Apskatīt GNOME izejas kodu

{{atjaunot}}
{{Programmatūras infokaste
| name                   = GNOME
| logo                   = [[Attēls:Gnomelogo.svg|50px|GNOME logo]]
| screenshot             = [[File:GNOME Shell.png|GNOME_Shell|300px]]
| developer              = GNOME izstrādātāji
| latest_release_version = 46
| latest_release_date    = {{release date|mf=yes|2024|03|20}}
| operating_system       = [[Starpplatformu]]
| genre                  = [[Darbvirsmas vide]]
| language               = Daudzvalodu (49 valodas)
| license                = ''[[GNU Lesser General Public License]]''<br>[[GNU Vispārējā publiskā licence]]
| website                = {{URL|http://www.gnome.org}}
| working_state          = Aktīvs
}}

'''GNOME''' ({{IPA2|/ɡəˈnoʊm}})<ref>{{Cite web |title=How do I pronounce GNOME? |url=https://stuff.mit.edu/afs/athena/astaff/project/aui/html/pronunciation.html |access-date=2022-09-13 |website=MIT.edu}})</ref> projekts ir [[brīvā programmatūra|brīvās programmatūras]] [[datorplatforma]]-[[darbvirsmas vide]]. Tā mērķis ir radīt vienkārši lietojamu vidi jebkuram lietotāju līmenim, veidot instrumentus izstrādātājiem atsevišķu programmu izstrādei, izvēlēties programmas to ietveršanai oficiālajā produktā un strādāt pie darba virsmas vides — programmām, kas vada programmu startēšanu, darbu ar failiem un logu un uzdevumu pārvaldību.

GNOME ietilpst [[GNU]] projektā. To var darbināt dažādās ar ''[[Unix]]'' savietojamās operētājsistēmās, piemēram, ''[[Linux]]'', vai kā ''[[Java Desktop System]]'' sastāvdaļu ''[[Solaris (operētājsistēma)|Solaris]]'' operētājsistēmā.

== Mērķi ==

GNOME projektā augstu tiek vērtēta vienkāršība, lietojamība un tas, lai viss "vienkārši strādā".{{nepieciešama atsauce}} Citi projekta mērķi:

* Neatkarība—izveidot darbvirsmas vidi, kurai vienmēr būs pieejams pirmkods zem [[brīvas programmatūras licence]]s.
* Pieejamība—rūpēties, lai darba virsmu varētu lietot jebkurš, neatkarīgi no tehniskās sagatavotības vai fiziskiem trūkumiem.
* [[Internacionalizācija un lokalizācija]]—padarīt darbvirsmu pieejamu daudzās dažādās valodās. Šobrīd GNOME vides tulkojumi ir pieejami vairāk nekā 100 valodās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://l10n.gnome.org/languages/ |title=GNOME Languages |accessdate=2008-01-20}}</ref>
* Izstrādātājam ērta vide—nodrošināt, lai programmas būtu viegli rakstīt tā, lai tās labi iekļaujas darbvirsmā, un ļaut izstrādātājiem brīvi izvēlēties [[Programmēšanas valoda|programmēšanas valodu]].
* Organizētība—regulārs laidienu cikls un disciplinēta izstrādātāju kopienas struktūra.
* Atbalsts—rūpēties, lai tehniskais atbalsts ir pieejams ne tikai no GNOME izstrādātāju kopienas, bet arī no dažādām citām institūcijām.

== Vēsture ==

1996. gadā tika uzsākts [[KDE]] projekts. Lai arī KDE bija brīva programmatūra, projekts balstījās uz tolaik nebrīvo [[Qt (ietvars)|Qt]] bibliotēku. GNU projekta locekļi bija nobažījušies par nebrīvas bibliotēkas lietošanu lai izveidot brīvu darbvirsmas vidi, un tāpēc 1997. gada augustā radās divi projekti: [[Harmony toolkit]] (brīvs Qt bibliotēkas aizvietotājs) un GNOME (jauna darbvirsmas vide, kas neizmanto Qt un būvēta izmantojot tikai brīvu programmatūru).<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://linuxtoday.com/news_story.php3?ltsn=2000-09-05-001-21-OP-LF-KE | first = Ričards | last = Stalmans | authorlink = Ričards Stalmans | title = Stallman on Qt, the GPL, KDE, and GNOME | accessdate = 2005-09-09 | date = 2000-09-05 | archive-date = 2012-04-19 | archive-url = https://web.archive.org/web/20120419013021/http://www.linuxtoday.com/news_story.php3?ltsn=2000-09-05-001-21-OP-LF-KE }}</ref> Sākotnējie GNOME projekta līderi bija ''Miguel de Icaza'' un ''Federico Mena''.

