ir jākvalificējas. [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]], [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada čempioni]], kļuva par pirmo čempionvienību, kurai jākvalificējas nākamajam kausam pēc čempionu titula.

=== Finālturnīrs ===
Pašreizējā finālturnīra formātā piedalās 32 nacionālās komandas. Ir divi posmi: grupu turnīrs, kam seko izslēgšanas turnīrs.

Grupu turnīrā komandas tiek sadalītas astoņās grupās. Katrā ir pa četrām komandām. Astoņas komandas tiek "izsētas" (ieskaitot rīkotājus), bet pārējās komandas tiek sadalītas grozos pēc formulas (bāzētas uz [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] un rezultātiem iepriekšējos kausos). Komandas no katra groza izlozējot tiek sadalītas grupās. Sākot ar [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada Pasaules kausu]] ir izveidoti ierobežojumi, kas vienā grupā liedz būt vairāk par divām [[Eiropa]]s vai vienu jebkuras citas konfederācijas komandu.<ref>{{Ziņu atsauce | url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/internationals/4356050.stm |title=Anglija izsēta 2006. gada Pasaules kausā {{en ikona}} |work=BBC |date=06.12.2005.}}</ref>

Katrā grupā katra komanda satiekas ar katru pretinieku komandu, līdz ar to visas komandas, kuras piedalās kausā, izspēlē vismaz trīs spēles. Katras grupas pēdējais spēļu pāris tiek ieplānots vienā laikā, lai garantētu godīgumu. Divas labākās komandas no katras grupas tiek uz izslēgšanas turnīru. Lai grupā novērtētu komandas, tiek lietoti punkti. Kopš [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada]] par uzvaru piešķir trīs punktus (līdz tam bija divi), par neizšķirtu — vienu un par zaudējumu nevienu. Ja vairākām komandām ir vienāds punktu skaits, labāko komandu izvēlas šādā veidā: sākumā skatās vārtu starpību, tad iesistos vārtus, tad savstarpējās spēles rezultātu un, ja līdz tam nav izdevies noteikt uzvarētāju, notiek izloze.<ref>[http://www.fifa.com/mm/document/tournament/competition/fifa%5fwc%5fsouth%5fafrica%5f2010%5fregulations%5fen%5f14123.pdf 2010. gada FIFA Pasaules kausa noteikumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130318114733/http://www.fifa.com/mm/document/tournament/competition/fifa_wc_south_africa_2010_regulations_en_14123.pdf |date={{dat|2013|03|18||bez}} }} (PDF), (40. un 41. lapa), FIFA.com.</ref>

Izslēgšanas turnīrā komanda vienreiz tiekas ar komandu. Uzvarētāji tiek tālāk, zaudētājiem čempionāts noslēdzas. Ja nepieciešams, uzvarētāju nosaka papildlaikā vai ar pēcspēļu 11 metru sitieniem. Sākumā (astotdaļfinālā) katras grupas uzvarētājkomanda tiekas ar kādas citas grupas 2. vietu. Tam seko ceturtdaļfināli, pusfināli, trešās vietas finālmačs (kurā piedalās pusfinālu zaudētāji) un fināls.<ref name="FIFAformat">{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-201_04e_fwc_formats_slots_8821.pdf | title=FIFA Pasaules kausu finālu formāti no 1930. līdz 2010. gadam | work=FIFA.com | format=PDF | access-date={{dat|2008|06|11||bez}} | archive-date={{dat|2014|04|06||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20140406215022/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-201_04e_fwc_formats_slots_8821.pdf }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140630075058/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-201_04e_fwc_formats_slots_8821.pdf |date={{dat|2014|06|30||bez}} }}</ref>

