Apskatīt Ingrija izejas kodu

[[Attēls:Zviedru Ingrija 17. gadsimtā.jpeg|thumb|300px|Zviedru Ingrija ar 17. gadsimtā pievienotajām Krievijas teritorijām (''Nuv. Ingermanland'').]]
[[Attēls:Ingermanlandes hercogiste Krievijas impērijā 1745.jpeg|thumb|300px|Bijusī Ingermanlandes hercogiste Krievijas impērijas kartē (1745).]]
[[Attēls:Tabula Regionum ad Sinum Finnicum 1742.jpg|thumb|300px|Ingrijas, Igaunijas, Letijas, Karēlijas, Nīlandes un Tavastijas provinces 1742. gadā izdotajā Somu jūras līča reģiona kartē. Kartes apakšā attēloti galvenie reģiona cietokšņi, iekaitot Pēterburgu un Kronštati Ingrijā.]]
'''Ingrija''' ({{val|sv|Ingermanland}}, {{val|et|Ingeri, Ingerimaa}}, {{val|ru|Ижора, Ингерманландия, Ингрия}}) ir vēsturisks reģions [[Krievijas Federācija]]s ziemeļrietumos, kas lielā mērā sakrīt ar mūsdienu [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabala]] un [[Sanktpēterburga]]s teritoriju. Līdz pat 20. gadsimta sākumam līdztekus [[krievi]]em to apdzīvoja somugru valodās runājošie [[ingri]] jeb [[ižori]], [[voti]], [[igauņi]] un [[somi]].<ref>Pēc tautas skaitīšanas datiem 1897. gadā guberņā dzīvoja 130 tūkstoši somu, 64 tūkstoši igauņu un 21 tūkstotis ižoriešu.</ref>

== Vēsture ==
=== Vikingu laikmets (8.—11. gadsimts) ===
[[Vikingu laikmets|Vikingu laikmetā]] Ingriju šķērsoja svarīgais upju tirdzniecības ceļš "no varjagiem un grieķiem" ar [[Staraja Ladoga|Ladogas]] apmetni pie Volhovas upes kā svarīgāko centru tā ziemeļu daļā.
No šejienes cēlušās varjagu dinastijas, kas valdīja [[Kijiva|Kijivā]] un [[Novgoroda|Novgorodā]], kuru vidū īpaši jāmin [[Ruriks|Rurika]] dzimta ("[[Rurikoviči]]"), kas no 13. gadsimta valdīja [[Maskava]]s lielkņazistē un izveidoja [[Krievija]]s cara valsti 16. gadsimtā ([[Ivans IV]]).
Sākotnēji šī teritorija Novgorodas hronikās tiek dēvēta par [[Votzemi]] (''Водская пятина''), par Ingriju to sāka saukt, pateicoties [[Zviedrijas monarhu uzskaitījums|zviedru ķēniņa]] [[Ūlofs Klēpja karalis|Olafa]] (995—1022) meitai Ingegerdai, kas 1019. gadā salaulājās ar Kijivas kņazu [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslavu Gudro]] un kā kāzu dāvanu saņēma zemes ap Ladogas ezeru.

=== Novgorodas republikas un Maskavijas pārvaldībā (11.—16. gadsimts) ===
12. gadsimtā Novgorodas republika pakāpeniski ieguva kontroli pār Ingriju, tomēr tai nācās vairākkārt cīnīties ar Zviedriju ([[zviedru-novgorodiešu kari|zviedru—novgorodiešu kari]]), Dāniju
1240. gadā Livonijas ordeņa un Dānijas karaļa Ziemeļigaunijas vasaļi Tērbatas bīskapa vadībā iebruka Novgorodas zemēs, ieņēma [[Izborska]]s un Pleskavas pilis un [[Koporje|Koporji]], kurā uzbūvēja koka pili. Kad iebrucēji tuvojās Novgorodai, tās karaspēka vadību pārņēma kņazs [[Aleksandrs Ņevskis]]. Turpmākās karadarbības laikā 1241. gadā novgorodieši atguva Pleskavas un Koporjes pilis un uzvarēja livoņus uz Peipusa ezera ledus 1242. gada pavasarī ([[Ledus kauja]]).
1280. gadā tika uzbūvēts Koporjes mūra cietoksnis.
1300. gadā zviedri Ņevas upes deltā nodibināja Landskronas cietoksni.
1323. gadā novgorodieši uz salas pie Ņevas iztekas no Ladogas ezera uzbūvē Orešekas (''Орешек'') cietoksni.
Pēc tam, kad [[Maskavija]] iekaroja Novgorodas republiku, 1492. gadā Maskavas lielkņazs Ivans III pretī [[Narva]]i lika uzbūvēt [[Ivangoroda]]s cietoksni.

