Apskatīt Grauds izejas kodu

{{Citas nozīmes|graudzāļu augli|Grauds (nozīmju atdalīšana)|Grauds}}
[[Attēls:Dhaniyangal.jpg|thumb|300px|right|Dažādu augu graudi]]
'''Graudi''' ir sausi [[graudzāļu dzimta]]s augu [[augļi]]. Lauksaimniecībā tos iegūst kuļot labību, atbrīvojot graudus no ziedkopām un ziedu plēksnēm (sēnalām). Tā iegūst [[uzturs|uzturā]] lietojamas grūbas, ko var saskaldīt putraimos un tālāk sasmalcināt (samalt) miltos. Graudus diedzējot iegūst [[iesals|iesalu]], kas ir galvenā izejviela raudzēto dzērienu ([[kvass|kvasa]], [[alus]]) un [[spirts|spirta]] rūpniecībā.

Par pseidograudiem sauc īsto labību graudiem līdzīgus [[augļi|augļus]], ko vēsturiski, atsevišķi vai kopā ar graudiem, izmanto [[putra|putru]] un dažādu miltu vai [[maize]]s izstrādājumu gatavošanā. {{sfn2|Kunkulberga, Segliņš|2010|p=75}}

== Anatomiskā uzbūve ==
[[Attēls:Kviesu grauda uzbuve un sastavs.png|300px|thumb|right|Kviešu grauda uzbūve un daļu uzturvērtība]]
[[Labība|Labību]] graudiem ([[rudzi]]em, [[kvieši]]em, [[mieži]]em un [[auzas|auzām]]) ir 3 pamatdaļas — [[dīglītis]], [[endosperma]] jeb miltums un graudapvalki, ko sīkāk iedala augļapvalkā, [[sēklapvalks|sēklapvalkā]] un [[Aleirona slānis|aleirona slānī]].{{sfn2|Kunkulberga, Ruža|2008|p=9}} Plēkšņaino labību graudiem (miežiem, auzām un [[rīsi]]em) virs augļapvalka vēl ir ziedu plēksnes.{{sfn2|Ruža|1994|p=159}} No graudapvalkiem dziļākais ir aleirona slānis, kas aptver endospermu un kalpo kā grauda barības vielu krātuve. Endospermā atrodas dīglītis, ko no endospermas nodala [[vairodziņš]], pa kuru dīglītis grauda dīgšanas laikā no endospermas saņem vajadzīgās barības vielas.{{sfn2|Kunkulberga, Ruža|2008|p=9}}

Atkarībā no [[ciete]]s graudiņu izmēra un izvietojuma endospermā, labību graudus var iedalīt vai nu miltainos vai stiklainos. Ja ciete labības grauda endospermā ir gandrīz tikai un vienīgi lielos graudos, kas cieši piekļaujas viens otram un kuru starptelpu lielākoties aizpilda [[olbaltumvielas]], bet mazo graudiņu tikpat kā nav{{sfn2|Ruža|1994|p=159}}, tad šādiem graudiem daļēji spīd cauri gaisma un tos sauc par stiklainiem.{{sfn2|Kunkulberga, Segliņš|2010|p=32}} Savukārt, miltaini graudi ir tādi, kuru endospermā cietes lielie graudi atrodas izklaidus un to starptelpu aizpilda gaiss un daudzi citi krietni sīkāka izmēra cietes graudiņi,{{sfn2|Ruža|1994|p=159}} bet [[gaisma]] [[gaismas izkliede|tās izkliedes]] dēļ cauri nespīd. Graudu stiklainība ir kviešu graudu kvalitātes rādītājs, jo šādu graudu miltos ir augstākas kvalitātes un lielāks [[lipeklis|lipekļa]] daudzums.{{sfn2|Kunkulberga, Segliņš|2010|p=32}}