=== Paplašināšana līdz 48 komandām ===
2016. gada oktobrī FIFA prezidents [[Džanni Infantīno]] ierosināja palielināt finālturnīra dalībnieku skaitu no 32 līdz 48 izlasēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/pk2018/04102016-fifa_prezidents_piedava_pasaules_kausu_pa|title=FIFA prezidents piedāvā Pasaules kausu paplašināt līdz 48 izlasēm |date={{dat|2016|10|4||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|11|12||bez}}}}</ref> {{dat|2017|1|10||bez}} FIFA padome pieņēma lēmumu no 2026. gada paplašināt finālturnīru līdz 48 komandām. Paredzēts, ka komandas tiks sadalītas 16 grupās pa trim komandām katrā, bet izslēgšanas spēlēm kvalificēsies 32 izlases.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/pk2018/10012017-fifa_pasaules_kausa_komandu_skaitu_lidz_4|title=FIFA Pasaules kausa komandu skaitu palielina līdz 48 |date={{dat|2017|1|10||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|11|12||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html |title=Unanimous decision expands FIFA World Cup™ to 48 teams from 2026 |language=en |date={{dat|2017|1|10||bez}} |publisher=[[FIFA]] |accessdate={{dat|2017|11|12||bez}} |archive-date={{dat|2018|12|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181211213938/https://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html }}</ref>

== Rīkotājvalsts izvēle ==
Pirmās Pasaules Kausu rīkotājvalstis tika izlemtas FIFA kongresa sanāksmēs. Vietas izvēle varēja izraisīt strīdus, jo ar kuģi no [[Dienvidamerika]]s uz [[Eiropa|Eiropu]] (vai otrādi), diviem futbola centriem, vajadzēja braukt trīs nedēļas. Piemēram, lēmums rīkot [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|pirmo Pasaules kausu]] [[Urugvaja|Urugvajā]] ļāva tajā piedalīties tikai četrām [[Eiropa]]s komandām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/sport3/worldcup2002/hi/history/newsid_1632000/1632201.stm |title=Urugvaja 1930 {{en ikona}} |publisher=BBC |date=11.04.2002.}}</ref> Abi nākamie Pasaules kausi norisinājās Eiropā. Lēmums rīkot otro ([[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada kausu]]) [[Francija|Francijā]] bija strīdīgs, jo [[Amerika (kontinents)|Amerikas]] komandas uzskatīja, ka kausa rīkošana notiek pēc rotācijas principa. Gan [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], gan [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] boikotēja turnīru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/sport3/worldcup2002/hi/history/newsid_1632000/1632206.stm |title=Francija 1938 {{en ikona}} |publisher=BBC |date=17.04.2002.}}</ref>

Sākot ar [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958. gada kausu]], lai izvairītos no turpmākiem boikotiem un strīdiem, FIFA uzsāka rīkotāju rotāciju starp Ameriku un Eiropu, kas turpinājās līdz [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gadam]]. [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada kauss]], kuru rīkoja [[Korejas Republika|Dienvidkoreja]] un [[Japāna]], bija pirmais, kas norisinājās [[Āzija|Āzijā]], kā arī pirmais ar vairākām rīkotājvalstīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://sportsillustrated.cnn.com/soccer/world/2002/world_cup/news/2002/06/03/au_asia_rb/ |title=Āzija kļūst par Pasaules kausa centru {{en ikona}} |date=03.06.2002. |publisher=CNN |access-date=11.06.2008 |archive-date=01.04.2013 |archive-url=https://web.archive.org/web/20130401144059/http://sportsillustrated.cnn.com/soccer/world/2002/world_cup/news/2002/06/03/au_asia_rb/ }}</ref> [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gadā]] [[Dienvidāfrika]] kļuva par pirmo [[Āfrika]]s valsti, kas rīkoja Pasaules kausu. [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada Pasaules kausu]] rīkos [[Brazīlija]] un tas būs pirmais [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] kopš [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/internationals/7068848.stm |title=Brazīlija rīkos 2014. gada Pasaules kausu {{en ikona}} |date=10.10.2007. |publisher=BBC}}</ref> kā arī pirmais, kad vairāki Pasaules kausi pēc kārtas notiek ārpus [[Eiropa]]s.

Tagad rīkotājvalsti izvēlas FIFA Izpildkomiteja. Tās valsts, kura vēlas rīkot Pasaules kausu, futbola asociācija, saņem "Rīkošanas Līgumu" no FIFA, kas paskaidro soļus un lietas, kuras tā gaida no spēcīgas kandidatūras. Tā arī iegūst veidlapu, kura ir jāaizpilda, oficiāli apstiprinot kandidatūru. Pēc tam, FIFA izvēlēta inspektoru grupa apmeklēs valsti, lai pārliecinātos, ka tā atbilst visām rīkošanas prasībām. Pēc tam tiek izveidots ziņojums. Pašlaik rīkotājvalsts izvēle notiek sešus vai septiņus gadus pirms turnīra rīkošanas.