Qt bibliotēkas vietā tika izvēlēta [[GTK+]] bibliotēka, kuru aizsargā [[LGPL]] licence. Šī licence ļauj GTK+ bibliotēku izmantot arī ar [[GPL]] licenci nesavietojamā programmatūrā (t.sk. komerciālā un patentētā). GNOME darbvirsmas bibliotēkas tiek licencētas ar LGPL licenci, savukārt darbvirsmas programmām tiek izmantota GPL licence. Tā kā GTK+ un GNOME bibliotēkas ir licencētas ar LGPL, programmas, kas paredzētas lietošanai GNOME darbvirsmā, var lietot dažādas citas, t.sk. [[Komerciāla licence|komerciālas licences]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fsf.org/licensing/licenses/lgpl.html |title=GNU Lesser General Public License - Free Software Foundation |accessdate=2008-01-20}}</ref>. Savukārt Qt ir dubulti licencēta zem [[QPL]] un [[GPL]], tāpēc tās lietošana komerciālās programmās nav atļauta bez papildus samaksas.

Nosaukumu "GNOME" kā "GNU Network Object Model Environment" akronīmu ieteica viens no [[ORBit]] un [[Object Activation Framework]].{{Fact|date=February 2007}} locekļiem — Eliots Lī. Nosaukums atbilst projekta sākotnējam nodomam izveidot dalītu objektu karkasu līdzīgi [[Microsoft]] [[OLE]] izstrādātājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://developer.gnome.org/doc/GGAD/ggad.html | title = GTK+ / Gnome Application Development | accessdate = 2006-09-08 | last = Pennington | first = Havoc | authorlink = Havoc Pennington | year = 1999 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20100711161132/http://developer.gnome.org/doc/GGAD/z2.html | archivedate = 2010-07-11 }}</ref> Projektam attīstoties, vīzija ir mainījusies, un garais nosaukums ir uzskatāms par novecojušu. Šī iemesla dēļ daži projekta dalībnieki ierosina atmest akronīmu un pārsaukt "GNOME" par "Gnome".<ref name="naming">{{Tīmekļa atsauce | url = http://mail.gnome.org/archives/desktop-devel-list/2006-April/msg00436.html | title = Desktop Development mailing list | accessdate = 2006-05-07}}</ref>

== Projekta struktūra ==

Līdzīgi, kā lielajam vairumam brīvās programmatūras projektu, arī GNOME projektā nav striktas vadības, un diskusijas lielākoties notiek vairākos publiskos adresātu sarakstos.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://mail.gnome.org | title = GNOME mailing lists, rules and FAQs}}</ref>

2000. gada augustā tikai izveidots [[GNOME Fonds]], kura uzdevums ir administratīvu uzdevumu veikšana, projekta atpazīstamības veicināšana, un komunikācija ar uzņēmumiem, kuri vēlas izstrādāt GNOME programmatūru. Lai arī fonds nepiedalās tehnisku lēmumu pieņemšanā, tas koordinē versiju laidienus un izlemj, kuri projekti tiek iekļauti GNOME sastāvā. Par fonda dalībnieku var kļūt jebkurš, kas veicis vērā ņemamu ieguldījumu GNOME projektā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://foundation.gnome.org/membership/ | title = Membership of the GNOME foundation | accessdate = 2005-09-08 | archive-date = 2018-11-16 | archive-url = https://web.archive.org/web/20181116122933/https://foundation.gnome.org/membership/ }}</ref>. Fonda valdes pārvēlēšanas notiek katra gada novembrī, un par kandidātu var kļūt tikai fonda locekļi.

