Apskatīt Grieķu—persiešu kari izejas kodu

{{Militāras sadursmes infokaste
|conflict=Grieķu—persiešu kari
|image=[[Attēls:Greek-Persian duel.jpg|250px]]
|caption=
|date=499.—449. gads p.m.ē.
|result=Grieķu uzvara<ref>[http://www.britannica.com/EBchecked/topic/244117/Greco-Persian-Wars Encyclopaedia Britannica: Greco-Persian Wars]</ref>
|territory=[[Senā Maķedonija|Maķedonija]], [[Trāķija]] un [[Jonija]] atgūst neatkarību no [[Senā Persija|Persijas]]
|place=Kontinentālā [[Grieķija]], [[Trāķija]], [[Egejas salas]], [[Mazāzija]], [[Kipra]] un [[Senā Ēģipte|Ēģipte]]
|combatant1=Grieķu polisas:<br />
* [[Atēnas]]
* [[Sparta]]
* [[Tēspija]]
* [[Tēbas (Grieķija)|Tēbas]]
* Citas grieķu polisas
[[Kipra]]<br />[[Dēlas savienība]]<br />Grieķu sabiedrotie
|combatant2=[[Ahemenīdu impērija]]<br />Persiešu sabiedrotie
|commander1= [[Aristagors]]{{KIA}},<br> [[Miltiāds]]<br />[[Temistokls]]<br />[[Leonids I]]{{KIA}}<br />[[Pausanijs]]<br />[[Kimons]]{{KIA}}<br />[[Perikls]]
|commander2= [[Dārijs I]]<br /> [[Artaferns]], [[Datīds]]<br />[[Kserkss I]]<br />[[Mardonijs]]{{KIA}}
}}
'''Grieķu—persiešu kari''', saukti arī par '''persiešu kariem''', bija konfliktu sērija starp [[Senā Persija|Persijas]] [[Ahemenīdu impērija|Ahemenīdu impēriju]] un [[Senā Grieķija|Grieķijas]] pilsētvalstīm, kas ilga no 499. līdz 449. gadam p.m.ē.
Intensīvākā karadarbība notika divu persiešu karagājienu laikā starp 490. un 479. gadu p.m.ē. Lai gan Ahemenīdu impērija šajā laikā sasniedza savu spēka virsotni, grieķu kolektīvā aizsardzība kara laukā pārspēja šķietami neuzveicamo pretinieku. Grieķu uzvara nodrošināja viņu kultūras un politiskās struktūras izdzīvošanu ilgi pēc persiešu impērijas sabrukuma. Galvenais informācijas avots par kariem ir [[Hērodots|Hērodota]] sarakstītā "Vēsture".

== Norise ==
=== Jonijas sacelšanās (499–493 p.m.ē.) ===

Karus izraisīja [[Mazāzija]]s grieķu polisu jeb Jonijas sacelšanās pret persiešiem. Sacelšanos, kas ilga no 499. līdz 493. gadam p.m.ē., atbalstīja [[Atēnas]] un [[Eretrija]]. [[Hērodots]] stāsta, ka atēniešu palīdzība dumpiniekiem tik ļoti sadusmojusi Persijas valdnieku [[Dārijs I|Dāriju]], ka viņš pavēlējis kalpam pirms katras maltītes trīs reizes atkārtot: “Kungs, atceries atēniešus!”

Sacelšanos vadīja Mazāzijas pilsētas Milētas tirāns [[Aristagors]]. Pēc pirmajiem panākumiem (uzbrukums Sardām), persieši sacelšanos apspieda (sakāve pie [[Efesa]]s). Persieši prettriecienā iekaroja [[Kipra|Kipru]] (497. p.m.ē), ar 600 kuģiem sakāva joniešu floti (353 kuģi) pie Lades (sakāves galvenais iemesls bija [[Sama|samiešu]] nodevīga bēgšana, kuriem sekoja arī [[Lesba]]s salas iedzīvotāji un pēc tam jau arī joniešu lielākā daļa) un 494. gadā p. m. ē. ieņēma [[Milēta|Milētu]], to nopostīja līdz pamatiem un tās iedzīvotājus deportēja uz [[Mezopotāmija|Mezopotāmiju]]. Aristagors jau pirms Milētas izpostīšanas gāja bojā kādā kaujā Trāķijā.

