Apskatīt Izraēla izejas kodu

{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = <table align="center" style="background:transparent; line-height:120%; font-size:120%; text-align:center;" cellspacing="0" cellpadding="0"><!--
--><tr><td style="border-style:none;"> {{rtl-lang|he|מדינת ישראל}} <br /><!--
--> <span style="font-size:75%;">{{transl|he|''Medīnat Yisrā'el''}}</span></td><!--
--> <td style="border-style:none;"> {{rtl-lang|ar|دولة إسرائيل}} <br /><!--
--> <span style="font-size:75%;">{{transl|ar|''Dawlat Isrā'īl''}}</span></td><!--
--></tr></table>
|    pilnais_valsts_nosaukums = Izraēlas Valsts
|            valsts_nosaukums = Israel
|               karoga_attēls = Flag of Israel.svg
|            karoga_nosaukums = Izraēlas karogs
|              ģerboņa_attēls = Coat of arms of Israel.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Izraēlas ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 85px
|                 valsts_moto = 
|                valsts_himna = [[Hatikvā]] (''Cerība'')
|               kartes_attēls = Israel_(centered_orthographic_projection).svg
|             kartes_paraksts = 
|               galvaspilsēta = [[Jeruzaleme]]<ref>Netiek starptautiski atzīta par Izraēlas galvaspilsētu</ref>
| latd= | latm= | latNS= | longd= | longm= | longEW=
|             lielākā_pilsēta = galvaspilsēta
|              valsts_valodas = [[ivrits]]
|             etniskās_grupas = 73.9 % [[ebreji]]<br />21.1 % [[arābi]]<br />5 % citas minoritātes
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = [[Parlamentāra demokrātija]]<ref name="cia">{{Tīmekļa atsauce | url = https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/is.html | publisher = Central Intelligence Agency | work = The World Factbook | accessdate = 2007-07-20 | date = 2007-06-19 | title = Israel | archive-date = 2018-12-24 | archive-url = https://web.archive.org/web/20181224211321/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/is.html }}</ref>
|        valsts_galvas_tituls = [[Izraēlas prezidents|Prezidents]]
|                valsts_galva = [[Ichaks Hercogs]] (יצחק הרצוג)
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Izraēlas premjerministru uzskaitījums|Premjerministrs]]
|               valsts_galva2 =[[Benjamins Netanjahu]] (בִּנְיָמִין "בִּיבִּי" נְתַנְיָהוּ)
|        neatkarības_iegūšana = [[Izraēlas vēsture|Neatkarība]]
|         neatkarības_piezīme = no [[Lielbritānijas mandātteritorija Palestīnā|Palestīnas Britu mandāta]]
|        neatkarības_notikums = Deklarēta
|          neatkarības_datums = {{dat|1948|5|14}}
|          iestāšanāsESdatums = 
|                 platība_km2 = 20 770
|               platība_rangs = 151.
|              procenti_ūdens = 2.1%
|          iedzīvotāju_skaits = 8 134 100
|     iedzīvotāju_skaita_gads = [[2013. gads|2013]]
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 96.
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 324
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 34.
|                     IKP_PPP = $232,7 miljardi
|                IKP_PPP_gads = 2007
|               IKP_PPP_rangs = 44.
|          IKP_PPP_per_capita = $33 299
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 22.
|                         HDI = {{palielinājās}} 0,919
|                    HDI_gads = 2021
|              HDI_kategorija = <font color="#009900">augsts</font>
|                   HDI_rangs = 22.
|                        Gini = 38,6
|                   Gini_gads = 2005
|             Gini_kategorija = 
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[Izraēlas šekelis]] (₪‎)
|                valūtas_kods = ILS
|                  laika_zona = IST
|                  utc_offset = +2
|              laika_zona_DST = 
|              utc_offset_DST = +3
|                      domēns = [[.il]]
|              tālsarunu_kods = 972
|                iso_kods_num = 376
|              iso_kods_alfa2 = IL
|              iso_kods_alfa3 = ISR
}}