Viens no centrālajiem GNOME projekta pasākumiem, ir ikgadējā GNOME lietotāju un izstrādātāju konference — [[GUADEC]], kurā tiek apspriesti dažādi jautājumi, tajā skaitā projekta stāvoklis un nākotnes plāni.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://guadec.org/about | title = About GUADEC | access-date = {{dat|2008|02|25||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070705005632/http://www.guadec.org/about | archivedate = {{dat|2007|07|05||bez}} }}</ref>

== Galvenie apakšprojekti ==
GNOME sastāv no liela skaita dažādu projektu. Daži no tiem ir šeit uzskaitīti:
* [[Bonobo (computing)|Bonobo]] — a [[salikts dokuments|saliktu dokumentu]] tehnoloģija.
* [[GConf]] — programmu uzstādījumu glabāšanai.
* [[GNOME VFS]] — [[virtuāla failsistēma]].
* [[GNOME Keyring]] — šifrēšanas atslēgu un drošības informācijas glabāšanai.
* GNOME Translation Project — tulko dokumentāciju un programmas dažādās valodās.
* [[GTK+]] — logdaļu bibliotēka grafisku programmu veidošanai. GTK+ izmantošana dod iespēju mainīt tēmas (iespēja mainīt programmu izskatu). GTK+ apakšprojekti nodrošina objektorientētu vidi valodā C (GObjects), plašu atbalstu internacionāliem burtiem un teksta izkārtojumiem ([[Pango]]) un pieejamību ([[Accessibility Toolkit|ATK]]). GTK+ samazina darba apjomu, kas nepieciešams, lai pielāgotu GNOME programmas citām platformām, piem. Windows un [[MacOS|Mac OS X]].
* [[Human interface guidelines]] (HIG) — izpēte un dokumentācija ērti lietojamu GNOME programmu veidošanai.
* [[LibXML]] — [[XML]] bibliotēka.
* ORBit — [[CORBA]] [[Object request broker|ORB]] komponent-orientētībai.

Pieejamas palīgbibliotēkas programmu rakstīšanai dažādās programmēšanas valodās, piemēram [[C++]] ([[gtkmm]]), [[Java (valoda)|Java]] ([[java-gnome]]), [[Ruby]] ([[ruby-gnome2]]), [[C Sharp|C#]], ([[Gtk Sharp|Gtk#]]), [[Python]] ([[PyGTK]]), [[Perl]] ([[gtk2-perl]]) un daudzās citās. Programmās, kas ietilpst oficiālajos GNOME darbvirsmas laidienos, šobrīd tiek izmantotas tikai C, C#, Python valodas.<ref>{{Saraksta atsauce |url=http://mail.gnome.org/archives/desktop-devel-list/2006-April/msg00332.html |title=Mono bindings a blessed dependency? [Was: Tomboy in 2.16] |date=[[2006-04-20]] |accessdate=2007-09-20 |mailinglist=desktop-devel |last=Newren |first=Elijah |authorlink=}}</ref>

== Freedesktop.org ==

[[freedesktop.org]] ir atsevišķs projekts lai veicinātu sadarbību starp dažādām darbvirsmas vidēm, tādām kā GNOME, [[KDE]] un [[Xfce]]. freedesktop.org specifikācijas ļauj GNOME lietotnēm izskatīties iederīgākām citās darbvirsmas vidēs (un otrādi), kā arī veicina kooperāciju un sacensību.

Tehnoloģijas, kas radušās freedesktop.org un patlaban ietilpst GNOME izmantotajās tehnoloģijās:

* [[cairo (grafika)|cairo]] — iespējām bagāta 2D vektorgrafikas bibliotēka.
* [[D-Bus]] — starpprocesu saziņas sistēma.
* [[GStreamer]] — multimēdiju bibliotēka.{{Fact|date=January 2008}}
* [[Hardware abstraction layer|HAL]] — aparatūras abstrakcijas slāņa specifikācija un realizācija.
* [[Poppler]] — PDF renderēšanas bibliotēka.
* [[Tango Desktop Project]] — paredz vienotus vizuālos standartus dažādām platformām.

Šo projektu mērķis ir ļaut lietotājiem un izstrādātājiem izvēlēties tehnoloģijas un programmas neatkarīgi no lietotās darbvirsmas vides.

== Izskats un lietošana ==
[[Attēls:Ubuntu OS X.png|thumb|250px|GNOME ar [[Mac OS X Leopard]] pielāgotu izskatu]]

GNOME veidota atbilstoši tradicionālajai datora darbvirsmas metaforai. Logu, programmu un failu uzvedība līdzinās citām mūsdienu darbvirsmām un operētājsistēmām. Standarta konfigurācijā darbvirsmā ir [[izvēlne]] ātrai uzstādīto programmu atvēršanai un nokļūšanai uz dažādām failsistēmas vietām. Atvērtajiem logiem var piekļūt no uzdevumjoslas ekrāna apakšā. Labajā augšējā ekrāna stūrī fonā darbojošās programmas rāda notifikācijas. Šos ekrāna elementus lietotājs var pārvietot, aizvietot ar citiem vai novākt vispār.

