Apskatīt Islāma pravieši izejas kodu

{{Islāms}}

'''Pravieši islāmā''' ir personas, kurām [[Islāms|islāmā]] piešķirts tituls ''nabi'' (no [[arābu valodas]] — 'pravietis', dsk. ''anbijā''). [[Pravietis|Praviešus]] [[Allahs|Dievs]] sūtījis katrai tautai un katrs pravietis (izņemot [[Muhameds|Muhamedu]]) sūtīts noteiktai tautai ar vēstījumu, bet Muhameds saņēmis vēstījumu visai pasaulei.

Islāma pravieša jēdziens ir plašāks nekā [[kristieši|kristiešu]] vai [[jūdi|jūdu]] pravietis, jo islāmā pastāv atšķirība starp ''rasûl'' (ziņnesis) un ''nabi'' (pravietis).{{nepieciešama atsauce}} Abi ir saņēmuši Dieva atklāsmes, bet tikai ziņnesis ir tas, kuram Dievs ir nodevis ziņu sludināšanai kādai tautai un nodrošinājis viņam veiksmi. Dažus praviešus islāmā īpaši izceļ, jo viņi [[Korāns|Korānā]] nosaukti vārdā.

Visi pravieši bija saņēmuši „vahi” (Dieva atklāsme) un tie pravieši, kas bija saņēmuši „šariā” (dzīves likumi) un tos apkopojuši vienā grāmatā, arī sauc par ziņnešiem.

== Islāma praviešu iedalījums ==

Pirmais islāma pravietis ir [[Ādams islāmā|Âdems]] (Ādams) un pēdējais — [[Muhameds]], jo viņam pieder tituls „[[Praviešu zīmogs]]”. [[Jēzus islāmā|Isa]] (Jēzus), tāpat kā [[kristieši]]em, arī [[musulmaņi]]em ir pravietis, kas dzimis jaunavai [[Marija islāmā|Merjamai]] (Marija) un viņu uzskata par tādu pat pravieti, kā pārējos. Islāmā īpaši tiek izcelti pieci pravieši:

* [[Noass islāmā|Nûhs]] (Noass);
* [[Abrahāms islāmā|Ibrahims]] (Abrahāms);
* [[Mozus islāmā|Mûsa]] (Mozus);
* [[Jēzus islāmā|Isa]] (Jēzus);
* [[Muhameds]].

Pirmo četru praviešu dzīves gaitas īpaši bieži tiek aprakstītas Korānā un visbiežāk pieminētais no viņiem ir Mûsa.

== Islāma praviešu uzskaitījums ==

'''[[Ādams islāmā|Âdams]]''' ir pirmais islāma pravietis un pirmais cilvēks, ko radījis Dievs, iedvešot dzīvību pēc 40 dienu stāvēšanas. Âdams ir nozīmīgs tēls arī kristietībā un jūdaismā un pasaulē ļoti plaši ir pazīstams stāsts par Âdamu un Ievu.

'''[[Ēnohs islāmā|Idris]]''' (Ēnohs) dzīvoja lielā trūkuma laikā, kad Dievs bija sodījis cilvēkus par to, ka tie Viņu aizmirsuši. Idris sāka piesaukt Dieva vārdu, lai iegūtu atkal Viņa labvēlību.

'''[[Noa islāmā|Nûhs]]''' (Noa) ir pazīstams ar lielajiem plūdiem un ar monoteisma sludināšanu. Islāmā uzskata, ka Nûha uzticība Dievam bija galvenais iemesls tam, ka viņu izvēlējās šķirsta pagatavošanai, kurā paglābās radības, kas turpināja dzīvi uz zemes. Atšķirībā no kristiešiem un jūdiem, islāmā netiek uzskatīts, ka lielie plūdi bija visas pasaules mērogā.

'''[[Huds islāmā|Huds]]''', kam veltīta 11. sûra, bija viens no pieciem, kas izdzīvoja pēc Dieva uzsūtītā negaisa. Huds nav minēts Vecajā derībā.

'''[[Salehs islāmā|Salehs]]''' izdzīvoja, kad Dievs viņam lika pamest savu tamudu cilti, lai paglābtos no spēcīgās zemestrīces, ko Viņš sūtīja, lai sodītu cilvēkus par īpašā kamieļa nogalināšanu.