'''Izraēla''' ({{val|he|יִשְׂרָאֵל‎}}, ''Yisra'el''; {{val|ar|إِسْرَائِيلُ‎}}, ''Isrā'īl''), oficiāli '''Izraēlas Valsts''', ir [[valsts]], kura atrodas [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], [[Vidusjūra]]s austrumu piekrastē. Tā robežojas ar [[Libāna|Libānu]] ziemeļos, [[Sīrija|Sīriju]] ziemeļaustrumos, [[Jordānija|Jordāniju]] austrumos un [[Ēģipte|Ēģipti]] dienvidrietumos. Valsts galvaspilsēta ir [[Jeruzaleme]], taču Izraēlas valdīšana pār to nav viennozīmīgi starptautiski atzīta, tādēļ parasti to valstu vēstniecības, kurām ir diplomātiskās attiecības ar Izraēlu, atrodas ārpus galvaspilsētas.<ref>[https://www.tvnet.lv/4525360/gvatemala-atklaj-vestniecibu-jeruzaleme LETA/AFP, Tvnet: Gvatemala atklāj vēstniecību Jeruzalemē] 2018. gada 16. maijs</ref> Izraēla ir parlamentāra, demokrātiska republika ar vispārēju vēlēšanas sistēmu. Valstij ir 120 vēlētu pārstāvju liels [[parlaments]], kuru sauc par [[Knesets|Knesetu]]. Tā ir [[ESAO]], [[ANO]] un [[Pasaules Tirdzniecības organizācija]]s dalībvalsts.

== Vēsture ==
[[Attēls:Palestina_Izraela_1947.jpg|left|thumb|100px|1947. gada ANO rezolūcijā paredzētā Izraēlas teritorija]]
[[Attēls:Palestina_Izraela_1949.jpg|left|thumb|100px|Izraēlas teritorija pēc pamiera noslēgšanas 1949. gadā]]

1947. gada 29. novembrī [[ANO Ģenerālā asambleja]] pieņēma rezolūciju ar aicinājumu izveidot [[Ebreji|ebreju]] valsti britu [[Palestīna]]s mandātā. [[Izraēlas Neatkarības deklarācija]] publiski tika pasludināta 1948. gada 14. maijā [[Telaviva|Telavivā]], tikai stundas pirms britu Palestīnas mandāta beigām. [[Ebreju Nacionālā Padome]] šajā dienā sapulcējās Telavivas Mākslas muzejā un pieņēma neatkarības deklarāciju. Deklarācija pieminēja jaunās valsts saikni ar [[Bībele]]s laika ebreju valsti un [[diaspora]]s ebreju tūkstošgadu sapni par ebreju valsts atjaunošanu.
Tūlīt pēc neatkarības pasludināšanas jauno valsti oficiāli atzina [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un trīs dienas vēlāk arī [[Padomju Savienība|PSRS]]. Pret jauno valsti visnaidīgāk noskaņoti bija tās [[Arābi|arābu]] kaimiņi, jo tā tika izveidota ne tikai ebreju, bet arī arābu apdzīvotās zemēs, bieži izspiežot no tām pamatiedzīvotājus (liela daļa arābu valstu vēl mūsdienās neatzīst Izraēlas tiesības uz pastāvēšanu), tādēļ drīz vien sākās [[Izraēlas neatkarības karš]] (1948-1949).