GNOME izskatu var mainīt ar tēmu palīdzību. Tēmā ietilpst [[ikona (datorika)|ikonu]] komplekts, logu robežu vizuālais stils un GTK+ tēmu dzinējs ar parametriem. Dažas no populārākajām GTK+ tēmām ir [[Bluecurve]] un [[Clearlooks]] (pašreizējā pēc noklusējuma lietotā tēma).

GNOME projektā liela nozīme tiek piešķirta tam, lai ikkatram būtu viegli lietot darbvirsmu. HIG dokuments palīdz izstrādātājiem izveidot programmas, kas izskatās un uzvedas līdzīgi, rezultātā veidojas saskanīga GNOME saskarne.

== Lietojamība ==

Sākot no GNOME 2.0 versijas, viens no svarīgākajiem projekta mērķiem ir [[lietojamība]]. Saskaņā ar to, tika izveidotas GNOME lietotāja saskarnes vadlīnijas (GNOME ''Human Interface Guidelines'', HIG). Tās izsmeļoši apraksta, kā izveidot kvalitatīvas, saskanīgas un lietojamas grafiskās programmas.

2.0 versijas pārrakstīšanas laikā daudzi programmu uzstādījumi tika atzīti par nevajadzīgiem lielākajai daļai lietotāju un tika aizvākti. Piemēram, GNOME paneļa uzstādījumu dialogā ciļņu skaits tika samazināts no sešām līdz divām. ''Havoc Pennington'' 2002. gadā apkopoja lietojamības jomā paveikto esejā "Brīvas programmatūras saskarne" (''"Free Software UI"''). Viņš uzsvēra ideju, ka katru uzstādījumu parametru ir "jāmaksā"—lielā skaitā parametru grūti atrast vajadzīgo, vairāk iespēju izstrādātāju kļūdām, grūtāk izveidot saskanīgu saskarni u.c. Esejā ieteikts labāk salabot programmas trūkumu nevis ieviest jaunu iestatījumu tā paveikšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://ometer.com/free-software-ui.html | title = "Free Software UI" | accessdate = 2007-03-08}}</ref>

{{Cquote|Tradicionāla brīvas programmatūras programma ir konfigurējama tādā mērā, lai tā saturētu visas iespējamās īpašības, kas pieejamas tai ekvivalentās programmās uz citām platformām. Vai pat konfigurējama tā, lai saturētu visas īpašības no visām programmām uz citām platformām (Emacs...).

Vai tas ir slikti? Jā, ir. Izrādās, ka uzstādījumi "maksā". Protams, no dažiem uzstādījumiem ir ievērojami labumi - un tie var būt būtiska saskarnes sastāvdaļa. Bet katram no tiem ir sava cena un vajadzētu rūpīgi izvērtēt tā vērtību. Daudzi lietotāji un izstrādātāji to neapzinās un rezultātā iegūst lielas izmaksas un mazu vērtību.}}

Daži uzskata, ka GNOME būtu jābūt funkcionālākai. Viens no tiem ir [[Līnuss Tūrvaldss]], [[Linux]] kodola autors. Viņš komentēja ar lietojamību saistītā diskusijā GNOME lietojamības vēstkopā:<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://mail.gnome.org/archives/usability/2005-December/msg00021.html | title = Printing dialog and GNOME | author=[[Līnuss Tūrvaldss]] |date=2005-12-12 | accessdate=2007-12-13}}</ref>

{{Cquote|Šī "lietotāji ir idioti, un tos mulsina funkcionalitāte" mentalitāte ir slimība. Ja domājat, ka jūsu programmu lietotāji ir idioti, tikai idioti tās arī lietos. Es nelietoju Gnome, jo, cenšoties būt vienkārša, tā jau sen ir sasniegusi punktu, kurā vairs nespēj paveikt man nepieciešamo. Lūdzu, vienkārši iesakiet cilvēkiem lietot [[KDE]]. |[[Līnuss Tūrvaldss]]}}

== Laidieni ==

Katrai GNOME sastāvdaļai ir savs versijas numurs un savs izstrādes plāns. Atsevišķo moduļu autori koordinē darbus tā, lai reizi sešos mēnešos iznāktu stabils GNOME laidiens.