=== Zviedru Ingrija (16.—18. gadsimts) ===
[[Attēls:Plan Nienshanz i Neva 1698.jpg|thumb|300px|[[Nīena]]s pilsēta ({{val|ru|Ниенштадт}}) pie [[Ņeva]]s ietekas Somu jūras līcī (1698).]]
[[Attēls:Ingermanland 1700 bis 1704.png|thumb|300px|Krievijas iebrukums Ingrijā Lielā Ziemeļu kara laikā.]]

Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] zviedri Ingriju pārvaldīja no 1583. līdz 1595. gadam, bet galīgi šo zemi viņiem izdevās iekarot tikai 1617. gadā pēc [[Stolbovas miera līgums|Stolbovas miera līguma]], kas noslēdza [[Ingrijas karš|Ingrijas karu]] starp Zviedriju un Krieviju.
Ingrija tika sadalīta četrās lēnēs ar centriem [[Ivangoroda|Ivangorodā]], [[Koporje|Koporjē]] (''Caporie''), [[Kingisepa|Jamburgā]] un [[Šliselburga|Noteburgā]].
Par Ingrijas administratīvo centru 1642. gadā kļuva [[Nīena]]s (zviedru valodā ''Nyen'' nozīmē ''Ņeva'') pilsēta pie Ņevas ietekas Somu jūras līcī.
Pēc krievu uzbrukuma 1656. gadā galvaspilsēta tika pārcelta uz Narvu ([[Ivangoroda|Ivangorodu]]).
Zviedri veicināja luterisma izplatīšanos Ingrijā, tomēr sastapa pareizticīgo ižoriešu un votu pretestību. Provincē ieceļoja daudz luterticīgo somu, kuru īpatsvars pakāpeniski pieauga no 41% 1656. gadā līdz 74% 1695. gadā.

==== Ingrijas ģenerālgubernatori ====
[[Attēls:Ingria Coat-of-Arms.svg|thumb|left|100px|Ingrijas ģerbonis]]
* [[Juhans Šite]] (''Johan Skytte'', 1629—1634), [[Zviedru Vidzeme]]s, Ingrijas un [[Keksholma]]s ģenerālgubernators, rezidēja [[Tartu|Tērbatā]], vēlāk Rīgas pilī 
* [[Bengts Bengtsons Uksenšerna]] (''Bengt Bengtsson Oxenstierna'', 1634–1643), [[Zviedru Vidzeme]]s un Ingrijas ģenerālgubernators, rezidēja Rīgas pilī 
* Eriks Jilenšerna (''Erik Carlsson Gyllenstierna'', 1642–1645), Ingrijas un [[Keksholma]]s ģenerālgubernators, rezidēja [[Sanktpēterburga|Nīenas]] pilī 
* Kārlis Merners (''Carl Mörner'', 1645–1651), Ingrijas un Keksholmas ģenerālgubernators, rezidēja Nīenas pilī
* Eriks Stenboks (''Erik Stenbock'', 1651—1654), Ingrijas un Keksholmas ģenerālgubernators, rezidēja Nīenas pilī
* Gustavs Evertsons Horns no Marienburgas (''Gustaf Evertsson Horn af Marienborg'', 1654–1657), Ingrijas un Keksholmas ģenerālgubernators, rezidēja Nīenas pilī, no 1656. gada Narvas pilī
* [[Kristers Horns|Kristers Klāsons Horns]] no Omines (''Krister Klasson Horn af Åminne'', 1657–1659), Ingrijas un Keksholmas ģenerālgubernators, rezidēja Narvas pilī
* Simons Grundels-Helmfelts (''Simon Grundel-Helmfelt'', 1659—1664, 1668—1673), Ingrijas un Keksholmas ģenerālgubernators, rezidēja Narvas pilī
* Jakobs Johans Taube (''Jacob Johan Taube'', 1664–1668, 1673—1681), Ingrijas un Keksholmas ģenerālgubernators, rezidēja Narvas pilī
* Gustavs Adams Baners (''Gustaf Adam Banér'', 1678), Ingrijas un Keksholmas ģenerālgubernators, rezidēja Narvas pilī
* [[Mārtiņš Šulcs fon Ašerādens|Mārtiņš Šulcs no Aizkraukles]] (1681—1682), Ingrijas gubernators, rezidēja Narvas pilī
* Hanss fon [[Ferzeni|Ferzens]] (''Hans von Fersen'', 1682—1683), Ingrijas gubernators, rezidēja Narvas pilī
* Jērans fon Šperlings (''Göran von Sperling'', 1683–1691), Ingrijas gubernators, no 1687. gada ģenerālgubernators, rezidēja Narvas pilī
* Oto Vilhelms fon Ferzens (''Otto Wilhelm von Fersen'', 1691—1698), Ingrijas ģenerālgubernators, rezidēja Narvas pilī
* [[Oto Velinks]] (''Otto Wellingk'', 1698–1703), Ingrijas ģenerālgubernators, rezidēja Narvas pilī 