No 1956. gada nogales līdz 1957. gada pavasarim norisinājās [[Suecas krīze]] starp [[Ēģipte|Ēģipti]] un tās pretiniecēm — [[Lielbritānija|Lielbritāniju]], [[Francija|Franciju]] un Izraēlu.  
1967. gadā notika [[Sešu dienu karš]] ar [[Ēģipte|Ēģiptes Arābu Republiku]], [[Jordānija|Jordānijas Hāšimītu Karalisti]] un [[Sīrija|Sīrijas Arābu Republiku]], kas ilga no 5. līdz 10. jūnijam. Izraēlas karaspēks guva strauju uzvaru un okupēja [[Sīnāja pussala|Sīnāja pussalu]], [[Gazas josla|Gazas joslu]], [[Rietumkrasts|Rietumkrastu]], kā arī [[Golānas augstienes]].<ref>[http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+IM-PRESS+20070604STO07371+0+DOC+XML+V0//LV Eiropas Parlaments - Debates par Tuvajiem Austrumiem: pretim mieram un stabilitātei]</ref>

1973. gada oktobrī [[Golānas augstienes|Golānas augstienēs]] un [[Sīnāja pussala|Sīnāja pussalā]] starp Izraēlu un Ēģiptes – Sīrijas savienību notika [[Salīdzināšanas dienas karš]] (''Jom Kipur'' karš), kas noslēdzās ar Izraēlas uzvaru.

== Ģeogrāfija ==
{{skatīt arī|Izraēlas administratīvais iedalījums}}
Izraēlas suverēnā teritorija bez zemēm, kuras Izraēla anektēja 1967. gada sešu dienu kara rezultātā, ir aptuveni 20 770 km² liela, no kuras aptuveni 2% ir [[iekšējie ūdeņi]]. Kopā ar Izraēlas jurisdikcijā esošajām okupētajām teritorijām<ref>Izraēlas okupētās teritorijas ir Rietumkrasts, Austrumjeruzaleme un Golānas augstienes. Tās ir teritorijas, ko Izraēla, pēc Sešu dienu kara, ieguva no Jordānijas un Sīrijas. Palestīnas valstij paredzētās teritorijas, kuras Izraēla okupēja 1948.-1949. gada karā un anektēja, faktiski ir tās teritorijas daļa un netiek dēvētas par "okupētām". Bez tam Izraēla vēl joprojām kontrolē [[Gazas sektors|Gazas sektora]] gaisa telpu un pieejamību no jūras puses, kā arī kopā ar Ēģipti regulē tā ekonomiskos sakarus ar pārējo pasauli.</ref> tā aizņem 22 072 km², bet visas Izraēlas kontrolētās teritorijas kopplatība, ieskaitot militāri pārraudzīto Rietumkrasta teritoriju, ir 27 799 km². Sauszemes robeža: 1017 km; krasta līnija: 273 km. Valsts robežu statuss no starptautisko tiesību viedokļa galīgi vēl nav noteikts.

Izraēla iedalās sešos administratīvos apgabalos (''mehozot''): [[Centra apgabals (Izraēla)|Centrālajā]], [[Haifas apgabals|Haifas]], [[Jeruzalemes apgabals|Jeruzalemes]], [[Ziemeļu apgabals (Izraēla)|Ziemeļu]], [[Dienvidu apgabals (Izraēla)|Dienvidu]] un [[Telavivas apgabals|Telavivas apgabalā]]. Savukārt apgabali iedalās 15 apriņķos (''nafot'').

=== Ģeogrāfiskie apstākļi ===
Gaisa temperatūra mēdz būt krasi atšķirīga, it sevišķi ziemā. Kalnainajos reģionos ir vējains un auksts (Hermona kalna virsotni gandrīz visu gadu klāj sniegs). Jeruzalemē vismaz reizi gadā snieg. Piekrastes pilsētās — Telavivā un Haifā ir [[Vidusjūras klimats]] ar vēsām, lietainām ziemām un garām, karstām vasarām (no maija līdz septembrim lietus ir reta dabas parādība). Augstākā temperatūra Āzijā (53,7&nbsp;°C) reģistrēta 1942. gadā Jordānas ielejas ziemeļdaļā.