2010. un 2014. gada Pasaules kausos finālturnīra rīkošanas tiesības tiek rotētas starp konfederācijām, ļaujot vienīgi valstīm no noteiktas konfederācijas (Āfrika 2010. gada, Dienvidamerika 2014. gadā) kandidēt uz turnīra rīkošanu. Rotēšanas princips tika ieviests pēc strīdiem sakarā ar [[Vācija]]s uzvaru pār Dienvidāfriku cīņā par [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada turnīra]] rīkošanu. Tomēr kontinentālās rotēšanas princips neturpināsies pēc 2014. gada, tāpēc katra valsts, izņemot tās, kas pieder iepriekšējo divu turnīru rīkotājkonfederācijām, var kandidēt Pasaules kausa rīkošanai sākot ar [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gadu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/aboutfifa/federation/administration/releases/newsid=625122.html#rotation+ends+2018 |title=Rotācija beigsies 2018. gadā {{en ikona}} |publisher=FIFA.com |date=10.10.2007. |access-date=11.06.2008 |archive-date=01.11.2007 |archive-url=https://web.archive.org/web/20071101002817/http://www.fifa.com/aboutfifa/federation/administration/releases/newsid%3D625122.html#rotation+ends+2018 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071101002817/http://www.fifa.com/aboutfifa/federation/administration/releases/newsid%3D625122.html#rotation+ends+2018 |date=01.11.2007 }}</ref> Tas daļēji ir domāts, lai neatgadītos līdzīgs scenārijs kā 2014. gadā, kad turnīra rīkošanai pieteicās tikai [[Brazīlija]].

