Apskatīt Fonoloģija izejas kodu

'''Fonoloģija''' (φωνή ''phōnē'' — ‘skaņa’ un λόγος ''lógos'' — ‘mācība’) ir [[valodniecība]]s apakšnozare, kas pēta "valodas skanisko elementu funkcijas un skaņu attieksmju modeļus."{{sfn2|Auziņa|Markus|Grigorjevs|2015|p=22}}

[[Fonētika]] apskata [[valodas skaņa]]s jeb fonus no nosacīti objektīva skatpunkta — to artikulārās (t. i., pēc runas orgānu iesaistības) un akustiskās iezīmes. Fonētika pēc definīcijas apskata skaņas neatkarīgi no to piederības kādai noteiktai valodai.<ref name="sil">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www-01.sil.org/linguistics/GlossaryOfLinguisticTerms/WhatIsPhonology.htm |title=What is phonology? |accessdate=2016-01-25 |publisher=SIL International |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160121064906/http://www-01.sil.org/linguistics/glossaryoflinguisticterms/WhatIsPhonology.htm |archivedate=2016-01-21 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160121064906/http://www-01.sil.org/linguistics/glossaryoflinguisticterms/WhatIsPhonology.htm |date=2016-01-21 }}</ref> Fonoloģija savukārt apskata valodas skaņas pēc to '''funkcionālas''' lomas '''kādā konkrētā valodā'''.

Fonoloģijas mazākā vienība ir [[fonēma]] — abstrakta vienība, ko var veidot fonētiski atšķirīgu variantu — [[alofons|alofonu]] — kopa.{{sfn2|Auziņa|Markus|Grigorjevs|2015|p=23}} Variantu vidū šķir galveno variantu, kas kalpo par fonēmas nosaukumu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://valoda.ailab.lv/latval/vispareji/fon/fonetika.htm |title=Latviešu literārās valodas fonoloģiskās sistēmas īss apraksts |accessdate=2016-01-25 |publisher=AIlab |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160203113431/http://valoda.ailab.lv/latval/vispareji/fon/fonetika.htm |archivedate=2016-02-03 }}</ref> piemēram, latviešu valodas fonēmai {{IPA|/ɑː/}} teorētiski ir iespējami varianti {{IPA|[ɑː]}}, {{IPA|[ɑˑ]}}, {{IPA|[ɐː]}} un {{IPA|[ɐˑ]}},{{efn|Garuma un pusgaruma kolu — {{IPA|[ː]}}, {{IPA|[ˑ]}} — izmantošana ir aptuvena (kā jebkura fonētiska transkripcija). Kvalitatīvas redukcijas norādīšanai tiek izmantoti Grigorjeva ieteiktie [[IPA]] simboli.{{sfn2|Grigorjevs|2009|p=42}}}} jo latviešu valodā notiek neuzsvērtu patskaņu redukcija pēc garuma, tā pat arī kvalitatīva redukcija, kur tie tuvojas [[šva|indiferentam patskanim]]. Tādējadi, fonētiski novērojumi kalpo par pamatu kādas konkrētas valodas mazāko funkcionāli nozīmīgo skanisko elementu — fonēmu — definēšanai fonoloģijā,<ref name="sil" /> savukārt fonēmas veido [[morfēma]]s morfoloģijā, kas ir mazākās vienības, kam spēj piemist jēga.

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
*{{laikraksta atsauce
| last1        = Auziņa
| first1       = Ilze
| last2        = Markus
| first2       = Dace
| last3        = Grigorjevs
| first3       = Juris
| editor1-last= Nītiņa
| editor1-first= Daina
| editor2-last= Grigorjevs
| editor2-first= Juris
| year        = 2015
| title       = Fonētikas un fonoloģijas vispārīgs raksturojums
| journal     = Latviešu valodas gramatika
| pages       = 22.—27. lpp
| publisher   = LU Latviešu valodas institūts
| location    = Rīga
| isbn        = 978-9984-742-77-9
| ref         = CITEREFAuziņaMarkusGrigorjevs2015
}}
*{{laikraksta atsauce
| last1        = Grigorjevs
| first1       = Juris
| volume= 746
| year        = 2009
| title       = Latviešu valodas divskaņu akustisks raksturojums
| journal     = Latvijas Universitātes raksti
| pages       = 40.—47. lpp
| publisher   = [[Latvijas Universitāte]]
| url    = https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/1298
| ref         = CITEREFGrigorjevs2009
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Valodniecība]]