== Valdība ==

[[Izraēlas konstitūcija]]s izveidošana joprojām nav pabeigta.<ref>Aharon Barak: Judge in a Democracy. Princetown, Oxford: Princetown University Press, 2006, p.30.</ref>

=== Tiesu sistēma ===
No dibināšanas brīža savu jurisdikciju pār Izraēlas pilsoņiem veic Izraēlas Rabīnu tiesa. Mūsdienās Rabīnu tiesas kompetencē ir tikai laulību lietas (šķiršanās un laulāšanās jautājumi), kaut gan dažreiz šīs tiesas praksē veiksmīgi konkurē ar civilajām tiesām. Arī Izraēlas musulmaņu kopienas reliģiskajām tiesām arī ir piešķirtas šādas tiesības pār savai reliģijai piederīgajiem.

== Bruņotie spēki ==
Skatīt pamatrakstu [[Izraēlas Aizsardzības armija]]

== Tautsaimniecība ==
'''Galvenās nozares:''' augsto tehnoloģiju ražošana (aviācija, komunikācijas, programmēšana, medicīniskā elektronika, šķiedru optika), papīra un koksnes izstrādājumu ražošana, pārtikas, dzērienu un tabakas ražošana, ķīmijas nozare, celtniecības materiālu ražošana, metālapstrāde, tekstilizstrādājumu un apavu ražošana, dimantu apstrāde.

'''Dabas resursi:''' potaša (kālija sāļi), vara rūda, dabas gāze, fosfāti, magnijs, bromīds, māls, smilts, koksne. Trūcīgi saldūdens resursi.

Liela nozīme valsts ekonomikā ir izeja uz divām jūrām: [[Ašdoda]]s un [[Haifa]]s [[osta]]s [[Vidusjūra]]s piekrastē un [[Elata]]s osta [[Sarkanā jūra|Sarkanās jūras]] piekrastē (Akabas līča ziemeļos).

* Eksports (2017.): 48 800 000 000 USD<ref name="oec">{{Tīmekļa atsauce |url=https://atlas.media.mit.edu/en/visualize/tree_map/hs92/export/isr/all/show/2017/ |title=OEC: Israel: country profile (2017) |access-date={{dat|2019|06|17||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190511010538/https://atlas.media.mit.edu/en/visualize/tree_map/hs92/export/isr/all/show/2017/ }}</ref>
** Eksporta partneri (2017.): [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 37%, [[Ķīna]] 7,5%, [[Beļģija]] 3.9%, [[Indija]] 3,8%<ref name="oec" />
*** Eksporta produkti: apstrādāti dimanti (23%), mašīnas un iekārtas, medikamenti, ķimikālijas,  programmatūra, tekstilizstrādājumi un apģērbs, lauksaimniecības produkti.<ref name="oec" />
* Imports (2017.): 62 500 000 000 USD<ref name="oec" />
** Importa partneri (2017): ASV 11%, Ķīna 9,5%, [[Šveice]] 7,5 %, [[Vācija]] 6,7%, Beļģija 6,3%<ref name="oec" />
*** Importa produkti: neapstrādāti dimanti, degviela, automobiļi, plašpatēriņa preces.<ref name="oec" />

Lauksaimniecībā derīgas zemes ir aptuveni puse no teritorijas, bet pārējā ir ārkārtīgi sausais [[Negevs|Negevas tuksnesis]], kura vienīgā vērtība ir tā militāri stratēģiskā nozīme. Zemes apstrādē dominē sociālistiskās kooperācijas saimniekošanas veids [[kibucs]]. Ierobežoto saldūdens resursu dēļ Izraēlā ir izstrādātas dažādas ūdens taupīšanas tehnoloģijas, piemēram, efektīva pilienveida ūdens padeves irigācijas sistēma. Lauksaimniecība ir visai produktīva un nodrošina valsti ar nepieciešamo produkciju, taču eksports šajā nozarē nav nozīmīgs valūtas ieguves avots.