== Rezultāti ==
=== Pasaules kausu kopsavilkumi ===
{| class="wikitable" style="font-size:90%; width: 100%; text-align: center;"
|-
! rowspan="2" style="width:5%;"|Gads
! rowspan="2" style="width:12%;"|Mājinieki
| style="width:1%;" rowspan="99"|
!colspan=3|Fināls
| style="width:1%;" rowspan="99"|
!colspan=3|Spēle par bronzu
!width=1% rowspan=99 style="background: #ffffff"|
!rowspan=2 width=4%|Komandu skaits
|-
!width=15%|Zelts
!width=6.5%|Rezultāts
!width=15%|Sudrabs
!width=15%|Bronza
!width=6.5%|Rezultāts
!width=15%|4. vieta
|-
|1930 <br /> ''[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Urugvaja}}
|'''{{fb-big|URU}}'''
|'''4—2'''
|{{fb-big|ARG}}
|{{fb-big|USA|1912}}
|
|{{fb-big|Dienvidslāvija|karaliste}}
|13
|- style="background: #D0E6FF;"
|1934 <br /> ''[[1934. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Itālija|1861}}
|'''{{fb-big|ITA|1861}}'''
|'''2—1'''<br />({{Piezīme|aet|papildlaiks}})
|{{fb-big|TCH}}
|{{fb-big|GER|empire}}
|'''3—2'''
|{{fb-big|Austrija}}
|16
|-
|1938 <br /> ''[[1938. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Francija}}
|'''{{fb-big|ITA|1861}}'''
|'''4—2'''
|{{fb-big|HUN|1940}}
|{{fb-big|BRA|1889}}
|'''4—2'''
|{{fb-big|Zviedrija}}
|16/15
|- style="background: #D0E6FF;"
|1950 <br /> ''[[1950. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Brazīlija}}
|'''{{fb-big|URU}}'''
|
|{{fb-big|BRA|1889}}
|{{fb-big|Zviedrija}}
|
|{{fb-big|ESP|1945}}
|16/13
|-
|1954 <br /> ''[[1954. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Šveice}}
|'''{{fb-big|FRG}}'''
|'''3—2'''
|{{fb-big|HUN|1949}}
|{{fb-big|Austrija}}
|'''3—1'''
|{{fb-big|URU}}
|16
|- style="background: #D0E6FF;"
|1958 <br /> ''[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Zviedrija}}
|'''{{fb-big|BRA|1889}}'''
|'''5—2'''
|{{fb-big|Zviedrija}}
|{{fb-big|FRA}}
|'''6—3'''
|{{fb-big|FRG}}
|16
|-
|1962 <br /> ''[[1962. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Čīle}}
|'''{{fb-big|BRA|1960}}'''
|'''3—1'''
|{{fb-big|TCH}}
|{{fb-big|CHI}}
|'''1—0'''
|{{fb-big|YUG}}
|16
|- style="background: #D0E6FF;"
|1966 <br /> ''[[1966. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Anglija}}
|'''{{fb-big|ENG}}'''
|'''4—2'''<br />({{Piezīme|aet|papildlaiks}})
|{{fb-big|FRG}}
|{{fb-big|POR}}
|'''2—1'''
|{{fb-big|URS|1955}}
|16
|-
|1970 <br /> ''[[1970. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Meksika}}
|'''{{fb-big|BRA|1968}}'''
|'''4—1'''
|{{fb-big|ITA}}
|{{fb-big|FRG}}
|'''1—0'''
|{{fb-big|URU}}
|16
|- style="background: #D0E6FF;"
|1974 <br /> ''[[1974. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Rietumvācija}}
|'''{{fb-big|FRG}}'''
|'''2—1'''
|{{fb-big|NED}}
|{{fb-big|Polija}}
|'''1—0'''
|{{fb-big|BRA|1968}}
|16
|-
|1978 <br /> ''[[1978. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Argentīna}}
|'''{{fb-big|ARG}}'''
|'''3—1'''<br />({{Piezīme|aet|papildlaiks}})
|{{fb-big|NED}}
|{{fb-big|BRA|1968}}
|'''2—1'''
|{{fb-big|ITA}}
|16
|- style="background: #D0E6FF;"
|1982 <br /> ''[[1982. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Spānija}}
|'''{{fb-big|ITA}}'''
|'''3—1'''
|{{fb-big|FRG}}
|{{fb-big|Polija}}
|'''3—2'''
|{{fb-big|FRA}}
|24
|-
|1986 <br /> ''[[1986. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Meksika}}
|'''{{fb-big|ARG}}'''
|'''3—2'''
|{{fb-big|FRG}}
|{{fb-big|FRA}}
|'''4—2'''<br />({{Piezīme|aet|papildlaiks}})
|{{fb-big|BEL}}
|24
|- style="background: #D0E6FF;"
|1990 <br /> ''[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Itālija}}
|'''{{fb-big|FRG}}'''
|'''1—0'''
|{{fb-big|ARG}}
|{{fb-big|ITA}}
|'''2—1'''
|{{fb-big|ENG}}
|24
|-
|1994 <br /> ''[[1994. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|ASV}}
|'''{{fb-big|BRA}}'''
|'''0—0'''<br />(3—2 {{Piezīme|p|pēcspēles 11 m sitieni}})
|{{fb-big|ITA}}
|{{fb-big|Zviedrija}}
|'''4—0'''
|{{fb-big|BUL}}
|24
|- style="background: #D0E6FF;"
|1998 <br /> ''[[1998. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Francija}}
|'''{{fb-big|FRA}}'''
|'''3—0'''
|{{fb-big|BRA}}
|{{fb-big|CRO}}
|'''2—1'''
|{{fb-big|NED}}
|32
|-
|2002 <br /> ''[[2002. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Dienvidkoreja}}<br />{{karogs|Japāna}}
|'''{{fb-big|BRA}}'''
|'''2—0'''
|{{fb-big|GER}}
|{{fb-big|TUR}}
|'''3—2'''
|{{fb-big|KOR}}
|32
|- style="background: #D0E6FF;"
|2006 <br /> ''[[2006. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Vācija}}
|'''{{fb-big|ITA}}'''
|'''1—1'''<br />(5—3 {{Piezīme|p|pēcspēles 11 m sitieni}})
|{{fb-big|FRA}}
|{{fb-big|GER}}
|'''3—1'''
|{{fb-big|POR}}
|32
|-
|2010 <br /> ''[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Dienvidāfrika}}
|'''{{fb-big|ESP}}'''
|'''1—0'''<br />({{Piezīme|aet|papildlaiks}})
|{{fb-big|NED}}
|{{fb-big|GER}}
|'''3—2'''
|{{fb-big|URU}}
|32
|- style="background: #D0E6FF;"
|2014 <br /> ''[[2014. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Brazīlija}}
|{{fb-big|GER}}
|'''1—0'''
({{Piezīme|aet|papildlaiks}})
|'''{{fb-big|ARG}}'''
|{{fb-big|NED}}
|'''3—0'''
|{{fb-big|BRA}}
|32
|-
|2018 <br /> ''[[2018. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Krievija}}
|{{fb-big|FRA}}
|'''4—2'''
|{{fb-big|CRO}}
|'''{{fb-big|BEL}}'''
|'''2—0'''
|{{fb-big|ENG}}
|32
|- style="background: #D0E6FF;"
|2022 <br /> ''[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Katara}}
|'''{{fb-big|ARG}}'''
|'''3—3'''<br />(4—2 {{Piezīme|p|pēcspēles 11 m sitieni}})
|{{fb-big|FRA}}
|'''{{fb-big|CRO}}'''
|'''2—1'''
|{{fb-big|MAR}}'''
|32
|- 
|2026 <br /> ''[[2026. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Kanāda}}<br/>{{karogs|ASV}}<br/>{{karogs|Meksika}}
|
|
|
|
|
|
|48
|}