=== Stabilie laidieni ===
Tabulā uzskaitītie stabilie laidieni.
{| class="wikitable"
!Versija
!Datums
!Piezīmes
|-
!align="center"|
|1997. gada augusts<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://primates.ximian.com/~miguel/gnome-history.html | title = The story of the GNOME project | first = Miguel | last = de Icaza | access-date = {{dat|2007|07|26||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20010224061347/http://primates.ximian.com/~miguel/gnome-history.html | archivedate = {{dat|2001|02|24||bez}} }}</ref>
|Paziņojums par GNOME izstrādes uzsākšanu
|-
!align="center"|1.0
|1999. gada marts<ref>[http://www.gnome.org/press/releases/gnome10.html GNOME press release] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080303011240/http://www.gnome.org/press/releases/gnome10.html |date={{dat|2008|03|03||bez}} }} for version 1.0</ref>
|Pirmais lielais GNOME laidiens
|-
!align="center"|1.0.53
|1999. gada decembris<ref>{{Saraksta atsauce |url=http://mail.gnome.org/archives/gnome-announce-list/1999-October/msg00020.html |title="October GNOME" release now available |date=[[1999-10-12]] |accessdate=2007-09-20 |mailinglist=gnome-announce |last=Lee |first=Elliot |authorlink=}}</ref>
|"October"
|-
!align="center"|1.2
|2000. gada maijs<ref>[http://www.gnome.org/press/releases/gnome12.html GNOME press release] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080207175051/http://www.gnome.org/press/releases/gnome12.html |date={{dat|2008|02|07||bez}} }} for version 1.2</ref>
|"Bongo"
|-
!align="center"|1.4
|2001. gada aprīlis<ref>[http://www.gnome.org/press/releases/gnome14.html GNOME press release] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070303113728/http://www.gnome.org/press/releases/gnome14.html |date={{dat|2007|03|03||bez}} }} for version 1.4</ref>
|"Tranquility"
|-
!align="center"|2.0
|2002. gada jūnijs<ref>{{Saraksta atsauce |url=http://mail.gnome.org/archives/desktop-devel-list/2002-June/msg00592.html |title=GNOME 2.0 Desktop and Developer Platform Released! |date=[[2002-06-27]] |accessdate=2007-09-20 |mailinglist=desktop-devel |last=Waugh |first=Jeff |authorlink=}}</ref>
|Ievērojamas izmaiņas, pāreja uz GTK2. Izveidotas lietotāja saskarnes vadlīnijas.
|-
!align="center"|2.2
|2003. gada februāris<ref>[http://www.gnome.org/press/releases/gnome22.html GNOME press release] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080306202857/http://www.gnome.org/press/releases/gnome22.html |date={{dat|2008|03|06||bez}} }} for version 2.2</ref>
|Multimēdiju un failu pārvaldnieka uzlabojumi.
|-
!align="center"|2.4
|2003. gada septembris<ref>{{Saraksta atsauce |url=http://mail.gnome.org/archives/gnome-announce-list/2003-September/msg00062.html |title=Announcing the GNOME 2.4.0 Desktop & Developer Platform |date=[[2003-09-11]] |accessdate=2007-09-20 |mailinglist=gnome-announce |last=Waugh |first=Jeff |authorlink=}}</ref>
|"Temujin": [[Epiphany (pārlūkprogramma)|Epiphany]] (pārlūkprogramma), pieejamības atbalsts.
|-
!align="center"|2.6
|2004. gada marts<ref>{{Saraksta atsauce |url=http://mail.gnome.org/archives/gnome-announce-list/2004-March/msg00131.html |title=Announcing the GNOME 2.6.0 Desktop & Developer Platform |date=[[2004-03-31]] |accessdate=2007-09-20 |mailinglist=gnome-announce |last=Sobala |first=Andrew |authorlink=}}</ref>
|[[Nautilus (failu pārvaldnieks)|Nautilus]] (failu pārvaldnieks) tiek pārveidots lai būtu telpisks (''spatial''). Jauns GTK+ failu dialoglogs. Protestējot šīm izmaiņām tiek izveidots GNOME atvasinājums—GoneME. Tas gan ilgi neizdzīvo.
