Apskatīt Hibrīds (bioloģija) izejas kodu

[[Attēls:Juancito.jpg|thumb|[[Mūlis]] ir sterils [[Ēzeļi|ēzeļu]] tēviņa un [[Zirgi|zirgu]] mātītes ([[ķēve]]s) pēcnācējs. Mūļi ir mazāki par zirgiem, bet stiprāki par ēzeļiem, tāpēc tie ir noderīgi nastu nešanai]]
[[Bioloģija|Bioloģijā]] '''hibrīds''' ir divu dažādu augu vai dzīvnieku [[Šķirne|šķirņu]], [[Suga|sugu]] vai [[Ģints (bioloģija)|ģinšu]] pēcnācējs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/hibridiz%C4%81cija|title=hibridizācija {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2023-04-01}}</ref> Parasti tas nozīmē, ka katrai indivīda [[šūna]]i ir ģenētiskais materiāls no diviem dažādiem (vecāku) organismiem, savukārt indivīdu, kuram tikai dažas šūnas ir iegūtas no cita organisma, sauc par [[Himēra (ģenētika)|himēru]]. Hibrīdiem parasti ir abu vecāku iezīmes, taču tie bieži vien ir [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterili]].<ref>{{Grāmatas atsauce|edition=3rd ed|title=Biological science|url=https://www.worldcat.org/oclc/5706969|publisher=Norton|date=1980|location=New York|isbn=0-393-95021-2|oclc=5706969|first=William T.|last=Keeton|pages=800}}</ref>

Cilvēku rīcības rezultātā pasaulē ir palielinājusies reģionālo sugu krustošanās, kā arī sugu izplatīšana ārpus to dabiskā areāla ir novedusi pie hibridizācijas pieauguma.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=General Genetics|url=https://books.google.lv/books?id=6dDoCAAAQBAJ&pg=PA408&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|publisher=Springer Science & Business Media|date=2013-06-29|isbn=978-94-015-7587-4|first=M. J.|last=Sirks|pages=408}}</ref>

Dzīvnieku sugas no hibridizācijas attur vairākas ģenētiskas un [[Morfoloģija (bioloģija)|morfoloģiskas]] atšķirības, tostarp, atšķirīgi auglības periodi un riesta laiki, pārošanās uzvedības, kā arī [[Spermatozoīds|spermas]] šūnu vai [[Embrijs|embrija]] atgrūšana. Līdzīgi šķēršļi pastāv augiem — atšķirīgi ziedēšanas laiki, atšķirības [[Putekšņi|ziedputekšņu]] vektoros, somatoplastiskajā sterilitātē, hromosomu struktūras ziņā, u.c. atšķirības. Tomēr dažas dzīvnieku sugas un daudzas augu sugas ir radušās hibridizācijas rezultātā, tostarp tādi svarīgi [[kultūraugi]] kā [[kvieši]].<ref>{{Grāmatas atsauce|edition=2nd ed|title=Plant evolution and the origin of crop species|url=https://www.worldcat.org/oclc/55630125|publisher=CABI Pub|date=2004|location=Wallingford, Oxon, UK|isbn=0-85199-874-7|oclc=55630125|first=James F.|last=Hancock}}</ref>

Ir pierādījumi tam, ka senās cilvēku sabiedrības dzīvoja un krustojās ar [[neandertālieši]]em, [[Deņisova cilvēki]]em un vismaz vienu citu izmirušu ''Homo'' sugu,<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Green|first=Richard E.|last2=Krause|first2=Johannes|last3=Briggs|first3=Adrian W.|last4=Maricic|first4=Tomislav|last5=Stenzel|first5=Udo|last6=Kircher|first6=Martin|last7=Patterson|first7=Nick|last8=Li|first8=Heng|last9=Zhai|first9=Weiwei|date=2010-05-01|title=A Draft Sequence of the Neandertal Genome|url=https://ui.adsabs.harvard.edu/abs/2010Sci...328..710G|journal=Science|volume=328|pages=710|doi=10.1126/science.1188021|issn=0036-8075}}</ref> kā arī ir pierādījumi hibridizācijai. 2010. gadā veiktas neandertāliešu genoma projekts parādīja, ka visiem mūsdienās dzīvojošajiem cilvēkiem, izņemot lielāko daļu [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras afrikāņu]], 1—4% no [[Dezoksiribonukleīnskābe|DNS]] ir mantota no neandertāliešiem.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Vernot|first=Benjamin|last2=Akey|first2=Joshua M.|date=2014-02-28|title=Resurrecting Surviving Neandertal Lineages from Modern Human Genomes|url=https://www.science.org/doi/10.1126/science.1245938|journal=Science|language=en|volume=343|issue=6174|pages=1017–1021|doi=10.1126/science.1245938|issn=0036-8075}}</ref>

Hibrīdi ir sastopami arī cilvēku kultūrā un mitoloģijā, piemēram, [[Mīnotaurs]], [[Kentaurs|kentauri]] un [[Sfinksa]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theoi.com/Ther/Minotauros.html|title=MINOTAUR (Minotauros) - Bull-Headed Man of Greek Mythology|website=www.theoi.com|access-date=2023-04-01}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theoi.com/greek-mythology/bestiary.html|title=Bestiary {{!}} Theoi Greek Mythology|website=www.theoi.com|access-date=2023-04-01}}</ref> kā arī Bībeles [[Apokrifi|apokrifu]] [[nefilimi]], kas aprakstīti kā [[Kritušie eņģeļi|kritušo eņģeļu]] un cilvēku sieviešu ļaunie dēli.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Bioloģija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Bioloģija]]