Piezīme. Pirmajā turnīrā nenotika spēle par 3. vietu, jo Dienvidslāvija atteicās no spēles, tāpēc ASV nosacīti ieguva 3. vietu.

=== Veiksmīgākās komandas ===
{| class="wikitable"
!Izlase
!1. vieta
!2. vieta
!3. vieta
|-
|{{Fb|Brazīlija}}
|5 ([[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]]; [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]]; [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]; [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]]; [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]])
|2 ([[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]]; [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]])
|2 ([[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]]; [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]])
|-
|{{Fb|Vācija}}
|4 ([[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]]; [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]; [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]]; [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]])
|4 ([[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]]; [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]]; [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]]; [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]])
|4 ([[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]]; [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]; [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]; [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]])
|-
|{{Fb|Itālija}}
|4 ([[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]]; [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]]; [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]]; [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]])
|2 ([[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]; [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]])
|1 ([[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]])
|-
|{{Fb|Argentīna}}
|3 ([[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]]; [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]]; [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]])
|3 ([[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]; [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]]; [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]])
|
|-
|{{Fb|Francija}}
|2 ([[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]; [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]])
|2 ([[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]; [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]])
|2 ([[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]]; [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]])
|-
|{{Fb|Urugvaja}}
|2 ([[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]; [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]])
|
|
|-
|{{Fb|Spānija}}
|1 ([[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]])
|
|
|-
|{{Fb|Anglija}}
|1 ([[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]])
|
|
|-
|{{Fb|Nīderlande}}
|
|3 ([[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]; [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]]; [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]])
|1 ([[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]])
|-
|{{Fb|Čehoslovākija}}
|
|2 ([[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]]; [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]])
|
|-
|{{Fb|Ungārija}}
|
|2 ([[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]]; [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]])
|
|-
|{{Fb|Horvātija}}
|
|1 ([[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]])
|2 ([[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]; [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]])
|-
|{{Fb|Zviedrija}}
|
|1 ([[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]])
|2 ([[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]]; [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]])
|-
|{{Fb|Polija}}
|
|
|2 ([[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]; [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]])
|-
|{{Fb|Turcija}}
|
|
|1 ([[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]])
|-
|{{Fb|Čīle}}
|
|
|1 ([[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]])
|-
|{{Fb|Austrija}}
|
|
|1 ([[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]])
|-
|{{Fb|Portugāle}}
|
|
|1 ([[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]])
|-
|{{Fb|ASV}}
|
|
|1 ([[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]])[Pusfinālisti]
|-
|{{Fb|BEL}}
|
|
|1 ([[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]])
|}