|-
!align="center"|2.8
|2004. gada septembris<ref>[http://www.gnome.org/press/releases/gnome28.html GNOME press release] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080207175107/http://www.gnome.org/press/releases/gnome28.html |date={{dat|2008|02|07||bez}} }} for version 2.8</ref>
|Uzlabots noņemamo ierīču atbalsts, pievienota [[Novell Evolution|Evolution]] e-pasta un kalendāra programma.
|-
!align="center"|2.10
|2005. gada marts<ref>[http://www.gnome.org/press/releases/gnome210_press_release.html GNOME press release] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101225102142/http://www.gnome.org/press/releases/gnome210_press_release.html |date={{dat|2010|12|25||bez}} }} for version 2.10</ref>
|Zemāks atmiņas patēriņš un veiktspējas uzlabojumi. Pievienoti jauni paneļa sīkrīki (''applets'') (modema kontrole, disku montēšana, miskaste); [[Totem Media Player|Totem]] (video atskaņotājs) un [[Sound Juicer]] (audio kompaktdisku kopētājs) programmas.
|-
!align="center"|2.12
|2005. gada septembris<ref>[http://www.gnome.org/start/2.12/press_release/C/ GNOME press release] for version 2.12</ref>
|Nautilus uzlabojumi; starp-programmu kopēšanas/ievietošanas uzlabojumi; freedesktop.org integrācija. Pievienots [[Evince]] PDF skatīšanās programma; jauna noklusētā tēma: Clearlooks; izvēlnes redaktors; šifrēšanas atslēgu pārvaldnieks un administratora rīki. Izmanto GTK+ 2.8 ar cairo atbalstu.
|-
!align="center"|2.14
|2006. gada marts<ref>[http://www.gnome.org/start/2.14/press_release/C/ GNOME press release] for version 2.14</ref>
|Veiktspējas uzlabojumi (dažviet par vairāk kā 100%); lietojamības uzlabojumi uzstādījumos; GStreamer 0.10 multimēdiju bibliotēka. Pievienota [[Ekiga]] video konferenču programma; Deskbar meklēšanas rīks; Pessulus pieejeas ierobežošanas redaktors; ātra lietotāju pārslēgšana; Sabayon sistēmas administrēšanas rīks.
|-
!align="center"|2.16
|2006. gada septembris<ref>{{Saraksta atsauce |url=http://mail.gnome.org/archives/gnome-announce-list/2006-September/msg00042.html |title=Celebrating the release of GNOME 2.16! |date=[[2006-09-06]] |accessdate=2007-09-20 |mailinglist=gnome-announce |last=Newren |first=Elijah |authorlink=}}</ref>
|Veiktspējas uzlabojumi. Pievienota [[Tomboy]] piezīmju programma; Baobab diska izmantojuma analīzes programma; Orca ekrāna lasītājs; GNOME barošanas pārvaldnieks (uzlabo klēpjdatora baterijas darbības ilgumu); uzlabojumi Totem, Nautilus programmās; ''compositing'' atblasts Metacity logu pārvaldniekam; jauna ikonu tēma. Izmanto GTK+ 2.10 ar jauno drukāšanas dialogu.
|-
!align="center"|2.18
|2007. gada marts<ref>{{Saraksta atsauce |url=http://mail.gnome.org/archives/gnome-announce-list/2007-March/msg00056.html |title=Celebrating the release of GNOME 2.18! |date=[[2007-03-14]] |accessdate=2007-09-20 |mailinglist=gnome-announce |last=Newren |first=Elijah |authorlink=}}</ref>
| Veiktspējas uzlabojumi. Pievienota Seahorse [[GPG]] drošības programma, kas ļauj šifrēt e-pastus un failus; Babobab diska izmantojuma analīzes programmā ieviesta sektoru diagramma; uzlabojumi Evince, Epiphany, GNOME barošanas pārvaldnieka un skaļuma kontroles programmās. Divas jaunas spēles — GNOME Sudoku un glchess. MP3 un AAC audio kodēšana.
|-
!align="center"|2.20