'''[[Abrahāms islāmā|Ibrahims]]''' (Abrahāms) ir viens no zināmākajiem islāma praviešiem, jo Mekā uzcēla Kābu un no viņa pēctečiem cēlusies cilts, kurā piedzima pēdējais pravietis Muhameds. Ibrahimu piemin arī „Eid al-Adha” gadadienā par to, ka Dieva vārdā viņš gandrīz upurēja savu dēlu Ismailu (Išmaēls). Ibrahims ir pirmais pravietis, kas ticīgos nosauc par musulmaņiem, resp. par Dievam padevīgajiem.

'''[[Lots islāmā|Lûts]]''' (Lots, arī Luts vai Lats) islāmā zināms ar savu sludināšanu [[Sodoma|Sodomā]] un [[Gomora|Gomorā]] pret [[homoseksuālisms|homoseksuālismu]]. Islāmā uzskata par nepatiesu [[Vecā derība|Vecajā derībā]] teikto par Lûta seksuālajām attiecībām ar savām meitām, kā rezultātā viņām no sava tēva esot piedzimuši dēli.

'''[[Išmaēls islāmā|Ismails]]''' (Išmaēls) bija Ibrahima pirmdzimtais un ir ievērojams ar to, ka viņu gandrīz upurēja. Sirodams ar māti Hagaru ūdens meklējumos [[Meka]]s apkaimē, uzgāja [[Zamzama aka|Zamzama aku]], kas darbojas arī mūsdienās.

'''[[Īzāks islāmā|Ishaks]]''' (Īzāks) bija Ibrahima otrais dēls un kļuva par pravieti [[Kānaāna zeme|Kānaāna zemē]]. Kopā ar brāli Ismailu turpināja sludināšanu kā islāma pravieši.

'''[[Jēkabs islāmā|Jakubs]]''' (Jēkabs) bija Ishaka dēls un turpināja viena Dieva sludināšanu, kā bija darījuši viņa vectēvs un tēvs.

'''[[Jāzeps islāmā|Jûsufs]]''' (Jāzeps) bija Jakuba dēls un kļuva par [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] padomnieku, jo tas ticēja Jûsufa sapnim par Ēģiptes saimniecības uzplaukumu. Lielāko daļu sava mūža viņš pavadīja šķirti no savas ģimenes, jo citi brāļi, būdami greizsirdīgi par viņa veiksmi, iestāstīja tēvam Jakubam, ka Jûsufs esot miris.

'''[[Ījabs islāmā|Eijûbs]]''' (Ījabs) tika dāsni apdāvināts par savu pacietību un uzticību Dievam, kad 18 gadus viņam bija jāizcieš slimības. Viņam tika dots jaunības avots, kas izdziedēja jebkādas kaites.

'''[[Jetrus islāmā|Shoaibs]]''' (Jetrus) arī bija Ibrahima pēctecis un islāmā uzskata, ka viņam Dievs licis vadīt Midjanas un Ajkā ciltīs netālu no [[Sīnaja kalns|Sīnaja kalna]]. Kad šīs apkaimes cilvēki vairs neuzklausīja Dieva brīdinājumus, Dievs sagrāva neticīgo ciematus. Daži vēsturnieki norāda, ka šis nav tas pats Shoaibs, kurš minēts Vecajā derībā kā tēvs [[Cipora]]i, kuru vēlāk apprecēja Mûsa (Mozus).

'''[[Mozus islāmā|Mûsa]]''' (Mozus) [[Korāns|Korānā]] tiek minēts visvairāk no visiem praviešiem un viņš ir īpaši svarīgs sakarā ar [[Tevrats|Tevrata]] ([[Tora]]) atklāsmi [[Israēls|Israēla]] ļaudīm. Korānā tiek atklāts, ka Mûsa ieguva saikni ar Dievu uzreiz pēc tam, kad bija izpildījis visus rīkojumus pie Sīnaja kalna. Pēc tam, kad Ēģiptes faraons neņēma vērā viņa apgalvojumus par Dieva varenību, Mûsa atbrīvoja paverdzinātos ebrejus un četrdesmit gadus vadīja viņus tuksnesī uz [[Svētā zeme|Svēto zemi]]. Vēlāk, citā gājienā uz Sīnaja kalnu, Mûsam tika atklāts Tevrats (Tora) un [[Desmit baušļi]]. Savā nāves dienā viņš esot izvēlējies mirt, lai būtu tuvāk Dievam, nevis, lai turpinātu dzīvot.

