Apskatīt Gaļēdāji izejas kodu

[[Attēls:Male Lion and Cub Chitwa South Africa Luca Galuzzi 2004.JPG|thumb|280px|[[Lauva]]s ir tipiski gaļēdāji. Katru dienu lauva apēd apmēram 7 kg [[gaļa]]s]]
'''Gaļēdāji''' ir [[suga]]s, kas ikdienā pamatā pārtiek no [[dzīvnieki|dzīvnieku]] izcelsmes barības, medījot vai izmantojot citu [[plēsējs|plēsēju]] medījumu.<ref>Nutrient Requirements: Carnivores. Duane E. Ullrey. Encyclopedia of Animal Science.</ref> Medījums var būt [[bezmugurkaulnieki]], [[zivis]], [[rāpuļi]], [[putni]] un [[zīdītāji]]. [[latīņu valoda|Latīņu valodā]] gaļēdājs ir ''carnivora''. ''Carne'' nozīmē gaļa, ''vorare'' — apēst.

Dzīvniekus, kas pārtiek tikai no [[gaļa]]s, sauc par tipiskiem gaļēdājiem, bet tos, kas patērē arī [[augi|augu]] izcelsmes barību, par [[fakultatīvs|fakultatīviem]] gaļēdājiem.<ref>Mammals: Carnivores. Duane E. Ullrey. Encyclopedia of Animal Science</ref> Arī [[visēdāji]] barojas gan ar gaļu, gan augu izcelsmes barību. Teorijā nepastāv skaidri definēta robeža starp fakultatīvu gaļēdāju un visēdāju, cik daudz proporcionāli jāpatērē augu izcelsmes barības, lai šāds dzīvnieks sauktos visēdājs vai fakultatīvais gaļēdājs.<ref>Mammals: Omnivores. Duane E. Ullrey. Encyclopedia of Animal Science.</ref> Gaļēdājus, kas atrodas barības ķēdes pašā augšā, sauc par [[augstākā līmeņa plēsēji]]em. Augus, kas ķer un ēd [[kukaiņi|kukaiņus]], sauc par [[augi gaļēdāji|augiem gaļēdājiem]]. Līdzīgi sauc arī [[sēnes]], kas ķer mikroskopiskus dzīvniekus. Tās ir [[sēnes gaļēdājas]].

== Sistemātika ==
[[Attēls:Venus_Flytrap_showing_trigger_hairs.jpg|thumb|left|180px|[[Venēras mušķērājs]] (''Dionaea muscipula'') — populārs augs gaļēdājs]]
Ar latīņu vārdu ''Carnivora'' tiek apzīmēta taksonomiskā vienība — [[plēsēji|plēsēju kārta]], kas ir [[zīdītāji|zīdītāju klases]] (''Mammalia'') [[kārta]]. Šīs kārtas zinātniskais nosaukums var būt maldinošs. Ne visi plēsēju kārtas dzīvnieki ir tipiski gaļēdāji, daudzi no tiem ir [[visēdāji]]. Piemēram, lielākā daļa [[lāču dzimta|lāču]] ir visēdāji. Izņēmums ir [[lielā panda]], kas gandrīz pārtiek tikai no augu izcelsmes barības un pēc būtības ir [[zālēdājs]]. Otrs lāču dzimtas izņēmums ir [[polārlācis]], kas ir tipisks gaļēdājs. No plēsējiem visas [[kaķu dzimta]]s sugas, [[mājas kaķis|mājas kaķi]] ieskaitot, ir tipiski gaļēdāji. [[dzīvnieki|Dzīvnieku valstī]] (''Animalia'') bez plēsēju kārtas ( ''Carnivora'') ir vēl ļoti daudzi citi dzīvnieki, kas ir tipiski gaļēdāji, kā arī daudzi augi un sēnes ir tipiski gaļēdāji. 

=== Iedalījums pēc barības veida ===
Gaļēdājus, kas pamatā barojas ar kukaiņiem un citiem [[bezmugurkaulnieki]]em, sauc par [[kukaiņēdāji]]em. Tos, kas pamatā barojas ar [[zivis|zivīm]], sauc par [[zivjēdāji]]em. Pirmie [[mugurkaulnieki]], kas sāka dzīvot uz [[sauszeme]]s pirms 400 miljoniem gadu, bija zivjēdāji. Nākamie evolūcijas gaitā radās kukaiņēdāji, bet pēdējie - plēsēji, kas barojas ar citiem mugurkaulniekiem.<ref>[http://geology.geoscienceworld.org/content/38/12/1079.abstract Rainforest collapse triggered Carboniferous tetrapod diversification in Euramerica]</ref>