Bezdarba līmenis (2018.): 4,0%. IKP uz vienu iedzīvotāju (2019.): 43 199 USD.<ref name="imf">[https://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2018/01/weodata/weorept.aspx?pr.x=48&pr.y=11&sy=2018&ey=2022&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=436&s=NGDPD%2CPPPGDP%2CNGDPDPC%2CPPPPC&grp=0&a= Israel: Gross domestic product per capita, current prices (U.S. dollars)]</ref><ref name="cbs">[https://www.cbs.gov.il/he/mediarelease/DocLib/2019/134/11_19_134b.pdf Israel's Independence Day 2019] (PDF) (Report). Israel Central Bureau of Statistics. 6 May 2019. Retrieved 7 May 2019.</ref>

== Demogrāfija ==
Iedzīvotāju skaits ir 9 120 000 (2018.), no kuriem lielākā daļa ir [[ebreji]] (74,2%).<ref name="cbs" /> Valstī dzīvo vēl citas tautības kā [[arābi]] un to etniskā grupa [[palestīnieši]], kā arī [[samarieši]], [[druzi]], [[jazīdi]] u.c. Aptuveni 70% valsts iedzīvotāju koncentrējušies Vidusjūras piekrastes līdzenumā starp Ašdodu un Haifu, kur iedzīvotāju blīvums ir 10 000 cilvēku uz 1 km² (vidējais iedzīvotāju blīvums valstī ir 104 cilv./km², kopā ar okupētajām teritorijām - 324/km²). Aptuveni 1 100 000 iedzīvotāju ir arābi un palestīnieši, kuri pamatā apdzīvo [[Galileja|Galileju]], kā arī pie t.s. "zaļās līnijas".

Izraēlas oficiālā valoda ir ivrits; arābu valodai ir īpašs statuss tur, kur tajā runā lielākā iedzīvotāju daļa. Arābiski runā ne tikai valstī dzīvojošā arābu un palestīniešu minoritāte, bet arī ebreji, kuri ieceļojuši Izraēlā no arābu zemēm. Plaši izplatītas ir arī [[Krievu valoda Izraēlā|krievu]] un [[Amharu valoda|amharu]] valodas. Uzrakstos bieži lieto [[angļu valoda|angļu valodu]].

=== Pilsētas ===
{{pamatraksts|Izraēlas pilsētu uzskaitījums}}
Starptautiski maz atzītā galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī gan pēc iedzīvotāju skaita, gan pēc platības ir [[Jeruzaleme]] (796 200), nākamās pēc iedzīvotāju skaita ir attiecīgi [[Telaviva]] (404 500) un ostas pilsēta [[Haifa]] (269 300).

=== Reliģija ===
Dominējošās [[reliģija]]s ir [[jūdaisms]] (76,4%), [[islāms]] (16%) un [[kristietība]] (2%). Pēc Izraēlas Centrālā statistikas biroja datiem saskaņā ar 1965. gada Iedzīvotāju reģistra likumu ({{val|en|Population Registry Act of 1965}}), kas nosaka, ka ikvienam ir jāuzrāda sava reliģiskā piederība, 1974. gadā Izraēlā dzīvoja 5 473 100 iedzīvotāju, no kuriem 81,15% (4 441 300) bija jūdaisti. 1993. gadā Izraēlā bija 5 327 600 iedzīvotāju, no kuriem 81,37% jūdaisti, 14,1% musulmaņi, 2,85% kristieši, bet 1,68% citu reliģisko konfesiju pārstāvji.<ref>[http://209.85.129.132/search?q=cache:8N3lRkt3UdgJ:home.lanet.lv/~rbalodis/No%2520gramatas%2520%27%27Baznicu%2520Tiesības%27%27/Balodis%2520R_V%26B_attiecibu_veidi.pdf+Jūdaisms&cd=120&hl=lv&ct=clnk&gl=lv Balodis R. Valsts un Baznīcas attiecību veidi.]{{Novecojusi saite}}</ref>

1948. gadā. ''Neatkarības deklarācijā'' Izraēla tika pasaulei pieteikta kā ''jūdu'' valsts Izraēlas zemē ({{val|en|Jewish state in Eretz Izrael}}), kurā visiem iedzīvotājiem tiek garantēta [[reliģijas brīvība]]. ''Neatkarības deklarācijai'' Izraēlā nav konstitūcijas statusa. Tā tikai pauž “valsti veidojošo cilvēku pamatkredo” un kalpo kā Izraēlas likumu interpretācijas līdzeklis.