== Rekordi un statistika ==
* Lielākās uzvaras: [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] — [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkoreja]] 9:0 ([[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]]), [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvija]] — [[Kongo DR futbola izlase|Zaira]] 9:0 ([[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]), [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] — [[Salvadoras futbola izlase|Salvadora]] 10:1 ([[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]])
* Ātrākie vārti: [[Hakans Šikirs]], 11. sekunde, [[Turcijas futbola izlase|Turcija]] - [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkoreja]] ([[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]])
* Visvairāk dalības reižu finālturnīros: [[Antonio Karvahals]] ([[Meksikas futbola izlase|Meksika]], [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]]—[[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]]), [[Lotārs Mateuss]] ([[Vācijas futbola izlase|VFR/Vācija]], [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]]—[[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]), [[Rafaels Markess]] ([[Meksikas futbola izlase|Meksika]], [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]]—[[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]])
* Visvairāk spēļu finālturnīros: [[Lionels Mesi]] ([[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]]) — 26
* Visvairāk gūto vārtu finālturnīros: [[Miroslavs Kloze]] ([[Vācijas futbola izlase|Vācija]], [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]]—[[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]]) — 16
* Visvairāk gūto vārtu vienā finālturnīrā: [[Žists Fontēns]] ([[Francijas futbola izlase|Francija]], [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]]) — 13
* Vecākais spēlētājs, kas guvis vārtus: [[Rožē Milla]] ([[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūna]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]]), pret [[Krievijas futbola izlase|Krieviju]], vecums — 42 gadi, 39 dienas

== Latvijas dalība Pasaules kausos ==
{{pamatraksts|Latvijas futbola izlase}}
[[Latvijas futbola izlase|Latvija]] pirmoreiz piedalījās [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas turnīrā, kura spēles tika aizvadītas 1937. gadā. Vispirms Latvija ar 5:1 un 4:2 pārspēja [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]], bet izšķirošajā spēlē ar 1:2 viesos zaudēja [[Austrijas futbola izlase|Austrijai]] un uz finālturnīru netika.<ref>[http://www.rsssf.com/tables/38q.html 1938. gada Pasaules kausa kvalifikācija] {{en ikona}}</ref>

No 1950. līdz 1990. gadiem Latvija Padomju okupācijas dēļ pasaules kausa turnīros nepiedalījās. [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas turnīrā Latvija tika ielozēta vienā apakšgrupā ar [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]], [[Īrijas futbola izlase|Īriju]], [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]], [[Ziemeļīrijas futbola izlase|Ziemeļīriju]], [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]] un [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]]. Šis turnīrs Latvijas izlasei nebija visai veiksmīgs, 12 spēlēs tika izcīnīti 5 neizšķirti un septiņas reizes zaudēts, galarezultātā ieņemot 6. vietu apakšgrupā (finālturnīram kvalificējās divas labākās apakšgrupas komandas).<ref>[http://www.rsssf.com/tables/94q.html 1994. gada Pasaules kausa kvalifikācija] {{en ikona}}</ref>

[[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas grupā Latvija par divām ceļazīmēm uz finālturnīru cīnījās ar [[Austrijas futbola izlase|Austriju]], [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]], [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]], [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]] un [[Baltkrievijas futbola izlase|Baltkrieviju]]. Latvijas izlases bilance bija 3 uzvaras, 1 neizšķirts, 6 zaudējumi, galarezultātā ierindojoties 4. vietā grupā, Latvija finālturnīram nekvalificējās.<ref>[http://www.rsssf.com/tables/98q.html 1998. gada Pasaules kausa kvalifikācija] {{en ikona}}</ref>

Par ceļazīmēm uz [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada Pasaules kausa finālturnīru]] Latvija cīnījās ar [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]], [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]], [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]] un [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]]. Šis turnīrs bija pagalam neveiksmīgs, Latvija izcīnīja tikai vienu uzvaru, savā laukumā cīnījās neizšķirti ar vienu no pasaules vājākajām izlasēm — Sanmarīno, bet pārējās spēlēs piedzīvoja zaudējumus, tādējādi grupā ierindojoties 4. vietā.<ref>[http://www.rsssf.com/tables/2002q.html 2002. gada Pasaules kausa kvalifikācija] {{en ikona}}</ref>