'''[[Ārons islāmā|Hâruns]]''' (Ārons) bija sava jaunākā brāļa Mûsa palīgs un viņam arī bija uzdevums paglābt Israēla ļaudis no Ēģiptes faraona. Hâruns bieži runāja Mûsa vietā, kad pēdējam bija kādi šķēršļi pašam runāt.

'''[[Dāvids islāmā|Dâvuds]]''' (Dāvids) ir pravietis, kuram Dievs atklāja [[Zaburs|Zaburu]] ([[psalmi]]). Viņš ir arī slavens ar [[Goliāts|Goliāta]] uzvarēšanu, bet islāmā tiek noliegts Vecajā derībā rakstītais, ka Dāvids licis nogalināt [[Ūrijs|Ūriju]], lai apprecētu viņa sievu (Otrā Samuēla 11:25—27).

'''[[Zālamajs islāmā|Sülejmans]]''' (Zālamans) bija Dâvuda dēls un no tā bija daudz mācījies. Sülejmanam Dievs bija devis varu pār visām radībām, tai skaitā pār [[džini]]em. Sülejmans bija slavens ar savu godīgumu un taisnīgumu un valdīja valstī, kas aptvēra [[Arābija]]s dienvidus.

'''[[Elija islāmā|Iljass]]''' (Elija) bija Hâruna pēctecis un valdīja Arābijas dienvidos pēc Sülejmana valsts sabrukuma. Iljass centās pārliecināt pussalas ļaudis ticēt vienīgajam Dievam, bet kad cilvēki novērsās, viņus sodīja ar ilgstošu trūkumu un badu.

'''[[Eliša|Eljesa]]''', arī '''al-Jasa''' (Eliša vai Elīsa) turpināja valdīt pār Israēla tautām pēc Iljasa nāves. Viņš centās pārliecināt valdniekus par Dieva varenību, bet viņu apsūdzēja maģijā un padzina.

'''[[Jons islāmā|Jûnuss]]''' (Jons) saņēma Dieva rīkojumu palīdzēt Ninevehas cilvēkiem pieņemt Dievu, bet tie atteicās pakļauties Dievam.

'''[[Zaharija islāmā|Zekerijja]]''' (Zaharija) bija Sülejmana pēctecis un Isa (Jēzus) mātes [[Marija islāmā|Merjamas]] (Marija) patrons. Korānā teikts, ka viņš esot lūdzis Dievam dēlu, jo viņa sievai nevarēja būt bērnu. Dievs viņa lūgšanas uzklausīja un uz laiku atņēma viņa sievai neauglību, lai varētu Zekerijjam dāvāt dēlu Jahju (Jānis Kristītājs).

'''[[Jānis Kristītājs islāmā|Jahja]]''' (Jānis Kristītājs) savā dzīvē esot spējis noturēt iespaidīgas ceremonijas, lai sludinātu Ibrahima (Abrahāma) ticību.

'''[[Jēzus islāmā|Isa]]''' (Jēzus) ir viens no svarīgākajiem islāma praviešiem un tiek saukts par ''Isa al-Masîh'' (Mesija Jēzus) un ticis sūtīts vadīt Israēla tautas. Korānā skaidri norādīts, ka Isa nav Dieva dēls, bet ir ziņnesis un pravietis. Ar Dieva svētību Isa paveica vairākus brīnumus un islāmā uzskata, ka viņš neesot dzēris alkoholu. Musulmaņi uzskata, ka Isa netika sists krustā, lai tā nomirtu. Korānā teikts, ka Isa ir augšāmcēlies pie Dieva, bet viņa vietā esot sists krustā kāds cits (4:157).

'''[[Muhameds]]''' ir pēdējais, noslēdzošais „[[Praviešu zīmogs]]” un viņam tika nodots vēstījums visai pasaulei un pēc viņa nāves tika noteikti [[Pieci islāma pīlāri]]. Viņa musulmaņu valdnieka varu mantoja vairāki [[kalifs|kalifi]] līdz IX gadsmitam, kad [[1924]]. gadā [[Turcija]]s Lielā Nacionālā asambleja atcēla [[kalifāts|kalifātu]] un nodeva funkciju izpildi Turcijas Valsts reliģijas pārvaldei (ministrijai).

{{Korānā minētie pravieši}}

[[Kategorija:Islāma pravieši| ]]