Abos Izraēlas 1994. gada konstitucionālajos likumos iekļauta [[preambula]], ka tie veidoti, pamatojoties uz Izraēlas ''Neatkarības deklarācijas'' garu. 1980. gada ''Repatriācijas likumā'' noteikts, ka jūdaisma pamatprincipi atspoguļojas Izraēlas valsts pozitīvajā likumdošanā. Tādējādi Izraēlas valstiskais jūdaisms nepārprotami atspoguļojas likumos, kaut gan nevienā likumā jūdaisms nav pasludināts par valsts reliģiju. Tāpēc Izraēlu grūti ierindot kādā no valsts un baznīcas attiecību modeļiem, jo likumi neatspoguļo faktisko stāvokli. Realitātē pastāv valsts baznīca, jo likumus pieņem ticīgie jūdaisti (īsteno karjeru politikā ateistam ir grūti, jo lielākā daļa [[Elektorāts|elektorāta]] ir vairāk vai mazāk reliģioza) bet likumdošanā - daļēja nošķiršana.

Valsts apmaksā jūdaistu reliģiskās vadības ([[Rabīns|rabīnu]] un to palīgu) algas un izdevumus. Valsts budžets pilnībā sedz [[Sinagoga|sinagogu]], [[Kapsēta|kapsētu]] un dažādu reliģisko kulta ēku rekonstrukciju, uzturēšanu un jaunu objektu celtniecību. No valsts budžeta tiek atbalstītas arī citu valstu ebreju diasporu kopienas.

Tiek atbalstīti arī [[musulmaņi]]. Vairāk nekā 300 islāma garīdzniekiem algas tiek maksātas no valsts kases. Valsts finansē musulmaņu [[Mošeja|mošeju]], kapsētu uzturēšanas izdevumus un dažādas citas reliģiskās vajadzības.

Izraēlas 1977. gada Krimināllikumā ir noteiktas sankcijas par reliģijas zaimošanu. Saistībā ar Krimināllikuma normām Izraēlā ir jāskata likums par [[Svētā zeme|Svētās Zemes]] svētvietu aizsardzību. Par kulta celtņu bojāšanu, apgānīšanu un reliģisku ceremoniju traucēšanu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem.

== Ebreju vēsture ==

* [[Jūdeja]]
* [[Romiešu-jūdu karš]]
* [[Bar Kohbas sacelšanās]]
* [[Krusta kari]]
* [[Sešu dienu karš]]
* [[Holokausts]]
* [[Izraēlas—Palestīnas konflikts]]

== Papildu literatūra ==
* Balodis V. Valsts un baznīcas kopība. // Jurists. - 1938. - Nr.3/4
* История еврейского народa. Гешарим Иерусалим 5761-Мосты культуры. - Москва, 2001 - С. 579

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://knesset.gov.il/ Izraēlas Kneseta (parlamenta) mājas lapa]
* [https://eleven.co.il/ Электронная еврейская энциклопедия (krievu val.)]
* [http://www.waronline.org/ War Online - Izraēlas bruņotajiem spēkiem veltīts interneta resurss (krievu val.)]
* [http://shaon.livejournal.com/ Izraēlas armijas militārā preses dienesta žurnālista Aleksa Šulmana blogs (krievu val.)]
* [https://web.archive.org/web/20110615013145/http://vesture.sauc.lv/index.php?Itemid=6&id=163&option=com_content&task=view Benijs Moriss. Arābu un Izraēlas pretstāve.]

{{Izraēla-aizmetnis}}

{{Āzija}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Izraēla| ]]
[[Kategorija:Āzijas valstis]]