== Ķīmiskais sastāvs ==

Katrai no grauda daļām ir atšķirīgs ķīmiskais sastāvs. Grauda galveno daļu — endospermu — pamatā veido ciete (70—80%) un olbaltumvielas (12—14%), turklāt endospermas vidusdaļā vairāk koncentrējusies ciete, bet malās — olbaltumvielas. Aleirona slānī ir lielāks minerālvielu, [[šķiedrvielas|šķiedrvielu]] un ūdenī šķīstošo olbaltumvielu saturs. Sēklapvalku lielākoties veido šķiedrvielas ([[celuloze]], [[hemiceluloze]], [[pentozāni]], [[lignīns]]) un tas ir bagāts arī ar minerālvielām, bet augļapvalkā ir [[pigmenti]], kas veido grauda krāsu (rudziem — zili pelēcīgu, bet kviešiem — dzeltenīgi brūnu). Savukārt dīglītī ir salīdzinoši daudz šķīstošās olbaltumvielas, [[taukvielas]], [[B vitamīni]] un minerālvielas.{{sfn2|Kunkulberga, Segliņš|2010|p=32}}{{sfn2|Ruža|2004|p=138.—140}}

{| class="wikitable"
|+'''Dažādu graudu kultūru ķīmiskais sastāvs'''{{sfn2|Kunkulberga, Segliņš|2010|p=76}}
|-
! Graudu veids !! Ūdens !! Olbaltumvielas !! Tauki !! Ogļhidrāti !! Kopējais šķiedrvielu daudzums !! Minerālvielas
|-
| Mieži (lobīti) || 11,7% || 9,8% || 2,1% || 64,3% || 9,8% || 2,25%
|-
| Auzas (lobītas) || 13% || 11,7% || 7,0% || 59,8% || 5,6% || 2,85%
|-
| [[Prosa]] || 12,1% || 9,8% || 3,9% || 68,8% || 3,8% || 1,6%
|-
| [[Kukurūza]] || 12,5% || 8,5% || 3,8% || 64,7% || 9,2% || 1,3%
|-
| [[Rīsi]] (nepulēti) || 12,9% || 6,8% || 0,6% || 77,7% || 1,4% || 0,53%
|-
!colspan=7|Pseidograudi
|-
| [[Griķi]] || 12,8% || 9,0% || 1,7% || 70,1% || 3,7% || 1,72%
|-
| [[Kaķastes]] || 11,1% || 14,6% || 8,8% || 56,8% || 3,25% || 2,6%
|-
| [[Kinoja]] || 12,7% || 13,8% || 5,4% || 60,8% || 4,4% || 3,33%
|-
|}

== Fizikālie rādītāji ==
Graudu fizikālie rādītāji ir rādītāji, kas saistīti ar graudu morfoloģisko uzbūvi — graudu krāsa, smarža, tīrība, mitrums un [[tilpummasa]]. Lai graudus varētu uzskatīt par pārstrādei piemērotiem, tiem jābūt veseliem, nesilušiem, ar sugai vai šķirnei raksturīgu krāsu un smaržu, kā arī bez sasmakuma, [[iesals|iesala]], [[pelējums|pelējuma]] vai citām graudiem neraksturīgām smaržām.{{sfn2|Ruža|2004|p=138.—140}}

=== Smarža ===
Graudu lielu t.s. aktīvo virsmu veidojošās [[kapilāri]] sīkporainās uzbūves dēļ tiem raksturīga [[sorbcija]] jeb spēja saistīt gāzveida vielas, tāpēc graudus nedrīkst uzglabāt, pārvadāt vai citādi izmantot kopā ar tvertnēm, kur iepriekš bijuši dažādi [[naftas produkti]] vai citas ķīmiskas vielas ar spēcīgu un asu smaku, ko graudi varētu uzņemt. Līdzīgi sorbcijai var notikt arī pretēja norise — [[desorbcija]], kurā graudus pēc tam vēdinot, svešā smaka daļēji vai pilnībā izzūd. Kopā ar to daļēji gan var zust arī graudu sākotnējā svaigā smarža.{{sfn2|Ruža|2004|p=138.—140}}