=== Krievu Ingrija ===
[[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Ingriju 1702.—1704. gadā iekaroja Pētera I armija un Ņevas deltā nodibināja [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]], kas 1712. gadā kļuva par Krievijas Impērijas galvaspilsētu.
Pēc iekarošanas Pēteris I piešķīra Ingrijai hercogistes statusu (''герцогство Ижорское''), kuras pirmais un vienīgais tās hercogs bija viņa draugs [[Aleksandrs Meņšikovs]].
1708. gadā tika nodibināta '''Ingermanlandes guberņa''', kas 1710. gadā tika pārdēvēta par '''Sanktpēterburgas guberņu'''.
[[Attēls:Inkeri-2.png|thumb|300px|Ingrijas luterāņu draudžu somiskie nosaukumi Pēterburgas guberņā (1900).]]
Pēc tautas skaitīšanas datiem 1897. gadā guberņā dzīvoja 130 tūkstoši somu, 64 tūkstoši igauņu un 21 tūkstotis ižoriešu.
== Ziemeļingrijas republika (1920) ==
[[Attēls:Flag of Ingermanland.svg|left|thumb|150 px|Ziemeļingrijas republikas karogs (1920)]]
1920. gadā vairākus mēnešus pastāvēja "Ziemeļingrijas republika", kas proklamēja neatkarību no Krievijas, bet beidza pastāvēt pēc Tartu miera līguma parakstīšanas starp Padomju Krieviju un Somiju.

== PSRS sastāvā ==
1926. gada tautas skaitīšanā Ļeņingradas apgabalā tika uzskaitīti 115 tūkstoši somu, pie kam apgabala ziemeļdaļā viņi veidoja iedzīvotāju vairākumu.

1929.—1931. gada piespiedu kolektivizācijas laikā no Ingrijas ziemeļu daļas tika izsūtīti 18 tūkstoši "kulaku". 1935. gadā apmēram 7 tūkstoši igauņu, latviešu un somu tika deportēti no pierobežas rajoniem.
1936. gadā 20 tūkstoši somu tika izsūtīti no Somijas pierobežas.
1937. gadā tika slēgtas visas luterāņu baznīcas, somu un ižoriešu skolas un pārtraukts izdot avīzes šajās valodās.
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā ap 63 tūkstoši Ingrijas somu un ižoriešu aizbēga uz Somiju, bet tika izdoti PSRS.
1959. gada tautas skaitīšanā tika uzskaitīti 1062 ižorieši, 1979. gadā — 748 (gk. pie Lugas upes ietekas jūrā), 1989. gadā — vairs tikai 449.

== Galerija ==
<gallery>
Attēls:Koropye fortress entrance.jpg|Koporjes cietoksnis 
Attēls:Siege of Nöteborg (1702).jpg|«Noteburgas cietokšņa ieņemšana 1702. gada 11. oktobrī" (A.Kocebū glezna, 1846)
Attēls:Ivangorod.jpg|Ivangorodas cietoksnis
</gallery>

== Skatīt arī ==
* [[Baltijas somi]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Zviedrijas aizjūras provinces}}
{{Krievijas Impērijas administratīvais iedalījums}}
<!-- {{Krievijas Impērijas struktūra}}
 -->{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ļeņingradas apgabals]]
[[Kategorija:Krievijas vēsture]]
[[Kategorija:Somijas vēsture]]
[[Kategorija:Zviedrijas vēsture]]
[[Kategorija:Somugri]]