[[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijā Latvijas pretinieki cīņā par finālturnīru bija [[Portugāles futbola izlase|Portugāle]], [[Slovākijas futbola izlase|Slovākija]], [[Krievijas futbola izlase|Krievija]], [[Igaunijas futbola izlase|Igaunija]], [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteina]] un [[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburga]]. Izcīnot 4 uzvaras, trīsreiz spēlējot neizšķirti un 5 reizes zaudējot, Latvija ierindojās 5. vietā un finālturnīram nekvalificējās.<ref>[http://www.rsssf.com/tables/2006q.html 2006. gada Pasaules kausa kvalifikācija] {{en ikona}}</ref>

[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada Pasaules kausa]] [[Latvijas futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|kvalifikācijā]] Latvija par ceļazīmi uz finālturnīru [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikas Republikā]] cīnījās ar [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijas]], [[Izraēlas futbola izlase|Izraēlas]], [[Šveices futbola izlase|Šveices]], [[Moldovas futbola izlase|Moldovas]] un [[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburgas]] izlasēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Tādu izlozes dāvanu jāmēģina izmantot | publisher = eSports.lv | date = 25.11.2007. | url = http://esports.lv/futbols/izlases/25112007-latvijai_loti_veiksmiga_izloze}}</ref> Latvijas izlase izcīnīja piecas uzvaras, divreiz nospēlēja neizšķirti un piedzīvoja trīs zaudējumus, ierindojoties 3. vietā kvalifikācijas grupā, taču ar to nepietika, lai turpinātu cīņu par iekļūšanu finālturnīrā.

[[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada Pasaules kausa]] [[Latvijas futbola izlase 2014. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|kvalifikācijā]] Latvija spēlēja vienā grupā ar [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijas]], [[Slovākijas futbola izlase|Slovākijas]], [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnijas un Hercegovinas]], [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas]] un [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinas]] izlasēm. Latvijas izlase ar divām uzvarām, diviem neizšķirtiem un sešiem zaudējumiem ieguva 5. vietu grupā un finālturnīram nekvalificējās.

[[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada Pasaules kausa]] [[Latvijas futbola izlase 2018. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|kvalifikācijā]] Latvijas izlases pretinieki bija [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]], [[Ungārijas futbola izlase|Ungārijas]], [[Šveices futbola izlase|Šveices]], [[Fēru Salu futbola izlase|Fēru Salu]] un [[Andoras futbola izlase|Andoras izlases]]. Latvija divreiz uzvarēja Andoru un vienreiz cīnījās neizšķirti ar Fēru Salu izlasi, pārējās spēlēs piedzīvojot zaudējumus. Iegūtie 7 punkti deva 5. vietu grupā.

[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] [[Latvijas futbola izlase 2022. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|kvalifikācijā]] Latvijas pretinieki bija [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]], [[Turcijas futbola izlase|Turcija]], [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģija]], [[Melnkalnes futbola izlase|Melnkalne]] un [[Gibraltāra futbola izlase|Gibraltārs]]. Latvija kvalifikācijas spēlēs divas reizes uzvarēja Gibraltāru, divas reizes spēlēja neizšķirti ar Norvēģiju pa vienai reizei spēlēja neizšķirti ar Melnkalni un Turciju, un pārējās spēlēs piedzīvoja zaudējumus. Latvija kvalifikācijas turnīrā ieguva 9 punktus, iegūstot 5. vietu grupā.

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{portāls2|Futbols}}
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.fifaworldcup.com/ FIFA Pasaules kausa oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070329022640/http://fifaworldcup.com/ |date={{dat|2007|03|29||bez}} }} {{en ikona}}
* [http://www.fifa.com/worldcup/archive/ FIFA Pasaules kausu arhīvs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150318083110/http://www.fifa.com/worldcup/archive/ |date={{dat|2015|03|18||bez}} }} {{en ikona}}
* https://www.youtube.com/watch?v=s-CCK34E3mU|FIFA World Cup 2010 All Goals

{{FIFA Pasaules kauss}}
{{Pasaules futbols}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{Vērtīgs raksts}}

[[Kategorija:FIFA Pasaules kauss| ]]