=== Pirmais Persijas iebrukums (492–490 p.m.ē.) ===
492. gadā p.m.ē. persieši sava karavadoņa Mardonija vadībā okupēja [[Trāķija|Trāķiju]] un [[Maķedonija (Grieķija)|Maķedoniju]], bet tajā pašā gadā viņa floti pie Atona zemesraga sadragāja vētra, kas nogremdēja 300 kuģu, un Mardonijs bija spiests atgriezties Persijā. Pēc tam Dārijs nosūtīja savus sūtņus uz grieķu polisām pieprasot „zemi un ūdeni”, proti — lai tās viņu atzīst par savu zemju valdnieku. Atēnieši persiešu sūtņus nometa no klints, savukārt spartieši tos iemeta akā, teikdami, ka tur esot zeme un ūdens, ko aiznest savam valdniekam. Saņēmis šādu atbildi, Dārijs 490. gadā p.m.ē. nosūtīja uz Grieķiju ap 20 000 kājnieku un tūkstošiem jātnieku karavadoņu Datisa un Artaferna vadībā. Šo karaspēku grieķi sakāva [[Maratonas kauja|Maratonas kaujā]] tā paša gada septembrī.

=== Otrais Persijas iebrukums (480–479 p.m.ē.) ===
Persieši atgriezās Grieķijā pēc desmit gadiem, 480. gadā p.m.ē., jaunā valdnieka [[Kserkss I|Kserksa I]] vadībā. Persieši uzvarēja [[Termopilu kauja|Termopilu kaujā]] pret Spartas valdnieka [[Leonids I|Leonida]] vienību 300 vīru sastāvā, kura varonīgi aizstāvējās. Vēlāk persiešu flote piedzīvoja zaudējumu [[Salaminas kauja|Salaminas jūras kaujā]], kurā atēniešu floti vadīja karavadonis [[Temistokls]]. Pēc šīs sakāves Kserkss atgriezās Persijā, Grieķijā atstājot savu karavadoni Mardoniju ar 300 000 vīru lielu karaspēku. Nākamajā gadā grieķi uzvarēja persiešus sauszemes [[Kauja pie Platajām|kaujā pie Platajām]]; ar to arī beidzās persiešu iebrukums Grieķijā.

=== Karu nobeigums un miera noslēgšana ===
Grieķi iznīcināja pārējo Persijas floti [[Mikales kauja|Mikales kaujā]]. Tika nodibināta [[Dēlas savienība]], kas turpināja kampaņu pret Persiju nākamās trīs desmitgades, sākot ar atlikušā persiešu garnizona izraidīšanu no Eiropas. 466. gadā p.m.ē. gūtā dubultuzvara [[Eirimedonta kauja|Eirimedonta kaujā]] (uzvara pār persiešu karaspēku un floti) nodrošināja brīvību [[Jonija]]s pilsētās. Tomēr savienības iesaistīšanās notikumos Ēģiptē (ēģiptiešu sacelšanās pret persiešu kundzību, kurai palīgā atēnieši sūtīja lielu floti) izraisīja katastrofālu sakāvi, un tālākā iesaistīšanās tika apturēta. 451. gadā p.m.ē. uz Kipru tika nosūtīta flote, kas gan neko daudz nesasniedza. 449. gadā p.m.ē. tika noslēgts miera līgums starp Persiju un Atēnām — [[Kallija miers]], kurā grieķi apsolīja nesūtīt savus kuģus tālāk par [[Egejas jūra|Egejas jūru]], bet persieši — neiesūtīt savus kuģus Egejas jūrā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Bibliogrāfija ==
* Gustavs Lukstiņš "Teiksmainā senatne", I daļa. Rīga: Liesma, 1969
* Gustavs Lukstiņš "Teiksmainā senatne", II daļa. Liesma, 1970

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.uzdevumi.lv/p/pasaules-vesture/6-klase/sena-griekija-8299/re-9afb0d41-608b-4a75-9eb0-76da731fdc86 Grieķu — persiešu kari]

{{vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:Kari]]
[[Kategorija:Senā Grieķija]]