|2007. gada septembris<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://arstechnica.com/news.ars/post/20070919-gnome-2-20-officially-released.html |title=GNOME 2.20 officially released |date=[[2007-09-19]] |accessdate=2007-09-20 |publisher=[[Ars Technica]]}}</ref>
|Desmitais gadskārtējais laidiens. Evolution spēj veidot rezerves kopijas; uzlabojumi Epiphany, EOG, GNOME barošanas pārvaldības programmās; paroļu pārvaldība Seahorse programmā. Pievienots PDF formu atbalsts Evince PDF skatītājā; integrēta meklēšana failu pārvaldnieka dialogos; automātisks multimēdiju kodeku uzstādītājs.
|-
!2.22
|2008. gada marts<ref>{{Saraksta atsauce |url=http://mail.gnome.org/archives/gnome-announce-list/2008-March/msg00060.html
|title=Celebrating the release of GNOME 2.22! |date=2008-03-12 |accessdate=2008-03-12 |mailinglist=gnome-announce-list
|last=Untz |first=Vincent |authorlink=}}</ref>
|Iekļauta programma attēlu uzņemšanai ar tīmekļa kameru — [[Cheese (software)|Cheese]], [[Vinagre|Attālināto datoru pārlūks]]; window compositing atbalsts [[Metacity]]; ieviests [[GVFS]]; uzlabots DVD disku un Youtube atskaņošanas atblalsts, [[MythTV]] atbalsts [[Totem (media player)|Totem]] programmā; rīkjoslas pulkstenis rāda pasaules laiku; Google Calendar atbalsts [[Evolution (software)|Evolution]] programmā; uzlabojumi [[Evince]], [[Tomboy (software)|Tomboy]], [[Sound Juicer]] un Calculator programmās.
|-
!2.24
|2008. gada septembris<ref>{{Saraksta atsauce |url=http://mail.gnome.org/archives/gnome-announce-list/2008-September/msg00132.html
|title=Celebrating the release of GNOME 2.24! |date=2008-09-24 |accessdate=2008-09-27 |mailinglist=gnome-announce-list
|last=Untz |first=Vincent}}</ref>
|Iekļauta [[Empathy (software)|Empathy]] ziņojumapmaiņas programma, [[Ekiga]] 3.0, cilnes [[Nautilus (failu pārvaldnieks)|Nautilus]] programmā, uzlabots vairāku ekrānu atbalsts un uzlabots ciparu TV atbalsts.
|-
!2.26
|2009. gada marts<ref>{{Saraksta atsauce |url=http://mail.gnome.org/archives/gnome-announce-list/2009-March/msg00091.html
|title=Celebrating the release of GNOME 2.26! |date=2009-03-18 |accessdate=2009-03-18 |mailinglist=gnome-announce-list
|last=Untz |first=Vincent}}</ref>
|Jauna disku ierakstīšanas [[lietotne]] [[Brasero]], vienkāršota failu koplietošana, mediju atskaņotāju uzlabojumi, vairāku monitoru atbalsts, pirkstu nospiedumu nolasītāju atbalsts.
|-
!2.28
|2009. gada septembris<ref>{{Tīmekļa atsauce
|url=http://www.osnews.com/story/22224/GNOME_2_28_Released
|title=GNOME 2.28 Released
|last=Holwerda
|first=Thom
|publisher=OS News
|date=2009-09-24
|accessdate=2009-04-05}}</ref>
|Pievienots GNOME [[Bluetooth]] modulis. Uzlabojumi ''[[Epiphany (tīmekļa pārlūks)|Epiphany]]'' tīmekļa pārlūkam, ''[[Empathy (programmatūra)|Empathy]]'' tūlītējas saziņas programmai, ''Time Tracker'' un pieejamībai. Atjaunota [[GTK+]] versija uz 2.18.
|-
!2.30
|2010. gada marts<ref>{{Tīmekļa atsauce
|url=http://www.osnews.com/story/23092/GNOME_2_30_Released
|title=GNOME 2.30 Released
|last=Holwerda
|first=Thom
|publisher=OS News
|date=2010-03-31
|accessdate=2010-04-04}}</ref>
|Uzlabojumi ''[[Nautilus (failu pārvaldnieks)|Nautilus]]'' failu parvaldniekam, ''[[Empathy (programmatūra)|Empathy]]'' tūlītējas saziņas programmai, ''[[Tomboy (programmatūra)|Tomboy]]'', ''[[Evince]]'', ''Time Tracker'', ''[[Epiphany (tīmekļa pārlūks)|Epiphany]]'' tīmekļa pārlūkam un ''[[Vinagre]]''. [[iPod]] un [[iPod Touch]] iekārtas tiek daļēji atbalstītas ar [[gvfs]], izmantojot ''libimobiledevice''. Izmanto [[GTK+]] 2.20.
|}