=== Mitrums ===
Latvijas apstākļos augu graudos, atkarībā no šķirņu [[augšanas periods|augšanas perioda]], to novākšanas brīdī parasti ir 13—25% ūdens. Viss graudā esošais ūdens ir [[saistītais ūdens|saistītā veidā]], ko sīkāk iedala 3 paveidos — ķīmiski, fizikāli-ķīmiski un mehāniski saistītajā ūdenī. Ķīmiski saistītais ūdens ietilpst [[ķīmiskais savienojums|ķīmisko savienojumu]] sastāvā, un to var izdalīt vien sadalot vai pārveidojot šos savienojumus. Fizikāli-ķīmiski saistītais ūdens graudos ir saistīts ar koloīdiem sorbcijas ceļā vai [[osmoze|osmotiski]], savukārt mehāniski saistītais ūdens atrodas graudu makro- un mikrokapilāros. Graudus žāvējot, var aizvadīt visu mehāniski un gandrīz visu fizikāli-ķīmiski saistīto ūdeni (abus kopā dažkārt sauc arī par higroskopisko ūdeni). Starptautiski pieņemtais graudu bāzes mitrums ir 14%, taču, ja graudos parādās kaut nedaudz [[brīvais ūdens|brīvā ūdens]] un mitrums sasniedz vai pat pārsniedz graudu kritisko mitrumu 15,5—16%, strauji paātrinās grauda elpošana un tajā esošo mikroorganismu attīstība, kas saīsina graudu uzglabāšanas laiku.{{sfn2|Ruža|2004|p=138.—140}}

=== Tilpummasa ===
[[Attēls:Ungeschälter Langkornreis.JPG|250px|thumb|[[Gargraudu rīsi|Gargraudu rīsu]] masa ar negatavo (zaļo) un citu kultūru graudu piemaisījumu]]
Tilpummasa ir noteiktu tilpumu aizņemošs graudu masas svars. [[Latvija|Latvijā]] un atsevišķās citās valstīs visizplatītākā tilpummasas mērvienība ir [[grams|grami]] uz [[litrs|litru]] (g/l), tomēr arvien vairāk sāk izmantot daudzās [[Eiropas Savienība]]s valstīs izplatīto mērvienību [[kilograms|kilogrami]] uz [[hektolitrs|hektolitru]] (kg/hl). Tilpummasa raksturo graudu sablīvēšanās spēju, un to ietekmē dažādi rādītāji, tostarp graudu rupjums, forma, virsmas gludums, nogatavošanās pakāpe, piemaisījumu daudzums un mitruma saturs. Vispārīgi runājot (ar atsevišķiem izņēmumiem starp šķirnēm), jo lielāka ir graudu tilpummasa, jo tie ir labāk nogatavojušies un ar barības rezerves vielām bagātāki, kas nozīmē, ka no tiem var iegūt lielāku miltu iznākumu.{{sfn2|Ruža|2004|p=138.—140}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
{{Vikikrātuves kategorija|Grain|Graudi}}
* {{Grāmatas atsauce |title= Augkopība |editor=Antons Ruža |year= 2004 |publisher= [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]] |location= Jelgava |isbn= 9984-596-72-9|ref={{SfnRef|Ruža|2004}}}}
* {{Grāmatas atsauce |title= Agronomijas pamati |editor=Antons Ruža |year= 1994 |publisher= [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]] |location= Jelgava |isbn= |ref={{SfnRef|Ruža|1994}}}}
* {{Grāmatas atsauce |title=Kviešu un rudzu graudu uzturvērtība un izmantošana maizes ražošanā |author=Daiga Kunkulberga, Antons Ruža |year=2008 |publisher=[[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]] |location=Jelgava |isbn=978-9984-784-38-0|ref={{SfnRef|Kunkulberga, Ruža|2008}}}}
* {{Grāmatas atsauce |title=Maizes ražošanas tehnoloģija |author=Daiga Kunkulberga, Valdis Segliņš |year=2010 |publisher=RTU izdevniecība |location=Rīga |isbn=978-9984-32-233-9|ref={{SfnRef|Kunkulberga, Segliņš|2010}}}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20150924092534/http://agrario.lv/izglitojosi-raksti/graudi-un-rapsis/ Graudi un rapsis] {{lv ikona}}. ''Agrario''. Atjaunināts: 2015. gada 24. martā.

[[Kategorija:Lauksaimniecības kultūras]]
[[Kategorija:Rieksti un sēklas]]