=== Iedalījums pēc patērētā gaļas daudzuma ===
Gaļēdājus mēdz iedalīt arī pēc tā, cik daudz gaļas tie proporcionāli patērē. Ja gaļēdājs ikdienā patērē vairāk kā 70% gaļas, tad to sauc par [[hipergaļēdājs|hipergaļēdāju]], ja 50—70%, tad par [[mezogaļēdājs|mezogaļēdāju]], bet to, kas patērē mazāk nekā 30%, balansējot uz robežas, ka barībā tikpat kā netiek lietota gaļa, sauc par [[hipogaļēdājs|hipogaļēdāju]].

== Īpašības ==
[[Attēls:Tigre d'Asie à robe blanche.jpg|thumb|220px|Asie ilkņi un spēcīgie žokļi ir tipiskas gaļēdāju pazīmes, attēlā [[Bengālijas tīģeris]] (''Panthera tigris tigris'')]]
[[Attēls:Emperor penguins.jpg|thumb|220px|Lai arī [[imperatorpingvīni]]em nav garu ilkņu un asu nagu, tie ir tipiski gaļēdāji]]
[[Attēls:Tiburón.jpg|thumb|220px|Visas [[haizivis]] ir tipiski gaļēdāji, attēlā [[pelēkā rifu haizivs]] (''Carcharhinus amblyrhynchos'')]]
Pastāv stereotips, ka gaļēdāji ir veikli mednieki, un par to galvenajām pazīmēm tiek uzskatītas tās, kas liecina par dzīvnieka spēju noķert un saplosīt medījumu ([[zobi]] un [[nagi]] ir vieni no galvenajiem zīdītāju — plēsēju ieročiem). Tomēr šīs pazīmes var arī maldināt. Daži gaļēdāji vispār nemedī, tikai pārtiek no citu plēsēju medījuma pārpalikumiem. Gaļēdājiem, salīdzinot ar citiem, ir samērā īsa [[gremošanas sistēma]], jo pārstrādāt [[gaļa|gaļu]] ir daudz vieglāk nekā [[celuloze|celulozi]], kas ir viena no [[augi|augu]] sastāvdaļām. Daudziem dzīvniekiem, kas medī citus dzīvniekus, [[acis]] raugās tieši uz priekšu. Šāds acu novietojums uzlabo telpas dziļuma uztveri. Lielākai daļai plēsīgo zīdītāju ir šādas acis. Citiem gaļēdājiem, piemēram, [[krokodilu dzimta|krokodiliem]] acis novietotas galvas sānu plaknēs, jo tie medī no slēpņa, nevis medījumu vajājot.

== Mūsdienās dzīvojošie dzīvnieki gaļēdāji ==
'''Zīdītāji'''
* Visi [[kaķveidīgie]] 
* Lielākā daļa [[suņveidīgie|suņveidīgo]] — piemēram, [[suņu dzimta|vilki]], [[lapsas]] un [[roņi]]
* Visi [[vaļveidīgie]] 
* Visi [[sikspārņi]], izņemot [[augļsikspārņi|augļsikspārņus]]
* Visi [[plēsīgie somaiņi]]

'''Rāpuļi un putni'''
* Visi [[krokodilu kārta|krokodili]]
* Visi [[plēsīgie putni]]
* Daļa [[ūdensputni|ūdensputnu]] — piemēram, [[kaijas]], [[pingvīni]] un [[gārņi]]
* Visas [[čūskas]]
* Daļa [[ķirzakas|ķirzaku]]
* Daļa [[bruņurupuči|bruņurupuču]]

'''Zivis un abinieki'''
* Lielākā daļa [[bezastainie abinieki|bezastaino abinieku]] — piemēram, [[vardes]] un [[krupji]]
* Visas [[haizivis]]
* Daudzas [[kaulzivis]] — piemēram, [[Lasis|laši]] un [[tunči]]

'''Bezmugurkaulnieki'''
* Daļa [[vēžveidīgie|vēžveidīgo]] 
* Daļa [[gliemji|gliemju]] — piemēram, [[astoņkāji]] un [[kalmāri]]
* Lielākā daļa [[zirnekļveidīgie|zirnekļveidīgo]]
* Daudzi [[kukaiņi]] — piemēram, [[spāres]] un [[lapsenes]]
* Visas [[medūzas]] un [[jūraszvaigznes]]
* Visi [[simtkāji]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}


[[Kategorija:Dzīvnieki]]
[[Kategorija:Ekoloģija]]