== Pirmkods ==

GNOME laidieni ir pieejami ftp.gnome.org FTP serverī<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://ftp.gnome.org/pub/gnome/sources/ | title = GNOME stable release ftp server}}</ref> [[pirmkods|pirmkoda]] fromā kopā ar konfigurēšanas skriptiem. Operētājsistēmu izstrādātāji sakompilē GNOME un integrē to operētājsistēmās. Lielākā daļa operētājsistēmu distributīvu piedāvā stabilās un testētās GNOME versijas sakompilētā, viegli uzinstalējamā veidā. GNOME stabilo un izstrādes versiju pirmkods tiek glabāts GNOME [[Subversion]] pirmkoda repozitorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://svn.gnome.org/ | title = Information about the GNOME source code repository | access-date = {{dat|2008|02|26||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20060527173809/http://svn.gnome.org/ | archivedate = {{dat|2006|05|27||bez}} }}</ref>

Ir pieejamas vairākas programmas, kas speciāli paredzētas GNOME kompilēšanai, piemēram [[JHBuild]] un [[GARGNOME]].

== Nākotnes attīstība ==

Daļa GNOME apakšprojektu šobrīd netiek iekļauti GNOME laidienos. Daži no tiem ir eksperimentāli vai ideju izmēģināšanai; citi tiek uzlaboti un noslīpēti iekļaušanai. Daži piemēri:

* Project Soylent — reprezentē īstus cilvēkus ar objektiem, ko var izmantot GNOME programmās.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://trac.galago-project.org/wiki/ProjectSoylent | title = Project Soylent homepage | access-date = {{dat|2008|02|26||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070928045016/http://trac.galago-project.org/wiki/ProjectSoylent | archivedate = {{dat|2007|09|28||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070928045016/http://trac.galago-project.org/wiki/ProjectSoylent |date={{dat|2007|09|28||bez}} }}</ref>
* Project Ridley — pārvieto vairākas nelielas neuzturētas bibliotēkas (piem. libgnome un libgnomeprint) uz GTK+.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://live.gnome.org/ProjectRidley |title=ProjectRidley - GNOME Live! |accessdate=2008-01-20 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110301113158/http://live.gnome.org/ProjectRidley |archivedate=2011-03-01 }}</ref>
* [[Mozilla]] [[XUL]] tehnoloģijas lietošana GNOME darbvirsmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://news.com.com/2100-1032_3-5201325.html | title = Mozilla, Gnome mull united front against Longhorn | publisher = News.com | accessdate = 2006-04-20}}</ref>

=== GNOME 3.0 ===

2008. gada jūlijā [[GUADEC]] konferencē Stambulā tika oficiāli izsludināta nākamā lielā GNOME darbvirsmas versija. To plāno izlaist 2010. gadā, 2.30 versijas vietā. Lai gan gaidāmas nopietnas izmaiņas, tās plāno veikt pakāpeniski.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://arstechnica.com/news.ars/post/20080714-gnome-3-0-officially-announced-and-explained.html |title=GNOME 3.0 officially announced... and explained|accessdate=2008-08-02}}</ref>

== Pielietojums ==

<!-- Please don't try to list every distro here — only the most notable.
If we list too many distros here, then someone will delete the list (again).
Distros are cataloged elsewhere, under the two Comparison links.
Ubuntu is Debian-based, so it is included by reference, but Ubuntu is a major distro of itself — so list it here or don't — it's about the same.
If there are other major uses of GNOME (besides packaging with popular/successful/significant distros), then that would be interesting; please DO mention them here. -->

GNOME ir noklusētā darbvirsma vairākiem Linux distributīviem, piemēram, [[Debian]], [[Fedora]] un [[Ubuntu Linux|Ubuntu]].

== Atsauces ==
{{Atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{commons|GNOME}}
* [http://www.gnome.org/ GNOME mājaslapa]
* [http://live.gnome.org/ Oficiālā GNOME Live Wiki].
* [https://web.archive.org/web/20051013060814/http://gnomedesktop.org/ FootNotes] — jaunumu un diskusiju vietne
* [https://web.archive.org/web/20051001035040/http://gnomejournal.org/ GNOME Journal] — GNOME veltīts elektroniskais žurnāls

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:GNOME| ]]
[[Kategorija:Darbvirsmas vides]]